Atzinums

LDDK, vērtējot institucionālā finansēšanas modeļa ieviešanas mērķi, atzinīgi vērtē sākto pieeju attiecībā uz sasniedzamo rezultātu definēšanu un uzskata, ka modeļa ieviešana ir priekšnoteikums uz rezultātu vērsta augstākās izglītības pakalpojuma nodrošināšanai Latvijas tautsaimniecības izaugsmei. 
Vienlaikus, vērtējot iesniegto informatīvo ziņojumu, tā tvērums nav pietiekošs kvalitatīvu analītisko secinājumu ieguvei. LDDK ir vairākkārtīgi aicinājis sinhronizēt esošos izmēģinājumprojekta plānoto absolventu rādītājus ar studentu uzņemšanas plāna rādītājiem un tādējādi gūt ticamus datus par virzību uz tautsaimniecības nozarēm vajadzīgo speciālistu skaita sagatavošanu. Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu un vienlaikus aicinām arī nodrošināt šīs informācijas pieejamību (t.sk., regulāru tās aktualizāciju) plašākam interesentu lokam.

-

LDDK konceptuāli iebilst pret informatīvā ziņojuma sadaļu "Finansējuma piešķiršana juridisko personu dibinātām augstskolām" bez padziļinātas diskusijas ar nozari un sociālajiem partneriem un tajā ietvertajiem priekšlikumiem.
Pirmkārt, darba devēji uzskata, ka ir būtiski stiprināt to augstākās izglītības pakalpojumu sniedzēju kapacitāti, kas šobrīd nodrošina tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu neatkarīgi no viņu dibināšanas formas. Darba devēji atbalstītu skaidru, līdzvērtīgu kritēriju definēšanu privātpersonu dibinātām augstskolām, kurām būtu tiesības saņemt augstākās izglītības finansējumu, piemēram, stipendijas valsts prioritāro virzienu studentu studentiem vai snieguma finansējumu par valsts prioritāro jomu absolventu sagatavošanu, lai nodrošinātu virzību uz valsts tautsaimniecībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu. Minēto kritēriju apspriešana būtu veicama ar nozares un sociālo partneru līdzdalību, lai veidotu kopīgu pieeju, kurā ir sasniedzami valstiski plānošanas dokumentos noteiktie mērķi.  
Otrkārt, šajā sadaļā ietvertie nosacījumi privātām izglītības iestādēm rada jaunas administratīvās prasības un birokrātisko slogu, kas nav saistīts pēc būtības ar izglītības pakalpojuma sniegšanas mērķi - ieguldījumu cilvēkkapitāla attīstībā. Līdz ar to uzskatām, ka šajā aspektā izglītības nozares intervence komercdarbības jomā nav argumentēti pamatota un rada vēl sadrumstalotāku pieeju pretēji uzstādītajam mērķim - nodrošināt Latvijas tautsaimniecības attīstībai atbilstošu izglītības pakalpojumu. 
 

-

Darba devēji, izvērtējot informatīvā ziņojuma saturu, norāda, ka tajā iekļautā informācija ir nepietiekama kvalitatīvai izmēģinājumprojekta izvērtēšanai (arī ņemot vērā, ka vērtēšana tiek veikta tikai par sākotnējiem datiem), kā arī tā ietvaros gūtie secinājumi neizriet no izmēģinājumprojekta izvērtējuma un nav šobrīd pamatoti turpmāko lēmumu pieņemšanai. Darba devēji aicina būtiski pilnveidot informatīvo ziņojumu, kā arī nodrošināt tā rezultātu apspriešanu ar sociālajiem un sadarbības partneriem, īpaši attiecībā uz turpmāk īstenojamām darbībām. Lai pilnveidotu informatīvo ziņojumu darba devēji ir identificējuši vairākus priekšlikumus (šajā atzinumā turpmāk sniegti kā atsevišķi priekšlikumi), kas, izrietoši no iebilduma, ļautu efektīvāk, datos balstīti virzīties uz jēgpilnu rīcībpolitiku attiecībā uz tālāku instituciionālās finansēšanas modeļa ieviešanu. 

