Atzinums

Lūdzam papildināt projekta 7.2. punktā veicamās darbības ar darba grupā panākto vienošanos, ka Valsts meža dienesta telpiskos datus par meža zemēm datu apmaiņas ietvaros nodod Valsts zemes dienestam (Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā). Būvniecības procesa nodrošināšanai – atmežojamās platības noteikšanai dati par meža zemēm tiek ņemti no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas. Jāizstrādā risinājums, ka Valsts meža dienests nodod telpiskos meža zemes datus uz Valsts zemes dienestu zemes lietošanas veida kartes uzturēšanai.

b) atmežošanas pieteikumu iesniedz, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu (BIS), izmantojot no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas saņemtos datus, vienlaicīgi padodot datus par atmežojamo platību (poligonu);

Lūdzam precizēt projekta 8.1. punkta redakciju. Projekta 8.1. punkta "Dzīvokļa īpašuma "veidošanas" procesa pilnveidošana" ietvertā dzīvojamās mājas sadales procedūra neatbilst procesam, kādā sadale tiek veikta. 2021. gada 5. augustā stājās spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kur likuma 6. panta otrajā daļā ir noteikts, ka dzīvokļa īpašumu izveido, sadalot ekspluatācijā nodotu dzīvojamo māju kopā ar tai piederīgajām palīgēkām, būvēm un zemi. Tādējādi dzīvojamās mājas sadale dzīvokļa īpašumos ir iespējama vēl pirms mājas ierakstīšanas zemesgrāmatā. Attiecīgi ieraksts zemesgrāmatā tiek veikts vienlaicīgi – sākumā dzīvojamā māja, tad izveidotie un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētie dzīvokļa īpašumi.

Dzīvokļa īpašuma veidošanai šobrīd ir vairāki soļi, lai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju sadalītu dzīvokļa īpašumos. Sākumā Valsts zemes dienestā ir jāreģistrē dzīvojamā māja (ēka) un telpu grupas (dzīvokļi), tad vēršas būvvaldē, lai nodotu māju ekspluatācijā, tad atgriežas Valsts zemes dienestā, lai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētu dzīvokļa īpašumus un veiktu domājamo daļu aprēķinu, tad vēršas zemesgrāmatā, lai ierakstītu dzīvojamo māju un dzīvokļa īpašumus. Šāda secība, kaut nelietderīga un būtiski pagarina procesa termiņu, tiek uzskatīta par "juridiski korektu", jo nevar izveidot dzīvokļa īpašumu (dzīvojamo māju sadalīt dzīvokļa īpašumos) arī Valsts zemes dienestā, ja dzīvojama māja nav nodota ekspluatācijā. Šāda regulējuma interpretācija nav korekta, jo Valsts zemes dienests neveic dzīvojamās mājas sadali dzīvokļu īpašumos tiesiskajā nozīmē, bet veic īpašuma sadalei nepieciešamos sagatavošanas darbus, t.i., dzīvokļu īpašumu izveidošana Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, un domājamo daļu aprēķins neveido tiesiskās sekas. Valsts zemes dienests tehniski var sadalīt māju dzīvokļa īpašumos uzreiz pēc tās reģistrācijas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā vēl pirms tās nodošanas ekspluatācijā.

Lūdzam precizēt projekta 3.4.1. apakšpunkta pirmajā rindkopā norādīto tekstu.
Iebilstam par projekta 3.4.1. apakšpunkta pirmajā rindkopā iekļauto ēkas juridisko pastāvēšanas un tās tiesiskās būvniecības nodalīta vērtējuma formulēšanu, jo atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma mērķim, kas ir nodrošināt sabiedrību ar aktuālu kadastra informāciju par visiem valsts teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, un no labas pārvaldības principa īstenošanas valsts pārvaldē skata punkta, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā jābūt reģistrētām visām apvidū esošām būvēm ar tiesiski korektiem būves statusiem. Kadastra dati tiek izmantoti telpiskas plānošanas, attīstības plānošanas procesos, ka arī kadastra dati nepieciešami lēmumu pieņemšanai civilās aizsardzības jautājumos, līdz ar to kadastra datiem jāatspoguļo situāciju dabā.
Valsts zemes dienests iebilst, ka minētās rindkopas formulējumos tiek iekļauti nodokļu politikas piemērošanas jautājumi, kā arī šeit minētie nodokļu politikas piemērošanas jautājumi netika apspriesti administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā darba grupas ietvaros.

Spēkā esošais regulējums paredz ēkas nodošanu ekspluatācijā pēc tam, kad dati par ēku ir reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Tas nozīmē, ka faktiski apvidū esoša ēka reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā pirms tās būvniecība ir apliecināta ēkas nodošanas ekspluatācijas procesā.

