Atzinums

Ar Likumprojekta 2. panta redakciju paredzēts papildināt Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumu ar 24.⁶ pantu, kas papildinās amatpersonu pienākumus sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.

(1) Ar Likumprojekta 24.⁶ panta trešo daļu tiek paredzēts amatpersonas pienākums apstrādāt ieslodzītās personas datus un noteiktos gadījumos sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par ieslodzīto, kurš iepriekšējā taksācijas gada laikā no fiziskās personas saņēmis naudas pārvedumus (dāvinājumus), kuru kopsumma pārsniedz likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 35. punkta “b” apakšpunktā noteikto apmēru — proti, vairāk nekā 1 425 eiro.
Inspekcija vērš Likumprojekta izstrādātāja uzmanību uz to, ka, nosakot īpašus datu apstrādes un kontroles mehānismus vienai sabiedrības grupai, ir jāizvērtē arī šādas pieejas samērīgums un nediskriminējošs raksturs. Ja šāda pienākuma ieviešana tiek pamatota ar nodokļu administrēšanas vai nodokļu nomaksas veicināšanas mērķi, šim regulējumam pēc būtības būtu jāattiecas uz visām sabiedrības grupām vienlīdzīgi, ne tikai uz ieslodzītajām vai bijušajām ieslodzītajām personām.

Tādējādi Inspekcija aicina izvērtēt:
- vai piedāvātais regulējums  ir samērīgs attiecībā pret konkrēto sabiedrības grupu,
- un vai tas atbilst Datu regulas 5. panta principiem un vienlīdzīgas attieksmes principam.


(2) Ar 24.⁶ panta sesto daļu tiek noteikts pienākums Amatpersonai sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par ieslodzīto vai bijušo ieslodzīto, kas iepriekšējā periodā veicis skaidras naudas darījumu, kura apmērs ir 750 euro vai vairāk.
Vienlaikus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē sliekšņa deklarācijas sniegšanu, piemēram, likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.³ panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumiem Nr. 550 “Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”, ziņošanas slieksnis ir noteikts 7000 euro apmērā.
Likumprojekta anotācijā nav sniegts pamatojums, kāpēc ieslodzītajām vai bijušajām ieslodzītajām personām piemērojams būtiski zemāks slieksnis — 750 euro. Šāda diferenciācija netiek pamatota ar riska novērtējumu vai ar nepieciešamību novērst konkrētus sabiedrības apdraudējumus.
Inspekcija vērš uzmanību, ka, plānojot personas datu apstrādi, ir jāievēro vienlīdzīgas attieksmes princips pret visām sabiedrības grupām. Proti, nav pieļaujams nostādīt ieslodzītās personas vai to veikto finanšu darījumu uzraudzību savādākā līmenī salīdzinājumā ar pārējām citām sabiedrības grupām.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Inspekcija aicina:
- pārskatīt plānotos datu apstrādes nosacījumus, kas paredz atšķirīgu regulējumu ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem, un
- anotācijā iekļaut skaidru izvērtējumu par attiecīgās sabiedrības grupas tiesību ierobežojumu samērīgumu atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. panta principiem.

 

-

Atbilstoši Anotācijas 8.1.13. sadaļā norādītajam, Pārvalde plāno nodot personas datus no ISS2 sistēmas Atvērto datu portālam. Inspekcija vērš uzmanību, ka saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 1. panta 6. punktu, atvērtie dati ir brīvi pieejama bezmaksas informācija bez atkalizmantošanas ierobežojumiem, kuru var rediģēt un automatizēti apstrādāt ar brīvi pieejamām lietojumprogrammām. Inspekcija uzsver, ka personas dati pēc būtības nevar būt pielīdzināmi atvērtajiem datiem, jo to izmantošana ir pakļauta stingriem apstrādes nosacījumiem saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (Datu regula) 5. pantu. Minētais pants nosaka, ka personas datu apstrādei jābūt likumīgai, godprātīgai un pārredzamai, kā arī dati tiek vākti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā.
Nododot personas datus Atvērto datu portālam, kuram raksturīga neierobežota piekļuve un izmantošana, tiek radīts augsts risks, ka dati tiks izmantoti ārpus sākotnējiem apstrādes nolūkiem, tādējādi pārkāpjot Datu regulas 5. pantā nostiprinātos principus.
Papildus tam, Inspekcija norāda, ka plānotā datu nodošana neatbilst arī Datu regulas 14. panta prasībām, kuras nosaka pienākumu informēt datu subjektu par apstrādes faktu, tās tiesisko pamatu, nolūkiem, iespējamajiem saņēmējiem u.c., ja dati iegūti no trešās personas vai citā netiešā veidā. Ja personas dati tiek padarīti publiski pieejami kā atvērtie dati, datu pārzinim faktiski nav iespējams nodrošināt informācijas sniegšanu visām potenciālajām iesaistītajām pusēm, līdz ar to tiek pārkāpts pārredzamības un informēšanas princips.
Tāpat saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piekto daļu, valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Šo principu kontekstā personas datu nodošana bez pietiekama juridiska pamata un bez nepieciešamības novērtējuma neatbilst labas pārvaldības prasībām.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Inspekcija aicina pārskatīt personas datu nodošanas nepieciešamību un lietderību Atvērto datu portālam, izvērtējot, vai šāda apstrāde ir tiesiski pamatota, proporcionāla un atbilstoša datu aizsardzības principiem.

-