Projekta ID
22-TA-2945Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija"
Atzinums iesniegts
11.01.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Plāna projekts
Iebildums
Biedrība “LATVIJAS ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS UZŅĒMUMU ASOCIĀCIJA”, turpmāk – LASUA, ir iepazinusies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, turpmāk – Ministrija, izstrādāto projektu “Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāns 2024.‑2027. gadam”, projekta ID 22-TA-2945, turpmāk – Stratēģija, un norāda savus iebildumus/priekšlikumus par to.
[1] Stratēģijā citastarp ir noteikts, ka gadījumos, kad tiks konstatēts, ka notekūdeņu dūņas, turpmāk – dūņas, ir pārāk piesārņotas, lai to produktus iestrādātu augsnē, dūņas jāapsaimnieko atbilstoši bīstamo atkritumu apsaimniekošanas nosacījumiem un jānoglabā bīstamo atkritumu poligonā.
LASUA ieskatā no Stratēģijas redakcijas neizriet pamatojums un izvērtējums, kādēļ gadījumos, ja dūņu kvalitāte neatbilst prasībām izmantošanai augsnē, dūņas jānoglabā bīstamo atkritumu poligonā. Ievērojot iepriekš minēto, LASUA uzskata, ka Ministrijai būtu jāsniedz izvērsts un argumentēts skaidrojums par rādītājiem un to robežvērtībām, kas veido robežšķirtni, lai dūņas pēc to apstrādes būtu pieļaujams apglabāt sadzīves atkritumu poligonā un bīstamo atkritumu poligonā.
[2] Ministrija Stratēģijas publiskās apspriešanas laikā saņemto jautājumu/komentāru un atbildes uz tiem izziņā citastarp ir norādījusi, ka pašlaik pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma notiek dažādi pētījumi un konsultācijas, lai izvērtētu un pamatotu Direktīvā 86/278/EEK nepieciešamos grozījumus. Taču pēc pieejamās informācijas par Komisijas plānoto laika grafiku šim uzdevumam, grozījumi minētajā direktīvā nestāsies spēkā Stratēģijas aptvertajā laika posmā (t.i., līdz 2027. gadam).
Tāpat no Ministrijas līdz šim sniegtās informācijas, secināms, ka Ministrijas rīcībā esošā informācija nedod iemeslu uzskatīt, ka grozījumi Direktīvā 86/278/EEK tuvākajā laikā paredzēs tik stingras prasības, kas liktu atteikties no dūņu produktu iestrādes augsnē. Ņemot vērā Eiropas Savienības likumdošanas procedūru parasto ilgumu un faktu, ka direktīvu prasības ir jāpārņem nacionālajos tiesību aktos pusotra līdz divu gadu laikā pēc direktīvas spēkā stāšanās, grozījumi Direktīvā 86/278/EEK, ja tādi tiks izdarīti, nekļūs saistoši šīs Stratēģijas darbība laikā.
Ievērojot iepriekš minēto Ministrijas argumentu attiecībā uz Direktīvas 86/278/EEK grozījumiem un to ietekmi uz Stratēģiju, LASUA ieskatā Ministrijai būtu jāsniedz skaidrojums par to, vai dotais Ministrijas arguments norāda uz to, ka Stratēģijas ietvaros plānoto investīciju atmaksāšanās periods tiek prognozēts 2-3 gadi, pieņemot, ka Stratēģijas ietvaros paredzētās aktivitātes dūņu apstrādes infrastruktūras izveidei tiks realizētas ne ātrāk kā 2025. gadā. Vienlaikus LASUA, lūdz Ministriju sniegt informāciju par to, vai Ministrija plāno veidot jaunus notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna pasākumus un paredzēt tiem finansējumu arī pēc 2027. gada, tādējādi nodrošinot Stratēģijā norādīto pasākumu īstenošanas subjektiem iespēju ilgtermiņā plānot savu saimniecisko darbību un gūtu priekšstatu par investīciju piesaistes iespējām.
[3] Plāna 4.2.3. nodaļā “Pārstrāde” kā secinājums ir norādīts, ka tehniski vienkāršākie un izmaksu ziņā efektīvākie notekūdeņu dūņu pārstrādes risinājumi ir mehāniski atūdeņotu notekūdeņu dūņu izturēšana 12 mēnešus (aukstā fermentācija) un notekūdeņu dūņu kompostēšana. Šāda notekūdeņu dūņu pārstrāde veicina arī otrreizējo izejmateriālu noietu un pieļauj pārstrādātas notekūdeņu dūņas izmantot kā augu barošanās elementu resursu augsnē, veicinot Eiropas Zaļā kursa īstenošanu.