-

LDDK, ņemot vērā ierosinājumus par augstskolu padomju efektivizēšanu un samazināšanu, aicina izslēgt no informatīvā ziņojuma sadaļā "Studējošo pašpārvalžu loma finansējuma sadalē" plānoto risinājumu studentu pārstāvniecības paplašināšanā, tā vietā meklējo efektīvus sadarbības un konsultāciju risinājumus finansēšanas jautājumos. Vēršam uzmanību, ka sadarbības un konsultāciju risinājumi par AI iestādes dokumentiem, kas reglamentē studiju procesu, u.c. minētos aspektus, nav tieši saistīti ar institucionālās finansēšanas izmēģinājumprojektu.

-

Vērtējot informatīvajā ziņojumā iekļautos uzdevumus augstskolām, kas iesaistās izmēģinājumprojektā un noteiktos sasniedzamos rādītājus, darba devēji norāda, ka nepieciešama vienota pieeja uzdevumu noteikšanā. Īpaši tas attiecināms uz kvalitatīviem ietekmes rādītājiem, mazinot tādus uzdevumus, kuru rādītāji neļauj novērtēt to ietekmi. Piemēram, uzņemto studentu skaits (tā vietā izmantojot - absolventu rādītājus), izsniegto apliecību vai tālākizglītībā iesaistīto personu skaits (tā vietā izmantojot - nozares ietvaros īstenotā profesionālā pilnveide, kas izriet no nozares vajadzībām). 
Aicinām arī pirms vai uzdevumu identificēšanas procesā iesaistīt sociālos partnerus, lai veidotu kopējo AI iestādēm izvirzīto uzdevumu loku, kas tādējādi tālāk jau līgumos tiek deleģēts konkrētām AI iestādēm. 

-

Lūdzam ziņojumā detalizēti sniegt informāciju par STEM jomas speciālistu sagatavošanu, nodalot pedagoģijas STEM programmu datus no pārējām programmām. Tāpat lūdzam papildināt ziņojumā iekļaut informāciju par līgumos ar augstskolām paredzēto sagatavojamo speciālistu skaitu turpmākajos gados. 

-

Informatīvajā ziņojumā ir vairākkārt uzsvērta "atbiruma samazināšanas" kā kritērija nozīme. Lai gan darba devējiem ir būtiska šī rādītāja samazināšanās, ir jāvērtē un ziņojumā jāiekļauj informācija, kādu pasākumu īstenošana ir ietekmējusi šī rādītāja samazināšanos, t.sk., tie, kas ir saistīti ar akadēmisko studiju procesu (piemēram, nosacījumi vērtēšanā). Aicinām izvērtēt, mazinot šī kritērija nozīmi, ieviest un ar lielāku svaru vērtēt, vai attiecīgie absolventi ir nodarbināti iegūtajās kvalifikācijās / nozarēs. 

-

Informatīvā ziņojuma ekonomiskā izvērtējuma sadaļā faktiski analizēti tikai iespējamie absolventu ienākumi kontekstā ar gūstamajiem nodokļu ieņēmumiem. Darba devēji norāda, ka būtiski ir analizēt šos datus kontekstā ar nozarēm, tautsaimniecības attīstību un konkrēto nozaru statistiku. Tāpat nav ņemta vērā ekonomiskās stagnācijas ietekme, kā arī turpmākās ģeopolitiskās situācijas attīstības ietekme uz nozaru ieņēmumiem, piesaistot darbā šos nodarbinātos. Lai gūtu pilnvērtīgu pārskatu par ekonomiskajiem ieņēmumiem, lūdzam nodrošināt analītiku atbilstoši plānotajam absolventu un attiecīgo nozaru statistisko datu rādītājiem. 

-

Lūdzam iekļaut informatīvajā ziņojumā izmēģinājumprojektā esošo augstskolu snieguma salīdzinājumu ar citām attiecīgā tipa augstskolām, kas nepiedalās izmēģinājumprojektā. Šāds salīdzinājums ļaus efektīvāk izprast, kurus snieguma rādītājus finansēšanas modeļa ieviešana var risināt un kuri nav atkarīgi no finansēšanas modeļa. 

-