Atzinums

PAZIŅOJUMS:
Atcelta Valsts sekretāru 08.05.2025. sanāksme. Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 15.maijā.
Projekta ID
24-TA-2661
Atzinuma sniedzējs
Izglītības un zinātnes ministrija
Atzinums iesniegts
11.11.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Pasākumi 4.1.7., 4.1.8., 4.1.10. esošajā  redakcijā nav saskaņojami ar IZM, tie ir pārrunājami!
Piedāvātā redakcija
-
2.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Par pasākumu 1.2.3.:
Nepieciešams skaidrojums, kāpēc IZM ielikta kā atbildīgā institūcija par pasākumu, jo par šiem jautājumiem šobrīd lemj pašvaldības.
 
Piedāvātā redakcija
Izņemt IZM kā atbildīgo institūciju par pasākuma ieviešanu.
3.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Par pasākumu 6.1.6.:
Pašvaldībām ir iespēja to nofinansēt / organizēt no atbalstam paredzētā budžeta jau šobrīd, tāpēc pārrunājams, kurš ir “atbildīgā”, kurš “līdzatbildīgā institūcija” šī pasākuma īstenošanā!

 
Piedāvātā redakcija
-
4.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Par pasākumu 4.2.3.:
Pirmšķietami minētais pasākums neatbilst IZM kompetencei, tāpēc IZM nevar būt atbildīgais resors, tāpēc pasākums ir pārrunājams!
 
Piedāvātā redakcija
-
5.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Par pasākumu 4.2.2.:
Pārrunājams jautājums, vai IZM ir iekļaujama kā “atbildīgā institūcija”!
 
Piedāvātā redakcija
-
6.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Par pasākumu 4.1.11.:
Pēc būtības šobrīd tā nav IZM atbildības joma, vairāk pašvaldību kompetence. Vecāko klašu grupās tas neveicina skolēnu atbildību. Izglītības iestādes nerisina sociālās palīdzības jautājumus. Nav arī pētījumu, kas pierādītu, ka bezmaksas ēdināšana skolās līdz 9.klasei veicinātu demogrāfijas problēmu risināšanu. Protams, ir dažādu labklājības valstu pieredze šajā jautājumā, piemēram, Somijā. Pasākums ir pārrunājams!
 
Piedāvātā redakcija
Izņemt IZM kā atbildīgo institūciju!
7.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Par pasākumu 4.1.5.:
Balstoties uz skolēnu veselībpratības monitoringa darba rezultātiem ieviest  nepieciešamās uz pierādījumiem balstītas intervences obligātajā mācību saturā veselības izglītības jautājumos, piemēram, īstenojot vienotu seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības programmu, programmu SAS riska faktoru noteikšanai un mazināšanai bērniem skolas vidē u.c. Nepieciešams nodrošināt arī pedagogu profesionālo pilnveidi, kā arī pilnveidot pedagogiem pieejamo metodisko materiālu kvalitāti un aptveri. 

IZM komentārs: Pasākums ir precizējams un pārrunājams! Par kuru vecumposmu ir runa? Uzskatu, ka šis pasākums / priekšlikums neatbilst izglītības iestāžu pamatfunkcijām, mērķim un uzdevumiem. Šie jautājumi jārisina sadarbībā ar LM, VM, piem. ģimenes ārsti profilaktiski varētu izglītot par seksuālās veselības jautājumiem jauniešus.

Attiecībā uz pedagogu profesionālo pilnveidi, ar 2025.gada 1.septembri plānots kurss pedagogiem par seksualitātes jautājumiem.
 
Piedāvātā redakcija
-
8.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Par pasākumu 4.1.6.:
Veselības veicināšanas jomas speciālista amata vietas nodrošināšana katrā izglītības iestādē vai pašvaldībā: 
IZM komentārs:
Šobrīd to var darīt Pašvaldības, bez IZM iesaistes, atbilstoši vietējām vajadzībām un finanšu resursu sadalījumam atbalsta personālam, lai gan aktuāls jautājums  - kāda būtu kvalifikācija / izglītība šādam speciālistam  - pedagoģiskā vai medicīniskā? Kurš to finansētu? Pašvaldības, VM? Kāpēc IZM ielikta kā “atbildīgā institūcija”? Pasākums ir pārrunājams!!!)

