Atzinums

Plāna projekta sadaļa "3.1.6. ZIZIMM sektors" - "3.1.6.5. Mērķtiecīga meža ieaudzēšana izstrādātajos kūdras laukos, tajā skaitā atjaunojot Latvijai raksturīgos pārmitro mežu biotopus" (73. lpp.) - aicinām neierobežot koku sugu uzskaitījumu (AS "Latvijas valsts meži" priekšlikumu iesniegusi arī 02.04.2024. informatīvā ziņojuma “Par Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti” projekta (ID 23-TA-2223) saskaņošanas ietvaros).

-

Precizēt redakciju sadaļā  2.2.6. ZIZIMM sektors
Saskaņā ar   17.04.2012. MK  noteikumu Nr. 279 "Noteikumi par ugunsgrēku un glābšanas darbu uzskaiti"
10.punktu (10. Valsts meža dienests uzskaita un reģistrē meža ugunsgrēku reģistrā meža ugunsgrēkus visā valsts teritorijā) un  11. Meža ugunsgrēku reģistru uztur Valsts meža dienests.
 

Galvenais zemes izmantojuma un oglekļa krājumu izmaiņu datu avots ir Meža resursu monitorings (MRM). Papildus, saimnieciskās darbības raksturošanai izmanto Lauku reģistra datus,  Valsts meža dienesta  datus par meža ugunsgrēkiem un  VUGD datus par  kūlas ugunsgrēkiem, un EUROSTAT publicētie dati par koksnes produktu ražošanu, eksportu un importu. Darbību dati (piemēram, apmežotā platība valdošo koku sugu un meža tipu griezumā, potenciālais krājas pieaugums koku sugu un meža tipu griezumā, jaunaudžu kopšana meža tipu un valdošās sugas griezumā u.c.) no sektorālās ministrijas tiek sagatavoti saskaņā ar MK noteikumu Nr. 675 VI daļu.

Lūgums 3.5. nodaļā precizēt N2O samazinājumu ar mērķa scenāriju.

-

Teikumā: "Mērķu scenārijā neto SEG emisijas no ZIZIMM sektora 2030. g. tiek prognozētas -2435,98 kt CO2 ekv., kas nozīmē, ka indikatīvais mērķis -0,644 kt CO2 ekv. tiek sasniegts" ierosinām izmantot vai nu relatīvo mērķrādītāju vai arī ielikt atsauci uz to, jo nav korekti salīdzināt prognozi un mērķi, kuri aprēķināti ar atšķirīgiem emisiju faktoriem.

 

-

Tā kā ZIZIMM mērķa scenārijā aprēķini veikti balstoties uz jaunāko metodoloģiju (emisiju faktori, aktivitātes dati), tad arī mērķis šādā aprakstā būtu jānorāda vai nu relatīvais vai jāpieliek atsauce uz relatīvo mērķrādītāju:
"Mērķu scenārijā neto SEG emisijas no ZIZIMM sektora 2030. g. tiek prognozētas -2435,98 kt CO2 ekv., kas nozīmē, ka indikatīvais mērķis -0,644 kt CO2 ekv. tiek sasniegts."


 

-

Tekstā palikusi neprecīza informācija par koksnes ķīmisko pārstrādi

3.1.7.11. Koksnes ķīmiskās pārstrādes/koksnes šķiedras rūpnīcas būvniecība. Lignīna, ķīmiskās šķiedras un citu koksnes produktu ražošana kā pasākums ir izsvērta, jo šobrīd Latvija eksportē lielāko daļu lapu koku papīrmalkas, ko SEG inventarizācijā uzskaita kā oglekļa zudumus dzīvajā biomasā. Vietējo pārstrādes jaudu attīstīšana papīrmalkas izmantošanai lignīna, koksnes šķiedras un biodegvielu ražošanai nodrošinātu būtisku CO2 piesaistes palielinājumu koksnes produktos dažu vairāku gadu laikā pēc ražošanas uzsākšanas.
Plānots pirmajā fāzē ražot lignīnu un C5/C6 cukurus. Paredzamais darbības uzsākšanas laiks - 2029. g. Rūpnīcas darbībai nepieciešamais papīrmalkas kvalitātes bērza koksnes daudzums ir 310 tūkst. t (700 tk m3) gadā. Plānotās privātās investīcijas – 700 miljoni €. Radītais SEG emisiju samazinājums, kas ietverts aprēķinā, ir 314 kt CO2.
Papildus nepieciešams pārnest jaunākās pieejamās zināšanas par dažādu koksnes ķīmiskās pārstrādes produktu pussadalīšanās laiku un pilnveidot darbību datu ieguves sistēmu, lai atsevišķi uzskaitītu tādus koksnes produktus uz lignīna bāzes un citus savienojumus, kuru pussadalīšanās periods ir ilgāks nekā papīram.
 