Lūdzam precizēt projekta 3.4.1. apakšpunkta otrajā rindkopā norādīto tekstu.
Iebilstam par projekta 3.4.1. apakšpunkta otrajā rindkopā iekļauto attiecībā uz pastāvošu faktisko datu dublēšanu, jo arī Tieslietu ministrijas, sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, izstrādātajā informatīvā ziņojuma ''Par risinājumiem vienotā būves reģistrācijas procesa ieviešanai'' (23-TA-1954) projektā tika iezīmētas pastāvošās problemātikas vienotas būves reģistrācijas procesos, kā arī minētajā informatīvā ziņojuma projektā tika atrunātas vienotas būves reģistrācijas pakalpojuma pamatprincipi un priekšnosacījumi, un tika nofiksētas plānotās un jau veiktās darbības vienotā būves reģistrācijas pakalpojuma ieviešanai.
Apstāklis, ka pēc būtības nepastāv faktiskā datu dublēšana, izriet arī no minētā informatīvā ziņojuma Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 2. punkta noteiktā uzdevuma – Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju atbilstoši informatīvajā ziņojumā ietvertajai informācijai līdz 2024. gada 1. jūnijam vienoties par savstarpējām datu izmantošanas iespējām, nodrošinot BIS, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datu apmaiņas efektivizēšanu, nodrošinot maksimāli automatizētu datu reģistrācijas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā prasību pirmspārbaudi, gadījumā, kad zemes īpašnieks uz sev piederošas zemes uzbūvējis dzīvojamo māju, un iesniegt Ministru kabinetā detalizētu informatīvo ziņojumu par būvniecības un kadastra jomas prasībām vienotā būves reģistrācijas procesa ieviešanai attiecībā uz gadījumiem, kad zemes īpašnieks būvē dzīvojamo māju uz savas zemes.

Būvniecības ieceres īstenošanas ietvaros būvniecības informācijas sistēmā tiek reģistrēti dati par ēku, kas tiek izmantoti būvniecības procesa vajadzībām, t.sk. ēkas nodošanai ekspluatācijā. Tā kā šī ir daļa no datiem, kuri nepieciešami ēkas reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, tad iztrūkstošos faktiskos ēkas datus Valsts zemes dienests iegūst apvidū. Praksē konstatēta nesaiste starp datiem, jo būvniecības informācijas sistēmā nav definētas prasības datu precizitātei to sagatavošanai, reģistrēšanai un automatizētai datu nodošanai, reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.

Lūdzam papildināt projekta 3.4.1. apakšpunkta uzdevumu. Projekta 3.4.1. apakšpunktā noteiktais uzdevums šobrīd ir orientēts tikai uz Būvniecības informācijas sistēmas (turpmāk – BIS) procesiem. Tomēr vienotā procesa modelis sevī ietver trīs valsts informācijas sistēmu savstarpēju un nesaraujamu sadarbību BIS – Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma – Valsts vienota datorizēta zemesgrāmata, lai nodrošinātu vienotu būves dzīves ciklu no būvniecības ieceres līdz būves datu reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un īpašuma tiesību uz to nostiprināšanai zemesgrāmatā.
Vienlaikus šajā apakšpunktā aicinām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas nosaukumu rakstīt ar lielo burtu.

Ekonomikas ministrijai izstrādāt informatīvo ziņojumu, nosakot vienotā procesa modeli un definējot datu plūsmas, aktualitātes un precizitātes prasības, apmainoties ar datiem būvniecības informācijas sistēmā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā. Informatīvajā ziņojumā ietvert konkrētus uzdevumus normatīvā regulējuma grozījumiem vienotā procesa ieviešanai tā, lai vienotais process tiktu ieviests ne vēlāk kā ar 2026.gada 1.janvāri.

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 3.4.1. apakšpunktu, saskaņojot to ar informatīvajā ziņojumā  ''Par risinājumiem vienotā būves reģistrācijas procesa ieviešanai'' ietverto pieeju un plānoto BIS-NĪVKIS-ZG vienoto procedūru.

Vēršam uzmanību, ka Tieslietu ministrija sadarbība ar Ekonomikas ministriju ir izstrādajusi informatīvo ziņojumu  ''Par risinājumiem vienotā būves reģistrācijas procesa ieviešanai'' (23-TA-1954), kas šobrīd ir saskaņošanas procesā un paredz ieviest vienotu būves reģistrācijas procesu, kas secīgi norisināsies Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk – BIS), Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - NĪVKIS) un noslēgsies Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā (turpmāk – ZG).

-

Ziņojuma 4.lpp ir norādīts: "Lai Latvijā radītu pievilcīgu investīciju vidi, kā arī palielinātu Latvijas konkurētspēju salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, būtu jāpārskata nekustamā īpašuma attīstīšanas procesu regulējums, cita starpā ņemot vērā, ka 
administratīvā sloga mazināšana nevar pasliktināt sabiedrībai garantētās tiesības piedalīties teritorijas attīstības procesos no plānošanas jautājumiem līdz būvniecības ieceres īstenošanai". 

Neapstrīdot nekustamā īpašuma attīstīšanas procesa pārskatīšanas nepieciešamību no administratīvā sloga mazināšanas prizmas, atzīmējams, ka šis process nevar būt pašmērķis. Ir svarīgi, ka šis process tiek veikts tiktāl, ciktāl tas nerada apdraudējumu tiesiskumam un labticīga ieguvēju aizsardzībai.

