Projekta ID
22-TA-3386Atzinuma sniedzējs
AS "Conexus Baltic Grid"
Atzinums iesniegts
11.10.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
AS “Conexus Baltic Grid” uztur 2023. gada 24. aprīlī izteikto iebildumu, proti izslēgt no noteikumu projekta 12. punktu.
Kā jau tika norādīts 2023. gada 24. aprīlī izteiktajā iebildumā, ar Enerģētikas likumu ir jau noteikta kārtība kādā var tikt pārvietotas inženierbūves, proti:
1) nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst veikt darbības, kas varētu kavēt energoapgādes komersantu veikt nekustamajā īpašumā esošo objektu pārbūvi, atjaunošanu vai ekspluatāciju (23. panta 1.1 daļa);
2) esošo energoapgādes komersantu objektu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem (23. panta otrā daļa).
Arī Aizsargjoslu likuma 35. panta 6. daļa jau nosaka iespēju vienoties objektu pārvietošanas gadījumā.
Tāpat piedāvātā tiesību normas redakciju ir pretrunā ar Civillikumā nostiprinātajiem piekrišanas izsniegšanas principiem, proti, ja reiz ir dota piekrišana, tad piekrišanas devējs to nevar vienpusēji atsaukt, ja arī tas šī iemesla dēļ cieš zaudējumus (Civillikuma 1432. pants). Tas nozīmē, ja esošās inženierbūves ir ierīkotas dzelzceļa nodalījuma joslā ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju, tas vairs nevar to vienpusēji atsaukt un uzlikt par pienākumu inženierbūves īpašniekam atbrīvot dzelzceļa nodalījuma joslu par saviem līdzekļiem.
Visbeidzot atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, kas ietvertas Valsts kancelejas izstrādātajā "Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatā" noteikts, ka nav pieļaujama likuma normu pārrakstīšana Ministru kabineta noteikumos. Pirmkārt, tādējādi tiek pārkāpta Ministru kabineta kompetence. Ja likumdevējs kaut ko likumā ir noregulējis, tad acīmredzami, ka likumdevējs to ir uzskatījis par likumdevēja kompetencē esošu jautājumu. Ministru kabinets nedrīkst izdot noteikumus likumdevēja kompetencē esošos jautājumos. Otrkārt, pārrakstīt likuma normas Ministru kabineta noteikumos nav lietderīgi, jo gadījumā, ja vienu un to pašu jautājumu regulē dažāda juridiska spēka normatīvie akti, tad piemērojamas tās normas, kurām ir augstāks juridisks spēks. Treškārt, pārrakstot likuma normas Ministru kabineta noteikumos, rodas pretrunu risks, ja attiecīgo normu teksts kaut nedaudz atšķiras vai ar vēlākiem grozījumiem tiek mainīta tikai viena no normām (likumā vai Ministru kabineta noteikumos). [Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, pieejama https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/110]
Kā jau tika norādīts 2023. gada 24. aprīlī izteiktajā iebildumā, ar Enerģētikas likumu ir jau noteikta kārtība kādā var tikt pārvietotas inženierbūves, proti:
1) nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs nedrīkst veikt darbības, kas varētu kavēt energoapgādes komersantu veikt nekustamajā īpašumā esošo objektu pārbūvi, atjaunošanu vai ekspluatāciju (23. panta 1.1 daļa);
2) esošo energoapgādes komersantu objektu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašuma īpašnieka prasības veic par nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem (23. panta otrā daļa).
Arī Aizsargjoslu likuma 35. panta 6. daļa jau nosaka iespēju vienoties objektu pārvietošanas gadījumā.
Tāpat piedāvātā tiesību normas redakciju ir pretrunā ar Civillikumā nostiprinātajiem piekrišanas izsniegšanas principiem, proti, ja reiz ir dota piekrišana, tad piekrišanas devējs to nevar vienpusēji atsaukt, ja arī tas šī iemesla dēļ cieš zaudējumus (Civillikuma 1432. pants). Tas nozīmē, ja esošās inženierbūves ir ierīkotas dzelzceļa nodalījuma joslā ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju, tas vairs nevar to vienpusēji atsaukt un uzlikt par pienākumu inženierbūves īpašniekam atbrīvot dzelzceļa nodalījuma joslu par saviem līdzekļiem.
Visbeidzot atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, kas ietvertas Valsts kancelejas izstrādātajā "Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatā" noteikts, ka nav pieļaujama likuma normu pārrakstīšana Ministru kabineta noteikumos. Pirmkārt, tādējādi tiek pārkāpta Ministru kabineta kompetence. Ja likumdevējs kaut ko likumā ir noregulējis, tad acīmredzami, ka likumdevējs to ir uzskatījis par likumdevēja kompetencē esošu jautājumu. Ministru kabinets nedrīkst izdot noteikumus likumdevēja kompetencē esošos jautājumos. Otrkārt, pārrakstīt likuma normas Ministru kabineta noteikumos nav lietderīgi, jo gadījumā, ja vienu un to pašu jautājumu regulē dažāda juridiska spēka normatīvie akti, tad piemērojamas tās normas, kurām ir augstāks juridisks spēks. Treškārt, pārrakstot likuma normas Ministru kabineta noteikumos, rodas pretrunu risks, ja attiecīgo normu teksts kaut nedaudz atšķiras vai ar vēlākiem grozījumiem tiek mainīta tikai viena no normām (likumā vai Ministru kabineta noteikumos). [Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, pieejama https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/110]
Piedāvātā redakcija
Izslēgt no noteikumu projekta 12. punktu.