Projekta ID
22-TA-2058Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas ceļu būvētājs"
Atzinums iesniegts
24.05.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Biedrība “Latvijas ceļu būvētājs” (turpmāk tekstā – Biedrība) ir izskatījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) sagatavotos grozījumus (22-TA-2058) Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumiem Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība" un nevar piekrist MK noteikumu 2.pielikuma piedāvātajai redakcijai. Nevar noliegt, ka rūpes par vidi ir ikviena sabiedrības locekļa pienākums un samazināt savas darbības “nospiedumu” vidē šobrīd no vēlamas darbības kļuvusi par obligātu. Tomēr piedāvātajiem grozījumiem ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas, kas apkopojot Latvijā lielāko ceļu un tiltu būvniecības uzņēmumu viedokli, izklāstītas šajā tabulā:
2. pielikums MK noteikumu 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr.353 grozījumiem ”Zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) prasības un kritēriji, kurus var izmantot būvdarbu, citu prioritāru preču un pakalpojumu grupu publiskajā iepirkumā”
Būvdarbi un preču un pakalpojumu grupas, kurām noteiktas ZPI prasības un kritēriji:
1. Ceļu projektēšana, būvniecība un uzturēšana un izpildes prasībām
1.1.ZPI prasības un kritēriji ceļu projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai
A. ZPI prasības un kritēriji sīkām būvprojekta tehniskajām un izpildes prasībām
A1. ZEMAS TEMPERATŪRAS ASFALTS
Projektētājiem vai PB piegādātājam, vai PBE piegādātājam jāpiemēro vislabākā prakse un metodes bitumena maisījumu ieklāšanā, lai samazinātu asfalta ražošanas un ieklāšanas temperatūru.
Ieklāšanai paredzēto virsmas un saistkārtu bitumena maisījumu temperatūra nedrīkst pārsniegt 140 °C.
Ieklāšanas temperatūra virs 140 °C, bet ne augstāka par 155 °C, ir pieļaujama tikai gadījumos, kad tiek izmantoti augstākas viskozitātes bitumena maisījumi.
Iebildums:
Šādai prasībai projektos jābūt saistītai ar projekta izpildes termiņiem, dienām, gadalaiku. Piemēram, ja pēc konkursa izsludināšanas laika ir saprotams, ka uzsākšanas darbi būs rudenī, tad pastāv problēma un šajā gadījumā termiņiem ir jābūt garākiem, lai bituminētā maisījuma virskārtu var likt nākošā gada vasaras siltajos mēnešos.
A2. IZRAKTO MATERIĀLU UN GRUNTS APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS
Jāsagatavo izrakto materiālu un grunts apsaimniekošanas plāns, izveidojot dalītās vākšanas sistēmas:
(i) izraktajiem materiāliem, kas radušies rakšanas darbos, piemēram, no būvlaukuma sagatavošanas un līmeņošanas, pamatu, pagraba un tranšejas rakšanas, parasti grunts un akmeņi, arī augsnes apakškārtai,
Rakšanas darbos radītie atkritumi, izņemot būvgružus un nojaukšanas atkritumus, ir jāprotokolē.
Priekšlikums:
Vārdu “grunts” aizvietot ar ”augsne”.
Vilkipēdija: Grunts (vācu: Grund — 'pamats') var būt:
augsne;
inženierģeoloģijā iezis, kurš ieguļ galvenokārt iežu dēdēšanas zonas robežās un ir cilvēka inženierdarbības, galvenokārt celtniecības, objekts;
klints grunts;
birstoša grunts;
saistīga grunts;”
Vilkipēdija: ”Augsne ir dabiski veidojusies, irdena Zemes virskārta, kura sastāv no dažādu iežu daļiņām un tai ir raksturīga auglība”.
Priekšlikums:
Precizēt terminu “izraktais materiāls” . Vai domāts izraktie minerālie materiāli vai dažādas izraktas konstrukcijas? Piemēram, aku grodi, caurtekas, pagrabi utt.?
Vai MK noteikumu izpratnē “izraktais materiāls” ir arī “grunts” ?
Priekšlikums:
Likumdevējam precizēt, ko nozīmē termins “būvgruži”, jo Atkritumu apsaimniekošanas likumā nav termina “būvgruži” ir tikai definīcija:
43) būvniecības atkritumi — atkritumi, kas rodas būvdarbos un būvju nojaukšanas procesā.
Līdz ar to nav saprotams, kas ir “rakšanas darbos radītie atkritumi, izņemot būvgružus un nojaukšanas atkritumus”.