Paredzēt veselības veicināšanas jomas speciālista, piemēram, sabiedrības veselības speciālista, amata vietu katrā izglītības iestādē, kurš organizē pierādījumos balstītu programmu, rīku, metožu un vadlīniju ieviešanu katrā klasē atbilstoši vecumam un vajadzībām. Šāda pieeja uzlabos skolēnu zināšanas un prasmes veselības izglītības, t.sk. seksuālās un reproduktīvās veselības, jautājumos izglītības vidē

IZM komentārs: Ideja pēc būtības atbalstāma, tomēr nav skaidrs, kāda izglītības šim speciālistam būtu - izglītības (pedagoģijas) vai medicīnas jomā? Par šo pasākumu nevar būt atbildīga IZM, jo IZM neatbild par medicīnas darbinieku izglītošanas politiku. Pašlaik skolās ir pieejamas medmāsas, kuras varētu darboties skolās plašāk, ja būtu pedagoģiskā izglītība.
Diskutējams jautājums, kā šādas programmas reāli var iekļaut un nodrošināt mācību stundu plānos, lai skolēns nebūtu pārslogots ar informāciju, kas jāaptver un jāapgūst.

 
Piedāvātā redakcija
-
9.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Par pasākumu 4.1.4.: 
Izglītības sistēmas pilnveide:
Prioritizēt ieguldījumus augstas pirmsskolas izglītības programmās, lai nodrošinātu stipru pamatu kognitīvajai, sociālajai un emocionālajai attīstībai;

IZM komentārs: Šajā pasākumā nav skaidri formulēta doma, nav saprotams, kas ar to ir domāts, kas konkrēti IZM būtu jādara.. Pasākums ir pārrunājams!
Nodrošināt taisnīgu piekļuvi izglītībai visiem bērniem, neatkarīgi no sociāli ekonomiskās situācijas, etniskās piederības vai ģeogrāfiskās atrašanās vietas, izmantojot mērķtiecīgus iejaukšanās pasākumus un resursu piešķiršanu;
IZM komentārs: Nav skaidrs, kas tiek saprasts ar vārdu "taisnīgs", jo diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes aizlieguma princips izglītības vidē tiek nodrošināts, Izglītības likuma 3.panta 1.daļa paredz, ka Ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību. Papildus IL 3.1 pants. Atšķirīgas attieksmes aizliegums’). Vai ir kāds pētījums vai dati, kas liecina par to, ka piekļuve izglītībai netiek nodrošināta visiem bērniem, bez diskriminācijas? Ja te ir domāta "sociālā situācija", tas ir LM kompetencē, IZM un LM jautājums. Pasākums ir pārrunājams!
Regulāri atjaunināt un modernizēt izglītības programmas lai atspoguļotu sabiedrības mainīgās vajadzības, iekļaujot būtiskas prasmes, piemēram, digitālo prasmi, kritisko domāšanu un radošumu;
IZM komentārs: "Regulāri" to darīt nebūtu ieteicams. Tas radītu lieku stresu un trauksmi gan pedagogu vidū, gan skolēnos un vecākos.
Turklāt Skola2030 jeb Kompetencēs balstītā pieeja mācību satura apguvei to paredz – attīstīt digitālās prasmes, kritisko domāšanu atbilstoši vecumposma bioloģiskajām iespējām, kā arī radošuma attīstīšana ir viena no prioritātēm mācību satura apguvē un tas jau tiek nodrošināts un ir nodrošināms arī turpmāk.

