Atzinums

Satiksmes ministrija uztur izziņas 5., 60., 61. un 63. punktā ietvertos iebildumus, pamatojoties uz tajos norādītajiem argumentiem un apsvērumiem. Ievērojot, ka VARAM izziņā pie šiem attiecīgajiem iebildumiem norāda, ka netiek mainīta vides trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība, bet tiek nodalīti vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu izstrādes jautājumi no vispārējā vides trokšņa (satiksmes un rūpniecisko objektu vides troksnis) regulējuma, lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu, kā turpmāk tiks regulēti vispārējā trokšņa jautājumi.

-

No likumprojekta anotoācijas konstatējams, ka termins “vides troksnis” tiek pārņemts no likuma “Par piesārņojumu”. Likumprojekta 2.pantā iekļautā termina redakcija nav identiska pašreiz definētajai termina redakcijai likuma “Par piesārņojumu” 1. panta 16. punktā, proti, vides troksnis — nevēlams vai kaitīgs cilvēka darbības radīts āra troksnis, piemēram, troksnis, ko rada transportlīdzekļi, ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme, gaisa satiksme, troksnis, kas rodas rūpnieciskās darbības zonās, kā arī troksnis, ko rada šā likuma 1.pielikumā minētās piesārņojošās darbības (iekārtas), attiecīgi radot šaubas, vai jaunais termina skaidrojums pilnībā ietver arī troksni, kas rodas rūpnieciskās darbības zonās.
Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt un precizēt termina “vides troksnis” skaidrojumu likumprojektā vai skaidrot izmaiņas definīcijas tvērumā likumprojekta anotācijā. 

-

Satiksmes ministrija uztur izziņas 33.punktā ietverto iebildumu par jēdzienu "vides trokšņa novērtēšana", piedāvājot to aizstāt ar jēdzienu "vides trokšņa pārvaldība", tādā veidā aptverot ne tikai vides trokšņa novērtēšanu, bet arī nepieciešamo un plānoto rīcību trokšņa robežlielumu pārsniegšanas gadījumos, ja tādi tiek secināti kā nepieciešami, veicot novērtējumu, un kas attiecīgi tiek aprakstīti vides trokšņa pārvaldības rīcības plānos. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka citās ar vides piesārņojumu saistītās normatīvo aktu normās ir noteikta gan novērtēšana, gan rīcība, piemēram, gaisa piesārņojuma jomā - Ministru kabineta 2009. gada 3. novembra noteiktumi Nr.129 “Noteikumi par gaisa kvalitāti”, kā arī likumprojekts “Gaisa aizsardzības likums” (21-TA-1420).

Likumprojekta tekstā aizstāt jēdzienu "vides trokšņa novērtēšana" ar jēdzienu "vides trokšņa pārvaldība".

Lūdzam pārskatīt likumprojekta 12.pantā ieverta 35.¹⁰ pantā noteiktā mērķa formulējumu un definēt, ka troksni novērtē un pārvalda ar mērķi nepārsniegt normatīvajos aktos noteiktos vides trokšņa robežlielumus. Likumprojektā ietvertais mērķa definējums var radīt riskus, ka teritorijās, kurās šobrīd nav trokšņa robežlielumu pārsniegumu, būtu jāsaglabā esošā vērtība pat tad, ja tā vēl nesasniedz vai nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktos vides trokšņa robežlielumus.

-

Satiksmes ministrija uztur izziņas 41. punktā ietverto iebildumu daļā par nepieciešamību papildināt likumprojekta 35.¹¹ panta otrās daļas 2.punktu, paredzot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt vides trokšņa novērtēšanas metodes un kārtību arī satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa prognozēšanai vai vismaz paredzot saglabāt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt prasības un kārtību satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa novērtēšanai. 

-

Likumprojekta 12.pantā ietvertā 35.¹¹ panta otrās daļas 1. punkta redakcija, salīdzinot ar likuma “Par piesārņojuma” 18.¹ panta trešo daļu, neparedz pienākumu Ministru kabinetam noteikt vides trokšņa indikatoru piemērošanas kartību, bet paredz deleģējumu noteikt tikai vides trokšņa indikatorus un novērtēšanas metodes. Satiksmes ministrijas ieskatā deleģējums ir nepietiekams, jo nedod pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt, kurās teritorijās indikatorus piemēro un novērtē. Tāpat secināms, ka ar likumprojektu vairs netiek pārņemts likuma “Par piesārņojuma” 18.¹ panta trešās daļas 6. punkts, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka prasības un kārtību satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa novērtēšanai. Tas rada bažas, ka Ministru kabinetam vairs nebūs deleģējuma noteikt atsevišķas prasības un kārtību satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa novērtēšanai. Saskaņā ar likumprojektā 12.pantā ietvertā 35.¹¹ panta pirmo daļu vides trokšņa novērtēšanu īsteno atbilstoši prasībām, kas noteiktas šajā likumā un ar tā deleģējumu izdotajos Ministru kabineta noteikumos, normatīvajos aktos par teritorijas attīstības plānošanu, izmantošanu un apbūvi, kā arī normatīvajos aktos par būvnormatīviem būvakustikā. Vienlaikus šobrīd kārtība un prasības satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa novērtēšanai nav noteiktas ne Vides aizsardzības likumā, kā arī nav deleģējuma Ministru kabinetam. Līdz ar to, lūdzam noteikt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt prasības un kārtību satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa novērtēšanai. Likumprojekta pārejas noteikumu 16. punkts paredz, ka Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumi Nr.16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” būs piemērojami tikai tiktāl, cik tie nav pretrunā ar Vides aizsardzības likumu, attiecīgi, ja Ministru kabinets nav tiesīgs noteikt prasības un kārtību satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa novērtēšanai, tad rodas bažas, ka paredzētie atsevišķie indikatori satiksmes un rūpnieciskajiem objektiem vairs nebūs spēkā. Ievērojot minēto, lūdzam arī skaidrot likumprojekta anotācijas tekstā izmaiņas attiecībā pret likumu “Par piesārņojumu” un to turpmāko piemērošanas kārtību.  

