Atzinums

Svītrot vārdus "(turpmāk – konceptuālais ziņojums)", jo turpmāk netiek lietots.

 

Kā jau vērsām uzmanību savā iepriekšēja atzinumā, valsts nodeva ir viens no politikas veidošanas instrumentiem, veicinot vai tieši pretēji – ierobežojot personu darbību konkrētajā nozarē.
No izziņas 18.punktā sniegtā skaidrojuma izriet, ka atteikšanās no valsts nodevas nozīmē vienkāršot pārvaldības procesu, novirzot finanšu plūsmu ārpus valsts budžeta pašfinansējošā sistēmā.
Mūsuprāt, lēmums par atteikšanos no valsts nodevas kā politikas veidošanas instrumenta nedrīkst būt pieņemts tikai ar mērķi vienkāršot pārvaldības procesus. Šāds lēmums var būt saistīts tikai ar apsvērumiem, ka pēc jaunās drošības rezervju pārvaldības modeļa ieviešanas maksājums par drošības rezervju uzturēšanu turpmāk atbildīs maksas pakalpojuma objektam.
 

-

Konceptuālā ziņojuma 7.lpp ir norādīts, ka valsts nodevas par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu apmērs 2023.gadā ir 45,45 EUR/t, savukārt atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam”, tiek plānots, ka valsts budžetā ieņēmumi no nodevas par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu sasniegs 50 milj.euro, un kopā ar pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem, kas iekasēti no drošības rezervju uzturēšanas, veidos kopējo pieejamo finansējumu Ekonomikas ministrijas programmā 29.01.00 “Naftas produktu rezervju uzturēšana”, kas 2023. gadā tiek plānots 60,6 milj.euro apmērā. Ziņojuma 6.attēlā ir norādīts, ka esošā modeļa ietvaros valsts naftas drošības rezervju uzglabāšana 2024. gadā izmaksās 137,4 milj.euro. kas ir 76,6 milj.euro vairāk kā 2023 .gadā. Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu 2024. gadā ir būtiski jāpalielina Pakalpojuma maksa, kas attiecīgi ietekmēs galapatērētāju. Lūgums papildināt 5.attēlu ar informāciju par valsts naftas drošības rezervju uzglabāšanas izmaksām 2023.gadā, norādot izmaksas EUR centi/l.
 

-

Konceptuālā ziņojuma 5.sadaļā “Latvijas jaunās drošības rezervju pārvaldības finansiālā ietekme” (21.lpp) norādīts, ka alternatīvi valdības pārziņā joprojām būtu vērtēt, kā izmaksas daļēji segt citādi, kad īpašu apstākļu dēļ nepieciešams nodrošināt Latvijas tautsaimniecības konkurētspējai elastīgākas atkāpes, lemjot par to valsts budžeta izstrādes procesā. Norādām, ka nav saprotams pamatojums, kādēļ naftas drošības rezervju nodrošināšanas izmaksas būtu daļēji jāsedz citādi, lemjot par to valsts budžeta izstrādes procesā, ievērojot, ka Ekonomikas ministrijas piedāvātais jauns drošības rezervju pārvaldības modelis paredz no komersantu maksājumiem segt gan drošības rezervju iegādes un infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, gan arī administrēšanas u.c. sistēmas izmaksas. Lūdzam izvērtēt un svītrot 5.sadaļā sniegto informāciju attiecībā uz valsts budžeta izstrādes procesā lemjamo jautājumu par izmaksu daļēju segšanu citādi.

-

1. Saturā (2.lp.) trūkst "5. Latvijas jaunās drošības rezervju pārvaldības finansiālā ietekme 20".
2. Kopsavilkumā (4.lp.) pirmajā rindkopā pievienot vārdus "(turpmāk – konceptuālais ziņojums)".
3. Kopš 2023. gada 1. marta Pārresoru koordinācijas centrs ir pievienots Valsts kancelejai. Aicinām 19.lp. precizēt vai pievienot atsauci uz šo.

-