Nodrošināt profesionālās attīstības iespējas un atbalstu skolotājiem, lai uzlabotu viņu pedagoģiskās prasmes, veicinātu inovācijas un radītu iekļaujošu mācību vidi;
IZM komentārs:  Tas tiek risināts un iespēju robežās nodrošināts un pasākums saskan ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam. Piemēram, 1. mērķis. Augsti kvalificēti, kompetenti un uz izcilību orientēti pedagogi un akadēmiskais personāls. Mērķis aptver pedagogu un akadēmiskā personāla sagatavošanas, profesionālās pilnveides, attīstības un izaugsmes, kā arī motivācijas jautājumus un sniedz ieguldījumu 1., 2., 3., 4., 7. un 8. izaicinājuma risināšanā.
Pedagogu profesionālās pilnveides kursiem jābalstās pētījumos un pierādījumos par to, ka pedagogiem šādas vai citas prasmes un zināšanas trūkst vai ir pilnveidojamas, lai resursu ieguldījums pedagogu profesionālajā pilnveidē būtu mērķtiecīgs. Tas IZM sadarbībā ar VISC pie tā jau strādā ik dienas, tāpēc mūsu ieskatā pasākums dublējas pēc būtības!

Veicināt STEM (dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas) izglītības iniciatīvas, lai sagatavotu skolēnus nākotnes darba tirgum un stimulētu interesi par šīm jomām jau agrīnā vecumā;
IZM komentārs: Būtu jāprecizē jēdziens “agrīnais vecums”, par kuru vecumposmu tiek runāts, lai saprastu, vai jau šobrīd tas netiek nodrošināts. Vairāki IZM un VISC īstenotie projekti jau veicina STEM izglītības iniciatīvas. Jāsaprot, kas konkrēti šķiet, ka trūkst, ja tiek izvirzīts atkārtoti šāds pasākums. Pasākums ir precizējams!

Integrēt globālo pilsoniskuma izglītību izglītības programmās, lai audzinātu informētus, atbildīgus un iesaistītus pilsoņus, kuri pozitīvi ietekmē savu kopienu un pasauli;
IZM komentārs: Projekts Skola 2030  jeb Kompetencēs balstītā mācību satura apguve jau to īsteno! Skat. https://www.skola2030.lv/lv/macibu-saturs/merki-skolenam/caurviju-prasmes! Pilsoniskā līdzdalība ir viena nocaurviju prasmēm, kas tiek apgūta skolās, apgūstot obligāto mācību saturu!
Vienlaikus, būtu precizējams šis vārdu salikums: “Integrēt globālo pilsoniskuma izglītību”, kas konkrēti ar to ir domāts. Pasākums ir pārrunājams un precizējams!

Nodrošināt iekļaujošu izglītību bērniem ar īpašām vajadzībām, nodrošinot nepieciešamo infrastruktūru, pielāgojumus, resursus un atbalsta pakalpojumus, lai sasniegtu viņu dažādās mācīšanās prasības;
IZM komentārs: Ieteicams lietot vienu tiesību aktos nostiprināto terminoloģiju, nevis "īpašām", bet "speciālām vajadzībām", ja ir runa par izglītības jomu. Izglītības politikā tiek runāts par bērniem “ar speciālām vajadzībām”! Pēc būtības šobrīd izglītība bērniem ar speciālajām vajadzībām tiek nodrošināta un tā turpina attīstīties, atsaucoties uz bērnu un ģimeņu speciālajām vajadzībām!
Vēršam jūsu uzmanību uz to, ka jēdziens “iekļaujoša izglītība” attiecas ne tikai uz bērniem ar identificētajām un likumā definētajām speciālajām izglītojamo vajadzībām. Iekļaujošā izglītības ir process, kas nemitīgi attīstītās, atsaucoties uz visiem aktuālajiem izaicinājumiem un vajadzībām sabiedrībā.
Kā līdzatbildīgā institūcija šī pasākuma īstenošanā noteikti jāpiesaista Pašvaldības un LM, atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam par bērnu ar speciālām vajadzībām izglītošanu. Par skolas vides jautājumiem rūpējas Pašvaldības. Pasākums ir precizējams!

Veicināt mūžizglītības kultūru, veicinot pastāvīgu prasmju attīstību, profesionālo apmācību un pieaugušo izglītības iespējas, lai pielāgotos tehnoloģiju attīstībai un mainīgajām darba tirgus prasībām;
IZM komentārs: Kompetenču pieejā balstītā mācību satura apguve to paredz, nodrošina, kā arī tiek nodrošinātas vairākas mūžizglītības programmas. Skat. Piemēram, te: https://www.izm.gov.lv/lv/search?q=m%C5%AB%C5%BEizgl%C4%ABt%C4%ABba
Skaidrojams ir arī jēdziens: “Mūžizglītības kultūra”, kas ar to konkrēti ir domāts.
Pasākums dublējas un ir precizējams!