Attiecīgo tekstu lūdzam izteikt šādā redakcijā:
"Ņemot vērā, ka  administratīvā sloga mazināšana nevar pasliktināt sabiedrībai garantētās tiesības piedalīties teritorijas attīstības procesos no plānošanas jautājumiem līdz būvniecības ieceres īstenošanai īstenošanai, kā arī apdraudēt tiesiskumu un labticīgā ieguvēja aizsardzību."

Ziņojuma 4.5.1.uzdevuma aprakstā norādīts, ka būtu izstrādājams likums par nacionālo interešu objekta īstenošanu, nosakot iespējamos atvieglojumus, ko piešķir nacionālā interešu objekta statuss (teritorijas plānošanas process, ietekmes uz vidi novērtējums, zemes ierīcība, būvniecība, atmežošana, īpašuma reģistrācijas jautājumi.

Lūdzam precizēt par kāda satura atvieglojumiem šeit tiek domāts.  Piemēram, nekustamā īpašuma ierakstīšanas process balstās uz noteiktām prasībām, kas konstatējamas, neatkarīgi no īpašuma veida, un nodrošina zemesgrāmatu ierakstu stabilitāti, publisko ticamību. Nacionālo interešu objektam ierakstīšanai nebūtu piešķirami tādi atvieglojumi, kas radītu risku iepriekš minētajiem aspektiem.  

-

Ziņojuma 8.1.1. uzdevuma aprakstā norādīts, ka "Līdzīgi arī dzīvojamās mājas ierakstīšanu un sadalīšanu dzīvokļu īpašumos var lūgt vienā reizē, nodrošinot secīgu reģistrāciju.


Norādām uz nepieciešamību precizēt šī uzdevuma tvēruma aprakstu  - konkretizējot, vai tā ietvaros tiek paredzēta dzīvokļu īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā uz likuma pamata vai arī tomēr tiks saglabāta dzīvojamās mājas īpašnieka rīcības brīvība (vārdiskā izteiksme "var lūgt" uz to norāda) lemt, vai līdz ar dzīvojamās mājas ierakstīšanu tiek/ netiek veikta dzīvokļa īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā.

-

Ziņojuma 36.lpp norādīts: "Lai gan valsts ir definējusi kā prioritāti elektroniskā paraksta un elektroniskās adreses plašākā pielietojuma veicināšanu, ierakstu veikšanai zemesgrāmatā joprojām kā pamatdokuments ir papīra veidā zvērināta notāra sagatavots un parakstīts nostiprinājuma lūgums, kuru persona personīgi nogādā attiecīgai zemesgrāmatu nodaļai."

Katru gadu elektroniski iesniegto nostiprinājumu lūgumu, t.sk. paziņojumu īpatsvars pieaug pa 3-4%, 2022.gadā sastādot 61,5%, ierakstu veikšanai zemesgrāmatā kā pamatdokuments papīra formā tiek iesniegts.

Atbilstoši Zemesgrāmatu likumā un praksē aprobētiem risinājumiem, zemesgrāmatā dokumenti tiek iesniegti arī pa pastu.

Lūdzam šo teikumu izteikt šādā redakcijā:
"Lai gan valsts ir definējusi kā prioritāti elektroniskā paraksta un elektroniskās adreses plašākā pielietojuma veicināšanu, un katru gadu elektroniski iesniegto nostiprinājumu lūgumu, t.sk. paziņojumu īpatsvars pieaug pa 3-4%, 2022.gadā sastādot 61,5%, ierakstu veikšanai zemesgrāmatā kā pamatdokuments papīra formā tiek iesniegts zvērināta notāra sagatavots un parakstīts nostiprinājuma lūgums, kuru persona personīgi vai ar pasta starpniecību nogādā attiecīgai zemesgrāmatu nodaļai."

Lūdzam papildināt ziņojuma 33.lp ietvertā 8.5.pk aprakstu, atspoguļojot korektu informāciju - atbilstoši regulās, tiesu praksē, atspoguļoto atšķirību starp elektronisku parakstu un notariālu paraksta apliecinājumu. 

