Atzinums

Pirms jauna administratīvā pienākuma noteikšanas ir nepieciešams izvērtēt tā samērīgumu, administratīvo slogu un sasniedzamo ieguvumu. Noteikumu projekta anotācijā šāds izvērtējums nav sniegts.
No noteikumu projekta un anotācijas nav secināms, kādēļ izvēlētais risinājums ir samērīgs ar sasniedzamo mērķi, kā arī nav izvērtētas alternatīvas, kas radītu mazāku administratīvo slogu pasūtītājiem.
Ja informācijas publicēšana tiks nodrošināta manuāli, tas radīs būtisku un pastāvīgu administratīvo slogu. Savukārt, lai nodrošinātu datu automātisku publicēšanu pasūtītāja tīmekļvietnē, pasūtītājiem līdz 2027. gada 1. janvārim būtu jāizstrādā vai jāpielāgo informācijas sistēmu risinājumi datu automātiskai nodošanai no finanšu uzskaites vai citām informācijas sistēmām. Ņemot vērā, ka šāds risinājums būs nepieciešams tikai līdz centralizētā valsts risinājuma ieviešanai, proti, vienu gadu, tā izstrādes un ieviešanas izmaksas nav samērīgas ar sasniedzamo ieguvumu.
Turklāt centralizētā valsts risinājuma izstrādei un ieviešanai ir paredzēts vairāk nekā gads, savukārt pašvaldībām un citām institūcijām noteikumu projekta prasību izpildei nepieciešamie organizatoriskie un tehniskie risinājumi ir jānodrošina nepilnu piecu mēnešu laikā. Šāda atšķirīga pieeja ieviešanas termiņu noteikšanā nav samērīga un rada nepamatotu administratīvo un finansiālo slogu.
Anotācijā nav pietiekami pamatota paredzētā pagaidu regulējuma nepieciešamība, samērīgums un ekonomiskā lietderība, kā arī tā atbilstība efektīvas valsts pārvaldes un labas pārvaldības principiem.

-

Projekta īstenošana prasītu papildu cilvēkresursus vai informācijas sistēmu pielāgojumus. Līdz ar to nav pamatoti secināt, ka projekts neradītu ietekmi uz pašvaldību budžetiem.
 

-

Anotācijas 7.2. punktā administratīvo izmaksu monetārais novērtējums ir balstīts uz pieņēmumu, ka informācijas sagatavošanai un publicēšanai katrai iestādei nepieciešama viena stunda ceturksnī, kopumā 497 iestādēm veidojot aptuveni 22 tūkst. euro administratīvās izmaksas gadā.
Šāds pieņēmums nav pietiekami pamatots un neatspoguļo faktisko darba apjomu. Nav sniegts pamatojums, kādēļ secināts, ka visu nepieciešamo datu apkopošana, pārbaude un publicēšana ir paveicama vienas stundas laikā.
Pašvaldībās informācija par veiktajiem iepirkumiem un maksājumiem parasti tiek iegūta no vairākām informācijas sistēmām, un tās sagatavošana ietver datu apkopošanu, salāgošanu, kvalitātes pārbaudi un publicēšanu. Līdz ar to faktiskās administratīvās izmaksas un izpildei nepieciešamais laiks būs būtiski lielāks, nekā norādīts anotācijā.

-

Anotācijas 8.1.2. punktā ir norādīts, ka noteikumu projektam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību. Tomēr šāds secinājums nav pamatots un ir pretrunā ar pašā anotācijā ietverto informāciju.
Anotācijā norādīts, ka nākotnē informācijas aprite tiks nodrošināta, izmantojot lietojumprogrammu saskarnes (API), automatizētus datu apmaiņas scenārijus, kā arī datu eksporta un importa risinājumus. Vienlaikus līdz centralizētā valsts risinājuma ieviešanai iestādēm pašām būs jānodrošina regulāra informācijas apkopošana un publicēšana.
Lai izpildītu Noteikumu projektā paredzētās prasības, iestādēm būs nepieciešams pielāgot esošās finanšu uzskaites sistēmas, dokumentu vadības sistēmas vai tīmekļvietņu publicēšanas risinājumus, vai arī nodrošināt informācijas manuālu apkopošanu un ievadi. Tādējādi projekts rada tiešu ietekmi uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumiem, kā arī to uzturēšanas un attīstības procesiem.
 