Investēt digitālajā infrastruktūrā, lai veicinātu interaktīvu mācību procesu un mazinātu digitālo plaisu visos izglītības līmeņos.
IZM komentārs: Tā ir vairāk pašvaldību kompetence, tomēr jau šobrīd tiek īstenoti vairāki projekti, kas to nodrošina. Pasākums ir pārrunājams!

Izveidot sadarbības ar nozares dalībniekiem un pētniecības iestādēm, lai uzlabotu izglītības kvalitāti, mācītos no labās pieredzes un veicinātu inovācijas mācīšanā un mācīšanās metodēs. Uzlabot izglītības sistēmu, t.sk. novērst kvalificētu skolotāju un mūsdienīgu mācību materiālu trūkumu, paaugstināt izglītības kvalitāti it īpaši STEM priekšmetos;

IZM komentārs: Šis formulējums: “izveidot sadarbības ar nozares dalībniekiem un pētniecības iestādēm, lai uzlabotu izglītības kvalitāti, mācītos no labās pieredzes un veicinātu inovācijas mācīšanā un mācīšanās metodēs” ir pārrunājams, lai neveidotos pasākumu dublēšanās plānos!

Izglītības satura pamatskolas un vidusskolas līmenī pilnveide par tādiem jautājumiem kā: psiholoģija, veselības mācība (t.sk. vecāku prasmes).
Sociālo zinību ekonomikas sadaļā būtu jāiekļauj - demogrāfijas un populācijas prognozes nākotnē gan Latvijā, gan pasaulē, kā tās var ietekmēt ekonomiku un labklājību Latvijā;

IZM komentārs: Izglītības programmās, mācību saturā šīs tēmas jau ir iekļautas, vairākās klašu grupās. Pasākums ir pārrunājams, lai saprastu, vai nedublējas jau veikta darbība ar plānoto!

Īstenot izglītojošus pasākumus skolas vecuma jauniešiem – par veselīgām, cieņpilnām, drošām savstarpējām attiecībām, cieņpilnu konfliktrisināšanu un komunikāciju attiecībās u.c.
IZM komentārs:  Tāda veida tēmas jau ir iekļautas sociālajās zinībās, kā arī šādiem jautājumiem strādā gan klašu audzinātāji, gan atbalsta personāls, kā arī plānoti grozījumi Izglītības likumā, kas paredzēs vardarbības prevencijas pasākumu un programmu obligātu ieviešanu izglītības iestādēs. Minētās programmas paredz cieņas, cieņpilnu attiecību, u.tml. jautājumu aktualizēšanu.
Tāpēc pasākums ir pārrunājams, jo pirmšķietami dublējas pasākumi vairākos plānos!


 
Piedāvātā redakcija
-
10.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Par pasākumu 3.3.4.:
Pierādījumos balstītu atkarību profilakses programmu ieviešana izglītības iestādēs un pašvaldībās:
Ieviesta uz pierādījumiem balstīta atkarību profilakses programma pamatskolās (piemēram, ESF projektu ietvaros izstrādāto   programmu “Unplugged”11);

IZM komentārs: Pamatskolas īsteno izglītības programmas ar konkrētu mācību saturu un sasniedzamiem rezultātiem. Atkarību profilakses jautājumi ir iekļauti mācību saturā. Ja ir runa par pamatskolām, tad nepieciešams diferencēt, par kuru vecumposmu jeb klašu grupu ir runa, cik lietderīgi to piedāvāt
Piedāvāju lietot jēdziena “ieviesta” vietā “piedāvāta” pašvaldībām, kas  ir skolu dibinātāji, izglītības pārvaldēm, skolām, jo VM nav tiesību pamatskolās programmas “ieviest”.