Papildināt ziņojuma 33.lp ietvertā 8.5.pk aprakstu ar šādu tekstu:
"Vienlaikus jāņem vērā, ka Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK 25.pants nosaka: “Kvalificēts elektronisks paraksts juridiskā spēka ziņā ir līdzvērtīgs parakstam ar roku.” Tas nozīmē, ka elektroniskajam parakstam un pašrocīgam parakstam uz papīra dokumenta ir vienāds juridiskais spēks.
Elektroniskais paraksts rada prezumpciju, ko var apgāzt ar pierādījumiem, bet notariāli apliecināta paraksta īstumu nevar apgāzt nedz ar liecinieku liecībām, nedz ar mājas kārtībā sastādītiem dokumentiem. Zvērināts notārs veic parakstītāja identitātes faktisku pārbaudi.
Latvijā vēl pilnībā nav apzināta situācija ar elektroniskās identitātes zādzībām. Zvērināti notāri ir novērojuši, ka fiziskās personas diezgan vieglprātīgi izturas pret sava elektroniskā identifikācijas līdzekļa nepieejamību citām personām. Elektroniskais paraksts nodrošina tikai juridisku prezumpciju par parakstītāja identifikāciju, savukārt prasība parakstus apliecināt pie notāra nodrošina ne vien faktisku personu identifikāciju, bet arī paredz pārbaudīt personu īpašumtiesības, juridisko un faktisko rīcībspēju un pilnvarnieka vai pārstāvja pilnvaru apjomu.
Eiropas Savienības Tiesa 09.03.2017. lēmumā lietā C-342/15 atzina, ka ikvienam ierakstam zemesgrāmatā ir būtiskas sekas tādā nozīmē, ka personas, kura šo ierakstu lūdz veikt, tiesības rodas tikai pēc tā veikšanas. Šādi zemesgrāmatas administrēšana ir būtisks preventīvās justīcijas elements, jo tās mērķis ir nodrošināt likuma pareizu piemērošanu un tiesisko noteiktību, kas ir daļa no valsts uzdevumiem un atbildības. Tas, ka darbības, kas saistītas ar tādu aktu apliecināšanu, kuri rada vai nodod tiesības uz zemi, tiek uzticētas tikai atsevišķai profesionāļu kategorijai - notāriem, kas savukārt ir saistīti ar publisku ticamību un kuru attiecīgā dalībvalsts īpaši kontrolē, ir piemērots pasākums, lai sasniegtu mērķi attiecībā uz pareizu zemesgrāmatas sistēmas funkcionēšanu, kā arī starp indivīdiem noslēgto aktu likumību un tiesisko noteiktību. Arī Satversmes tiesa 08.03.2017. spriedumā lietā Nr.2016-07-01 secināja, ka Latvijā valsts kontrole pār darījumiem ar nekustamo īpašumu nav pārliecinoša un pietiekama, jo trūkst visu nepieciešamo pilnas notariālas autentificēšanas soļu (pārdošanas līgums, nodošana, reģistrācija, pamatojoties uz kopēju lūgumu). Nepastāvot stingrai preventīvai tiesībaizsardzības sistēmai, var būt pieļaujams tas, ka sākotnējā īpašnieka tiesības uz nekustamo īpašumu prevalē pār labticīgā ieguvēja tiesībām. Vienlaikus tas ir arī par pamatu, lai secinātu, ka Latvijas situācijā ir pieļaujams citāds regulējums no tā, kāda pieeja labticīgā ieguvēja aizsardzībā pastāv citās valstīs."

Procesa vienkāršošana var tikt saistīta ar elektroniska paraksta  izmantošanu tiktāl ciktāl tas nerada apdraudējumu labticīga ieguvēju aizsardzībai.

Lūdzam izteikt 8.5.1. uzdevumu šādā redakcijā:
"Tieslietu ministrijai izveidot darba grupu un "sašķirot" nostiprinājuma lūgumu veidus, kurus, neradot labticīga ieguvēja  aizsardzības riskus, iespējams iesniegt elektroniski, parakstot ar elektronisko parakstu, iespējams, izmantojot oficiālo e-adresi."

Lūdzam papildinā ziņojuma 36.lp ietvertā 8.6.uzdevuma aprakstu, atspoguļojot vispusīgu informāciju, tajā skaitā, uz riskiem, kas rodas elektroniskās identitātes zādzības gadījumos.

Ziņojuma 36.lp ietvertā 8.6.uzdevuma apraksts papildināms ar tekstu šādā redakcijā:
"Tomēr vienlaikus jāņem vērā, ka Latvijā vēl pilnībā nav apzināta situācija ar elektroniskās identitātes zādzībām. Fiziskās personas diezgan vieglprātīgi izturas pret sava elektroniskā identifikācijas līdzekļa nepieejamību citām personām. Dažas personas pat apzināti nodot sava elektroniskā paraksta lietošanu citai personai. Diemžēl šo gadījumu pierādīšana ir sarežģīta un grūta.
Tā piemēram, pagājušajā gadā Latvijas cilvēkiem izkrāpti 13 miljoni euro (sk. piemēram, https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/29.01.2024-latvija-lielako-banku-klientiem-pern-izkrapti-127-miljoni-eiro-noverstas-zadzibas-92-miljonu-vertiba.a540709/). Lai arī vairākums gadījumu ir saistīti ar t.s. telefonkrāpšanu un naudas investēšanu fiktīvās shēmās un nav tiesā veidā attiecināms uz darījumiem ar nekustamo īpašumu, tomēr nenoliedzami liecina par vieglprātīgu iedzīvotāju attieksmi pret savu datu, tostarp,  eParaksta piekļuves datu glabāšanu - tie var tikt nodoti trešajām personām vai tiek glabāti vietās, kur tiem var piekļūt citi cilvēki.  Ņemot vērā, nekustamā īpašuma kā aktīva vērtību, krāpniecības riski darījumos ar nekustamiem īpašumiem ir jo īpaši augsti attiecībā uz vecāka gada gājuma cilvēkiem, kuru finanšu pratība un prasmes darbam ar eParakstu visbiežāk ir vājas."

Ziņojuma 37.lpp ietverts teksts "Neskatoties uz procesu digitalizāciju, nostiprinājuma lūgumi joprojām prevalē papīra formā. Situāciju neveicina arī elektroniskās sistēmas izveidošana notāriem, kas ir ērta platforma digitālām darbībām."