LASUA, izvērtējot publiski pieejamo informāciju par Eiropas Savienības valstu aktuālo pieredzi dūņu apsaimniekošanā, secinājusi, ka aukstā fermentēšana vai pēc būtības tai pielīdzināmas metodes citās Eiropas Savienības dalībvalstīs netiek akceptēta kā legāla dūņu apstrādes metode pirms to izmantošanas lauksaimniecībā. Arī Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas jeb Helsinku komisijas (HELCOM) apkopojumā par dūņu apsaimniekošanu Baltijas jūras reģionā (https://helcom.fi/wp-content/uploads/2021/12/Sewage-sludge-handling-in-the-Baltic-Sea-region-in-2018.pdf) ir norādījusi, ka Latvija ir vienīgā valsts, kas auksto fermentēšanu akceptē kā legālu dūņu apstrādes metodi. Ņemot vērā, ka, izstrādājot Stratēģiju, Ministrija visdrīzāk ir vērtējusi arī citu valstu pieredzi dūņu apsaimniekošanas jomā, LASUA lūdz Ministriju sniegt informāciju un norādīt, kurās no Eiropas Savienības dalībvalstīm kā legāla notekūdeņu dūņu pārstrādes metode tiek izmantota tieši dūņu aukstā fermentēšana (t.i. uzglabāšana, arī šķidrā veidā, vismaz 12 mēnešus bez sajaukšanas un pārvietošanas glabāšanas laikā).
Papildu LASUA ieskatā, Stratēģijā norādītais secinājums par vispiemērotāko dūņu pārstrādes tehnisko risinājumu, vienā teikumā apvienojot notekūdeņu auksto fermentēšanu un dūņu kompostēšanu, maldina sabiedrību, radot iespaidu, ka abas minētās metodes ir ekvivalentas savā iedarbībā attiecībā uz dūņu potenciālo piesārņojuma samazināšanu. Kompostēšana ir aktīva dūņu apstrādes metode (process), kuras rezultātā tiek nodrošināta kontrolēta kompostējamā substrāta temperatūras profils, vismaz 55-60 ºC (± 5 ºC) temperatūrā un minimālais kontrolētas apstrādes ilgums 3— 10 diennaktis, atkarībā no sasniegtās temperatūrās. Aktīvās un kontrolētās kompostēšanas procesa rezultātā tiek samazināts dūņu mitrums un arī patogēno mikroorganismu koncentrācija. Savukārt pretēji kompostēšanai, aukstā fermentēšana ir pasīvs process, paļaujoties uz metroloģisko laika prognozi, nekādā veidā nekontrolējot dūņu parametru izmaiņas izturēšanas procesā. Turklāt Stratēģijā norādītais 12 mēnešu periods pats par sevi nav garants, ka tiks samazināts patogēno mikroorganismu koncentrācija dūņās vai arī tiks uzlaboti dūņu sausnas rādītāji. Tajā pašā laikā LASUA vērš uzmanību, ka, norādot uz dūņu kompostēšanu un auksto fermentēšanu atšķirībām, LASUA nevēlas radīt iespaidu, ka dūņu kompostēšana būtu pietiekama pārstrādes metode dūņās esošo mikroplastmasas, medikamentu atliekvielu, noturīgo organisko piesārņotāju (POP), potenciāli bīstamo ķīmisko savienojumu (CEC), bioakumulatīvo toksīnu (PBT) un citu ekotoksisku savienojumu piesārņojuma samazināšanai.
[4] Pēc publiski pieejamās informācijas, secināms, ka Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātais Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plāna projekts paredz indikatīvo mērķi siltumnīcefekta gāzu, turpmāk – SEG, emisiju samazinājumam atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas sektorā, paredzot, ka līdz 2030. gadam SEG emisiju samazinājuma mērķis ir ‑ 39 %.Tajā pašā laikā LASUA vērš uzmanību, ka Stratēģija neparedz nekādus konkrētus pasākumus SEG emisiju samazināšanai. Stratēģijā tikai citastarp daļēji ir izskatīta SEG emisiju samazināšana kā dūņu transportēšana un kā augsni uzlabojošo produktu aizstāšana un dūņu iestrāde augsnē. Lai risinātu metāna emisiju samazināšanu, ir jāveicina slēgtu dūņu apstrādes tehnoloģiskie risinājumi, kas nodrošina SEG emisiju savākšanas un izmantošanas iespējas.
Ievērojot iepriekš minēto, kā arī ņemot vērā plānotos SEG emisiju samazināšanas mērķa termiņus un apjomos, LASUA ieskatā Stratēģijā ir nepieciešams sniegt skaidrojumu un iespējamos risinājumus saistībā ar pasākumiem par SEG emisiju samazināšanu, tādējādi pēc iespējas savstarpēji sinhronizējot valsts līmenī esošajos vai plānotajos plānošanas dokumentos noteiktos pasākumus.