Pilnveidota starpinstitucionālā sadarbība kopienās, īstenojot pašvaldībās indicētu atkarību profilaksi jauniešu vidū;
Pašvaldībās ieviesta ESF projektu ietvaros izstrādātā “Veselīgas nākotnes programma”.

IZM komentārs: Saskaņā ar Izglītības likumu, izglītības iestāžu uzdevums ir izglītības programmu īstenošana. Vardarbības, atkarību profilakses programmas ir laba un atbalstāma lieta, tomēr jāņem vērā bērnu informācijas uztveres spējas, kā arī mācību satura apguvei paredzētais laiks. Pēc būtības tā ir izglītības iestāžu dibinātāju kompetence, kā ir izmanto IZM piešķirto mērķdotāciju atbalstam (atbalsta personālam, kurš var strādāt ar šādiem jautājumiem). Prioritāri līdzatbildīgā institūcija ir Pašvaldības, nevis IZM.
 
Piedāvātā redakcija
-
11.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Par pasākumu 3.1.1.:
Mācību saturā jau šobrīd ir iekļauti veselībpratības jautājumi.
Plānoti arī IL grozījumi par vardarbības mazināšanas un novēršanas programmu īstenošanu izglītība iestādēs.
Mācību saturs ir VISC kompetence.


 
Piedāvātā redakcija
IZM svītrot kā līdzatbildīgo institūciju, tā vietā norādot līdzatbildīgo institūciju "Pašvaldības", iespējams, arī VISC, bet ne IZM.
12.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Par pasākumu 1.2.3.
 
Nav sniegts skaidrojums IZM, kāpēc IZM ielikta kā atbildīgā institūcija par pasākumu, jo par bērnu ēdināšanu izglītības iestādēs līdz 9.klasei šobrīd lemj pašvaldības, skolu dibinatāji.
Piedāvātā redakcija
-
13.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Par Pasākumu 1.1.7.
Vēršam jūsu uzmanību, ka šis pasākums pirmšķietami neatbilst izglītības iestāžu pamatfunkcijām (skat. Izglītības likuma 1.panta 7.punktu), tāpēc mūsu ieskatā, IZM nevar būt atbildīgais resors par šī pasākuma īstenošanu!
Vienlaikus rodas  jautājums, kā šis pasākums var veicināt demogrāfijas situācijas uzlabošanos? Vai ir kāds pētījums, kurš pamato šādu ideju attīstību skolās? Mūsu ieskatā šādos jautājumos būtu jāsadarbojas VM un LM, lai, piemēram, izveidotu informatīvu bukletu, kuru varētu izplatīt gadījumā, ja meitene apmeklē skolu un primāri vēršas izglītības iestādē pēc palīdzības un atbalsta šādā situācijā, kas gan maz ticams.
Informējam, ka šobrīd Bērnu slimnīcas fonds īsteno  Projektu “Mazaizsargātas sabiedrības grupas – nepilngadīgu grūtnieču interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu, II posms”, attiecīgi ieteicama sadarbība ar minētā projekta īstenotājiem.

 
Piedāvātā redakcija
-
14.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Lūdzam sadaļā Veicināt mūžizglītības kultūru, veicinot pastāvīgu prasmju attīstību, profesionālo apmācību un pieaugušo izglītības iespējas, lai pielāgotos tehnoloģiju attīstībai un mainīgajām darba tirgus prasībām; mainīt redakciju, jo mūžizglītība ir visaptverošs jēdziens, kas iekļauj izglītību visa mūža garumā, savukārt pieaugušo izglītība ir konkrētas mērķauditorijas iesaiste izglītībā, tai skaitā profesionālā izglītība un prasmju pilnveide, kā  arī termina profesionālo apmācību vietā lietot profesionālo izglītību, jo izglītības terminoloģijā nav jēdziena profesionālo apmācību. 