Ņemot vērā iepriekš minētos aspektus par elektroniski iesniegto nostiprinājuma lūgumu īpatsvaru, lūdzam šo tekstu svītrot.
Piedāvātā redakcija
Svītrot ziņojuma 37.lpp ietverto tekstu "Neskatoties uz procesu digitalizāciju, nostiprinājuma lūgumi joprojām prevalē papīra formā. Situāciju neveicina arī elektroniskās sistēmas izveidošana notāriem, kas ir ērta platforma digitālām darbībām."

-

Ziņojuma 36.lpp (8.6.uzdevuma aprakstā) norādīts: "Tieslietu ministrija uzskata, ka elektroniskie nostiprinājuma lūgumi būtu piemērojami tikai gadījumā, ja nostiprinājuma pamatā ir elektronisks dokuments." 

Lūdzam minēto tekstu papildināt, jo ir būtiski, ka tiesiskā drošība tiek saistīta ne tikai ar nostiprinājuma lūgumu kā procesuālu dokumentu, bet arī dokumentu, kura pamatā ir nostiprinājums, jo šie dokumenti var tikt pakļauti tādam pašam riskam kā nostiprinājumam lūgumi. Tieši trūkumu konstatēšana šajos dokumentos rada pamatu atgriezt zemesgrāmatu ierakstus iepriekšējā stāvoklī.

Izteikt attiecīgo teikumu šādā redakcijā: "Tieslietu ministrija uzskata, ka elektroniskie nostiprinājuma lūgumi būtu piemērojami tikai gadījumā, ja nostiprinājuma pamatā ir elektronisks dokuments, jo ir būtiski, ka arī attiecībā uz dokumentu,  kas ir par pamatu, ierakstam tiek minimizēti viltošanas riski." 

Lūdzam izvērtēt iespēju plānā iekļaut šādu uzdevumu: "samazināt zemesgrāmatu valsts nodevas apmēru un ieviest notariāla akta darījumos ar nekustamā īpašuma atsavināšanu, nodrošinot, ka zvērināts notārs nostiprinājuma lūgumu iesniedz rajona (pilsētas) tiesā".

Pastāv būtiska atšķirība starp elektroniskā paraksta un notariālu paraksta apliecināšanu, kā arī elektroniskā paraksta lietošanas riski, ko  apliecina arī Igaunijas, Lietuvas un citu Eiropas Savienības valstu prakse notariālo apliecināju neaizstājot ar elektronisko parakstu.

Ja nostiprinājuma lūgumu sastādījis zvērināts notārs, viņam ir arī pienākums noskaidrot, vai nostiprinājuma lūgums atbilst dalībnieku gribai un nostiprinājuma lūgums nav pretrunā likumam. Līdz ar to zvērināts notārs veic dokumentu juridiskās kvalitātes un pareizības pārbaudi. Notāra apliecinājums ir publisks un tam ir saistošs pierādījuma spēks, kas izslēdz notariālai apliecināta paraksta noliegšanu un pierādījumu brīvu novērtēšanu.

Papildināt plāna 8.5.aprakstu norādot, ka:
"Pastāv būtiska atšķirība starp elektroniskā paraksta un notariālu paraksta apliecināšanu, kā arī elektroniskā paraksta lietošanas riski, ko  apliecina arī Igaunijas, Lietuvas un citu Eiropas Savienības valstu prakse notariālo apliecināju neaizstājot ar elektronisko parakstu.
Ja nostiprinājuma lūgumu sastādījis zvērināts notārs, viņam ir arī pienākums noskaidrot, vai nostiprinājuma lūgums atbilst dalībnieku gribai un nostiprinājuma lūgums nav pretrunā likumam. Līdz ar to zvērināts notārs veic dokumentu juridiskās kvalitātes un pareizības pārbaudi. Notāra apliecinājums ir publisks un tam ir saistošs pierādījuma spēks, kas izslēdz notariālai apliecināta paraksta noliegšanu un pierādījumu brīvu novērtēšanu.
Samazinot zemesgrāmatu valsts nodevas apmēru un ieviešot notariāla akta darījumos ar nekustamā īpašuma atsavināšanu, veidojot zvērinātu notāru kā vienas pieturas aģentūru, samazinās administratīvais slogs, tiek stiprināts tiesiskums un  labticīgā ieguvēja aizsardzība. Igaunijā un Lietuvā, kur pēdējos 30 gadus notāra iesaiste ir maksimāla un  notariāli jāapliecina visi darījumi, ko ieraksta zemesgrāmatā, investīcijas nekustamo īpašumu jomā ir un tiek prognozētas par vairākām reizēm lielākas nekā Latvijā."

Papildināt plānu ar 8.5.2. uzdevumu:
"Samazināt zemesgrāmatu valsts nodevas apmēru un ieviest notariāla akta darījumos ar nekustamā īpašuma atsavināšanu, nodrošinot, ka zvērināts notārs nostiprinājuma lūgumu iesniedz rajona (pilsētas) tiesā". Izpildes termiņš - 2025.gada 31.decembris. Atbilstīgās iestādes TM/ FM."