Lūgums norādīt, kur un kādā veidā protokolēt rakšanas darbos radītos atkritumus, ņemot vērā, ka būvniekam ir “Būvdarbu reģistrācijas žurnāls”, un ka demontētās konstrukcijas, izraktās un liekās grunts apjomi, augsnes atkārtota izmantošana tiek reģistrēta Būvniecības informācijas sistēma (BIS).
D. ZPI prasības un kritēriji ceļu uzturēšanai un ekspluatācijai
D2. BŪVNIECĪBAS UN DEMONTĀŽAS ATKRITUMU AUDITS UN APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS
Priekšlikums:
Jāprecizē termins ”izraktie materiāli” un “būvniecības un demontāžas atkritumi” (A2 ii ar daļu D2) .
Atkritumu apsaimniekošanas likuma definīcija:
43) būvniecības atkritumi — atkritumi, kas rodas būvdarbos un būvju nojaukšanas procesā.
Priekšlikums: izteikt šādā redakcijā - “ D2. BŪVDARBU UN BŪVJU NOJAUKŠANAS ATKRITUMU AUDITS UN APSAIMNIEKOŠANS PLĀNS”.
Vismaz 70 procenti (masas procenti) nebīstamo atkritumu, kas rodas būvniecības un demontāžas laikā, tostarp aizbēršanai izmantoto materiālu, sagatavo otrreizējai izmantošanai, atkārtotai pārstrādāšanai vai reciklēšanai un citiem materiālu atgūšanas veidiem. Te ietilpst:
(i) betoncements, atgūtā asfalta sega, pildvielas, kas reģenerētas no galvenajiem ceļa elementiem;
(ii) materiāli, kas reģenerēti no palīgelementiem.
Aizbēršana nav atļauta neapbūvētā teritorijā ārpus ceļa. Atļautās vietās ceļa teritorijā aizbēršana veicama tikai ar izraktajiem materiāliem un grunti.
Biedrība lūdz VARAM paskaidrot uzņēmējiem, ko nozīmē jēdziens “atkārtota pārstrādāšana”?
Priekšlikums: izmantot šādu redakciju - “Vismaz 70 % nebīstamo atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai “.
LCB norāda, ka noteikumu punkta prasības izpildei vispirms būvprojektā jābūt izvērtējumam, vai var līdz 70 % no kopējās atkritumu masas izmantot atkārtoti būvobjektā.
LCB uzskata, ka nav likumīga pamata prasīt būvdarbu veicējam būvobjektā veikt darbības, kas attiecas uz pašvaldību un atkritumu apsaimniekotājiem. (likuma izpratnē- atkritumu apsaimniekotājs ir saņēmis Valsts vides dienesta atkritumu apsaimniekošanas atļauju un iesniedzis finanšu nodrošinājumu par atkritumu pārstrādes darbībām VVD). Skatīt Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr.712 III. daļas “Atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķi un to sasniegšanas kritēriji” 5. un 6. punktu.
Priekšlikums: D2 punktā norādīt pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāja pienākumus.
(i) betoncements, atgūtā asfalta sega, pildvielas, kas reģenerētas no galvenajiem ceļa elementiem;
(ii) materiāli, kas reģenerēti no palīgelementiem)
Priekšlikums: Atkārtoti izmantojamie materiāli jāsalāgo ar atkritumu klasifikatoru atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus", lai nerodas dažādas interpretācijas.
Atkārtoti izmantoto, reciklēto un atgūto materiālu aizbēršanai izmanto tikai necaurlaidīgās ceļa teritorijās.
Biedrība lūdz VARAM skaidrot, vai domāts tikai ūdens necaurlaidīgās ceļa teritorijās?
Būvdarbu veicējs veic pirmsdemontāžas auditu, lai noteiktu, kādus materiālus var izmantot atkārtoti, reciklēt vai atgūt. Te ietilpst:
(i) bīstamu atkritumu identificēšana un riska novērtēšana;
(ii) tāme, kurā atsevišķi uzskaitīti dažādi būvmateriāli un izstrādājumi;
(iii) aplēse par atkārtotas izmantošanas un pārstrādes potenciālu procentos, pamatojoties uz to, kādas dalītas vākšanas sistēmas ierosināts izmantot nojaukšanas procesā.
Identificētos materiālus, izstrādājumus un elementus uzskaita nojaukšanas darbu tāmē.