 
Piedāvātā redakcija
Veicināt mūžizglītības kultūru, nodrošinot profesionālo izglītību un atbalstot pastāvīgu prasmju attīstību, paplašinot pieaugušo izglītības iespējas, lai pielāgotos tehnoloģiju attīstībai un mainīgajām darba tirgus prasībām
15.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Lūdzam pārstrādāt 6.1.7 pasākuma formulējumu. Medicīnas studijām ir divi posmi - pamatstudijas (6 gadi) un studijas rezidentūrā (augstākā līmeņa studiju programma ar mainīgu ilgumu atkarībā no specialitātes). Prasība attiecībā uz pamatstudiju beidzējiem noteikt, cik gadi jānostrādā Latvijā ir absurda jau tāpēc, ka ir ārkārtīgi maz iespēju, kur pamatstudiju beidzējs var strādāt - vai nu kā rezidents ārstniecības personas uzraudzībā, vai ir ieviests jauns jēdziens "medicīnas asistents", kas ir ļoti neskaidrs, un jebkurā gadījumā amats ar ierobežotām pilnvarām. Savukārt rezidentu vietu šobrīd ir par maz, lai absorbētu visus pamatstudiju beidzējus, līdz ar to uzlikt kā obligātu prasību, kur valsts nenodrošina pietiekamu vietu skaitu, ir absurdi. Studijām maksas rezidentūrā personai vienkārši var nebūt līdzekļu.

Pasākumu ir jēga attiecināt tikai uz rezidentūras beidzējiem, bet tur jau šāda prasība pastāv. Lūdzu saskaņot ar VM galīgo redakciju.

Nav arīdzan skaidrs, kāpēc šāda prasība netiek attiecināta uz citām veselības jomas profesijām ar obligātu pēcdiploma apmācību, kā vecmātēm, rehabilitologiem, ergoterapeitiem, veselības psihologiem utt., kas saturiski ir saistīti ar demogrāfijas veicināšanu.
Piedāvātā redakcija
Jaunu mediķu remigrācija, medicīnas studiju apmaksa rezidentūrā ar nosacījumu – jānosaka obligātais limits, cik gadi ir jānostrādā Latvijā, vai arī, ja nevēlas strādāt Latvijā, tad jāatmaksā studiju maksa ar procentiem
16.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Par pasākumu 3.3.6.:
IZM iebilst, ka tā norādīta kā "atbildīgā institūcija", jo termins "ūdens kompetence" nav oficiāli definēts izglītības jomā. Valsts izglītības standarts ietver moduli "Peldēšana", kas nosaka skolēnu peldēšanas prasmju apguvi, ņemot vērā pieejamo infrastruktūru, kas var atšķirties pašvaldībās. Slimību profilakses un kontroles centrs ir izstrādājis materiālus par ūdens kompetencēm, bet atbildība par to izmantošanu jānodrošina sadarbībā ar pašvaldībām un izglītības pārvaldēm. Ņemot vērā esošos infrastruktūras ierobežojumus, nav iespējams nodrošināt peldbaseinu visās izglītības iestādēs, tāpēc, kur peldbaseini nav pieejami, būtu jāfokusējas uz teorētisku apmācību par ūdens drošību.
 
Piedāvātā redakcija
-
17.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Valsts izglītības satura centrs iebilst, ka informatīvajā ziņojumā ir iekļauti pasākumi, kas nav tikuši savstarpēji izdiskutēti un saskaņoti, turklāt tie primārā veidā nav mērķēti  uz demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, līdz ar to ieplānotie uzdevumi izglītības satura pilnveidē u.c. izglītības procesa nodrošināšanas jautājumos nevar izrietēt no šajā informatīvajā ziņojumā plānotajiem uzdevumiem. Lūdzam organizēt sanāksmi un vienoties par plānā iekļaujamajiem pasākumiem (4.1.4. un 4.1.5. punktos u.c.), ievērojot to, ka informatīvajā ziņojumā norādīts, ka šī ir starpnozaru vienošanās un apņemšanās.
Piedāvātā redakcija
-
18.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
4. GUDRA UN IZGLĪTOTA SABIEDRĪBA
4.1.Kvalitatīva izglītības pakalpojums un piedāvājums

60. lpp., Nr. p.k. 4.1.4. Prioritizēt ieguldījumus augstas pirmsskolas izglītības programmās, lai nodrošinātu stipru pamatu kognitīvajai, sociālajai un emocionālajai attīstībai.
Vēršam uzmanību, ka norādītajā  pasākumā nav skaidri formulēta doma, nav saprotams veicamais uzdevums. Aicinām ierosināto pasākumu pārrunāt.
 