Lūdzam precizēt 8.2. apakšpunktā "Būvniecības procesa īstenošanas aspekti kopīpašuma gadījumā" ietverto informāciju.

Pirmkārt, lūdzam plašāk skaidrot konkrēto problemātiku, jo šobrīd tekstā norādīts, ka ēkas tiek pārdotas jaunbūves statusā, pirms tās ir nodotas ekspluatācijā un ierakstītas zemesgrāmatā. Saskaņā ar Civillikuma 994. panta pirmo daļu par nekustamā īpašuma īpašnieku uzskatāms tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā, savukārt Civillikuma 993. pantā noteikts, ka nodošana vien vēl nenodibina nekustama īpašuma ieguvējam īpašuma tiesību, to iegūst tikai ar iegūšanas tiesiskā pamata un par to izgatavotā akta ierakstīšanu zemesgrāmatā, kā arī zemesgrāmatā jāieraksta nevien katrs nekustama īpašuma atsavinājums, bet arī katra īpašnieka maiņa. Ņemot vērā minēto, skaidrības labad nepieciešams plašāk izklastīt situācijas problemātiku. Proti, vai tiek runāts par gadījumiem, kad notiek rīcība ar ēku, kuru veic personas, kas pēc Civillikuma noteikumiem vēl nav uzskatāmas par īpašniekiem, vai tomēr šajā apakšpunktā tiek runāts par situācijām, kad īpašuma tiesības uz ēkām ir nodibinātas atbilstoši Civillikuma regulējumam, taču vienlaikus kopīpašuma kā īpašuma aprobežojuma pastāvēšanas dēļ nevar tikt veiktas nepieciešamās darbības situācijas sakārtošanai.

Otrkārt, lūdzam precizēt vai plašāk skaidrot šajā apakšpunktā norādīto - "kopīpašumā esošās būves nodošanu ekspluatācijā var ierosināt vairāk kā 50% no visiem kopīpašniekiem". Jāņem vērā, ka šis ir pretrunā ar rindkopu augstāk minēto informāciju, kā arī nav skaidrs, vai tas izriet no jau esošā regulējuma, vai ir vēlamais panākamais rezultāts nākotnē, veicot normatīvo aktu grozījumus. 

-

Lūdzam precizēt 8.4.2. apakšpunktu, kurā ietverta plānotā rīcība saistībā ar nepieciešamajiem tiesiskajiem risinājumiem koplietošanas infrastruktūrai. Konkrētāk - nav korekti attiecīgajā gadījumā atsaukties uz Civillikuma regulējumu par servitūta nodibināšanas veidiem, jo regulējuma radīšana jauna konceptuāla risinājuma (koplietošanas infrastruktūra) ieviešanai un šāda regulējuma pastāvēšana pēc būtības nav uzskatāma par servitūta nodibināšanu uz likuma pamata Civillikuma izpratnē. Lūgums arī izvērtēt un nepieciešamības gadījumā attiecīgi papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju par to, ka nepieciešams ne tikai izvērtēt jēdziena ieviešanu un reģistrāciju zemesgrāmatā, bet arī nepieciešamību regulēt šī institūta būtību, izlietošanu, tiesiskās sekas u.tml.

-

Lūdzam precizēt Informatīvā ziņojuma 8.8.1. apakšpunktā plānotās rīcības aprakstu, norādot, ka konkrēto grozījumu veikšana būtu izvērtējama.

No šī brīža apraksta informatīvā ziņojuma 8.8. apakšpunktā "Vienkāršot zemes ierīcības procesu zemes atsavināšanai lineāro būvju būvniecības gadījumā" nav skaidrs, piemēram, kāda izšķirošā nozīme attiecīgo grozījumu izstrādē ir mērķim, kādam zemi atsavina (kādēļ un kā atsavināšana lineāru būvju celtniecībai būtu nošķirama no jebkuras citas atsavināšanas sabiedrības vajadzībām procesa). Tāpat arī rodas jautājums, vai un kādēļ zemju atdalīšanas un uzmērīšanas procesa aspektus ir pamatoti pārskatīt tikai un konkrēti atsavināšanas sabiedrības vajadzībām kontekstā (ja secina, ka atsevišķas zemju atdalīšanas prasības ir pārlieku liels vai pat lieks slogs atsavināšanas procesā, kāpēc tas nebūtu tā vērtējams arī jebkuros citos gadījumos, kad nepieciešams atdalīt zemi). Vienlaikus arī svarīgs aspekts tieši atsavināšanas sabiedrības vajadzībām kontekstā ir atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieka tiesību un tiesisko interešu aizsardzība.

-

Lūdzam precizēt informāciju informatīvā ziņojuma 9.2. apakšpunktā "Apbūves tiesības nodibināšanas problēmas, ja zeme ir publiskās personas īpašums".