Priekšlikums: Precizēt terminus, kas ir “Atkārtota izmantošana un atgūtais materiāls”.
Pamatojums: Atkritumu apsaimniekošans likuma 1. panta 16. punktā ir definēts jēdziens atkārtota izmantošana, bet likumā nav termina ”atgūtais materiāls”. Jāpiemin, ka atkārtota izmantošana termins ir būvobjekta darbu daudzumu sarakstā.
Būvdarbu veicēja izpatnē “atgūtais materiāls”, piemēram, ir akmeņi, nebojātas ceļazīmes, bruģis, ko var atkārtoti izmantot būvobjektā un galvenokārt, tas ir paredzēts būvprojektā. Bet var arī izmantot citā būvobjektā vai jānodod pasūtītājam.
Projektēšanas stadijā un Būvprojektā jābūt norādītam, kādus materiālus var atkārtoti izmantot un reciklēt, lai ieinteresētajām pusēm tas būtu skaidri saprotams.
Papildus iepriekš sniegtajiem priekšlikumiem, Biedrība kopumā aicina VARAM harmonizēt Ministru kabineta rīkojumā Nr. 45 “Par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.-2028. gadam“ lietotos terminus ar Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktajiem terminiem. Pašlaik ir daudz nesalāgotu un līdz ar to skaidri nesaprotamu terminu.
Būtu nepieciešams MK noteikumu Nr. 353 ietvaros precizēt Būvdarbu veicējam uzliktās prasības, un skatīt tās kopā ar veicamajām darbībām un terminiem elektroniskajā Būvniecības informācijas sistēmā attiecībā par izrakto materiālu veidiem un apjomiem, demontētajām konstrukcijām un augsnes atkārtotu izmantošanu.
Pašlaik Latvijā nav vienotu vadlīniju par spēkā esošo normatīvo aktu interpretāciju un pielietojumu praksē attiecībā uz būvniecības atkritumiem un atkārtoti izmantojamiem materiāliem. Rezultātā pašlaik notiek nevajadzīgi mēģinājumi dažādi interpretēt jautājumus par būvniecības atkritumiem un atkārtoti izmantojamiem materiāliem būvobjektā starp VARAM pakļautībā esošo institūciju, pasūtītāju un būvuzraudzības pārstāvjiem. Būvdarbu veicējam tas rada zināmas problēmas, jau “Atkritumu apsaimniekošanas plāna“ sagatavošanas stadijā pirms būvobjekta uzsākšanas. Biedrība aicina VARAM uzņemties iniciatīvu un viest vienotu terminoloģiju starp normatīvajiem aktiem un publicēt vadlīnijas.
2. pielikums MK noteikumu 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr.353 grozījumiem ”Zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) prasības un kritēriji, kurus var izmantot būvdarbu, citu prioritāru preču un pakalpojumu grupu publiskajā iepirkumā”
Būvdarbi un preču un pakalpojumu grupas, kurām noteiktas ZPI prasības un kritēriji:
1. Ceļu projektēšana, būvniecība un uzturēšana un izpildes prasībām
1.1.ZPI prasības un kritēriji ceļu projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai
A. ZPI prasības un kritēriji sīkām būvprojekta tehniskajām un izpildes prasībām
A1. ZEMAS TEMPERATŪRAS ASFALTS
Projektētājiem vai PB piegādātājam, vai PBE piegādātājam jāpiemēro vislabākā prakse un metodes bitumena maisījumu ieklāšanā, lai samazinātu asfalta ražošanas un ieklāšanas temperatūru.
Ieklāšanai paredzēto virsmas un saistkārtu bitumena maisījumu temperatūra nedrīkst pārsniegt 140 °C.
Ieklāšanas temperatūra virs 140 °C, bet ne augstāka par 155 °C, ir pieļaujama tikai gadījumos, kad tiek izmantoti augstākas viskozitātes bitumena maisījumi.
Iebildums:
Šādai prasībai projektos jābūt saistītai ar projekta izpildes termiņiem, dienām, gadalaiku. Piemēram, ja pēc konkursa izsludināšanas laika ir saprotams, ka uzsākšanas darbi būs rudenī, tad pastāv problēma un šajā gadījumā termiņiem ir jābūt garākiem, lai bituminētā maisījuma virskārtu var likt nākošā gada vasaras siltajos mēnešos.