-

Iebilstam par likumprojektā piedāvāto 44. panta redakciju, ņemot vērā, ka attiecīgais pants paredz administratīvo transporta infrastruktūras pārvaldītājam atbildību par pieļaujamā vides trokšņa robežlieluma pārsniegšanu, piemērojot brīdinājumu vai naudas sodu infrastruktūras pārvaldītājam.
Satiksmes ministrija, kā valsts autoceļu īpašnieks un VSIA “Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk - LVC), kā valsts autoceļu pārvadītājs atbilstoši likuma “Par autoceļiem” 7. panta trešajā daļā noteiktajam Satiksmes ministrijas deleģējumam vērš uzmanību, ka valsts autoceļu pārvaldība, uzturēšana, būvniecība un attīstība tiek finansēta pamatā no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī Eiropas Savienības fondu un finanšu instrumentu līdzekļiem, kas jau ilglaicīgi nav vispārīgi pietiekams. Savukārt trokšņa ierobežošanas pasākumu īstenošanai finansējums tiek piešķirts no 2021.gada, kā rezultātā trokšņa samazināšanas pasākumu iespējas valsts autoceļu tīklā ir bijušas ļoti ierobežotas un arī vidēja termiņa valsts budžeta ietvarā saglabājas ierobežotā apjomā. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu autoceļu radītā vides trokšņa robežlieluma pārsniegšanas rīcības plāna īstenošanu, ir nepieciešami desmitiem milj. EUR, kas vidēja termiņa budžetā nav paredzēti.
Ņemot vērā, ka trokšņa ierobežošanas pasākumu veikšanai nepieciešams gan veikt sagatavošanās darbus, gan būvprojekta izstrādi un būvdarbus, kas kopsummā var prasīt kā minimums divus gadus, nav iespējams īstermiņā veikt trokšņa ierobežošanas vai pat samazināšanas pasākumus gadījumos, ja tiktu konstatēts vides trokšņa robežlieluma pārsniegums un piemērots administratīvais sods. Šādā situācija LVC ir likumprojekta 44. panta piedāvātās normas un situācijas, kurā no valsts budžeta nav pieejams finansējums trokšņa ierobežošanas pasākumu veikšanai pilnā apmērā un jebkuru darbību veikšanai ir nepieciešams ilgs laiks, ķīlnieks, kuram var atkārtoti piemērot administratīvos sodus, ja tiek konstatēti trokšņa robežlieluma pārsniegumi, bet nav iespējams veikt pārsniegumu novēršanu.
Līdzvērtīgās situācijās, kur nav iespējams veikt īstermiņa darbības un finansējums ir ierobežots, atrodas gan dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji, gan pašvaldības, kas ir pašvaldības īpašumā esošās satiksmes infrastruktūras pārvaldītāji.
Vienlaikus norādām, ka par teritoriju plānojumiem, tostarp apbūves tuvināšanu valsts autoceļu tuvumā neatbild ne Satiksmes ministrija, ne LVC, bet gan pašvaldības. Gar valsts autoceļiem ir virkne teritoriju, kur apbūve, uz kuru attiecas trokšņa robežlielumi, ir tuvināta autoceļiem, neņemot vērā Satiksmes ministrijas un LVC iebildumus, pēc 2004.gada, proti, no brīža, kad stājās spēkā normatīvie akti par vides troksni un robežlielumiem. Vienlaicīgi ar apbūves tuvināšanu daudzviet pašvaldību teritorijas plānošanas rezultātā ir likvidētas (pārveidotas par sarkanajām līnijām) valsts autoceļu aizsargjoslas. Šādās situācijas nav pamatots regulējums, kas nosaka administratīvo atbildību valsts autoceļu pārvaldītājam, kas ir iebildis par apbūvētu teritoriju veidošanu valsts autoceļu aizsargjoslās vai par aizsargjoslu aizstāšanu ar sarkanajām līnijām, bet tāda izveidota atbilstoši pašvaldības lēmumam.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 44.pantu.

-

Likumprojekta anotācijas 4. sadaļas 4.1.6. apakšpunktā ir norādīts, ka likuma 35.¹¹ panta otrajā daļā Ministru kabinetam tiek dots deleģējums noteikt trokšņa robežlielumus apbūves teritorijām atkarībā no to izmantošanas funkcijas, kā arī gadījumos par trokšņa mērķlielumu piemērošanu. Tāpat tiek dots deleģējums noteikt prasības un kārtību satiksmes un rūpniecisko objektu radītā vides trokšņa pārvaldībai, tomēr neviens no šiem deleģējuma punktiem vairs nav iekļauts likumprojekta 12. panta ietvertā 35.¹¹ panta redakcijā.
Lūdzam salāgot likumprojekta anotācijā ietverto tekstu ar likumprojekta tekstu, lai neveidotos pretrunas. 

-

Likumprojekta 4.pantā ietvertajā 4.² panta pirmajā daļā ietverts termins "neattīrīti notekūdeņi". Vēršam uzmanību, ka šāds termins nav definēts likumprojektā un citos normatīvajos aktos. Vienlaikus likumprojektā nav skaidrots vārdu "nepiesārņojot to ar līdz noteiktai pakāpei neattīrītiem notekūdeņiem" saturs. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt likumprojektu un skaidrot, kā tiek noteikta pakāpe, līdz kurai pieļaujami neattīrīti notekūdeņi.

-