Atzinums

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci flotes degvielas uzraudzībā. Apstāklis, ka Valsts ieņēmumu dienests ar likumu 2006. gadā ir noteikts par kompetento institūciju flotes degvielas uzraudzībā, nav pamats nepārskatīt šīs funkcijas atbilstību Valsts ieņēmumu dienesta pamatfunkcijām. 

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta kompetenci flotes degvielas uzraudzībā. Apstāklis, ka Valsts ieņēmumu dienests ar likumu 2006. gadā ir noteikts par kompetento institūciju flotes degvielas uzraudzībā, nav pamats nepārskatīt šīs funkcijas atbilstību Valsts ieņēmumu dienesta pamatfunkcijām. 

-

Finanšu ministrija uztur iepriekš izteikto iebildumu par anotācijas 4.1.10.sadaļā minēto. Atkārtoti vēršam uzmanību, uz to, ka vides aizsardzību regulējošie pasākumi, tajā skaitā arī gaisa piesārņojuma ierobežošana nav Finanšu ministrijas kompetencē. Līdz ar to Finanšu ministrija nepiekrīt būt par atbildīgo institūciju Ministru kabineta noteikumu projekta par flotes degvielas piegādātāju reģistru izveidošanā.

-

Lūdzam svītrot anotācijas 3.sadaļas 6.2.apakšpunktā norādīto informāciju par finansējumu "Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2020.-2030.gadam" aktualizēšanai, ievērojot, ka KEM ir izstrādājusi projektu “Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2025.-2030.gadam”, ar kuru paredzēts atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2020. gada 16. aprīļa rīkojumu Nr. 197 "Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam".
 

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka izskatīšanai Ministru kabinetā nav virzāmi tādi likumprojekti, kuru īstenošanai nav nodrošināts finansējums. Norādām, ka 2024.gada 30.aprīlī ir stājušies spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi (jaunie ES fiskālie noteikumi), saskaņā ar tiem 2025.gada 21.janvārī ir apstiprināts Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025. – 2028.gadam, kurā noteikta saistoša izdevumu pieauguma trajektorija, kas līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem ir jāņem vērā turpmāko gadu valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas procesā. Balstoties uz šī brīža prognozēm, iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas, kas ministrijām un citām centrālajām iestādēm jāņem vērā likumprojektu izstrādē. Papildus izdevumu finansēšana būtu iespējama, piedāvājot jaunus diskrecionāros ieņēmumu pasākumus (piemēram, izmaiņas ieņēmumu bāzē vai likmēs) vai samazinot citus izdevumus, lai rastu nepieciešamo finansējumu jaunu pasākumu finansēšanai, attiecīgi visas nozaru ministrijas tiek aicinātas papildus nepieciešamos finanšu līdzekļus rast, pamatā pārskatot jau tām piešķirto finansējumu, veicot bāzes izdevumu pārskatīšanu, vai piedāvāt jaunus diskrecionārus ieņēmumu avotus.
Ņemot vērā minēto, ja likumprojekts tiek šobrīd virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, tad ir precizējama anotācijas 3.sadaļā sniegtā informācija, norādot, ka finansējums tiks nodrošināts Klimata un enerģētikas ministrijas, tai skaitā arī tās padotības iestādes Valsts vides dienesta esošo budžeta līdzekļu ietvaros, sniedzot informāciju par izdevumiem, kas tiks samazināti, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu, vai piedāvājot citus fiskāli neitrālus priekšlikumus.

 