[1] Stratēģijā citastarp ir noteikts, ka gadījumos, kad tiks konstatēts, ka notekūdeņu dūņas, turpmāk – dūņas, ir pārāk piesārņotas, lai to produktus iestrādātu augsnē, dūņas jāapsaimnieko atbilstoši bīstamo atkritumu apsaimniekošanas nosacījumiem un jānoglabā bīstamo atkritumu poligonā.
LASUA ieskatā no Stratēģijas redakcijas neizriet pamatojums un izvērtējums, kādēļ gadījumos, ja dūņu kvalitāte neatbilst prasībām izmantošanai augsnē, dūņas jānoglabā bīstamo atkritumu poligonā. Ievērojot iepriekš minēto, LASUA uzskata, ka Ministrijai būtu jāsniedz izvērsts un argumentēts skaidrojums par rādītājiem un to robežvērtībām, kas veido robežšķirtni, lai dūņas pēc to apstrādes būtu pieļaujams apglabāt sadzīves atkritumu poligonā un bīstamo atkritumu poligonā.
[2] Ministrija Stratēģijas publiskās apspriešanas laikā saņemto jautājumu/komentāru un atbildes uz tiem izziņā citastarp ir norādījusi, ka pašlaik pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma notiek dažādi pētījumi un konsultācijas, lai izvērtētu un pamatotu Direktīvā 86/278/EEK nepieciešamos grozījumus. Taču pēc pieejamās informācijas par Komisijas plānoto laika grafiku šim uzdevumam, grozījumi minētajā direktīvā nestāsies spēkā Stratēģijas aptvertajā laika posmā (t.i., līdz 2027. gadam).
Tāpat no Ministrijas līdz šim sniegtās informācijas, secināms, ka Ministrijas rīcībā esošā informācija nedod iemeslu uzskatīt, ka grozījumi Direktīvā 86/278/EEK tuvākajā laikā paredzēs tik stingras prasības, kas liktu atteikties no dūņu produktu iestrādes augsnē. Ņemot vērā Eiropas Savienības likumdošanas procedūru parasto ilgumu un faktu, ka direktīvu prasības ir jāpārņem nacionālajos tiesību aktos pusotra līdz divu gadu laikā pēc direktīvas spēkā stāšanās, grozījumi Direktīvā 86/278/EEK, ja tādi tiks izdarīti, nekļūs saistoši šīs Stratēģijas darbība laikā.
Ievērojot iepriekš minēto Ministrijas argumentu attiecībā uz Direktīvas 86/278/EEK grozījumiem un to ietekmi uz Stratēģiju, LASUA ieskatā Ministrijai būtu jāsniedz skaidrojums par to, vai dotais Ministrijas arguments norāda uz to, ka Stratēģijas ietvaros plānoto investīciju atmaksāšanās periods tiek prognozēts 2-3 gadi, pieņemot, ka Stratēģijas ietvaros paredzētās aktivitātes dūņu apstrādes infrastruktūras izveidei tiks realizētas ne ātrāk kā 2025. gadā. Vienlaikus LASUA, lūdz Ministriju sniegt informāciju par to, vai Ministrija plāno veidot jaunus notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna pasākumus un paredzēt tiem finansējumu arī pēc 2027. gada, tādējādi nodrošinot Stratēģijā norādīto pasākumu īstenošanas subjektiem iespēju ilgtermiņā plānot savu saimniecisko darbību un gūtu priekšstatu par investīciju piesaistes iespējām.
[3] Plāna 4.2.3. nodaļā “Pārstrāde” kā secinājums ir norādīts, ka tehniski vienkāršākie un izmaksu ziņā efektīvākie notekūdeņu dūņu pārstrādes risinājumi ir mehāniski atūdeņotu notekūdeņu dūņu izturēšana 12 mēnešus (aukstā fermentācija) un notekūdeņu dūņu kompostēšana. Šāda notekūdeņu dūņu pārstrāde veicina arī otrreizējo izejmateriālu noietu un pieļauj pārstrādātas notekūdeņu dūņas izmantot kā augu barošanās elementu resursu augsnē, veicinot Eiropas Zaļā kursa īstenošanu.
