Atzinums

Biedrība “Latvijas Interneta asociācija” (turpmāk - LIA) ir iepazinusies ar šobrīd saskaņošanas procesā esošo Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā pārtraucama elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšana” (turpmāk – Noteikumu projekts) un sniedz sekojošu viedokli.
LIA aicina ievērot šobrīd spēkā esošajos 2001.gada 3.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.298 “Kārtība, kādā pārtraucama sabiedrisko pakalpojumu sniegšana” jau paredzētās prasības, un Noteikumu projektā neietvert elektronisko sakaru komersantiem apgrūtinošākas normas, jo īpaši ievērojot, ka to izpildei komersanti ir piemērojuši savas sistēmas un procesus.
Vispirms uzskatām, ka papildu klientu aizsardzībai elektronisko sakaru jomā nav saturiska pamatojuma un tādējādi tiek radīts nepamatots finansiāls slogs elektronisko sakaru komersantiem. Uzskatām, ka jautājumu par elektronisko sakaru pakalpojumu pārtraukšanu nav pamata regulēt tik stingri kā Noteikumu projektā noteikts. Elektronisko sakaru pakalpojumi tiek  sniegti brīvas konkurences apstākļos, kur katrs klients var izvēlēties pakalpojuma sniedzēju, kurš piedāvā viņam piemērotākus līguma izbeigšanas noteikumus, kā arī brīvi aizvietot saņemtos pakalpojumus ar cita komersanta nodrošinātiem pakalpojumiem. Mūsu ieskatā prasībām nav jāpārsniedz vispārīgas patērētāju tiesību aizsardzības prasības, kā arī saistošā Eiropas regulējuma normas, ciktāl tas šo jautājumu regulē. Tāpēc uzskatām, ka Noteikumu projekts ir būtiski  labojams, pirms tā tālākas virzības, attiecīgi sniedzam savus iebildumus un priekšlikumus ar detalizētākiem paskaidrojumiem:
[1] Noteikumu projekta 2. punktā noteikts pienākums brīdināt klientu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu vismaz 20 dienas, pirms pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanas, kā arī norādīta detalizēta informācija, kas sniedzama abonentam:

“2. Ja galalietotājs nav termiņā samaksājis par saņemtajiem pakalpojumiem, komersants vismaz 20 dienas pirms pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanas nosūta galalietotājam paziņojumu, kurā ietver vismaz šādu informāciju:
2.1. rēķina numuru, par kuru nav veikta samaksa;
2.2.nesamaksātā parāda apmēru;
2.3.datumu, līdz kuram parāds apmaksājams atbilstoši elektronisko sakaru pakalpojumu līgumā (turpmāk – līgums) noteiktajai pakalpojuma apmaksas kārtībai;
2.4.datumu, kurā komersants pārtrauc galalietotājam sniegt pakalpojumu, ja galalietotājs parādu nesamaksā paziņojumā noteiktajā apmērā un termiņā;
2.5.informāciju par galiekārtu kompensācijas izmaksu vai nodošanu komersantam.”

Aicinām ņemt vērā, ka nozarē paziņojumi par pakalpojuma pārtraukšanu tiek sagatavoti un nosūtīti klientam dažādos veidos, t.sk., piemēram, īsziņas formā. Tiem komersantiem, kuri paziņojumu nosūta īsziņas formā, īsziņas tekstā visu šajā punktā prasīto informāciju ietvert nav iespējams tehnisku iemeslu dēļ, vai arī šādu garu paziņojumu nosūtīšana īsziņas formā radītu komersantam nesamērīgas izmaksas. Klientam visa šajā punktā norādītā informācija jebkurā gadījumā ir pieejama gan tam izrakstītajos rēķinos, gan arī pašapkalpošanās portālā, ja tāds izveidots. Apzinot informāciju no biedriem sūdzības no klientiem par to, kādā veidā tiek sūtīt atgādinājumi par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu, netiek saņemtas, kas nozīmē, ka šī kārtība ir klientam ērta un saprotama. Tādēļ neredzam pamatojumu, kādēļ nepieciešams ieviest šādas nesamērīgas papildu prasības. Tāpat komersantu esošā kārtība drīzāk sekmē to, ka galalietotājam parāds var pieaugt daudz mazākā apmērā, nekā tas var notikt, ievērojot Noteikumu projekta paredzētos termiņus. Līdz ar to pašlaik praksē piemērotā kārtība galalietotājiem ir finansiāli labvēlīgāka, nekā Noteikumu projektā paredzētā kārtība.