Tabulā par mērķa scenārija pasākumiem norādīts:
SEG ietaupījums 2030.g.
(kt CO2 ekv.)

2435,98[
 

Vai nu jāmainā uz SEG ietaupījumu, ka ir starp bāzes un mērķa scenāriju (aptuveni 5,4MT) vai arī virsraksts jānomaina uz Neto piesaiste 2030.g. (kt CO2 ekv.)

Nav korekti ar bold izcelt teikuma daļu par ZIZIMM mērķa nesasniegšanu ar bāzes scenāriju, lai nerastos nepareizs priekštats par mērķa nesasniegšanu kā tādu arī ar mērķa scenāriju. Bez tam šajā paragrāfā korektāk būtu runāt par organiskajām nevis par kūdras augsnēm, jo tā tās tiek uzskaitītas NIR.

Saskaņā ar Bāzes scenāriju Latvija nesasniegs ZIZIMM sektoram noteikto 2030. g. mērķrādītāju -  ZIZIMM sektora neto SEG emisijas 2030. g. prognozētas 3294,60 kt CO2 ekv. Tas saistīts ar SEG emisijām no organiskajām  augsnēm aramzemēs, zālājos un mitrājos un CO2 piesaistes samazinājumu mežu zemēs.

 

Visiem iekšdedzes transporta lietotājiem pašlaik ir vienādas biodegvielu obligātā piejaukuma prasības. Nebūtu korekti laukaimniekiem noteikt augstāku obligāto piejaukuma procentu salīdzinājumā ar pārējiem lietotājiem.

3.1.3.25. Biodegvielu un biometāna izmantošanas lauksaimnieciskajā ražošanā darbības īstenošanas ietvaros ir jāizvērtē iespēju veicināt biodegvielu un biometāna izmantošanu  lauksaimniecības ražošanā. Tāpat darbības ietvaros būtu jāparedz atbalsta programma biometāna ražošanas iekārtu uzstādīšanai saimniecībās, kurās biogāzes ieguve vai biometāna ražošana vēl nenotiek.

.
 

Vai šī jau nav DV saistoša prasība, kas izriet no REDIII direktīvas? -

3.1.3.23. Ilgtspējas kritēriju izteikšana kā kurināmā kvalitātes rādītāji darbība nosaka ilgtspējas un SEG emisiju ietaupījumu kritērijus noteikt kā meža biomasas izejvielu kurināmā kvalitātes rādītājus, kas ir saistoši sadedzināšanas iekārtām ar kopējo nominālo siltumjaudu lielāku nekā 7,5 MW. Darbības ietvaros tiek noteikts, ka konkrētās jaudas sadedzināšanas iekārtās nedrīkst izmantot biomasas kurināmo, kas neatbilst minētajiem kvalitātes rādītājiem, kā arī tiek noteikts, ka kvalitātes rādītājiem neatbilstošas meža biomasas izmantošanai ir administratīvā atbildība Administratīvās atbildības likuma ietvaros.[EM1] 

 

Lūgums precizēt.

ZIZIMM nav ikgadēji mērķi - ir četru gadu budžeta mērķis (2026-2029) un 2030.g. mērķis. Pie tam izpilde tiks aprēķināta 2032.gadā.

Ņemot vērā, ka daži mērķi ir ikgadēji un atskaitīšanās par tiem ir ikgadēja, tad arī sankcijas par katru šādu nesasniegto mērķi varētu tikt piemērotas gada griezumā

.

 

ZIZIMM sektora ziņošanas kategoriju mērķis 2026.-2030.g. (kt CO2 ekv)[1]
+2394,45
+4944,16
+3294,6
-2936  (lūdzam precizēt, vai nav mazāk - aptuveni -2400)
-
 

-

Putnkopības nozarē nav liels skaits salīdzinoši nelielu saimniecību. Ierosinām pamainīt tekstu.

Latvijā ir labi attīstītas lopkopības un putnkopības nozares. Piena lopkopībai raksturīgs liels skaits salīdzinoši nelielu saimniecību. Sadrumstalotais raksturojums, nav ļāvis līdz šim efektīvi izmantot lauksaimniecības blakusproduktus (atlikumproduktus) biometāna ražošanai. Aplēsts, ka izmantojot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, iespējams pilnībā aizstāt visu dabasgāzes patēriņu mājsaimniecībās.