Atzinums

Latvijas Republikas Ministru kabinetam
Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV‑1520

2026. gada 6. martā, nr.02/06-03-2026
PAR VES “K2VENTUM” PAREDZĒTĀS DARBĪBAS AKCEPTA ATTEIKŠANU UN NEPIECIEŠAMO REGULĒJOŠO DOKUMENTU IZSTRĀDI
Godātā Ministru kabineta priekšsēdētāja! Godātie Ministru kabineta locekļi!
Biedrība “Drosme Darīt”, iepazīstoties ar vēja elektrostaciju parka “K2VENTUM” paredzētās darbības virzību Ministru kabinetā (rīkojuma projekts nr.25-TA-2896), ar ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu, sabiedriskās apspriešanas materiāliem un kompetentās institūcijas atzinumu par IVN ziņojumu, aicina Ministru kabinetu atteikt akceptu VES “K2VENTUM” paredzētajai darbībai.
Izvērtējot atkārtotajai saskaņošanai iesniegtos dokumentus, biedrība konstatē, ka biedrības un citu fizisku un juridisku personu iesniegumos pirmās saskaņošanas laikā norādītās nepilnības, pretrunas un kvalitātes trūkums atkārtotajā saskaņošanā nav novērstas.

Biedrība atkārtoti norāda uz galvenajām nepilnībām:
normatīvā regulējuma nepilnības, kas objektīvi ierobežo iespēju kvalitatīvi izvērtēt IVN un nodrošināt pietiekamu iedzīvotāju un vides aizsardzību;
IVN ziņojuma kvalitātes trūkumi, tostarp metodiku selektīva piemērošana un būtisku ietekmju nepilnīgs izvērtējums;
kompetentās institūcijas atzinuma nepilnības, kur būtiska daļa risinājumu tiek pārcelta uz turpmākām stadijām, faktiski pārnesot atbildību par izšķirošajiem lēmumiem uz Ministru kabinetu.
Papildus biedrība norāda uz vēl papildus apstākļiem:
Biedrība konstatē, ka Tiesību aktu projektu portāla materiālos, apkopojot viedokļus par Ministru kabineta rīkojuma projektu, Klimata un enerģētikas ministrija ir atsaukusies uz nākotnē izstrādājamu regulējumu par VES ekspluatācijas prasībām un uzraudzību, taču šāda ministrijas atsauce pati par sevi nemaina pašreizējo tiesisko un faktisko situāciju un nevar aizstāt konkrētā projekta ietekmes pilnvērtīgu izvērtējumu un pārbaudāmu pamatojumu pirms akcepta lēmuma pieņemšanas. Nepieciešamība pēc vienota un saistoša regulējuma VES jomā nav tikai sabiedrības vai atsevišķu iesniedzēju subjektīvs pieņēmums. To jau iepriekš ir atzinis arī Ministru kabinets, 2022.gadā uzdodot sagatavot normatīvā regulējuma projektus par trokšņa, mirgošanas un zemfrekvences skaņas, tai skaitā infraskaņas komponentes, ietekmes uz cilvēka veselību novērtēšanas kārtību un robežlielumiem, kā arī par VES demontāžas, rekultivācijas un finansiālā nodrošinājuma kārtību. Līdz ar to, kamēr šādi risinājumi nav ieviesti, ir pamats iebilst pret praksi akceptēt VES projektus individuāli, aizstājot vienotu regulējumu ar katrā lietā atšķirīgiem nosacījumiem. Valsts pārvaldes vilcināšanās (bezdarbība) normatīvā regulējuma izstrādē, vairāku gadu garumā neizstrādājot normatīvo regulējumu, nevar attaisnot zemāku lēmuma kvalitātes standartu. Tieši pretēji — šādos apstākļos ir īpašs pienākums nodrošināt, ka pirms akcepta pieņemšanas būtiskie ietekmes un risku jautājumi ir pienācīgi izvērtēti, bet sabiedrības un skarto personu tiesības