Pirmkārt, šajā apakšpunktā norādīts: "2017.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Civillikumā, kas paredz apbūves tiesības institūta ieviešanu. Vienlaicīgi zaudēja spēku regulējums, kas paredzēja dalītā īpašuma brīvprātīgu veidošanos, t.i. būvēt nomniekam piederošās būves uz nomas līguma pamata. Civillikuma regulējums paredz minimālo apbūves termiņu (10 gadi) un nesatur maksimālo apbūves tiesības termiņa ierobežojumu." Aicinām apsvērt iespēju nedaudz precizēt šo informāciju atbilstoši Tieslietu ministrijas zemāk piedāvātajam.

 
Otrkārt, šajā apakšpunktā norādīts: "Ņemot vērā investīcijas atmaksāšanās termiņus, likumā paredzētie maksimālā termiņa ierobežojumi ir pārāk stingi un faktiski apbūves tiesība valsts un pašvaldību gadījumā nedarbojas." Lūdzam precizēt minēto, skaidrojot, kas tiek domāts ar vārdu "nedarbojas". Tieslietu ministrijas ieskatā no diskusijām darba grupā drīzāk var secināt, ka nevis apbūves tiesība tai noteiktā termiņa dēļ "nedarbojas", bet gan pašvaldībām ir apsvērumi, kādēļ tās uzskata, ka konkrētais termiņš ierobežo iespēju piesaistīt investīcijas.

2017.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Civillikumā, kas paredz apbūves tiesības institūta ieviešanu. Vienlaikus spēkā stājās grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”,  izslēdzot no šā likuma 14. panta pirmās daļas 5. punktu, kas paredzēja izņēmumu no Civillikuma 968. pantā nostiprinātā zemes un ēku vienotības principa, proti, pieļāva veidot tā saukto brīvprātīgo dalīto īpašumu. Tādējādi likumdevējs izšķīrās par to, ka notiek atteikšanās no brīvprātīga dalītā īpašuma veidošanas, vienlaikus tika izveidots apbūves tiesības institūts kā instruments, kas aizstāj līdz 2017. gadam pastāvējušo iespēju veidot brīvprātīgu dalīto īpašumu. Civillikums ietver noteikumus par to, ka apbūves tiesība ir terminēta tiesība, konkrētāk paredzot minimālo apbūves tiesības termiņu (10 gadi), vienlaikus netiek noteikts konkrēts maksimālais pieļaujamais apbūves tiesības termiņš.

Saskaņā ar aktuāliem Valsts zemes dienesta apkopotiem statistikas datiem būves kadastrālā uzmērīšana un reģistrācija nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā 2024. gada sākumā atkarībā no reģiona aizņem aptuveni 3 - 8 mēnešiem.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 3.4. apakšpunktā sniegto informāciju.

-

Ziņojuma 4.lpp ir norādīts "Arī procesa organizācija nav pietiekami efektīva, jo veicot apjomīgus ieguldījumus un sagatavošanas darbus, nekustamā īpašuma attīstītājs tikai būvniecības ieceres īstenošanas ietvaros noskaidro visas prasības būvniecībai, pat būvniecības pieļaujamību (tiesiskumu).

Aicinām izvērtēt, vai būvniecības pieļaujamības vērtējums patiešām ir vienīgais aspekts, kas apliecina būvniecības tiesiskumu. 

Aicinām attiecīgo teikumu izteikt šādā redakcijā:
"Arī procesa organizācija nav pietiekami efektīva, jo veicot apjomīgus ieguldījumus un sagatavošanas darbus, nekustamā īpašuma attīstītājs tikai būvniecības ieceres īstenošanas ietvaros noskaidro visas prasības būvniecībai, pat būvniecības pieļaujamību, proti, nosacījumus, kas izpildāmi, lai būvniecība būtu tiesiska".

Ziņojuma 5.lpp norādīts "Ņemot vērā, ka teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem ir normatīvā regulējuma raksturs, t.i. to normas ir saistošas visai sabiedrībai kopumā un arī atsevišķi katram sabiedrības loceklim, nekustamā īpašuma īpašnieks var paļauties uz tajā nostiprinātajam tiesībām un  ietvertajiem nosacījumiem.

Atbilstoši Zemesgrāmatu likumam zemesgrāmatā tiek nostiprinātas tiesības, tādejādi radot, iespējams maldīgu priekšstatu par teritorijas attīstības plānošanas dokumenta saturu un tur minēto tiesību sekām.

aicinām attiecīgo tekstu izteikt šādā redakcijā:
"Ņemot vērā, ka teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem ir normatīvā regulējuma raksturs, t.i. to normas ir saistošas visai sabiedrībai kopumā un arī atsevišķi katram sabiedrības loceklim, nekustamā īpašuma īpašnieks var paļauties uz tajā piešķirtajām tiesībām un  ietvertajiem nosacījumiem.".

Ziņojuma 29.lpp norādīs, ka šobrīd Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā ir reģistrēti aktuāli dati par visām pazemes inženiersistēmām un to aizsargjoslām. 

Lūdzam izvērtēt, vai šī informācija ir precīza, jo tālāk minēts, ka praksē dati ir neaktuāli un situācijai apvidū neatbilstoši  (sk. aiznākamo rindkopu).