-

Neatbalstām noteikumu projekta 20.9.¹ apakšpunktā piedāvāto regulējumu.
Jautājums par informācijas pieejamību publisko iepirkumu jomā jau ir izvērtēts publisko iepirkumu sistēmas reformas ietvaros. Ar 2026. gada grozījumiem Publisko iepirkumu likums papildināts ar 9.³ pantu, nosakot pienākumu pasūtītājiem no 2028. gada 1. janvāra regulāri sniegt informāciju par veiktajiem iepirkumiem un noslēgtajiem iepirkuma līgumiem publikāciju vadības sistēmā. Likumdevējs apzināti paredzējis pārejas periodu, jo jaunā regulējuma ieviešanai nepieciešama informācijas sistēmu pilnveidošana, automatizētu datu apmaiņas risinājumu izstrāde un atbilstoša finansējuma nodrošināšana.
Savukārt noteikumu projekts paredz pēc būtības identisku pienākumu ieviest jau no 2027. gada 1. janvāra, nosakot atšķirīgu pagaidu risinājumu – datu manuālu apkopošanu un publicēšanu iestāžu oficiālajās tīmekļvietnēs. Šāda pieeja neatbilst regulējuma mērķim un ir pretrunā ar paša likumdevēja izvēlēto ieviešanas modeli, jo faktiski uz vienu gadu tiek radīts atsevišķs datu apkopošanas mehānisms, kuru jau pēc gada aizstās centralizēts risinājums.
Noteikumu projekta anotācijā nav pietiekami izvērtēta šāda pagaidu regulējuma nepieciešamība, nav analizēti alternatīvi risinājumi un nav pamatots, kādēļ no likumdevēja noteiktā ieviešanas termiņa būtu jāatkāpjas. Tāpat nav izvērtēts administratīvā sloga un finansiālo izmaksu samērīgums pret sasniedzamo ieguvumu.
Praksē regulējuma izpilde radīs būtisku administratīvo slogu. Pašvaldību izmantotās grāmatvedības un finanšu vadības sistēmas šobrīd nenodrošina noteikumu projektā prasītās informācijas automātisku atlasi un apkopošanu, tādēļ dati būs jāapkopo manuāli par visiem darījumiem sākot no 0,01 euro. Tas nozīmē, ka katrai iestādei būs jāveic manuāla maksājumu, piegādātāju, līgumu, līgumu grozījumu un citu datu atlase, kā arī regulāri jāprecizē iepriekš publicētā informācija. Lai nodrošinātu prasību izpildi, pašvaldībām būtu jāveic grāmatvedības un finanšu vadības sistēmu pilnveidošana, jāorganizē iepirkumi šādu risinājumu izstrādei un jāparedz papildu finansējums gan informācijas sistēmu pielāgošanai, gan personāla resursiem. Ņemot vērā iepirkumu un sistēmu izstrādes termiņus, nav objektīvi iespējams nodrošināt šo prasību pilnvērtīgu ieviešanu līdz 2027. gada 1. janvārim.
Vienlaikus regulējums paredz atkārtotu informācijas publicēšanu par publisko iepirkumu līgumiem un to izpildi, lai gan šāda informācija jau tiek publicēta atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 60.1 pantam Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē, savukārt būtiska informācija par iepirkumu norisi un noslēgtajiem līgumiem ir pieejama arī Elektronisko iepirkumu sistēmā. Tādējādi tiek radīta nepamatota informācijas dublēšanās un atkārtota datu ievade, kas neatbilst efektīvas valsts pārvaldes un birokrātijas mazināšanas principiem.
Papildus tam regulējuma tvērums nav pietiekami skaidrs. Noteikumu projektā paredzēts publicēt informāciju par veiktajiem iepirkumiem un noslēgtajiem iepirkuma līgumiem, savukārt anotācijā norādīts, ka prasība attieksies uz visiem darījumiem neatkarīgi no to vērtības. Šāda neatbilstība rada tiesisko nenoteiktību un var novest pie atšķirīgas regulējuma piemērošanas. Nav skaidrs, vai prasība attieksies arī uz ikdienas nelielas vērtības pirkumiem, par kuriem netiek slēgti rakstveida līgumi un nav nosakāms līguma numurs vai līgumā noteikts apmaksas termiņš.
Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka noteikumu projektā paredzētais pagaidu regulējums ir nesamērīgs, rada nepamatotu administratīvo un finansiālo slogu pašvaldībām, dublē citos normatīvajos aktos jau paredzētos informācijas publicēšanas pienākumus un nav pietiekami pamatots. Aicinām atteikties no šāda pagaidu regulējuma ieviešanas.

-