Atzinums

Vēršam uzmanību, ka tiesiskās noteiktības princips uzliek valstij pienākumu nodrošināt tiesisko attiecību noteiktību un stabilitāti, kā arī ievērot tiesiskās paļāvības principu, lai veicinātu indivīda uzticību valstij un likumam (Satversmes tiesas 2004. gada 25. oktobra sprieduma lietā Nr. 2004-03-01 8. punkts). Tiesiskās noteiktības princips paredz, ka likumdevējam jānodrošina valsts iedzīvotājiem pieņemams laika posms, lai sagatavotos attiecīgā juridiskā instrumenta pieņemšanai no tā publicēšanas datuma. Līdz ar to lūdzam izvērtēt, vai attiecīgo prasību ieviešanai (tai skaitā, komisijas izveidei utt.) nav nepieciešama saprātīga pārejas kārtība (laiks) no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu, lai izglītības iestādes varētu sagatavoties, ievērojot tiesiskās noteiktības principu.
 

-

Lūdzam precizēt izdošanas tiesisko pamatu, jo Profesionālās izglītības likumam nav  7. panta 15.1  punkta. Attiecīgi lūdzam precizēt arī anotācijā sniegto informāciju. Tāpat lūdzam precizēt to redakcionāli, jo divas reizes tiek rakstīti vārdi "izdoti saskaņā ar".

-

Lūdzam precizēt normas redakciju atbilstoši pilnvarojošai normai. Profesionālās izglītības likuma 7. panta 15.¹  punkts paredz, ka Ministru kabinets nosaka prasības un kārtību, kādā atzīst personas kompetenci uzņemšanai profesionālās izglītības programmas, izņemot profesionālās augstākās izglītības programmas, vēlākos mācību posmos.

-

Lūdzam precizēt normas redakciju atbilstoši pilnvarojošai normai. Profesionālās izglītības likuma 27. panta desmitā daļa paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā uzsākamas mācības vēlākos posmos profesionālās izglītības programmās, izņemot studiju programmās un profesionālās pilnveides izglītības programmās.

-

Vēršam uzmanību, ka nav saprotama šāda regulējuma nepieciešamība, proti, ka konsultēšana notiek bez maksas. Minētais jau izriet no Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā paredzētajiem principiem un regulējuma. Līdz ar to minētā norma ir svītrojama vai sniedzams pamatojums anotācijā.
Tāpat nav saprotams, kas ir domāts ar vārdiem "dokumentāliem apliecinājumiem". Vēršam uzmanību, ka no noteikumu projekta 6. punkta var secināt, ka ir sniedzama arī tikai informācija, nevis konkrēti dokumenti.

-

Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2019. gada 14. novembra sanāksmes protokola Nr. 3 2. §. paredz, ka tiesību aktā tiek ietverts tikai veidlapā iekļaujamās informācijas saturs un apjoms, savukārt veidlapas dizains un forma kā ilustratīvs materiāls tiek publicēts institūcijas tīmekļvietnē vai informācijas sistēmā, ņemot par piemēru Komerclikumā ietverto regulējumu attiecībā uz Uzņēmumu reģistra veidlapām. Līdz ar to lūdzam izvērtēt, vai noteikumu projektā ir ietverams pielikums (attiecīgās veidlapas paraugs).
 

-

Vēršam uzmanību, ka minētā norma neatbilst Dokumentu juridiskā spēka likuma 6. panta sestajai daļai, kas paredz, ja nepieciešams pārliecināties par dokumenta oriģināla juridisko spēku vai dokumenta atvasinājuma pareizību, persona, kura ir dokumenta atvasinājuma saņēmējs, var pieprasīt, lai tiek uzrādīts dokumenta oriģināls. Līdz ar to lūdzam izvērtēt minētās normas svītrošanu no noteikumu projekta, ņemot vērā, ka attiecīgs regulējums jau ir paredzēts augstāka juridiskā spēka normatīvajā aktā.

-

Vēršam uzmanību, ka nav saprotams normas mērķis un būtība. Līdz ar to lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu šādas normas nepieciešamībai.

-

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astotā daļa paredz, ka valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas. Atbilstoši nostiprinātajam principam valsts pārvaldes rīcībā esošās informācijas atkārtota pieprasīšana nav pieļaujama. Līdz ar to lūdzam izvērtēt minētā principa piemērošanu attiecībā arī uz konkrēto gadījumu, proti, ka izglītības iestāde pati pārliecinās par veikto samaksu. Attiecīgi precizējams regulējums un aizpildāma anotācija.
Tāpat vēršam uzmanību, ka par šāda veida dokumentu iesniegšanu un radīto slogu jābūt aprakstam anotācijas 2. sadaļā.

-

Administratīvā procesa likuma 70. panta otrās daļas pirmais teikums noteic, ka administratīvo aktu paziņo adresātam atbilstoši Paziņošanas likumam. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi"  3.2. apakšpunktu normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Līdz ar to lūdzam precizēt noteikumu projekta 19. punktu.