Otrkārt, katram komersantam ir izstrādāts savs debitoru apkalpošanas process, piemēram, pakalpojuma pārtraukšana tiek realizēta tikai tad, ja klients nav apmaksājis 2 vai 3 rēķinus. Vienlaikus klientam par rēķina apmaksas kavējumu tiek atgādināts gan izrakstot nākamo rēķinu, gan vēl pirms pakalpojuma atslēgšanas. Tādējādi nav saprotams, kāpēc tiek izstrādāti noteikumi, kuros paredzēts uzlikt par pienākumu komersantam šo kārtību mainīt, salīdzinot ar iepriekšējo regulējumu, ja klienti par esošo kārtību nesūdzas.
Papildus jānorāda, ka, lai paziņojumā iekļautu datumu, kurā komersants pārtrauc galalietotājam sniegt pakalpojumu, ja galalietotājs parādu nesamaksā paziņojumā noteiktajā apmērā un termiņā, būs jāiegulda nesamērīgi lieli līdzekļi. Pakalpojuma sniegšanas pārtraukšana var būt saistīta ar nepieciešamību iekļūt daudzīvokļu dzīvojamās mājas kāpņu telpā, kas iepriekš jāpiesaka apsaimniekotājam vai pārvaldniekam, un šis datums var mainīties.  Savukārt informāciju par galiekārtu kompensācijas izmaksu vai nodošanu komersantam gadījumā, kad tiek veikta pakalpojuma sniegšanas pārtraukšana, nav nepieciešama, jo galiekārtu kompensēšana būs aktuāla tikai gadījumos, kad komersants izbeigs līgumu. 
Aicinām pārstrādāt Projekta noteikumu normu, atstājot komersantam rīcības brīvību attiecībā uz sava debitoru kontroles procesa organizēšanu, bet vienlaikus paredzot principus, kas jāievēro šo procesu izstrādājot.

[2] Projekta 3.punktā noteikts: “Komersants ir tiesīgs pārtraukt sniegt pakalpojumu ne ātrāk kā 10 dienas pēc šo noteikumu 2.3. apakšpunktā norādītā datuma, ja galalietotājs nav veicis parāda samaksu.”

Kā jau minēts iepriekš, komersantiem katram ir savs debitoru apkalpošanas process, kura ietvaros klientiem tiek sūtīti gan brīdinājumi, gan atgādinājumi par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu. Projekts paredz, ka brīdinājums par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu jānosūta vismaz 20 dienas iepriekš. Nav pamata noteikt tik garu termiņu, pēc kura klients vēl joprojām var kavēt jau iepriekš kavēta rēķina apmaksu, jo mūsdienās maksājumus tehniski ir iespējams veikt ļoti ātri – vienas dienas vai pat dažu sekunžu laikā. Līdz ar to, MK noteikumos nosakot, ka pakalpojuma sniegšanu var pārtraukt, ne ātrāk kā 10 dienas pēc brīdinājumā norādītā kavētā maksājuma apmaksas datuma, klientam faktiski normatīvajos aktos tiek piešķirtas tiesības neievērot maksājumu disciplīnu. Šāda prakse nav atbalstāma.

[3] Noteikumu projekta 6.punktā, 7.punktā un 8.punktā nepieciešams paredzēt izņēmumu, ka šī kārtība neattiecas uz gadījumiem, kad komersantam nepieciešams pārtraukt pakalpojuma sniegšanu klientam, jo klienta rīcība rada tīkla drošības un pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības apdraudējumu. 

[4] Noteikumu projekta 9.punktā paredzēto termiņu pakalpojuma sniegšanas atjaunošanai ne vienmēr būs iespējams izpildīt tehnisku iemeslu dēļ – ja nepieciešama piekļūt iekārtām klienta atrašanās vietā, vai arī uzstādīt jaunas iekārtas, kā arī svētku dienās un brīvdienās.


Ņemot vērā minēto, aicinām Satiksmes ministriju nevirzīt tālāk Noteikumu projektu, atstājot  pakalpojuma pārtraukšanas kārtību elektronisko sakaru komersanta ziņā.

Tomēr, ja Satiksmes ministrijas ieskatā ir nepieciešams elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanas kārtību normatīvi regulēt, aicinām noteikumu projektu izstrādāt sadarbībā ar elektronisko sakaru nozares ekspertiem, lai nodrošinātu regulējuma sabalansētību, samērīgumu un efektivitāti.

Tāpat, izstrādājot Noteikumu projektu, lūdzam ņemt vērā, ka ir nepieciešams pietiekams laika periods  starp Noteikumu pieņemšanu un tā piemērošanas uzsākšanu, lai dotu komersantiem laiku iepazīties ar jaunajiem noteikumiem un izvērtēt potenciāli nepieciešamās izmaiņas savās sistēmās un procesos.

Latvijas Interneta asociācijas
Valdes priekšsēdētājs                                                           Andis Āriņš

-