LASUA, izvērtējot publiski pieejamo informāciju par Eiropas Savienības valstu aktuālo pieredzi dūņu apsaimniekošanā, secinājusi, ka aukstā fermentēšana vai pēc būtības tai pielīdzināmas metodes citās Eiropas Savienības dalībvalstīs netiek akceptēta kā legāla dūņu apstrādes metode pirms to izmantošanas lauksaimniecībā. Arī Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas jeb Helsinku komisijas (HELCOM) apkopojumā par dūņu apsaimniekošanu Baltijas jūras reģionā (https://helcom.fi/wp-content/uploads/2021/12/Sewage-sludge-handling-in-the-Baltic-Sea-region-in-2018.pdf) ir norādījusi, ka Latvija ir vienīgā valsts, kas auksto fermentēšanu akceptē kā legālu dūņu apstrādes metodi. Ņemot vērā, ka, izstrādājot Stratēģiju, Ministrija visdrīzāk ir vērtējusi arī citu valstu pieredzi dūņu apsaimniekošanas jomā, LASUA lūdz Ministriju sniegt informāciju un norādīt, kurās no Eiropas Savienības dalībvalstīm kā legāla notekūdeņu dūņu pārstrādes metode tiek izmantota tieši dūņu aukstā fermentēšana (t.i. uzglabāšana, arī šķidrā veidā, vismaz 12 mēnešus bez sajaukšanas un pārvietošanas glabāšanas laikā).
Papildu LASUA ieskatā, Stratēģijā norādītais secinājums par vispiemērotāko dūņu pārstrādes tehnisko risinājumu, vienā teikumā apvienojot notekūdeņu auksto fermentēšanu un dūņu kompostēšanu, maldina sabiedrību, radot iespaidu, ka abas minētās metodes ir ekvivalentas savā iedarbībā attiecībā uz dūņu potenciālo piesārņojuma samazināšanu. Kompostēšana ir aktīva dūņu apstrādes metode (process), kuras rezultātā tiek nodrošināta kontrolēta kompostējamā substrāta temperatūras profils, vismaz 55-60 ºC (± 5 ºC) temperatūrā un minimālais kontrolētas apstrādes ilgums 3— 10 diennaktis, atkarībā no sasniegtās temperatūrās. Aktīvās un kontrolētās kompostēšanas procesa rezultātā tiek samazināts dūņu mitrums un arī patogēno mikroorganismu koncentrācija. Savukārt pretēji kompostēšanai, aukstā fermentēšana ir pasīvs process, paļaujoties uz metroloģisko laika prognozi, nekādā veidā nekontrolējot dūņu parametru izmaiņas izturēšanas procesā. Turklāt Stratēģijā norādītais 12 mēnešu periods pats par sevi nav garants, ka tiks samazināts patogēno mikroorganismu koncentrācija dūņās vai arī tiks uzlaboti dūņu sausnas rādītāji. Tajā pašā laikā LASUA vērš uzmanību, ka, norādot uz dūņu kompostēšanu un auksto fermentēšanu atšķirībām, LASUA nevēlas radīt iespaidu, ka dūņu kompostēšana būtu pietiekama pārstrādes metode dūņās esošo mikroplastmasas, medikamentu atliekvielu, noturīgo organisko piesārņotāju (POP), potenciāli bīstamo ķīmisko savienojumu (CEC), bioakumulatīvo toksīnu (PBT) un citu ekotoksisku savienojumu piesārņojuma samazināšanai.
[4] Pēc publiski pieejamās informācijas, secināms, ka Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātais Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plāna projekts paredz indikatīvo mērķi siltumnīcefekta gāzu, turpmāk – SEG, emisiju samazinājumam atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas sektorā, paredzot, ka līdz 2030. gadam SEG emisiju samazinājuma mērķis ir ‑ 39 %.Tajā pašā laikā LASUA vērš uzmanību, ka Stratēģija neparedz nekādus konkrētus pasākumus SEG emisiju samazināšanai. Stratēģijā tikai citastarp daļēji ir izskatīta SEG emisiju samazināšana kā dūņu transportēšana un kā augsni uzlabojošo produktu aizstāšana un dūņu iestrāde augsnē. Lai risinātu metāna emisiju samazināšanu, ir jāveicina slēgtu dūņu apstrādes tehnoloģiskie risinājumi, kas nodrošina SEG emisiju savākšanas un izmantošanas iespējas.
Ievērojot iepriekš minēto, kā arī ņemot vērā plānotos SEG emisiju samazināšanas mērķa termiņus un apjomos, LASUA ieskatā Stratēģijā ir nepieciešams sniegt skaidrojumu un iespējamos risinājumus saistībā ar pasākumiem par SEG emisiju samazināšanu, tādējādi pēc iespējas savstarpēji sinhronizējot valsts līmenī esošajos vai plānotajos plānošanas dokumentos noteiktos pasākumus.
Piedāvātā redakcija
-