Atzinums

Projekta 2. sadaļā kā viens no problēmas risinājumiem un turpmāk veicamajām darbībām norādīts, ka “kopīpašumā esošā nekustamajā īpašumā jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai izbūvi nepieciešams saskaņot ar vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašniekiem vai kopīpašuma domājamo daļu īpašniekiem.” Vienlaikus kā pamatojums šādam risinājumam projektā norādīts: “Lai novērstu iepriekšminēto problēmu saistībā ar elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas vai būvniecības saskaņojumu nodrošināšanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, ir nepieciešams ESL iekļaut līdzīgu regulējumu kāds ir Enerģētikas likumā [1], nosakot, ka kopīpašumā esošā nekustamajā īpašumā jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu vai izbūvi nepieciešams saskaņot ar vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašniekiem vai kopīpašuma domājamo daļu īpašniekiem.” Vēršam uzmanību, ka Enerģētikas likums neparedz attiecīgo regulējumu attiecināt uz "pusi no kopīpašuma domājamo daļu īpašniekiem”.

Ievērojot, ka šāds regulējums nepastāv, lūdzam atbilstoši precizēt projektu.

Vienlaikus secināms, ka minētais regulējums būs atkāpe no vispārīgā Civillikumā iekļautā kopīpašnieku tiesiskā regulējuma. Lai gan projektā ir atainots Tieslietu ministrijas viedoklis par nedalītā kopīpašuma problemātiku attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par elektronisko sakaru tīkla ierīkošanu vai būvniecību un to risinājumu un, lai gan konceptuāli Tieslietu ministrija neiebilst piedāvātajam risinājumam, vēršam uzmanību, ka šāds risinājums skar kopīpīpašnieka tiesības, tādēļ ir nepieciešams detalizēts izvērtējums un pamatojums, tostarp  satversmīguma izvērtējums (sk. Elektronisko sakaru likuma virzības Saeimā ietvaros Tieslietu ministrijas  2022.gada 1.februāra viedoklis Nr.1-11/335 Par likumprojekta "Elektronisko sakaru likums" (Nr.1216/Lp13) 28. panta izteikšanu jaunā redakcijā, Tieslietu ministrijas 2022.gada 23.novembra vēstulē Nr.1-13.9/3462). Šāds izvērsts risinājuma izvērtējums un pamatojums projektā nav iekļauts.

Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt nepieciešamību projektā ietvert arī regulējuma pamatojumu.

Vēršam uzmanību, ka projekta apstiprināšana Ministru kabinetā nebūs pietiekams pamatojums, lai veiktu attiecīgos grozījumus tiesiskajā regulējumā. Detalizēts izvērtējums un pamatojums (tajā skaitā, satversmīguma) būs veicams arī tajā brīdī, kad tiks izstrādāta attiecīga tiesību norma. Turklāt vēršam uzmanību, ka projektā tiek uzsvērts arī tas, ka būtu jāpastāv līdzīgam regulējumam kā citās nozarēs, piemēram, enerģētikas nozarē, bet tajā pašā laikā tiek piedāvāts atšķirīgs regulējums. Tieslietu ministrijas ieskatā, šādā gadījumā kritiski vērtējams piedāvātais atšķirīgais regulējums, ņemot vērā, ka problemātika nav unikāla tieši elektronisko sakaru nozarē.

Lūdzam minēto skaidrot.

[1] Enerģētikas likuma 19.panta sestā daļa paredz, ka, ja tiek ierīkoti jauni vai paplašināti esošie energoapgādes objekti uz zemes vai dzīvojamā mājā, kas ir daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašums, šāda ierīkošana vai paplašināšana saskaņojama ar daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.

-

Projekta 2. sadaļā kā viens no problēmas risinājumiem un turpmāk veicamajām darbībām  norādīts: “ja publiskie elektronisko sakaru tīkli tiek būvēti nekustamajā īpašumā, tad elektronisko sakaru komersants un nekustamā īpašuma īpašnieks vienojas par nekustamā īpašuma lietošanu un par vienreizējas atlīdzības izmaksas apmēru par  īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu. Ja puses nevar vienoties par atlīdzības apmēru, tad to nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai". No projekta nav skaidrs, vai minētais attiecas uz publisko vai privāto personu nekustamā īpašuma lietošanas problemātiku, jo problēmas apraksts skar tikai publiskas personas nekustamā īpašuma iznomāšanas tiesiskos aspektus. Tajā pašā laikā jau šobrīd Elektronisko sakaru likuma 31.pants regulē atlīdzību par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.

Līdz ar to lūdzam projektā skaidrāk nodalīt problemātiku, kā arī skaidrot esošā regulējuma nepilnības, kopsakarā ar konkrēto piedāvāto risinājumu, vai arī uzsvērt risinājuma jaunievedumu tiesiskajā regulējumā.

-

Projekta 2.2.2.1.punkts noteic, ka, ja publiskie elektronisko sakaru tīkli tiek būvēti  nekustamajā īpašumā, tad elektronisko sakaru komersants un nekustamā īpašuma īpašnieks vienojas par nekustamā īpašuma lietošanu un par vienreizējas atlīdzības izmaksas apmēru par  īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu. Ja puses nevar vienoties par atlīdzības apmēru, tad to nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai. No minētā punkta nav saprotams, vai ar plānotajām izmaiņām tiek rosināts konkretizēt lietošanas tiesības aprobežojumu, lai tas nebūtu abstrakts, un tādējādi izvairīties no situācijas, kad katrā konkrētajā gadījumā lietošanas tiesību aprobežojuma saturs ir aizpildāms pusēm līgumā vienojoties.

