Atzinums

Biedrība pievienojas VARAM un LOB iebildumiem un kategoriski iebilst pret to, ka un kā pirmatnējie un senie meži tiek definēti šajos Ministru kabineta noteikumos. 

Biedrība piekrīt, ka, lai gan Sugu un biotopu likums, kā arī Meža likums ir citu ministriju kompetence, šie likumdošanas akti būtu bāzes normatīvi šo definīciju ietveršanai, ņemot vērā, 
1) ka līdz šim normatīvajos aktos abi jēdzieni nav definēti - attiecībā uz pirmatnējiem mežiem, šo MK noteikumu grozījumu anotācijā ir atsauce uz MK noteikumiem 248. “Meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas novērtēšanas kārtība”, taču minētajos MK noteikumos Biedrība šo definīciju neatrada.  

2) Kā jau minējis VARAM UN LOB, šīm definīcijām nākotnē ir ļoti būtiska ietekme ne tikai uz meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, bet arī uz ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā iekļauto apņemšanos nodrošināt veco mežu stingru aizsardzību.  

Pat tad, ja arī šie MK noteikumi ietver seno un pirmatnējo mežu definīcijas, tās noteikti tiks definētas arī vairākos citos ar meža nozari un dabas aizsardzību saistītajos likumdošanas aktos un politikas plānošanas dokumentos, tāpēc, kā minimums, šīm definīcijām ir jābūt sasaistītām ar minētajām nozarēm un fundamentāli izdiskutētām starp institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un balstītām ne tikai vienā LVMI “Silava” pētījumā, bet gan (kā norāda arī VARAM) izdiskutētām ar vadošajiem Latvijas pētniekiem dabas aizsardzībā no Latvijas Universitātes un Daugavpils Universitātes, kas veic galvenos pētījumus biodaudzveidības jomā Latvijā. Absolūti obligāta ir konsultēšanās ar Dabas aizsardzības pārvaldi, kā galveno atbildīgo par “Dabas skaitīšanas” projektu. Pirmsšķietami, atbilstoši EK vadlīnijām (https://ec.europa.eu/transparency/documents-register/detail?ref=SWD(2023)62&lang=en )  veco mežu definīcijas indikatori lielā mērā pārklājas ar ES nozīmes aizsargājamo biotopu kartēšanas metodikā ietvertajiem ES nozīmes mežu biotopu kritērijiem (veci koki, lielu dimensiju koki, atmirusī koksne, indikatorsugas, dažādvecuma kokaudze, u.c. Avots - https://www.daba.gov.lv/lv/biotopu-kartesanas-metodikas-0 ). Taču  ES nozīmes biotopu monitoringa (Dabas skaitīšanas) projekta informatīvajā ziņojumā (https://www.daba.gov.lv/lv/media/17202/download?attachment ) ir minēts, ka “biotopu kartēšanas rezultāti liecina, ka ES nozīmes biotopu platības, īpaši meži un zālāji, ir stipri fragmentēti, t. i., tie tikai nedaudzos apvidos veido lielākas vienlaidus platības vai koncentrācijas vietas.” Tas nozīmē, ka ir absurdi, noteikt, ka “senie meži” nav mazāki par vienlaidus 50 hektāru platībām, jo Dabas skaitīšanā nokartēto ES nozīmes biotopu poligonu izmērs visticamāk būs krietni mazāks vairumā gadījumu. 
EK vadlīnijas skaidri norāda, ka Dalībvalstu metodoloģijām jābūt zinātniski pamatotām, veidotām caurspīdīgā procesā, saskaņotām un harmonizētām starp nozarēm un atbilstošām plaši pieņemtajām definīcijām. Līdzšinējais saskaņošanas process šiem principiem ir bijis pretrunā.  

-

Biedrība pievienojas VARAM un LOB iebildumiem un kategoriski iebilst pret to, ka un kā pirmatnējie un senie meži tiek definēti šajos Ministru kabineta noteikumos. 

Biedrība piekrīt, ka, lai gan Sugu un biotopu likums, kā arī Meža likums ir citu ministriju kompetence, šie likumdošanas akti būtu bāzes normatīvi šo definīciju ietveršanai, ņemot vērā, 
1) ka līdz šim normatīvajos aktos abi jēdzieni nav definēti - attiecībā uz pirmatnējiem mežiem, šo MK noteikumu grozījumu anotācijā ir atsauce uz MK noteikumiem 248. “Meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas novērtēšanas kārtība”, taču minētajos MK noteikumos Biedrība šo definīciju neatrada.  
2) Kā jau minējis VARAM UN LOB, šīm definīcijām nākotnē ir ļoti būtiska ietekme ne tikai uz meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu, bet arī uz ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā iekļauto apņemšanos nodrošināt veco mežu stingru aizsardzību.  