A2. IZRAKTO MATERIĀLU UN GRUNTS APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS
Jāsagatavo izrakto materiālu un grunts apsaimniekošanas plāns, izveidojot dalītās vākšanas sistēmas:
(i) izraktajiem materiāliem, kas radušies rakšanas darbos, piemēram, no būvlaukuma sagatavošanas un līmeņošanas, pamatu, pagraba un tranšejas rakšanas, parasti grunts un akmeņi, arī augsnes apakškārtai,
Rakšanas darbos radītie atkritumi, izņemot būvgružus un nojaukšanas atkritumus, ir jāprotokolē.
Priekšlikums:
Vārdu “grunts” aizvietot ar ”augsne”.
Vilkipēdija: Grunts (vācu: Grund — 'pamats') var būt:
augsne;
inženierģeoloģijā iezis, kurš ieguļ galvenokārt iežu dēdēšanas zonas robežās un ir cilvēka inženierdarbības, galvenokārt celtniecības, objekts;
klints grunts;
birstoša grunts;
saistīga grunts;”
Vilkipēdija: ”Augsne ir dabiski veidojusies, irdena Zemes virskārta, kura sastāv no dažādu iežu daļiņām un tai ir raksturīga auglība”.
Priekšlikums:
Precizēt terminu “izraktais materiāls” . Vai domāts izraktie minerālie materiāli vai dažādas izraktas konstrukcijas? Piemēram, aku grodi, caurtekas, pagrabi utt.?
Vai MK noteikumu izpratnē “izraktais materiāls” ir arī “grunts” ?
Priekšlikums:
Likumdevējam precizēt, ko nozīmē termins “būvgruži”, jo Atkritumu apsaimniekošanas likumā nav termina “būvgruži” ir tikai definīcija:
43) būvniecības atkritumi — atkritumi, kas rodas būvdarbos un būvju nojaukšanas procesā.
Līdz ar to nav saprotams, kas ir “rakšanas darbos radītie atkritumi, izņemot būvgružus un nojaukšanas atkritumus”.
Lūgums norādīt, kur un kādā veidā protokolēt rakšanas darbos radītos atkritumus, ņemot vērā, ka būvniekam ir “Būvdarbu reģistrācijas žurnāls”, un ka demontētās konstrukcijas, izraktās un liekās grunts apjomi, augsnes atkārtota izmantošana tiek reģistrēta Būvniecības informācijas sistēma (BIS).
D. ZPI prasības un kritēriji ceļu uzturēšanai un ekspluatācijai
D2. BŪVNIECĪBAS UN DEMONTĀŽAS ATKRITUMU AUDITS UN APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS
Priekšlikums:
Jāprecizē termins ”izraktie materiāli” un “būvniecības un demontāžas atkritumi” (A2 ii ar daļu D2) .
Atkritumu apsaimniekošanas likuma definīcija:
43) būvniecības atkritumi — atkritumi, kas rodas būvdarbos un būvju nojaukšanas procesā.
Priekšlikums: izteikt šādā redakcijā - “ D2. BŪVDARBU UN BŪVJU NOJAUKŠANAS ATKRITUMU AUDITS UN APSAIMNIEKOŠANS PLĀNS”.
Vismaz 70 procenti (masas procenti) nebīstamo atkritumu, kas rodas būvniecības un demontāžas laikā, tostarp aizbēršanai izmantoto materiālu, sagatavo otrreizējai izmantošanai, atkārtotai pārstrādāšanai vai reciklēšanai un citiem materiālu atgūšanas veidiem. Te ietilpst:
(i) betoncements, atgūtā asfalta sega, pildvielas, kas reģenerētas no galvenajiem ceļa elementiem;
(ii) materiāli, kas reģenerēti no palīgelementiem.
Aizbēršana nav atļauta neapbūvētā teritorijā ārpus ceļa. Atļautās vietās ceļa teritorijā aizbēršana veicama tikai ar izraktajiem materiāliem un grunti.
Biedrība lūdz VARAM paskaidrot uzņēmējiem, ko nozīmē jēdziens “atkārtota pārstrādāšana”?
Priekšlikums: izmantot šādu redakciju - “Vismaz 70 % nebīstamo atkritumu sagatavošana atkārtotai izmantošanai “.
LCB norāda, ka noteikumu punkta prasības izpildei vispirms būvprojektā jābūt izvērtējumam, vai var līdz 70 % no kopējās atkritumu masas izmantot atkārtoti būvobjektā.
