Atzinums

Likumprojektā vispārīgi ir noteiktas atbildības jomas un veicamie pasākumi, bet tā kā projekta īstenošanā ir iesaistītas vairākas institūcijas, norādāms, ka likumprojektā nav noteikts skaidrs laika grafiks, kādas darbības un kādos termiņos institūcijām veicamas, kurās pierobežas vietās darbi uzsākami vispirms un kurās secīgi pēc tam, kad un kā tiek nodotas zemes vienības, kurā veicama būvniecība, cik no budžetā ieplānotā finansējuma paredzēts būvniecības darbiem, kādos termiņos, kādas izmaksas ir iekļautas būvniecības darbiem paredzētajā finansējumā.
Ievērojot iepriekš minēto, lūdzam likumprojektā noteikt to institūciju un dokumentu, kas paredzēs precīzus priekšdarbu termiņus un secību, lai varētu sākt ārējās sauszemes robežas izbūvi, kā arī noteiks finansējuma piešķiršanas kārtību projekta īstenotājam
Tāpat likumprojektā ir nosakāma atbildīgā institūcija, kuras uzdevums būtu koordinēt un vadīt ārējās sauszemes robežas izbūves projektu, kuras atbildībā būtu arī prasību definēšana un ieviešana, tai skaitā ikdienas darbu koordinēšanu starp iesaistītājām institūcijām.

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 3.panta pirmās daļas redakcijas nav skaidrs, kuras institūcijas kompetencē būs organizēt servitūtu nodibināšanu un veikt servitūtu reģistrēšanu publiskajos reģistros. Vienlaikus likumprojekta anotācijā norādīts, ka minētajā normā noteiktais par servitūta ierakstīšanu zemesgrāmatā bez nepamatotas vilcināšanās ir attiecināms gan uz institūciju, kas sagatavos un iesniegs nostiprinājuma lūgumu, gan uz attiecīgo zemesgrāmatu nodaļu. Tāpat anotācijā minēts, ka “zemesgrāmatā servitūts būs nostiprināms par labu valstij kādas valsts institūcijas personā, kuru interesēs tiek veikta ārējās robežas infrastruktūras izbūve”.  Lūdzam papildināt likumprojekta 3.pantu, norādot institūciju, kuras kompetencē būs veikt minētās darbības. Finanšu ministrijas ieskatā par atbildīgo iestādi būtu nosakāma Nodrošinājuma valsts aģentūra.


 

-

Likumprojekta 5.panta pirmajā daļā koku ciršanas tiesības un īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem uz ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās zemes ir akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži”. Lai nodrošinātu lietderīgu rīcību ar valsts mantu - nocirstajiem kokiem, lūdzam papildināt likumprojekta 5.pantu ar analoģisku regulējumu kā Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 2.panta trešajā daļā, nosakot, ka akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ar lietotāja tiesībām (Civillikuma 1195.—1200.pants) iegūst un par iespējami augstāko cenu, ņemot vērā svarīgas sabiedrības intereses un godīgu konkurenci, atsavina šajā daļā minēto produkciju. Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" Ministru kabineta noteiktajā apmērā maksā valsts pamatbudžetā valstij piekritīgo peļņas daļu (dividendi) no šajā daļā minētās produkcijas atsavināšanas rezultātā iegūtās peļņas.
 

-

Lūdzam papildināt  5.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:
" (5) Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” nodrošina robežjoslas atmežošanu līdz būvdarbu uzsākšanai".
 

-

Likumprojekta 5.panta otrajā daļā paredzēts, ja koku ciršana tiek veikta uz zemes, kas apgrūtināta ar šā likuma 3. panta pirmajā daļā minēto servitūtu, un zemes īpašnieks ir izteicis vēlmi paturēt izcirstos kokus sev īpašumā, tie nododami zemes īpašniekam. Lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu par to, kādā kārtībā zemes īpašnieks varēs informēt (t.sk.kuru institūciju tam būtu jāinformē), par vēlmi paturēt īpašumā nocirstos kokus.
Vienlaikus lūdzam izvērtēt, vai neveidojas pretruna starp likumprojekta 5.panta pirmajā daļā noteikto, ka akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” pieder īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem, un likumprojekta 5.panta otrajā daļā noteikto, ka minētie koki nododami zemes īpašniekam.

-

Nav saprotams, kas ir domāts ar pantā iekļauto formulējumu: “no citiem šim mērķim pieejamajiem finanšu avotiem”. Lūdzam precizēt minēto panta daļu, konkrēti norādot par kādiem finansējuma avotiem ir runa, atbilstoši precizējot likumprojekta anotāciju.
     Ņemot vērā, ka robežas infrastruktūras izbūve un ar to saistīto darbu savlaicīgums ir atkarīgs no tā, kā tiek organizēti veicamie darbi un cik ātri tie tiek veikti, kā arī atbilstoši anotācijas 3.daļā sniegtajai informācijai, ka likumprojekta izpildei nepieciešamais finansējums ir iekļauts likumprojektā “Par valsts budžetu 2022. gadam” un likumprojektā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”, ir svītrojams panta pēdējais teikums: “Finanšu līdzekļi ārējās robežas infrastruktūras izbūvei un ar to saistītajiem darbiem ir piešķirami savlaicīgi.”

 

-

Likumprojekta 9.pantā noteikts, ka ārējās robežas infrastruktūras būvniecību organizē un nodrošina valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”.
Atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta protokollēmuma “Informatīvais ziņojums “Par aktuālo situāciju saistībā ar nelegālās imigrācijas draudiem uz Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas robežas un infrastruktūras izbūvi uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas un Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežu”” (prot. Nr.55 2.§ ) 2., 3. un 4.punktam minētā projekta īstenošanu uzdots veikt Nodrošinājuma valsts aģentūrai, kam piešķirti arī papildus resursi projekta īstenošanai.
Atbilstoši Iekšlietu ministrijas 2021.gada 15.oktobra sanāksmē sniegtajai informācijai pašreizējais ārējās robežas infrastruktūras būvniecības pabeigšanas termiņš ir 2024.gada beigas, bet šobrīd likumprojekta 14.pantā paredzēts būvniecības termiņš līdz 2023.gada beigām. Tāpat norādāms, ka bez laika grafika noteikšanas konkrētiem darbiem, tai skaitā būvniecības priekšdarbiem, teritoriju atmežojot un kārtojot nepieciešamo dokumentāciju, nav iespējams paredzēt arī gala termiņu būvniecības pabeigšanai.
Vēršam uzmanību, ka viena no Iekšlietu ministrijas funkcijām ir valsts robežas drošības nodrošināšana, līdz ar to Iekšlietu ministrija ir atbildīga par ārējās robežas infrastruktūras būvniecības procesa īstenošanu, tādējādi Finanšu ministrija neatbalsta VAS “Valsts nekustamie īpašumi” iesaisti tik novēlotā posmā. Tāpat vēršam uzmanību, ka VAS “Valsts nekustamie īpašumi” resursi ir piesaistīti tās šobrīd īstenošanā esošajiem projektiem (t.sk. augstas gatavības projektiem), līdz ar to VAS “Valsts nekustamie īpašumi” nav papildus resursu minētā projekta īstenošanai likumprojektā paredzētajā termiņā.

-

Izsakām iebildumu par to, ka tiek norādīta konkrēti sarunu procedūras piemērošana. Sarunu procedūrās piemērošanas pamats ir noteikts Publisko iepirkumu likuma 8.panta septītajā daļā, kurā uzskaitīti konkrēti gadījumi, kad sarunu procedūra piemērojama, taču no likumprojekta pirmšķietami nav nekonstatējams konkrēts pamatojums sarunu procedūras veikšanai.
Papildus paskaidrojam un vēršam uzmanību, ka sarunu procedūra ir jāuzskata par izņēmumu un tā ir piemērojama tikai Publisko iepirkumu likuma izsmeļoši uzskaitītos gadījumos, kā arī sarunu procedūru pamatojošie izņēmuma apstākļi interpretējami šauri. Ievērojot minēto un vienlaikus ņemot arī vērā, ka Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums ir attiecināms uz tādiem iepirkumiem, kas tiek veikti aizsardzības un drošības mērķiem, t.sk. var attiekties uz nemilitārās drošības jomu, ja vienlaikus ir konstatējams, ka iepirkums ir saistīts ar, prasa un/vai satur klasificētu informāciju (papildus skat. arī Direktīvas 2009/81/EK preambulas 11.apsvērumu un Directorate General Internal Market and Services “Directive 2009/81/EC on the award of contracts in the fields of defence and security. Guidance Note – Field of application”, 4.2.1.), lūdzam labot likumprojekta 10.pantu un attiecīgi anotāciju, t.sk. pieļaujot arī Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma piemērošanas iespēju.

"Iepirkumus ārējās robežas infrastruktūras izbūvei un ar to saistīto darbu izpildei veic publisko iepirkumu jomas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

Likumprojekta 13.pantā tiek paredzēts, ka ārējās robežas infrastruktūras izbūves īstenošanas gaitas pārraudzību un koordināciju veic Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja (turpmāk – Komiteja). Vēršam uzmanību, ka ne no likumprojekta, ne no tā anotācijas nav skaidrs, kādi tieši pienākumi un uzdevumi būs šai izveidotajai Komitejai. No ietvertās informācijas ir secināms, ka Komitejai vairāk būs konsultatīvs raksturs, bet Komiteja tik lielā sastāvā diez vai risinās ikdienas darbu koordināciju starp projektā iesaistītajām institūcijām.
Lūdzam skaidrot minētās Komitejas kompetences ietvaru un darbības lauku.
Kā jau iepriekš Finanšu ministrija norādīja, likumprojektā  ir nosakāma atbildīgā institūcija, kuras vadītā projekta darba grupa tad arī koordinēs projekta izpildes gaitu.
 
 

-

Ņemot vērā atzinuma 9.punktā minēto, kā arī to, ka Komitejas sastāvā iekļauts VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pārstāvis, no  Finanšu ministrijas pārstāvis netiks deleģēts. Līdz ar to, lūdzam precizēt likuma 13.panta trešo daļu no Komitejas sastāva dzēšot Finanšu ministriju.

-

      Likumprojekta 6. pants paredz, ka zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam tiek atlīdzināti ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbu veikšanas laikā nodarītie zaudējumi, zaudējumu apmēru nosaka un zaudējumus atlīdzina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās. Lūdzam papildināt anotāciju, norādot konkrētus normatīvos aktus, uz kā pamata tiks veikta zaudējumu atlīdzināšana, kā arī iekļaut informāciju, ka zaudējumu atlīdzināšana tiks nodrošināta Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.


 

-

Izsakām iebildumu attiecībā uz Anotācijas 10. punktā cita starpā norādīto, ka "atbilstoši normatīvajiem aktiem iepirkumu jomā atklāta konkursa rīkošana ir laikietilpīgs process, ņemot vērā, ka ir jādod noteikts termiņš komersantiem pieteikties attiecīgajam konkursam un iesniegt savus piedāvājumus. Ņemot vērā minēto, attiecībā uz iepirkumiem, kas nepieciešami ārējās robežas infrastruktūras izbūvei un ar to saistīto darbu izpildei, būtu piemērojamas atvieglotākas iepirkumu prasības, lai nodrošinātu ātrāku ārējās robežas infrastruktūras izbūvi.” 

Piekrītam, ka atklāta konkursa rīkošana ir laikietilpīgs process, tomēr konkrētais pamatojums, vienīgi atsaucoties uz laikietilpīgu procesu, nav atbilstošs pamatojums sarunu procedūras rīkošanai. Kā jau ir norādīts iebildumā pie likumprojekta 10.panta, sarunu procedūras piemērošanas pamati ir šauri un konkrēti uzskaitīti Publisko iepirkumu likuma 8.panta septītajā daļā. 
 

-

1) Lūdzam precizēt anotācijas 3. daļas 6.punktā norādīto informāciju par finansējumu 2022.-2024.gadam, kas jau ir iekļauts likumprojektā “Par valsts budžetu 2022. gadam” un likumprojektā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam” un kas šobrīd ir norādīts kā: “2. Sagatavotie priekšlikumi”.
2) Atzīmējam, ka ar izstrādāto likumprojektu tiek noteikti uzdevumi saistībā ar ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, līdz ar to lūdzam papildināt anotāciju, 3. daļā pie “Cita informācija” norādot, ka likumprojekta normu izpildi iesaistītās institūcijas nodrošinās tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

 

-

Skaidrības labad, aicinām papildināt pantu ar šādu teikumu.
"Būves, kas uzceltas, īstenojot ārējās robežas infrastruktūras izbūvi ir valsts īpašums, kas nostiprināms zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā".
 

-