-

Ziņojuma 33.lpp norādīts, ka sākumā Valsts zemes dienestā ir jāreģistrē dzīvojamā māja (ēka) un telpu grupas (dzīvokļi), tad zemesgrāmatā ieraksta  dzīvojamo māju, tad atgriežas Valsts zemes dienestā, lai kadastrā reģistrētu dzīvokļa īpašumus un veiktu domājamo daļu aprēķinu, tad atgriežas zemesgrāmatā, lai reģistrētu dzīvokļa īpašumus.

Aicinām arī citviet ziņojumā lietot terminu "reģistrē" (attiecīgajā locījumā) aizstāt ar terminu "ieraksta", tādejādi salāgot informatīvajā ziņojumā minēto terminoloģiju ar Zemesgrāmatu likumā un likumā  "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" lietot terminoloģiju.

-

Ziņojuma 34. lpp norādīts "Tātad daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas gadījumā pastāv divas īpašumu formas - atsevišķs īpašums (dzīvoklis, kā telpu grupa) un kopīpašums, kurā ietilpst visi pārējie daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas elementi un ar to saistītas būves (palīgēkas, inženierbūves). Kopīpašums pieder visiem dzīvokļu īpašniekiem atbilstoši to domājamām daļām. 

Aicinām pārskatīt šī formulējuma atbilstību Dzīvokļa īpašuma likumam, proti, kas noteic, ka dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi.

Attiecībā uz iezīmēto problemātiku - tā pamatbūtība ir apstāklī, kuras ārpus telpas vai telpu grupas pastāvošās "lietas"  var ietilpt atsevišķā īpašumā. Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumam - per se nepastāv ierobežojumi "mainīties" ar šīm lietām. Vienīgais ierobežojums ir tiesiski nenodalīt atsevišķo īpašumu no kopīpašuma domājamās daļas.

-

Informatīvā ziņojuma 8.1. apakšpunktā "Dzīvokļa īpašuma “veidošanas” procesa pilnveidošana" norādīts sekojošais: "Kopīpašums ir īpašuma apgrūtinājums, rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu var tikai visi kopīpašnieki kopā (Civillikuma 1068.pants), attiecīgi visi lēmumi, kas ir nepieciešami dzīvojamās mājas uzturēšanai un pārvaldībai ir pieņemami, visiem īpašniekiem rīkojoties kopā. Šajā gadījumā nedarbojas Dzīvokļu īpašumu likumā noteiktā kārtība lēmumu pieņemšanai neattiecas uz kopīpašumā esošām dzīvojamām mājām."

Lai informatīvajā ziņojumā ietvertā informācija būtu korektāka un pilnīgāka, lūdzam papildināt augstāk minēto arī ar informāciju par Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.pantā ietverto regulējumu attiecībā uz obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanu kopīpašumā, kur tomēr ietverts izņēmums, kuros gadījumos arī kopīpašuma mājās jāievēro Dzīvokļa īpašuma likuma noteikumi par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanu.

-

Lūdzam precizēt šo informatīvā ziņojuma 8.1. apakšpunktā ietverto teikumu: "Ja vienošanās nav iespējama, ikviens no kopīpašniekiem var celt prasību vispārīgās jurisdikcijas tiesā, prasot sadali dzīvojamos īpašniekos." 

Ja vienošanās nav iespējama, ikviens no kopīpašniekiem var celt prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā, prasot sadali dzīvokļu īpašumos.

Informatīvā ziņojuma 8.1. apakšpunktā norādīts: "Ņemot vērā, ka Dzīvokļu īpašumu likumā ir noteikta formula domājamo daļu aprēķinam, tiesas iesaiste nav lietderīga, turklāt tā palielinās tiesu noslodzi."

Lūdzam precizēt vai papildināt minēto teikumu, piemēram, ja ir bijis mērķis pateikt, ka būtu veicināma daudzdzīvokļu dzīvojamo māju sadalīšana dzīvokļu īpašumos labprātīgā ceļā, kopīpašniekiem vienojoties, bez tiesas iesaistes, tad ierosinām tā arī norādīt. Diezgan droši var apgalvot, ka strīdus gadījumā domājamo daļu aprēķins nebūt nav vienīgais jautājums, ko risina tiesa, skatot strīdus par dzīvojamo māju sadali dzīvokļu īpašumos, līdz ar to augstāk minētā teikuma jēga bez plašāka konteksta nav skaidri saprotama. Respektīvi, praksē tiesas iesaiste galvenokārt nepieciešama citu jautājumu risināšanai, nevis konkrēti domājamo daļu aprēķināšanai, jo tā vairāk būtu Valsts zemes dienesta, nevis tiesas funkcija.

-

Lūdzam precizēt ziņojuma 9.2.1. apakšpunktu, skaidrāk norādot plānoto vēlamo rezultātu, jo šobrīd nav skaidrs, kāds darba grupas formāts tiek paredzēts. Vai tiek norādīts uz Finanšu ministrijas izveidotu darba grupu, kurā dalību nodrošina arī Tieslietu ministrija un Ekonomikas ministrija, vai tomēr ir norāde uz kādu īpašu starpinstitūciju darba grupu, kuru veido visas trīs ministrijas kopā, kas gan Tieslietu ministrijas ieskatā nebūtu vēlams, jo tas varētu sarežģīt organizatoriskos aspektus. 

-