Piedāvātā redakcija
-
19.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
1. ATBALSTS BĒRNA IENĀKŠANAI ĢIMENĒ
1.2. Attīstības un izglītības pakalpojumi ģimenēm ar bērniem (pieejami bērnu pieskatīšanas pakalpojumi, t.sk., kvalitatīvs izglītības pakalpojumu nodrošinājums).
40. lpp., Nr. p.k. 1.2.1.
PII pieejamība no bērna viena gada vecuma.

 Vēršam uzmanību, ka Vispārējās izglītības likuma 21.pantā par pirmsskolas izglītības pieejamību noteikts, ka vietējās pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma. Dibinātajām nav aizliegts nodrošināt ar vietu pirmsskolā arī jaunāka vecuma bērnu. Pēc VIIS statistikas datiem uz 2024./2025.m.g.1. septembri, pirmsskolas izglītības programmā bija reģistrēti 7 izglītojamie, kas nav sasnieguši 1 gada vecumu un 3406 izglītojamie no 1 gada vecuma, kas vēl nav sasnieguši 2 gadu vecumu. Tostarp 2024. gada 5. novembra Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas sēdē tika nolemts, ka grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, lai pašvaldībām uzliktu pienākumu savā administratīvajā teritorijā nodrošināt vienlīdzīgu pieeju pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no gada vecuma, nav nepieciešami. 
Principa “nauda seko bērnam” nodrošināšana.
Lūdzu precizēt ierosinājumu, jo nav saprotama izteiktā doma.
PII pakalpojuma pieejamība personām, kuru dzīvesvieta nav deklarēta attiecīgajā pašvaldībā gadījumos, ja minētās pašvaldības teritorijā atrodas darba devējs, kurā persona faktiski veic savu darbu.
Vēršam uzmanību, ka Vispārējās izglītības likums nosaka, ka vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamos uzņem izglītības iestādes dibinātāja noteiktajā kārtībā. Dibinātājam nav aizliegts izstrādāt kārtību, norādot, ka PII pakalpojums pieejams pašvaldībā, kurā bērns nav deklarēts, bet vecāks šajā pašvaldībā veic darba pienākumus.
Paplašinātas grupas, kuru uzņemšana PII nosakāma prioritārā kārtībā, piemēram, bērni, kuru vecākiem ir funkcionālie traucējumi, bērni no daudzbērnu ģimenēm, bērni, kurus audzina viens pieaugušais..​​
Vēršam uzmanību, ka Vispārējās izglītības likums nosaka, ka vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamos uzņem izglītības iestādes dibinātāja noteiktajā kārtībā. Dibinātājam nav aizliegts izstrādāt kārtību, kādā tiek uzņemtas prioritārās grupas pirmsskolā, ko dibinātājs arī ievēro.
Bērnu uzņemšana PII ziemas periodā (kārtējā mācību gada 2. semestra sākumā).
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar IZM pieejamo informāciju, pirmsskolas izglītības iestādēs bērni tiek uzņemti visa kalendārā gada garumā. Nav ziņu, ka izglītības iestādes mākslīgi turētu tukšas vietas pirmsskolā. Gluži pretēji - tikko atbrīvojas vieta, bērns, kurš atrodas gaidītāju rindā, tiek uzņemts. 
Sakārtota sabiedriskā transporta sistēma, nodrošinot bērnu nokļūšanu uz/no izglītības iestādes.
Vēršam uzmanību, ka katras pašvaldības regulārā prakse ir izvērtēt, kādā gadījumā nodrošināt izglītojamo nokļūšanu no/uz izglītības iestādi. Pašvaldības ievēro Pašvaldību likumā noteikto - gādāt par izglītības pieejamību.

 
Piedāvātā redakcija
-
20.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Par pasākumu 6.1.1.:
Pārrunājams jautājums, vai IZM ir iekļaujama kā atbildīgā institūcija šī pasākuma īstenošanā!
 
Piedāvātā redakcija
-
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk