Projekta ID
23-TA-3198Atzinuma sniedzējs
Finanšu ministrija
Atzinums iesniegts
30.07.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
Priekšlikums
Uzturam iepriekš izteikto priekšlikumu papildināt likumprojekta 4. pantu ar jaunu punktu:
"papildināt pantu ar 11. punktu šādā redakcijā:
“11) Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei.”
Papildus iepriekš sniegtajam pamatojumam lūdzam ņemt vērā turpmāk minēto.
Gaisa kuģu pasažieru daru apstrādes likuma 2. pants noteic, ka likuma mērķis ir nodrošināt pasažieru datu apstrādi, kas nepieciešama, lai veiktu analīzi noziegumu, kas saistīti ar terorismu, un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, kā arī valsts drošības apdraudējumu novēršanai.
No minētā izriet, ka pasažieru datu apstrādei ir trīs dažādi patstāvīgi mērķi, proti:
· lai veiktu analīzi noziegumu, kas saistīti ar terorismu, novēršanai un atklāšanai;
· lai veiktu analīzi smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai;
· lai veiktu analīzi valsts drošības apdraudējumu novēršanai.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – Regula Nr. 952/2013), 1. panta 1. punkts noteic, ka ar šo regulu izveido Savienības Muitas kodeksu (Kodekss), ar kuru nosaka vispārējus noteikumus un procedūras, ko piemēro precēm, kuras ieved Savienības muitas teritorijā vai izved no tās. Neskarot starptautiskās tiesības un konvencijas un Savienības tiesību aktus citās jomās, Kodeksu vienādi piemēro visā Savienības muitas teritorijā. Šās regulas 3. pants noteic, ka muitas dienesti veic pasākumus, kuru mērķis jo īpaši ir: a) aizsargāt Savienības un tās dalībvalstu finanšu intereses; b) aizsargāt Savienību pret negodīgu un nelikumīgu tirdzniecību, vienlaikus atbalstot likumīgu darījumdarbību; c) nodrošināt Savienības un tās iedzīvotāju drošību un drošumu, kā arī vides aizsardzību, vajadzības gadījumā cieši sadarbojoties ar citām iestādēm; d) uzturēt atbilstīgu līdzsvaru starp muitas kontroli un likumīgas tirdzniecības veicināšanu.
Regulas Nr. 952/2013 46. pants noteic, ka:
1. Muitas dienesti var veikt jebkuras muitas kontroles, ko tie uzskata par vajadzīgām.
Muitas kontroles, jo īpaši, var būt preču pārbaude, paraugu ņemšana, deklarācijā vai paziņojumā ietvertās informācijas pareizības un pilnīguma pārbaude un dokumentu esības, īstuma, pareizības un derīguma pārbaude, uzņēmēju grāmatvedības un citu uzskaites datu pārbaude, transportlīdzekļu apskate, personu nestās vai vestās vai pie personām esošās bagāžas un citu mantu pārbaude, kā arī oficiālu izziņu veikšana un citas līdzīgas darbības.
2. Tādas muitas kontroles, kas nav izlases veida pārbaudes, galvenokārt ir balstītas uz riska analīzi, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, lai, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti valsts, Savienības un, ja pieejams, starptautiskā līmenī, identificētu un novērtētu riskus un izstrādātu vajadzīgos pretpasākumus.
3. Muitas kontroles veic saistībā ar kopēju riska pārvaldības sistēmu, pamatojoties uz informācijas apmaiņu starp muitas administrācijām attiecībā uz risku un tā analīzes rezultātiem un nosakot kopējus riska kritērijus un standartus, kontroles pasākumus un prioritārās kontroles jomas.
Kontroles, kas pamatojas uz šādu informāciju un kritērijiem, veic, neskarot citas kontroles, kuras veic saskaņā ar 1. punktu vai saskaņā ar citiem spēkā esošiem noteikumiem.
4. Muitas dienesti veic riska pārvaldību, lai diferencētu riska līmeņus, kas saistīti ar precēm, kurām veic muitas kontroli vai pārraudzību, lai noteiktu, vai precēm jāveic īpašas muitas kontroles, un, ja jāveic, tad kādos gadījumos.
Riska pārvaldībā ietilpst, piemēram, datu un informācijas vākšana, riska analīze un izvērtēšana, rīcības izvēle un īstenošana, kā arī šā procesa un tā rezultātu regulāra pārraudzība un pārskatīšana, balstoties uz starptautiskiem, Savienības un valsts avotiem un stratēģijām.
5. Muitas dienesti apmainās ar riska informāciju un riska analīzes rezultātiem, ja:
a) muitas dienesti novērtē, ka risks ir ievērojams un jāveic muitas kontrole, un kontroles rezultātos tiek konstatēts, ka ir noticis gadījums, kas rada risku; vai
b) kontroles rezultātos netiek konstatēts, ka ir noticis gadījums, kas rada risku, bet attiecīgais muitas dienests uzskata, ka pastāv liela riska iespējamība citur Savienībā.
6. Lai izveidotu vienotus riska kritērijus un standartus, kontroles pasākumus un prioritārās kontroles jomas, kā minēts 3. punktā, ņem vērā visu turpmāk norādīto:
a) proporcionalitāti attiecībā uz risku;
b) veicamo pārbaužu steidzamību;
c) iespējamo ietekmi uz tirdzniecības plūsmu, ietekmi uz atsevišķām dalībvalstīm un kontroles resursiem.
7. Vienotie riska kritēriji un standarti, kas minēti 3. punktā, ietver visu turpmāk norādīto:
a) risku aprakstu;
b) riska faktorus vai rādītājus, kas jāizmanto, izraugoties preces vai uzņēmējus, kurus pakļauj muitas kontrolei;
c) muitas dienestu veicamās muitas kontroles būtību;
d) šā punkta c) apakšpunktā minētās muitas kontroles piemērošanas ilgumu.
8. Prioritārās kontroles jomas aptver īpašas muitas procedūras, preču veidus, pārvadājumu maršrutus, transporta veidus vai uzņēmējus, kuri ir pakļauti paaugstināta līmeņa riska analīzei un muitas kontrolei konkrētā laikposmā, neskarot citas kontroles, ko parasti veic muitas dienesti.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulas (ES) 2018/1672 par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli un par regulas (EK) Nr. 1889/2005 atcelšanu (turpmāk – Regula 2018/1672) 2. panta 1. punkta "g" apakšpunkts noteic, ka “kompetentās iestādes” ir dalībvalstu muitas iestādes un jebkādas citas iestādes, ko dalībvalstis pilnvarojušas piemērot šo regulu. Regulas 2018/1672 1. pants noteic, ka ar šo regulu izveido kontroles sistēmu skaidrai naudai, ko ieved Savienībā vai izved no tās, lai papildinātu Direktīvā (ES) 2015/849 noteikto tiesisko regulējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanai.
Regulas 2018/1672 preambulas 21. apsvērums noteic, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes kontroli piemēro vienveidīgi, kontroles pasākumu pamatā galvenokārt vajadzētu būt riska analīzei, kuras mērķis ir identificēt un novērtēt riskus un izstrādāt nepieciešamos pretpasākumus. Regulas 2018/1672 preambulas 30. apsvērums noteic, ka ir būtiski, lai kompetentās iestādes, kas vāc informāciju saskaņā ar šo regulu, to savlaicīgi nosūta attiecīgās valsts finanšu ziņu vākšanas vienībai, lai tā varētu sīkāk analizēt datus un salīdzināt attiecīgo informāciju ar citiem datiem, kā paredzēts Direktīvā (ES) 2015/849. Minētās regulas preambulas 31. apsvērums noteic, ka šīs regulas nolūkā, ja kompetentās iestādes reģistrē, ka skaidra nauda nav deklarēta vai nav atklāta informācija par to, vai ja ir norādes par noziedzīgu darbību, tām būtu ātri jādalās ar šo informāciju ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, izmantojot atbilstīgus kanālus. Šāda datu apmaiņa būtu samērīga, ņemot vērā, ka personas, kas pārkāpušas pienākumu deklarēt skaidru naudu vai atklāt informāciju par to un kas ir aizturētas vienā dalībvalstī, domājams, izraudzītos citu ievešanas vai izvešanas dalībvalsti, kurā kompetentajām iestādēm nebūtu informācijas par to agrāk veiktu pārkāpumu. Šādas informācijas apmaiņai vajadzētu būt obligātai, lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu visās dalībvalstīs. Ja ir norādes par to, ka skaidra nauda ir saistīta ar noziedzīgu darbību, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt Savienības finanšu intereses, minētā informācija būtu arī jādara zināma Komisijai, Eiropas Prokuratūrai, ko ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 izveidojušas dalībvalstis, kuras, ievērojot minēto regulu, piedalās ciešākā sadarbībā, un Eiropolam, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794. Lai sasniegtu šīs regulas mērķus novērst un atturēt skaidras naudas deklarēšanas un informācijas atklāšanas pienākuma apiešanu, dalībvalstīm savā starpā un ar Komisiju būtu obligāti un atbilstīgi standartiem, kas noteikti īstenošanas aktos, kuri jāpieņem saskaņā ar šo regulu, jāapmainās arī ar anonimizētu riska informāciju un riska analīzes rezultātiem.
Regulas 2018/1672 5. panta 1. punkts noteic, lai pārbaudītu, vai ir izpildīts 3. pantā noteiktais pienākums deklarēt pavadītu skaidru naudu, kompetentās iestādes ir tiesīgas saskaņā ar valsts tiesībās paredzētiem nosacījumiem veikt fizisku personu, to bagāžu un to transportlīdzekļu kontroli. Šā panta 4. punkts noteic, ka kontroles pamatā pirmkārt ir riska analīze, kuras mērķis ir identificēt un novērtēt riskus un izstrādāt nepieciešamos pretpasākumus un kuru veic kopējās riska pārvaldības sistēmas ietvaros saskaņā ar kritērijiem, kas minēti 16. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un kurā ņem vērā arī riska izvērtējumus, ko Komisija un finanšu ziņu vākšanas vienības izveidojušas atbilstīgi Direktīvai (ES) 2015/849.
Likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 1. pants noteic, ka likuma mērķis ir novērst nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas ievešanu Latvijas Republikā un izvešanu no tās, tādējādi novēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Saskaņā ar minētā likuma 2. pantu likums nosaka Latvijas kompetences jautājumus saistībā ar Eiropas Savienībā ievedamās vai no Eiropas Savienības izvedamās skaidrās naudas kontroli uz valsts robežas, kā arī Latvijas kompetences jautājumus saistībā ar skaidras naudas kontroli uz valsts iekšējās robežas. Saskaņā ar šā likuma 3. panta pirmo daļu Regulas Nr. 2018/1672 2. panta 1. punkta "g" apakšpunkta izpratnē kompetentā iestāde Latvijas Republikā ir Valsts ieņēmumu dienests.
Muitas likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka Regulas Nr. 952/2013 5. panta 1. punkta izpratnē muitas administrācija Latvijas Republikā ir Valsts ieņēmumu dienests un otrā daļa noteic, ka muitas iestāde ir Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienība, kas pilda normatīvajos aktos muitas jomā, šajā likumā, likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus muitas politikas īstenošanā.
Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 11. panta otrās daļas 1. punkts noteic, ka, īstenojot muitas politiku, muitas iestāžu uzdevumi ir kontrolēt muitas lietās pieņemto normatīvo aktu ievērošanu un novērst muitas noteikumu pārkāpumus saistībā ar preču pārvietošanu pāri valsts robežai.
Saskaņā ar likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 2. pantu likums nosaka Latvijas kompetences jautājumus saistībā ar Eiropas Savienībā ievedamās vai no Eiropas Savienības izvedamās skaidrās naudas kontroli uz valsts robežas, kā arī Latvijas kompetences jautājumus saistībā ar skaidras naudas kontroli uz valsts iekšējās robežas. Saskaņā ar šā likuma 3. panta pirmo daļu Regulas Nr. 2018/1672 2. panta 1. punkta "g" apakšpunkta izpratnē kompetentā iestāde Latvijas Republikā ir Valsts ieņēmumu dienests.
Ministru kabineta 2004. gada 16. novembra noteikumu Nr. 940 “Valsts ieņēmumu dienesta nolikums” 8. punkts noteic, ka dienesta ģenerāldirektors veido dienesta iekšējo organizatorisko struktūru saskaņā ar likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu”.
No minētajām tiesību normām konstatējams, ka Valsts ieņēmumu dienests (konkrēti – tā ģenerāldirektora izveidota struktūrvienība – Muitas pārvalde) tiešo pienākumu izpildes ietvaros veic kontroli, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienībā preces un skaidra nauda no trešajām valstīm tiek ievestas un uz trešajām valstīm izvestas likumīgi, proti, ievērojot uz preču un skaidras naudas ievešanu un izvešanu attiecināmo tiesisko regulējumu.
Krimināllikuma 7. panta ceturtā daļa noteic, ka smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par astoņiem gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 190. panta otro daļu ar muitošanai pakļauto preču vai citu vērtību ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvešanu no tās, apejot muitas kontroli vai noslēpjot tās no šādas kontroles, vai nedeklarējot, vai izmantojot viltotus muitas vai citus dokumentus, vai citādā nelikumīgā veidā (kontrabanda), ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Saskaņā ar minētā panta trešo daļu par minēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, vai par kontrabandu, ja tā izdarīta lielā apmērā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 190.1 panta pirmo daļu par narkotiskas vai psihotropas vielas, šo vielu izgatavošanai paredzēto izejmateriālu (prekursoru), jaunas psihoaktīvas vielas vai to saturoša izstrādājuma, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota, kā arī par radioaktīvas vai bīstamas vielas, stratēģiskas nozīmes preces vai citas vērtības, sprāgstvielas, ieroča, munīcijas pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai jebkādā nelikumīgā veidā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 195.1 panta trešo daļu par liela apmēra skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts ārējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju vai Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot, pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā, vai par citu Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju vai Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, saskaņā ar šā panta otro daļu par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju vai Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot, pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās stratēģiskas nozīmes preces, šaujamieročus, šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroču munīciju vai militāriem mērķiem paredzētas preces vai tehnoloģijas vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, saskaņā ar šā panta trešo daļu par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja to izdarījusi valsts amatpersona vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, un saskaņā ar šā panta ceturto daļu par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz divpadsmit gadiem.
Tā kā preču nelikumīga ievešana Latvijas Republikas teritorijā vai nelikumīga izvešana no Latvijas Republikas teritorijas, kā arī nelikumīga skaidras naudas ievešana Latvijas Republikas teritorijā vai nelikumīga izvešana no Latvijas Republikas teritorijas var veidot smaga nozieguma sastāvu (Krimināllikuma 7. panta ceturtās daļas izpratnē), personas datu apstrāde šāda nozieguma novēršanai un atklāšanai ir saderīga ar Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma 2. pantā noteikto pasažieru datu apstrādes mērķi.
Lai nodrošinātu minētā mērķa sasniegšanu, ņemot vērā gan Regulā Nr. 952/2013, gan Regulā 2018/1672 noteikto attiecībā uz riska analīzi, ir būtiski, ka Valsts ieņēmumu dienests (konkrēti – Muitas pārvalde) savlaicīgi saņem informāciju par personām, kurām saskaņā ar riska analīzē konstatēto būtu nepieciešams veikt muitas kontroli vai skaidras naudas kontroli, un kuras kā gaisa kuģu pasažieri ieceļo Latvijā vai izceļo no Latvijas. Ja šāda informācija netiek saņemta, tad Valsts ieņēmumu dienestam ir apgrūtināta iespēja (faktiski šādas iespējas nav) savlaicīgi identificēt personas, kurām nepieciešams veikt muitas kontroli vai skaidras naudas kontroli un attiecīgi tiek apdraudēta gan Regulā Nr. 952/2013, gan Regulā 2018/1672 noteikto uz Valsts ieņēmumu dienestu attiecināmo pienākumu izpilde, kas var radīt apdraudējumu gan noziegumu, kas saistīti ar terorismu, novēršanai un atklāšanai (nelikumīga naudas pārvietošana terorisma un proliferācijas finansēšanai), gan apdraudējumu smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai (Krimināllikuma 84. pants, 190. pants, 190.1 pants, 195.1 pants), gan valsts drošības apdraudējumu novēršanai (Krimināllikuma 84. pants, 190.1 pants, 195.1 pants).
Tā kā Valsts ieņēmumu dienesta (konkrēti – Muitas pārvaldes) veiktajās kontrolēs ir iegūstama informācija, kas liecina (var liecināt) par iespējamu tādu noziedzīgu nodarījumu, uz kuru attiecas Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma 2. pantā noteiktais personas datu apstrādes mērķis (nolūks) izdarīšanu, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei, kaut arī tā neveic operatīvās darbības un neveic noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, ir piekritīgas tādas funkcijas, kuru sekmīgai izpildei ir nepieciešama piekļuve gaisa kuģu pasažieru datiem.
"papildināt pantu ar 11. punktu šādā redakcijā:
“11) Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei.”
Papildus iepriekš sniegtajam pamatojumam lūdzam ņemt vērā turpmāk minēto.
Gaisa kuģu pasažieru daru apstrādes likuma 2. pants noteic, ka likuma mērķis ir nodrošināt pasažieru datu apstrādi, kas nepieciešama, lai veiktu analīzi noziegumu, kas saistīti ar terorismu, un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, kā arī valsts drošības apdraudējumu novēršanai.
No minētā izriet, ka pasažieru datu apstrādei ir trīs dažādi patstāvīgi mērķi, proti:
· lai veiktu analīzi noziegumu, kas saistīti ar terorismu, novēršanai un atklāšanai;
· lai veiktu analīzi smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai;
· lai veiktu analīzi valsts drošības apdraudējumu novēršanai.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – Regula Nr. 952/2013), 1. panta 1. punkts noteic, ka ar šo regulu izveido Savienības Muitas kodeksu (Kodekss), ar kuru nosaka vispārējus noteikumus un procedūras, ko piemēro precēm, kuras ieved Savienības muitas teritorijā vai izved no tās. Neskarot starptautiskās tiesības un konvencijas un Savienības tiesību aktus citās jomās, Kodeksu vienādi piemēro visā Savienības muitas teritorijā. Šās regulas 3. pants noteic, ka muitas dienesti veic pasākumus, kuru mērķis jo īpaši ir: a) aizsargāt Savienības un tās dalībvalstu finanšu intereses; b) aizsargāt Savienību pret negodīgu un nelikumīgu tirdzniecību, vienlaikus atbalstot likumīgu darījumdarbību; c) nodrošināt Savienības un tās iedzīvotāju drošību un drošumu, kā arī vides aizsardzību, vajadzības gadījumā cieši sadarbojoties ar citām iestādēm; d) uzturēt atbilstīgu līdzsvaru starp muitas kontroli un likumīgas tirdzniecības veicināšanu.
Regulas Nr. 952/2013 46. pants noteic, ka:
1. Muitas dienesti var veikt jebkuras muitas kontroles, ko tie uzskata par vajadzīgām.
Muitas kontroles, jo īpaši, var būt preču pārbaude, paraugu ņemšana, deklarācijā vai paziņojumā ietvertās informācijas pareizības un pilnīguma pārbaude un dokumentu esības, īstuma, pareizības un derīguma pārbaude, uzņēmēju grāmatvedības un citu uzskaites datu pārbaude, transportlīdzekļu apskate, personu nestās vai vestās vai pie personām esošās bagāžas un citu mantu pārbaude, kā arī oficiālu izziņu veikšana un citas līdzīgas darbības.
2. Tādas muitas kontroles, kas nav izlases veida pārbaudes, galvenokārt ir balstītas uz riska analīzi, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, lai, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti valsts, Savienības un, ja pieejams, starptautiskā līmenī, identificētu un novērtētu riskus un izstrādātu vajadzīgos pretpasākumus.
3. Muitas kontroles veic saistībā ar kopēju riska pārvaldības sistēmu, pamatojoties uz informācijas apmaiņu starp muitas administrācijām attiecībā uz risku un tā analīzes rezultātiem un nosakot kopējus riska kritērijus un standartus, kontroles pasākumus un prioritārās kontroles jomas.
Kontroles, kas pamatojas uz šādu informāciju un kritērijiem, veic, neskarot citas kontroles, kuras veic saskaņā ar 1. punktu vai saskaņā ar citiem spēkā esošiem noteikumiem.
4. Muitas dienesti veic riska pārvaldību, lai diferencētu riska līmeņus, kas saistīti ar precēm, kurām veic muitas kontroli vai pārraudzību, lai noteiktu, vai precēm jāveic īpašas muitas kontroles, un, ja jāveic, tad kādos gadījumos.
Riska pārvaldībā ietilpst, piemēram, datu un informācijas vākšana, riska analīze un izvērtēšana, rīcības izvēle un īstenošana, kā arī šā procesa un tā rezultātu regulāra pārraudzība un pārskatīšana, balstoties uz starptautiskiem, Savienības un valsts avotiem un stratēģijām.
5. Muitas dienesti apmainās ar riska informāciju un riska analīzes rezultātiem, ja:
a) muitas dienesti novērtē, ka risks ir ievērojams un jāveic muitas kontrole, un kontroles rezultātos tiek konstatēts, ka ir noticis gadījums, kas rada risku; vai
b) kontroles rezultātos netiek konstatēts, ka ir noticis gadījums, kas rada risku, bet attiecīgais muitas dienests uzskata, ka pastāv liela riska iespējamība citur Savienībā.
6. Lai izveidotu vienotus riska kritērijus un standartus, kontroles pasākumus un prioritārās kontroles jomas, kā minēts 3. punktā, ņem vērā visu turpmāk norādīto:
a) proporcionalitāti attiecībā uz risku;
b) veicamo pārbaužu steidzamību;
c) iespējamo ietekmi uz tirdzniecības plūsmu, ietekmi uz atsevišķām dalībvalstīm un kontroles resursiem.
7. Vienotie riska kritēriji un standarti, kas minēti 3. punktā, ietver visu turpmāk norādīto:
a) risku aprakstu;
b) riska faktorus vai rādītājus, kas jāizmanto, izraugoties preces vai uzņēmējus, kurus pakļauj muitas kontrolei;
c) muitas dienestu veicamās muitas kontroles būtību;
d) šā punkta c) apakšpunktā minētās muitas kontroles piemērošanas ilgumu.
8. Prioritārās kontroles jomas aptver īpašas muitas procedūras, preču veidus, pārvadājumu maršrutus, transporta veidus vai uzņēmējus, kuri ir pakļauti paaugstināta līmeņa riska analīzei un muitas kontrolei konkrētā laikposmā, neskarot citas kontroles, ko parasti veic muitas dienesti.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 23. oktobra Regulas (ES) 2018/1672 par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli un par regulas (EK) Nr. 1889/2005 atcelšanu (turpmāk – Regula 2018/1672) 2. panta 1. punkta "g" apakšpunkts noteic, ka “kompetentās iestādes” ir dalībvalstu muitas iestādes un jebkādas citas iestādes, ko dalībvalstis pilnvarojušas piemērot šo regulu. Regulas 2018/1672 1. pants noteic, ka ar šo regulu izveido kontroles sistēmu skaidrai naudai, ko ieved Savienībā vai izved no tās, lai papildinātu Direktīvā (ES) 2015/849 noteikto tiesisko regulējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanai.
Regulas 2018/1672 preambulas 21. apsvērums noteic, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes kontroli piemēro vienveidīgi, kontroles pasākumu pamatā galvenokārt vajadzētu būt riska analīzei, kuras mērķis ir identificēt un novērtēt riskus un izstrādāt nepieciešamos pretpasākumus. Regulas 2018/1672 preambulas 30. apsvērums noteic, ka ir būtiski, lai kompetentās iestādes, kas vāc informāciju saskaņā ar šo regulu, to savlaicīgi nosūta attiecīgās valsts finanšu ziņu vākšanas vienībai, lai tā varētu sīkāk analizēt datus un salīdzināt attiecīgo informāciju ar citiem datiem, kā paredzēts Direktīvā (ES) 2015/849. Minētās regulas preambulas 31. apsvērums noteic, ka šīs regulas nolūkā, ja kompetentās iestādes reģistrē, ka skaidra nauda nav deklarēta vai nav atklāta informācija par to, vai ja ir norādes par noziedzīgu darbību, tām būtu ātri jādalās ar šo informāciju ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, izmantojot atbilstīgus kanālus. Šāda datu apmaiņa būtu samērīga, ņemot vērā, ka personas, kas pārkāpušas pienākumu deklarēt skaidru naudu vai atklāt informāciju par to un kas ir aizturētas vienā dalībvalstī, domājams, izraudzītos citu ievešanas vai izvešanas dalībvalsti, kurā kompetentajām iestādēm nebūtu informācijas par to agrāk veiktu pārkāpumu. Šādas informācijas apmaiņai vajadzētu būt obligātai, lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu visās dalībvalstīs. Ja ir norādes par to, ka skaidra nauda ir saistīta ar noziedzīgu darbību, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt Savienības finanšu intereses, minētā informācija būtu arī jādara zināma Komisijai, Eiropas Prokuratūrai, ko ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 izveidojušas dalībvalstis, kuras, ievērojot minēto regulu, piedalās ciešākā sadarbībā, un Eiropolam, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794. Lai sasniegtu šīs regulas mērķus novērst un atturēt skaidras naudas deklarēšanas un informācijas atklāšanas pienākuma apiešanu, dalībvalstīm savā starpā un ar Komisiju būtu obligāti un atbilstīgi standartiem, kas noteikti īstenošanas aktos, kuri jāpieņem saskaņā ar šo regulu, jāapmainās arī ar anonimizētu riska informāciju un riska analīzes rezultātiem.
Regulas 2018/1672 5. panta 1. punkts noteic, lai pārbaudītu, vai ir izpildīts 3. pantā noteiktais pienākums deklarēt pavadītu skaidru naudu, kompetentās iestādes ir tiesīgas saskaņā ar valsts tiesībās paredzētiem nosacījumiem veikt fizisku personu, to bagāžu un to transportlīdzekļu kontroli. Šā panta 4. punkts noteic, ka kontroles pamatā pirmkārt ir riska analīze, kuras mērķis ir identificēt un novērtēt riskus un izstrādāt nepieciešamos pretpasākumus un kuru veic kopējās riska pārvaldības sistēmas ietvaros saskaņā ar kritērijiem, kas minēti 16. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un kurā ņem vērā arī riska izvērtējumus, ko Komisija un finanšu ziņu vākšanas vienības izveidojušas atbilstīgi Direktīvai (ES) 2015/849.
Likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 1. pants noteic, ka likuma mērķis ir novērst nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas ievešanu Latvijas Republikā un izvešanu no tās, tādējādi novēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu. Saskaņā ar minētā likuma 2. pantu likums nosaka Latvijas kompetences jautājumus saistībā ar Eiropas Savienībā ievedamās vai no Eiropas Savienības izvedamās skaidrās naudas kontroli uz valsts robežas, kā arī Latvijas kompetences jautājumus saistībā ar skaidras naudas kontroli uz valsts iekšējās robežas. Saskaņā ar šā likuma 3. panta pirmo daļu Regulas Nr. 2018/1672 2. panta 1. punkta "g" apakšpunkta izpratnē kompetentā iestāde Latvijas Republikā ir Valsts ieņēmumu dienests.
Muitas likuma 3. panta pirmā daļa noteic, ka Regulas Nr. 952/2013 5. panta 1. punkta izpratnē muitas administrācija Latvijas Republikā ir Valsts ieņēmumu dienests un otrā daļa noteic, ka muitas iestāde ir Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienība, kas pilda normatīvajos aktos muitas jomā, šajā likumā, likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus muitas politikas īstenošanā.
Likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 11. panta otrās daļas 1. punkts noteic, ka, īstenojot muitas politiku, muitas iestāžu uzdevumi ir kontrolēt muitas lietās pieņemto normatīvo aktu ievērošanu un novērst muitas noteikumu pārkāpumus saistībā ar preču pārvietošanu pāri valsts robežai.
Saskaņā ar likuma “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” 2. pantu likums nosaka Latvijas kompetences jautājumus saistībā ar Eiropas Savienībā ievedamās vai no Eiropas Savienības izvedamās skaidrās naudas kontroli uz valsts robežas, kā arī Latvijas kompetences jautājumus saistībā ar skaidras naudas kontroli uz valsts iekšējās robežas. Saskaņā ar šā likuma 3. panta pirmo daļu Regulas Nr. 2018/1672 2. panta 1. punkta "g" apakšpunkta izpratnē kompetentā iestāde Latvijas Republikā ir Valsts ieņēmumu dienests.
Ministru kabineta 2004. gada 16. novembra noteikumu Nr. 940 “Valsts ieņēmumu dienesta nolikums” 8. punkts noteic, ka dienesta ģenerāldirektors veido dienesta iekšējo organizatorisko struktūru saskaņā ar likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu”.
No minētajām tiesību normām konstatējams, ka Valsts ieņēmumu dienests (konkrēti – tā ģenerāldirektora izveidota struktūrvienība – Muitas pārvalde) tiešo pienākumu izpildes ietvaros veic kontroli, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienībā preces un skaidra nauda no trešajām valstīm tiek ievestas un uz trešajām valstīm izvestas likumīgi, proti, ievērojot uz preču un skaidras naudas ievešanu un izvešanu attiecināmo tiesisko regulējumu.
Krimināllikuma 7. panta ceturtā daļa noteic, ka smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par astoņiem gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 190. panta otro daļu ar muitošanai pakļauto preču vai citu vērtību ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvešanu no tās, apejot muitas kontroli vai noslēpjot tās no šādas kontroles, vai nedeklarējot, vai izmantojot viltotus muitas vai citus dokumentus, vai citādā nelikumīgā veidā (kontrabanda), ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Saskaņā ar minētā panta trešo daļu par minēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, vai par kontrabandu, ja tā izdarīta lielā apmērā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 190.1 panta pirmo daļu par narkotiskas vai psihotropas vielas, šo vielu izgatavošanai paredzēto izejmateriālu (prekursoru), jaunas psihoaktīvas vielas vai to saturoša izstrādājuma, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota, kā arī par radioaktīvas vai bīstamas vielas, stratēģiskas nozīmes preces vai citas vērtības, sprāgstvielas, ieroča, munīcijas pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai jebkādā nelikumīgā veidā soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 195.1 panta trešo daļu par liela apmēra skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts ārējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju vai Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot, pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās preces vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā, vai par citu Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju vai Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, saskaņā ar šā panta otro daļu par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības, citu starptautisko organizāciju vai Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu, iegādājoties, realizējot, pārvietojot pāri Latvijas Republikas valsts robežai sankcijām pakļautās stratēģiskas nozīmes preces, šaujamieročus, šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas, šaujamieroču munīciju vai militāriem mērķiem paredzētas preces vai tehnoloģijas vai sniedzot starpniecības pakalpojumus, tehniskās palīdzības vai citus ar minētajām precēm saistītus pakalpojumus, vai veicot jebkādas citas aizliegtas darbības ar šīm precēm, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, saskaņā ar šā panta trešo daļu par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai ja to izdarījusi valsts amatpersona vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, un saskaņā ar šā panta ceturto daļu par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz divpadsmit gadiem.