LCB uzskata, ka nav likumīga pamata prasīt būvdarbu veicējam būvobjektā veikt darbības, kas attiecas uz pašvaldību un atkritumu apsaimniekotājiem. (likuma izpratnē- atkritumu apsaimniekotājs ir saņēmis Valsts vides dienesta atkritumu apsaimniekošanas atļauju un iesniedzis finanšu nodrošinājumu par atkritumu pārstrādes darbībām VVD). Skatīt Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr.712 III. daļas “Atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķi un to sasniegšanas kritēriji” 5. un 6. punktu.
Priekšlikums: D2 punktā norādīt pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāja pienākumus.
(i) betoncements, atgūtā asfalta sega, pildvielas, kas reģenerētas no galvenajiem ceļa elementiem;
(ii) materiāli, kas reģenerēti no palīgelementiem)
Priekšlikums: Atkārtoti izmantojamie materiāli jāsalāgo ar atkritumu klasifikatoru atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus", lai nerodas dažādas interpretācijas.
Atkārtoti izmantoto, reciklēto un atgūto materiālu aizbēršanai izmanto tikai necaurlaidīgās ceļa teritorijās.
Biedrība lūdz VARAM skaidrot, vai domāts tikai ūdens necaurlaidīgās ceļa teritorijās?
Būvdarbu veicējs veic pirmsdemontāžas auditu, lai noteiktu, kādus materiālus var izmantot atkārtoti, reciklēt vai atgūt. Te ietilpst:
(i) bīstamu atkritumu identificēšana un riska novērtēšana;
(ii) tāme, kurā atsevišķi uzskaitīti dažādi būvmateriāli un izstrādājumi;
(iii) aplēse par atkārtotas izmantošanas un pārstrādes potenciālu procentos, pamatojoties uz to, kādas dalītas vākšanas sistēmas ierosināts izmantot nojaukšanas procesā.
Identificētos materiālus, izstrādājumus un elementus uzskaita nojaukšanas darbu tāmē.
Priekšlikums: Precizēt terminus, kas ir “Atkārtota izmantošana un atgūtais materiāls”.
Pamatojums: Atkritumu apsaimniekošans likuma 1. panta 16. punktā ir definēts jēdziens atkārtota izmantošana, bet likumā nav termina ”atgūtais materiāls”. Jāpiemin, ka atkārtota izmantošana termins ir būvobjekta darbu daudzumu sarakstā.
Būvdarbu veicēja izpatnē “atgūtais materiāls”, piemēram, ir akmeņi, nebojātas ceļazīmes, bruģis, ko var atkārtoti izmantot būvobjektā un galvenokārt, tas ir paredzēts būvprojektā. Bet var arī izmantot citā būvobjektā vai jānodod pasūtītājam.
Projektēšanas stadijā un Būvprojektā jābūt norādītam, kādus materiālus var atkārtoti izmantot un reciklēt, lai ieinteresētajām pusēm tas būtu skaidri saprotams.
Papildus iepriekš sniegtajiem priekšlikumiem, Biedrība kopumā aicina VARAM harmonizēt Ministru kabineta rīkojumā Nr. 45 “Par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.-2028. gadam“ lietotos terminus ar Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktajiem terminiem. Pašlaik ir daudz nesalāgotu un līdz ar to skaidri nesaprotamu terminu.
Būtu nepieciešams MK noteikumu Nr. 353 ietvaros precizēt Būvdarbu veicējam uzliktās prasības, un skatīt tās kopā ar veicamajām darbībām un terminiem elektroniskajā Būvniecības informācijas sistēmā attiecībā par izrakto materiālu veidiem un apjomiem, demontētajām konstrukcijām un augsnes atkārtotu izmantošanu.
Pašlaik Latvijā nav vienotu vadlīniju par spēkā esošo normatīvo aktu interpretāciju un pielietojumu praksē attiecībā uz būvniecības atkritumiem un atkārtoti izmantojamiem materiāliem. Rezultātā pašlaik notiek nevajadzīgi mēģinājumi dažādi interpretēt jautājumus par būvniecības atkritumiem un atkārtoti izmantojamiem materiāliem būvobjektā starp VARAM pakļautībā esošo institūciju, pasūtītāju un būvuzraudzības pārstāvjiem. Būvdarbu veicējam tas rada zināmas problēmas, jau “Atkritumu apsaimniekošanas plāna“ sagatavošanas stadijā pirms būvobjekta uzsākšanas. Biedrība aicina VARAM uzņemties iniciatīvu un viest vienotu terminoloģiju starp normatīvajiem aktiem un publicēt vadlīnijas.
Piedāvātā redakcija
-