-

Lūdzam izvērtēt minētas normas atbilstību pilnvarojumam. Vēršam uzmanību, ka likumdevējs Ministru kabinetam paredzēja deleģējumu noteikt kārtību, kādā atzīst personas kompetenci uzņemšanai profesionālās izglītības programmas, izņemot profesionālās augstākās izglītības programmas, vēlākos mācību posmos. Jēdziens "kārtība" norāda uz Ministru kabineta noteikumu procesuālo raksturu, proti, noteiktas procedūras izstrādāšanu (skat. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punktu). Atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteikumu saturu var veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz likumdevēja pilnvarojumu (skat. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 16. punktu). Satversmes tiesa savos spriedumos ir norādījusi, ka ar pilnvarojuma mērķi saprot to, ko likumdevējs centies panākt, piešķirot Ministru kabinetam tiesības noregulēt attiecīgo jautājumu. Līdz ar to regulējumam, kuru Ministru kabinets izstrādā, pamatojoties uz Profesionālās izglītības likuma noteiktu normu, ir jāsasniedz tāds pats mērķis, kādu likumdevējs vēlējies sasniegt, pieņemot minēto likumu (skat. Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03 9.1. punktu). Lūdzam papildināt anotāciju ar izvērstu pamatojumu par  noteikumu projekta 23. punkta atbilstību Profesionālās izglītības likuma ietvertā pilnvarojuma mērķim un citiem Satversmes un demokrātiskas valsts pamatprincipiem un neveido jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības. Anotācijā ir jāsniedz informācija, vai likumdevējs, pilnvarojot Ministru kabinetu "noteikt kārtību", ir vēlējies uzdot izstrādāt ne tikai procesuāla rakstura normas.


 

-

Vēršam uzmanību, ka ietekmi uz publisko pārvaldi (valsts un pašvaldību institūcijām) norāda anotācijas 7. sadaļā. Līdz ar to lūdzam precizēt anotāciju un detalizētu informāciju par ietekmi uz valsts un pašvaldību izglītības iestādēm un to pedagogiem, sniegt anotācijas 7. sadaļā. Savukārt par privātajām izglītības iestādēm informācija sniedzama 2.sadaļā.

-

Lūdzam sniegt informāciju, kāda būs ietekme uz pedagogiem, citām izglītības iestādē nodarbinātām personām. Ietekme šobrīd ir aprakstīta tikai attiecībā uz fiziskām personām, kas var tikt uzņemtas profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos.

-

Lūdzam izvērtēt sabiedrības līdzdalības pietiekamību projekta izstrādē. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība"  7. punktam sākotnējās ietekmes izvērtēšanas procesā ievēro normatīvos aktus par sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā, nodrošinot mērķtiecīgu sabiedrības līdzdalību un, ja iespējams, izvērtēšanā iesaistot to sabiedrības grupu pārstāvjus, kuras ietekmēs projekts, vai šo sabiedrības grupu intereses pārstāvošās biedrības un nodibinājumus. Arī saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta septīto daļu un 48. panta otro daļu valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību; tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart. 
Līdz ar to lūdzam sniegt informāciju, vai ir apzināta visa sabiedrības mērķgrupa, kas ir minēta anotācijas 2. (tai skaitā fiziskās personas) un 7. sadaļā (tai skaitā pašvaldības un izglītības iestādes), viedoklis un tās atbalsta noteikumu projektā paredzēto. 

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 6.2. apakšpunktu atbilstoši vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā.

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 6.3. apakšpunktu atbilstoši vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā.

-

Vēršam uzmanību, ka projekts ietekmēs arī tiesas, kur tiks pārsūdzēti lēmumi. Lūdzam attiecīgi precizēt anotāciju.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā anotācijā ir jāsniedz informācija, kā projekts ietekmēs katru no mērķgrupām – tieši vai netieši, kāds ir mērķgrupas lielums (ja to ir iespējams novērtēt), kā arī jebkādu citu skaidrojošu informāciju par mērķgrupu. Ņemot vērā minēto, lūdzam būtiski precizēt anotācijas 7. sadaļu, jo nav sniegta informācijā kā noteikumu projekts ietekmēs katru institūciju. 
Papildus lūdzam aizpildīt anotācijas 7.2., 7.3. un 7.4. apakšpunktu, sniedzot informāciju, vai attiecīgajām institūcijām administratīvais slogs palielināsies, samazināsies vai paliks nemainīgs. Vēršam uzmanību, ka publiskai pārvaldei slogu aprēķina sākot no 1 euro. Noteikumu projekts paredz virkni veicamo darbību (dokumentu iesniegšanu, dokumentu pieņemšanu, komisijas izveidošanu un tās darbību, lēmumu pieņemšanu, rīkojuma izdošanu u.c.), kā arī var radīt atbilstības izmaksas.

-

Lūdzam izvērtēt, vai minētājā normā nav minama arī pagaidu adrese atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 5. pantā paredzētajam.

-