Atzinums

Biedrība „Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācija” (turpmāk – NMTA), ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas sagatavoto Plāna projektu 23-TA-1903 “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024.–2027. gadam” (turpmāk – Plāns) un augstu novērtē Plāna 2.punktā ietverto pašreizējās situācijas analīzi un ēnu ekonomikas mazināšanas scenāriju ietekmes novērtējumu.
Plānā (sk. 4.punktu, 17.lp.) ir uzsvērts, ka valstij būtu jāizvērtē efektīvu pasākumu ieviešana, jo izmaksas nodokļu administrēšanas funkcijas nodrošināšanai, ieviešot katru nākamo uzraudzību pastiprinošo pasākumu, palielinās, tādējādi katrs nākamais iekasētais euro kļūst dārgāks. Plānā nav vērtētas iespējamās izmaksas nodokļu maksātājiem (compliance costs), lai nodrošinātu atsevišķu Plānā ietverto pasākumu izpildi, tādēļ NMTA aicina vēlreiz izvērtēt šādu plānoto pasākumu efektivitāti kontekstā ar iespējamo resursu patēriņu abās pusēs (Valsts ieņēmumu dienestam (VID) kā nodokļu administrācijai un nodokļu maksātājiem):
1 RV 1.1.1.p. Lai samazinātu iespēju slēpt ienākumus, un VID gūtu priekšstatu par fiziskās personas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamo mantisko stāvokli un tā izmaiņām kopsakarā ar personas attiecīgajā taksācijas gadā veiktajiem darījumiem un gūtajiem ienākumiem, ieviest vispārēju ikgadējo iedzīvotāju ienākuma deklarēšanu.
NMTA ieskatā daudz lielāku efektu ēnu ekonomikas apkarošanai un nodokļu iekasēšanas uzlabošanai dotu mērķētas ienākumu deklarēšanas prasību izmaiņas attiecībā uz noteiktām iedzīvotāju grupām vai ienākumu veidiem (piemēram, prasība deklarēt visus ienākumus no kapitāla (arī ar IIN neapliekamos) un visus kapitāla aktīvu atsavināšanas darījumus (arī ar IIN neapliekamos un arī, ja ciesti zaudējumi), deklarēt citās ES dalībvalstīs gūtos algotā darba ienākumus), nevis obligāta gada ienākumu deklarāciju iesniegšana pilnīgi visiem iedzīvotājiem un prasība ikgadējā deklarācijā uzrādīt pilnīgi visus neapliekamos ienākumus, kas var radīt būtisku administratīvo slogu tieši mazturīgākajai sabiedrības daļai, kura ar lielu ticamības pakāpi saņem ar kādus ar IIN neapliekamus ienākumus pabalstu veidā un kuriem līdz šim gada ienākumu deklarāciju iesniegšana un ar IIN neapliekamu ienākumu deklarēšana nebija obligāta, jo tie kopsummā nepārsniedza likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 20.panta pirmajā daļā minēto 10 000 euro slieksni. Vēršam uzmanību, ka pašlaik gada ienākumu deklarāciju ir tiesības neiesniegt arī personām, kuru neapliekamo ienākumu veido vienīgi no Latvijas budžeta izmaksātie likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 37., 37.1, 37.2, 38., 39. un 40.punktā minētie pabalsti vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātie pabalsti, vai kam saskaņā ar minētā likuma 19.panta otro daļu gūtie ienākumi nav jāuzrāda deklarācijā. NMTA skatījumā šādu ar IIN neapliekamo ienākumu papildus uzrādīšana gada ienākumu deklarācijās nez vai būtiski varētu mazināt ēnu ekonomiku Latvijā, bet papildus administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un nodokļu administrācijai tas viennozīmīgi radīs.
1 RV 1.3.3.p. Noteikt darba devējam pienākumu informēt VID par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā.
NMTA vērš uzmanību, ka šīs ziņas tiks sniegtas par darba ņēmējiem legāli (t.i. ārpus ēnu ekonomikas) izmaksāto darba samaksu, līdz ar to nez vai tas veicinās aplokšņu algu saņēmēju un nodokļus nemaksājošo darba devēju samazināšanos, bet administratīvo slogu godprātīgiem darba devējiem viennozīmīgi palielinās. Turklāt Darba likuma 70.pants neliedz pusēm vienoties par kombinētu darba samaksas izmaksas veidu (daļu izmaksājot skaidrā, bet daļu – bezskaidrā naudā) vai arī izmaksas veidu periodiski mainīt, kas šī pasākuma izpildi vēl vairāk var sarežgīt.
2 RV 2.1.1.p. Noteikt E-kvīti kā obligātu par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, tai skaitā interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem, lai gada ienākumu deklarācijā varētu iekļaut kā attaisnotos izdevumus.
NMTA atbalsta maksimālu e-kvīšu izmantošanu attaisnoto izdevumu deklarēšanā, tomēr to obligāta pieprasīšana var radīt nesamērīgu slogu maziem pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, interešu izglītības jomā). Turklāt nav saprotams, kā to varēs attiecināt uz šādu pakalpojumu sniedzējiem ārvalstīs (jo attaisnotos izdevumus var deklarēt arī par ārvalstīs saņemtajiem medicīnas u.c. pakalpojumiem).

Attiecībā uz 1 RV 1.3.4.p. minēto “aplokšņu algu” rēķinu NMTA savus apsvērumus ir paudusi savā Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai adresētajā 2022. gada 15.decembra vēstulē Nr.1/12, kura ir publiski pieejama Saeimas mājaslapā pie likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 2/Lp14) dokumentiem uz 1.lasījumu.
Attiecībā uz 1 RV 1.4.1.p. minēto e-rēķinu ieviešanu no 2025.gada, NMTA vērš uzmanību, ka Eiropas komisija savos 08.12.2022. priekšlikumos Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – Direktīva) grozījumiem attiecībā uz PVN noteikumiem digitālajā laikmetā[1] ietvērusi arī grozījumus attiecībā uz  e-rēķinu izmantošanas paplašināšanu un jaunas digitālās ziņošanas sistēmas izveidi, lai nodrošinātu reāllaika informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, aizstājot pašreizējos kopsavilkuma paziņojumus par piegādēm starp ES dalībvalstīm. Pēc pašreizējām prognozēm Direktīvas grozījumi varētu tikt ieviesti ar 2029.gadu. Līdz ar to Latvijai, ieviešot savu e-rēķinu sistēmu, būtu vēlams to jau uzreiz saskaņot ar jaunajām ES prasībām PVN e-rēķinu apritei un ziņošanai PVN jomā, lai uzņēmējiem un valstij neveidotos papildus izmaksas ieviesto sistēmu pārveidei.
Attiecībā uz 1 RV 1.4.3.p. minēto skaidras naudas aprites aizstāšanu ar digitāliem maksājumiem, veicinot POS termināļu ieviešanu tirdzniecības vietās, NMTA skatījumā bezskaidras naudas lietošanu norēķinos papildus varētu stimulēt arī kādu atsevišķu prasību samazināšana attiecībā uz nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu izmantošanu (kas uzņēmumam neapšaubāmi ir izmaksas), ja tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietā norēķini ar pircējiem tiek veikti tikai bezskaidrā naudā.

[1] https://taxation-customs.ec.europa.eu/taxation-1/value-added-tax-vat/vat-digital-age_en  

-