Atzinums

Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) neatbalsta veikt grozījumus Augstskolu likumā, jo Augstskolu likums regulē augstskolu darbības tiesisko pamatu, nosaka un aizsargā augstskolu autonomiju, kā arī reglamentē augstskolu un valsts institūciju sadarbību. Augstskolu likuma 78. panta ceturtā daļā jau noteikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija, citas ministrijas un valsts institūcijas var slēgt līgumus ar valsts akreditētām citu juridisko un fizisko personu dibinātajām augstskolām par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, piešķirot attiecīgu valsts finansējumu. Jebkura valsts institūcija un privātstruktūra var patstāvīgi slēgt līgumus ar augstskolām par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, maksājot no to rīcībā esošajiem līdzekļiem, ja tas nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. Turklāt, arī Augstskolu likuma 46.panta otrā daļā noteikts, ka studējošais ar augstskolu rakstveidā slēdz studiju līgumu un studiju līgumā obligāti ietveramos noteikumus nosaka Ministru kabinets.
Ministrija uzskata, ka regulējums Augstskolu likumā ir pietiekams un iesaka veikt grozījumus 2007.gada 23.janvāra noteikumos Nr.70 “Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi” nosakot, ka studējošam konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija” pilna laika studijās pirmā cikla augstākās izglītības programmā “Pirmstiesas izmeklēšana”, lai iegūtu izmeklētāja profesiju, līgumā ietver pienākumu rakstveidā noslēgt līgumu ar Valsts policiju par studiju finansēšanu, kuru pievieno kā pielikumu studiju līgumam, kā arī iesaka veikt grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 10.oktobra noteikumus Nr.846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās”, papildinot 4. punktu ar apakšpunktu, kurā paredzēt vēl vienu uzņemšanas sastāvdaļu – līguma noslēgšanu par studiju finansēšanu, ja studijas tiek finansētas no Iekšlietu ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem noteiktu speciālistu sagatavošanai.
Ministrijas ieskatā Ministru kabineta noteikumos nav iekļaujami nosacījumi, kas ir līguma par studiju finansēšanu saturs – līgumslēdzēju pienākumi un atbildība, piemēram, nepieciešamību nostrādāt noteiktu termiņu izmeklēšanas iestādēs vai atmaksāt saņemto finansējumu, ja studijas tiek pārtrauktas pēc paša vēlēšanās vai nesekmības dēļ, vai absolvents atsakās slēgt līgumu ar izmeklēšanas iestādi.

-

Ministrija iebilst par norādīto termiņu “2023.gada 25.maijs” līdz kuram sagatavot un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 16. aprīļa noteikumos Nr.202 “Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus”, jo norādītajā termiņā uzdevums nav reāli izpildāms. Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” tiesību akta projekts virzāms saskaņošanai ministrijām nevis steidzamības kārtībā, bet gan vispārējā kārtībā, tas ir, no 10 darbdienām. Turklāt, nepieciešams paredzēt termiņu arī tiesību akta projekta izstrādei un iekšējai saskaņošanai.

-