Ja tā, tad lūdzam norādīt kādas izmaiņas plānotas, lai  īpašuma tiesību aprobežojums būtu skaidri saprotams, proti, kā izpaužas īpašuma tiesību aprobežojums, kādi ir iesaistīto pušu pienākumi un kā šādu aprobežojumu nodibina, uz cik ilgu laiku, gan kā to izbeidz.
 

-

Projektā nav norādīts uz mērķi noteikt, ka lietošanas tiesību aprobežojumus plānots ierakstīt kā lietu tiesības. Elektronisko sakaru likums neparedz konkrētu īpašuma tiesību aprobežojuma saturu, bet tikai satur norādi par īpašuma tiesību aprobežojumu, kas nav pietiekami, lai varētu uzskatīt, ka īpašums kaut kādā mērā ir aprobežots, jo visām iesaistītajām pusēm ir jābūt pilnīgi skaidram, kādas tiesības un pienākumi viņus saista. Tātad speciālajam regulējumam būtu jābūt ļoti skaidri saprotamam attiecībā gan uz to, kā izpaužas īpašuma tiesību aprobežojums, gan kādi ir iesaistīto pušu pienākumi un kā šādu aprobežojumu nodibina, uz cik ilgu laiku, gan kā to izbeidz.

Līdz ar to, ja plānots, ka lietošanas tiesību aprobežojums ir kā lietu tiesība, tad projekts pilnveidojams, aprakstot plānoto regulējumu tādam lietošanas tiesības aprobežojumam, kas atbilst lietu tiesībai pēc būtības (tas ir konkrēts un saistīts ar piesaisti nekustamajam īpašumam vai personai vai arī veidojot modeļus, kur tiesīgā persona var būt nosacīti “anonīma”, ja pastāv instrumenti, kā jebkurā laika posmā to noteikt), aptverot tos tiesisko attiecību aspektus, kas ir nepieciešami saistībā ar nekustamo īpašumu lietošanas tiesību nodošanu sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Pie šāda scenārija lietošanas tiesību aprobežojums varētu atbilst lietu tiesībai pēc būtības. Pretējā gadījumā projektam pievienotā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta (turpmāk - protokollēmuma projekts) 2.5.punkts svītrojams.

Papildus norādām, ka 2019. gada 1. decembrī stājās spēkā grozījumi Zemesgrāmatu likuma 17. pantā, cita starpā, nosakot, ka zemesgrāmatā ieraksta tikai noteikta veida atzīmes - atzīmes par nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem — ēku, ūdens lietošanas un ceļa servitūtu, kā arī paredzot, ka atzīmes, kas neatbilst iepriekš minētajam dzēš, izskatot nostiprinājuma lūgumu.

-

Lūgums vienādot protokollēmuma projekta 2.4. apakšpunktā minēto un projekta 2.2.2.3. apakšpunktā teikto, lai ir nepārprotami saprotams, cik ir nepieciešamas dzīvokļu īpašnieku vai kopīpašuma domājamo daļu īpašnieku piekrišanas (procentos vai daļās) jaunu elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai vai izbūvei.
 

-

Lūdzam papildināt projekta 2.7.1. sadaļas sesto un 11. rindkopu ar norādi uz normatīvajiem aktiem, kuros nepieciešams veikt attiecīgos grozījumus.

-

Informējam, ka atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 76. punktam ministrijas, īpašu uzdevumu ministra sekretariāta, Ministru prezidenta biedra biroja, Valsts kancelejas vai Ministru prezidenta padotībā esošas iestādes izstrādāto projektu izskatīšanai Ministru kabineta komitejas sēdē vai Ministru kabineta sēdē ir tiesīgs iesniegt Ministru kabineta loceklis. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt projekta 2.6.2. sadaļu.

-

Informējam, ka atsauces uz citiem normatīvajiem aktiem Ministru kabineta noteikumu projektā tiek veidotas atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.7. nodaļai. Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt projekta 2.2. sadaļas 2.2.4. apakšpunktu.

-

Vēršam uzmanību, ka:
1) pasākumu "Pārskatīt pastāvošo kārtību mobilo sakaru infrastruktūras izvietošanai, atsakoties no publiskās mantas nomas tiesību institūta un aizvietojot to ar vienreizēju maksu par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu" noteic Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (turpmāk – Plāns) 191.4. uzdevums;
2) pasākumu "Izstrādāt Ministru kabineta noteikumus atbilstoši Elektronisko sakaru likumam par atlīdzības aprēķināšanas metodiku un kārtību īpašniekam par īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu un ievērojot elektronisko sakaru tīklu attīstībai samērīgu un līdzsvarotu pieeju starp īpašnieka radīto apgrūtinājumu un sabiedrības interesēm uz digitālo attīstību" noteic Plāna 191.3. uzdevums;
3) pasākumu "Risināt jautājumu par pietiekamas intensitātes radiolauka mobilās platjoslas elektronisko sakaru pārklājumu ēku iekštelpās" noteic Plāna 191.2. uzdevums.
Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt projekta 2.1. sadaļas sesto rindkopu, 2.3.1. sadaļas pēdējo rindkopu un 2.5.1. sadaļas pēdējo rindkopu.

-