-

Finanšu ministrija (turpmāk - FM) uztur 26.04.2024. un 14.12.2024. izteikto iebildumu par anotācijas 4.1.6.punktu - lūdzam noteikt KEM par atbildīgo ministriju no likuma izrietošo papildus prasību attiecībā uz gaisa piesārņojumu noteikšanas nepieciešamības izvērtēšanu, un atbilstošā normatīva regulējuma izstrādi. FM sniegs atzinumu par izstrādātajiem grozījumiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Paskaidrojam par normatīvā regulējuma hierarhiju, saturu un izveidojušos vēsturisko attīstību. Ministru kabineta  02.10.2012. instrukcija Nr. 12 "Dienesta vieglo automobiļu iegādes un nomas kārtība" (turpmāk - instrukcija) 2012.gadā tika izdota uz LBFV 2.panta trešās daļas pamata, kas nosaka, ka Ministru kabinets izdod rīkojumus, instrukcijas un ieteikumus šā likuma detalizētai piemērošanai. Uz izdošanas brīdi instrukcijas mērķis bija noteikt summu ierobežojumus dienesta automobiļu iegādei un nomai, un tāpēc to virzīja FM. Instrukcijas projekta virzības procesā 2012.gadā sāka palikt aktuāli ar klimatu un vidi saistītie jautājumi (taču par tiem vēl nebija izstrādāta horizontāla normatīvā bāze), un tāpēc tika uzdots saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 20. marta protokollēmuma Nr. 16 33.§ papildus iekļautā 3. punktā noteikto - Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Finanšu ministriju, Satiksmes ministriju un Valsts kanceleju sagatavot priekšlikumus par maksimāli pieļaujamo CO2 izmešu līmeni dienesta automobiļiem un iesniegt tos Finanšu ministrijai iekļaušanai šī protokollēmuma 2.punktā minētajā tiesību akta projektā - Ministru kabineta  02.10.2012. instrukcijā Nr. 12 "Dienesta vieglo automobiļu iegādes un nomas kārtība". Tāpēc instrukcijā toreiz papildus tika iekļauts regulējums oglekļa dioksīda emisijas līmenim dienesta vieglajiem automobiļiem, kas tiek iegādāti vai nomāti valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Laika gaitā no instrukcijas tika izņemtas automobiļu iegādes un nomas ierobežojošas summas, un aizstātas ar klasēm. 
Pašreizējā brīdī klimata jautājumi ir sasnieguši noteiktu brieduma pakāpi, par tiem ir izveidota un turpina veidoties stabila normatīva bāze, un tika izveidota atsevišķa ministrija (KEM), kuras funkcija ir izstrādāt klimata un enerģētikas politiku un organizēt un koordinēt minēto politiku īstenošanu. Gaisa aizsardzības likumprojekta 23.panta otrajā daļā ir noteikts skaidrs deleģējums: (2) Ministru kabinets var izdot instrukciju, kurā nosaka prasības par pieļaujamo gaisa piesārņojuma līmeni, kuru drīkst emitēt centrālo valsts iestāžu un to padotībā esošo iestāžu nomātie un iegādātie vieglie automobiļi. Līdz ar to ir loģisks pamats, pamatojoties uz šo deleģējumu, KEM izstrādāt klimata regulējumam veltītu instrukciju, kas regulētu prasības par pieļaujamo gaisa piesārņojuma līmeni, tostarp pārņemot attiecīgo regulējumu no Instrukcijas Nr.12., un atsaistot klimata jautājumus no LBFV (kura mērķis ir noteikt valsts budžeta un pašvaldību budžetu izstrādāšanas, apstiprināšanas un izpildes kārtību un atbildību budžeta procesā). Tādā veidā normatīvie akti beidzot būtu loģiski sakārtoti un tiktu novērsta vēsturiski pieļautā juridiski nekorekta situācija, kad uz LBFV pamata izdotajā normatīvajā aktā mēģina regulēt klimata jautājumus. Ņemot vērā virzību uz sniegumā balstītu budžetēšanu un iestāžu vadītāju un nozaru atbildību par tām pieejamo finanšu resursu efektīvu un lietderīgo izmantošanu, FM vērtēs, vai turpmākajos gados būs lietderīgi saglabāt  finansiālos ierobežojumus attiecībā uz dienesta automobiļu iegādi un nomu (ņemot vēra arī instrukcijā jau šobrīd noteiktos izņēmumus, kuriem var nepiemērot attiecīgas klases), un savas kompetences ietvaros izvērtēs nepieciešamību turpināt uz LBFV pamata izdotā normatīvā regulējuma uzturēšanu šajā jomā.

-

Ņemot vērā izteikto iebildumu pie anotācijas 3.sadaļas, lūdzam svītrot protokollēmuma projekta 2. punktu.
 

-

Finanšu ministrija, iepriekš sniedzot atzinumu par šo likumprojektu, norādīja, ka regulējums, kas saistīts ar ielu nodevas noteikšanu, būtu iekļaujams vienkopus - Ceļu nodevu likumā, kā, piemēram, ka pašvaldība ne vēlāk kā divu gadu laikā no pārsnieguma konstatēšanas savā administratīvajā teritorijā vai tās daļā nosaka ielu nodevu. Izziņā pret šo priekšlikumu KEM norāda, ka regulējums attiecībā uz ielu nodevām iekļauts likumprojektā "Ceļu nodevu likums". Lūdzam izziņā precīzāk norādīt, kurā likumprojekta "Ceļu nodevu likums" pantā ir noteikts, ka pašvaldība ne vēlāk kā divu gadu laikā no pārsnieguma konstatēšanas savā administratīvajā teritorijā vai tās daļā nosaka ielu nodevu.

-

Likumprojekta 18.panta otrās daļā 4.punktā paredzēts, lai izveidotu zemo emisiju zonu vai bezemisiju zonu, pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka kārtību, kādā administrē atvieglojumus un atbrīvojumus. Lūdzam precizēt, attiecībā uz ko (kādām prasībām) tiks noteikti atbrīvojumi vai atvieglojumi. Norma šobrīd nosaka, ka saistošajos noteikumos tiks noteikta kārtība, kādā administrēs atbrīvojumus un atvieglojumus, taču nav skaidrs attiecībā uz ko (piemēram, atvieglojumi vai atbrīvojumi var tik noteikti attiecībā uz valsts vai pašvaldības nodevas samaksu).

-

Likumprojekta 18.panta trešā daļa paredz, ka saistošajos noteikumos var noteikt atbrīvojumus no noteiktajām prasībām attiecībā uz aizliegumu zemo emisiju zonā iebraukt noteiktiem transportlīdzekļiem. No normas redakcijas nav skaidrs, kādas būs tās noteiktās prasības attiecībā uz aizliegumu iebraukt, no kurām varēs pašvaldības noteikt atbrīvojumus. Lūdzam atbilstoši precizēt normas redakciju. Vienlaikus lūdzam izvērtēt, vai šai gadījumā normā izmantotie vārdi "atvieglojumi" un "atbrīvojumi" (no noteiktajām prasībām) ir korekti lietojami šai situācijā.

-

Izziņas 49.punktā KEM pret Finanšu ministrijas priekšlikumu norāda, ka KEM ir rosinājis izmaiņas likumprojektā "Ceļu nodevu likums". Lūdzam izziņā precizēt, kādā veidā KEM ir rosinājis izmaiņas, kādas konkrēti izmaiņas ir rosinājis un kāds ir rezultāts šim ierosinājumam.

-

Lūdzam anotācijas 1.2.punktā salāgot norādīto likumprojekta spēkā stāšanās datumu ar likumprojektā norādīto.
 

-