Tā kā preču nelikumīga ievešana Latvijas Republikas teritorijā vai nelikumīga izvešana no Latvijas Republikas teritorijas, kā arī nelikumīga skaidras naudas ievešana Latvijas Republikas teritorijā vai nelikumīga izvešana no Latvijas Republikas teritorijas var veidot smaga nozieguma sastāvu (Krimināllikuma 7. panta ceturtās daļas izpratnē), personas datu apstrāde šāda nozieguma novēršanai un atklāšanai ir saderīga ar Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma 2. pantā noteikto pasažieru datu apstrādes mērķi.
Lai nodrošinātu minētā mērķa sasniegšanu, ņemot vērā gan Regulā Nr. 952/2013, gan Regulā 2018/1672 noteikto attiecībā uz riska analīzi, ir būtiski, ka Valsts ieņēmumu dienests (konkrēti – Muitas pārvalde) savlaicīgi saņem informāciju par personām, kurām saskaņā ar riska analīzē konstatēto būtu nepieciešams veikt muitas kontroli vai skaidras naudas kontroli, un kuras kā gaisa kuģu pasažieri ieceļo Latvijā vai izceļo no Latvijas. Ja šāda informācija netiek saņemta, tad Valsts ieņēmumu dienestam ir apgrūtināta iespēja (faktiski šādas iespējas nav) savlaicīgi identificēt personas, kurām nepieciešams veikt muitas kontroli vai skaidras naudas kontroli un attiecīgi tiek apdraudēta gan Regulā Nr. 952/2013, gan Regulā 2018/1672 noteikto uz Valsts ieņēmumu dienestu attiecināmo pienākumu izpilde, kas var radīt apdraudējumu gan noziegumu, kas saistīti ar terorismu, novēršanai un atklāšanai (nelikumīga naudas pārvietošana terorisma un proliferācijas finansēšanai), gan apdraudējumu smagu noziegumu novēršanai un atklāšanai (Krimināllikuma 84. pants, 190. pants, 190.1 pants, 195.1 pants), gan valsts drošības apdraudējumu novēršanai (Krimināllikuma 84. pants, 190.1 pants, 195.1 pants).
Tā kā Valsts ieņēmumu dienesta (konkrēti – Muitas pārvaldes) veiktajās kontrolēs ir iegūstama informācija, kas liecina (var liecināt) par iespējamu tādu noziedzīgu nodarījumu, uz kuru attiecas Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma 2. pantā noteiktais personas datu apstrādes mērķis (nolūks) izdarīšanu, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei, kaut arī tā neveic operatīvās darbības un neveic noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, ir piekritīgas tādas funkcijas, kuru sekmīgai izpildei ir nepieciešama piekļuve gaisa kuģu pasažieru datiem.
Piedāvātā redakcija
"papildināt pantu ar 11. punktu šādā redakcijā:
“11) Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei.”
“11) Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei.”
2.
Likumprojekts
Priekšlikums
Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 21.5.apakšpunktā noteikts, ka likumprojekta teksta iedalījuma vienības (turpmāk – vienības) apzīmē (numurē): punktus – ar arābu cipariem, liekot aiz tiem iekavu.
Ievērojot, ka saskaņā ar juridiskās tehnikas prasībām likuma panta daļu punktus pieraksta ar arābu cipariem, lūdzam visā likumprojektā (proti, Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma 8.panta otrās daļas redakcijā, 10.panta otrās daļas 1. un 2.punkta redakcijās, pārejas noteikumu 5.punkta redakcijā) precizēt atsauces uz citiem Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma pantu daļu punktiem, pierakstot tos ar arābu cipariem, aiz kura liek punktu.
Ievērojot, ka saskaņā ar juridiskās tehnikas prasībām likuma panta daļu punktus pieraksta ar arābu cipariem, lūdzam visā likumprojektā (proti, Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma 8.panta otrās daļas redakcijā, 10.panta otrās daļas 1. un 2.punkta redakcijās, pārejas noteikumu 5.punkta redakcijā) precizēt atsauces uz citiem Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likuma pantu daļu punktiem, pierakstot tos ar arābu cipariem, aiz kura liek punktu.
Piedāvātā redakcija
-