Pat tad, ja arī šie MK noteikumi ietver seno un pirmatnējo mežu definīcijas, tās noteikti tiks definētas arī vairākos citos ar meža nozari un dabas aizsardzību saistītajos likumdošanas aktos un politikas plānošanas dokumentos, tāpēc, kā minimums, šīm definīcijām ir jābūt sasaistītām ar minētajām nozarēm un fundamentāli izdiskutētām starp institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un balstītām ne tikai vienā LVMI “Silava” pētījumā, bet gan (kā norāda arī VARAM) izdiskutētām ar vadošajiem Latvijas pētniekiem dabas aizsardzībā no Latvijas Universitātes un Daugavpils Universitātes, kas veic galvenos pētījumus biodaudzveidības jomā Latvijā. Absolūti obligāta ir konsultēšanās ar Dabas aizsardzības pārvaldi, kā galveno atbildīgo par “Dabas skaitīšanas” projektu. Pirmsšķietami, atbilstoši EK vadlīnijām (https://ec.europa.eu/transparency/documents-register/detail?ref=SWD(2023)62&lang=en )  veco mežu definīcijas indikatori lielā mērā pārklājas ar ES nozīmes aizsargājamo biotopu kartēšanas metodikā ietvertajiem ES nozīmes mežu biotopu kritērijiem (veci koki, lielu dimensiju koki, atmirusī koksne, indikatorsugas, dažādvecuma kokaudze, u.c. Avots - https://www.daba.gov.lv/lv/biotopu-kartesanas-metodikas-0 ). Taču  ES nozīmes biotopu monitoringa (Dabas skaitīšanas) projekta informatīvajā ziņojumā (https://www.daba.gov.lv/lv/media/17202/download?attachment ) ir minēts, ka “biotopu kartēšanas rezultāti liecina, ka ES nozīmes biotopu platības, īpaši meži un zālāji, ir stipri fragmentēti, t. i., tie tikai nedaudzos apvidos veido lielākas vienlaidus platības vai koncentrācijas vietas.” Tas nozīmē, ka ir absurdi, noteikt, ka “senie meži” nav mazāki par vienlaidus 50 hektāru platībām, jo Dabas skaitīšanā nokartēto ES nozīmes biotopu poligonu izmērs visticamāk būs krietni mazāks vairumā gadījumu. 
EK vadlīnijas skaidri norāda, ka Dalībvalstu metodoloģijām jābūt zinātniski pamatotām, veidotām caurspīdīgā procesā, saskaņotām un harmonizētām starp nozarēm un atbilstošām plaši pieņemtajām definīcijām. Līdzšinējais saskaņošanas process šiem principiem ir bijis pretrunā.  

-

Norādām, ka  jēdzieni “nav skaidri konstatējama cilvēku darbība” un “nav nopietni traucēti” nav korekti definēti, tie ir pārāk plaši/nesaprotami.  Gandrīz visos mežos Latvijā lielākā vai mazākā mērā ir konstatējama cilvēku darbība nesenā vai senākā pagātnē. Lūdzam konsultēties ar  Dabas aizsardzības speciālistiem (DAP, LU, DU biodaudzveidības jomas eksperti, u.c.) šo jēdzienu definēšanā.  
 

-

Pirmkārt, norādām, ka, gan šajā, gan iepriekšējā noteikumu versijā nav pareizi izmantotas definīcijas. Aicinām iepazīties ar “zālāju” definīciju: https://enciklopedija.lv/skirklis/7209-z%C4%81l%C4%81ju-ekosist%C4%93mas-Latvij%C4%81 . Jēdziens “Zālājs” ietver gan pļavas (pļauti zālāji), gan ganības (ganīti zālāji). Tas attiecas arī uz daļēji dabiskajiem ( Latvijā to faktiski saprot kā sinonīmu dabiskajiem zālājiem) jeb bioloģiski vērtīgajiem zālājiem. Viskorektāk šajā punktā būtu atsaukties uz “Eiropas Savienības aizsargājamiem zālāju biotopiem” kā visaptverošu terminu atbilstoši “Aizsargājamo biotopu saglabāšnas vadlīnijās (https://www.daba.gov.lv/lv/media/7376/download?attachment) iekļautajai definīcijai. Lūdzam skatīt 21. Lpp dažādo terminu skaidrojumam. 

Otrkārt, nav saprotams, kāpēc izmaiņās ir iekļauts viena hektāra kā minimālās platības nosacījums. Daudzi bioloģiski vērtīgo zālāju poligoni ir mazāka izmēra (piemēram, 0.7 vai 0.9 ha). Dabā daudzos gadījumos vairāki mazāka izmēra poligoni savā starpā savienojas, realitātē veidojot lielāku saistītu ES aizsargājamo biotopu platību.  
 

-

Norādām, ka nav saprotams, kā tiks kontrolēta šo kritēriju izpilde. Lai noskaidrotu, vai konkrēto izejvielu ieguve  “ir nepieciešama” bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai šajās teritorijās, nepieciešams kontroles mehānisms (DAP slēdziens vai tml). Lūdzam skaidrot. 

-

Lūdzam skaidrot, ko nozīmē "no jauna izveidota meliorācijas sistēma" - par kādu laika posmu ir runa. Grūti izprotams šī jauninājuma pamatojums.

-

 Ierosinātais pants ietver atsauces uz citiem pantiem, kuras savukārt ir atsauces vēl uz citiem pantiem, padarot to būtību cilvēciski neuztveramu. Kaut arī juridiski korekti, normatīvajiem aktiem ir jābūt sabiedrībai un iesaistītajām pusēm uztveramiem, tādējādi ierosinām rast vieglāk uztveramu risinājumu. 

-

Ierosinātais pants ietver atsauces uz citiem pantiem, kuras savukārt ir atsauces vēl uz citiem pantiem, padarot to būtību cilvēciski neuztveramu. Kaut arī  iespējams ir juridiski korekti, normatīvajiem aktiem ir jābūt sabiedrībai un iesaistītajām pusēm uztveramiem, tādējādi ierosinām rast vieglāk uztveramu risinājumu. 
 

-