Atzinums

Atzinīgi vērtējam Ministru kabineta noteikumu projekta 13.punktā jau iekļauto precizējumu, izslēdzot prasību par minimālo stundu apjomu profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanai.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2024.gada 20.februāra noteikumos Nr.110 "Noteikumi par profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides valsts standartu" nav paredzēts arī maksimālais stundu apjoms profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanai. Ņemot vērā minēto, ierosinām papildināt Ministru kabineta noteikumu projekta 13.punktu, paredzot izslēgt prasību par maksimālo stundu apjomu profesionālās pilnveides izglītību programmu īstenošanai.  
 

-

Pateicamies par Ministru kabineta noteikumu projekta 12. punktā veikto precizējumu. Tomēr precizējums tikai daļēji atbilst Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumiem Nr.110 "Noteikumi par profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides valsts standartu" (turpmāk – Standarts).
Standarta 1.pielikums "Profesionālās tālākizglītības programmu satura sadalījums" nosaka minimālo stundu skaitu profesionālās izglītības programmām.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumu Nr.75 "Noteikumi par aktīvās nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem" 45.2. un 45.3. apakšpunktu atbilstoši Standarta prasībām, iekļaujot precizējumus šajā Ministru kabineta noteikumu projektā.

-

Uzturam iepriekš sniegto iebildumu par Ministru kabineta noteikumu projekta 2. punktu "Aizstāt 15.6. un 15.9. apakšpunktā skaitli “60” ar skaitli “50”.

Atzinīgi vērtējam to, ka, izstrādājot metodiku, tika analizēta iepriekšējo četru gadu pieredze, kas liecina, ka transportlīdzekļu vadītāju mācības veiksmīgi pabeidz vien 54% izglītojamo, savukārt valsts valodas mācības - 35,5% izglītojamo, kā arī minētās informācijas iekļaušanu Ministru kabineta noteikumu anotācijā.
Tomēr sniegtā informācija neattaisno nepieciešamību pazemināt kvalitātes prasības pakalpojumu sniedzējiem, kuri atkārtoti plāno nodrošināt neformālās izglītības programmas valsts valodas apguvei. Tas, ka tikai 35,5% sekmīgi pabeidz mācības, liecina par nepieciešamību jau primārajā atlasē izvirzīt papildu kvalitātes prasības izglītības pakalpojumu īstenotājiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas ieskatā kvalitātes prasības pretendentiem, kuri atkārtoti plāno īstenot neformālās izglītības programmas valsts valodas apguvei, var raidīt nepareizu signālu izglītības pakalpojumu sniedzējiem par nepietiekama snieguma akceptēšanu.

 

-

Aicinām precizēt Ministru kabineta noteikumu projekta 4. punktu. Patlaban piedāvātā redakcija norāda, ka visas profesionālās tālākizglītības programmas ir modulārās, kas neatbilst realitātei.  Ievērojot minēto, piedāvājam šādu Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumu Nr.75 "Noteikumi par aktīvās nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem" 21.¹.  apakšpunkta pirmā teikuma redakciju, kuru aicinām attiecīgi iekļaut Ministru kabineta noteikumu projekta 4. punktā.
 

21.¹ Šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētās modulārās profesionālās izglītības programmas, kas tiek īstenotas kā modulārās profesionālās izglītības programmas, īsteno profesionālās izglītības iestādes, nodrošinot viena vai vairāku profesionālās tālākizglītības programmu moduļu apguvi atbilstoši profesionālās kvalifikācijas pamatprasībās noteiktajām profesionālajām kompetencēm, prasmēm un zināšanām.