Atzinums

Likumprojekta 7. pants paredz likuma 21. panta pirmās daļas 2. punktā noteikt, ka, veicot vides valsts kontroli, valsts vides inspektoram ir tiesības ņemt paraugus, veikt kontrolmērījumus un fiksēt vides normatīvo aktu pārkāpumus, izmantojot dažādus tehniskos līdzekļus, ievērojot  aviācijas jomas normatīvajos aktos  noteiktos ierobežojumus šādu līdzekļu lietošanai.
No anotācijas iekļautās informācijas, var secināt, ka izmantojot tehniskās ierīces tiks apstrādāti arī personas dati, jo tiek plānots uzstādīt videonovērošanas kameras, lai pēc tam atpazīt pārkāpējus. 
Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk - Datu regula) 6. panta 1. punktu fizisko personu datu apstrādi publiska persona var veikt, ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai arī apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Savukārt atbilstoši minētās regulas 6. panta 3. punktam apstrādes pamatu, nolūku un apstrādes noteikumus nosaka Savienības tiesību aktā vai dalībvalsts tiesību aktā.
Līdz ar to personas datu apstrādes noteikumiem ir jābūt zināmiem indivīdiem un jābūt noteiktiem ārējā normatīvajā aktā. Tādējādi, lai inspektori varētu apstrādāt personas datus, ārējā normatīvā aktā ir jābūt noteiktai kārtībai, kādā tiks īstenota tehnisko līdzekļu lietošana un kādi ir iegūto personas datu apstrādes noteikumi, piemēram, kāda ir personas datu iegūšanas, izmantošanas un glabāšanas kārtība un termiņi, kā datu subjekti tiks informēti par iespējamo apstrādi.Ja netiks informēti, tad būtu jābūt paredzētam izņēmumam normatīvā akta līmenī atbilstoši Datu regulas 23.pantam. Ņemot vērā plānotas apstrādes specifiku, un kā dati tiks apstrādāti tikai konkrētajos gadījumos, šie noteikumi var tikt paredzēti arī kompetentas iestādes, kas veic apstrādi, nolikumā. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu vai norādi, vai tiek plānots atrunāt apstrādi citos normatīvajos aktos, piemēram, nolikumā. 

Papildus minētajam, lūdzam izvērtēt iespēju iekļaut likumprojektā tiešu norādi uz plānoto videonovērošanu. Videonovērošana pēc būtības ir process un datu apstrāde, kas var tikt veikta ar dažādiem tehnoloģiskiem līdzekļiem. Bet šī apstrāde tieši un nepastarpināti aizskar privātpersonu visvairāk, jo attēlos ir redzams izskats, kā rīkojas, ko dara. Ņemot vērā, Datu regulas 6.panta 3.punktu pašai valsts iestādei turpmāk ir vieglāk pierādīt apstrādes tiesiskumu, ja normatīvajā aktā ir konkrēti norādīta veikta personas datu apstrāde. 
Piemēram, 21.panta attiecīga daļa var tikt izteikta šādā redakcijā : ņemt paraugus, veikt kontrolmērījumus un fiksēt vides normatīvo aktu pārkāpumus, veicot videonovērošanu vai izmantojot dažādus tehniskos līdzekļus atbilstoši aviācijas jomas normatīvajos aktos  noteiktajiem ierobežojumiem šādu līdzekļu lietošanai. 

21.panta pirmās daļas 2.punkts:
2) ņemt paraugus, veikt kontrolmērījumus un fiksēt vides normatīvo aktu pārkāpumus, veicot videonovērošanu vai izmantojot dažādus tehniskos līdzekļus atbilstoši aviācijas jomas normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem šādu līdzekļu lietošanai. 

Likumprojekta 13. pants paredz papildināt likumu ar 35.³ pantu un noteikt Piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas tiesisko ietvaru, tai skaitā, noteikt, ka piesārņoto vietu pārvaldības nodrošināšanai, sistēmā tiks saņemti no citām informācijas sistēmām un apstrādāti fizisko personas dati. Vienlaikus minētajā normā ir ietverts deleģējums Ministru kabinetam noteikt piesārņoto vietu pārvaldības sistēmas saturu, tajā iekļautās informācijas aprites un piekļuves nodrošināšanas kārtību.
 Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Datu regulas 6. panta 3. punktam iestāde apstrādes pamatu, nolūku un apstrādes noteikumus nosaka Savienības tiesību aktā vai dalībvalsts tiesību aktā. Tādējādi plānotajiem datu apstrādes nolūkiem, datu apstrādes noteikumiem, tai skaitā, datu apjomam, datu saņemšanai un nodošanai (norādot informācijas sistēmas un datu apjomu), datu un auditācijas pierakstu glabāšanas kārtībai un termiņiem, ir jābūt noteiktiem ārējos normatīvos aktos.
Inspekcijas ieskatā, apstrādes pamatam un nolūkiem vajadzētu būt noteiktiem likuma līmenī, bet apstrādes noteikumiem ir jābūt noteiktiem Ministru kabineta noteikumos.
Ņemot vērā minēto, ierosinām izvērtēt un normas ceturtajā daļā norādīt visus plānotās personas datu apstrādes nolūkus, kā arī piektajā daļā konkretizēt deleģējuma normas saturu, norādot, kādus tieši apstrādes noteikumus noteiks minētie Ministru kabineta noteikumi.
 

-

Ņemot vērā to, ka likumprojekts paredz personas datu apstrādi, lūdzam aizpildīt anotācijas 8.1.13. apakšpunktu ar informāciju par likumprojekta ietekmi uz personas datu apstrādi.

-