netiek sašaurinātas valsts pārvaldes bezdarbības dēļ. Iebilstams arī tādēļ, ka pēc VES drošības aizsargjoslu atcelšanas objektīvi ir pieaugusi nepieciešamība pēc skaidras un iepriekš noteiktas pieejas drošības attālumu, drošības zonu un rīcības algoritmu noteikšanai avāriju, apledošanas, ugunsgrēku un citu negadījumu gadījumos. Ja likumdevējs ir samazinājis iepriekšējos formālos drošības ierobežojumus, tad jo īpaši svarīgi ir nodrošināt, ka drošības jautājumi tiek pilnvērtīgi un pārbaudāmi izvērtēti jau akcepta stadijā.
Biedrība aicina apzināties, ka parlaments šobrīd skata iedzīvotāju kolektīvā iesnieguma par vēja elektrostaciju izbūves aizliegumu visā Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā, ietverot 5km ierobežotas saimnieciskās darbības aizsargjoslu. Plānotais VES parks “K2VENTUM” atrodas piekrastes aizsargjoslā un parlamenta lēmums šajā jautājumā var ietekmēt parka idejas tālāko likteni.
Ņemot vērā, ka VES “K2VENTUM” ir viens no pirmajiem projektiem, kuram tiek piemērota Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumā (turpmāk: Enerģētiskās drošības likums) paredzētā atvieglotā kārtība, Jūsu lēmums radīs precedentu. Šis ir viens no pirmajiem gadījumiem Latvijā, kad MK tiek aicināts pieņemt lēmumu par VES virs 50 MW akceptu bez pašvaldības lēmējtiesībām, tikai ar formālu konsultatīvu procesu, tādēļ lēmuma kvalitāte būs izšķiroša tālākai Enerģētiskās drošības likuma piemērošanai - lēmumam jābūt tiesiski pārbaudāmam, sabiedrībai saprotamam un balstītam pilnvērtīgā risku pārvaldībā.
AICINĀM MINISTRU KABINETU:
1.        Pieņemt lēmumu par atteikumu akceptēt VES “K2VENTUM” paredzēto darbību (noraidošu lēmumu), pamatojoties uz to, ka pašreizējā regulējuma un IVN ziņojuma kvalitātes apstākļos nav nodrošināma pietiekama iedzīvotāju veselības un vides aizsardzība, kā arī nav pietiekamas pārliecības par ietekmju novēršanas pasākumu pārbaudāmību un izpildi.
2.        Uzdot atbildīgajām ministrijām (ar skaidru termiņu un deleģētām atbildībām) izstrādāt un iesniegt pieņemšanai Ministru kabinetā regulējošus dokumentus (MK noteikumus), vismaz šādās jomās:
trokšņa, zemfrekvences skaņas un infraskaņas ietekmes uz cilvēka veselību izvērtējuma metodikas un robežvērtības, kā arī obligātas monitoringa un rīcības procedūras pārsniegumu gadījumā;
mirgošanas novērtējuma vienota metodika, robežvērtības, automātiskās apturēšanas/ierobežojumu algoritmi, monitorings un sabiedrībai pārskatāmi kontroles nosacījumi;
demontāžas, rekultivācijas un finanšu nodrošinājuma sistēma (depozīts/garantija/fonds), kas ir saistoša un neatkarīga no privāttiesiskiem līgumiem;
drošības pārvaldības standarti VES avārijām un ugunsgrēkiem, tostarp koordinācijas prasības ar VUGD un atbildību sadalījums;
vienota VES drošības risku novērtēšanas un drošības zonu noteikšanas kārtība (tai skaitā apledošanas un ledus mešanas, turbīnas konstrukciju/fragmentu izmešanas, mehānisku bojājumu un sabrukuma, kā arī citu incidentu scenāriji);
ceļu infrastruktūras aizsardzības mehānisms būvniecības laikā (ceļu apsekošana pirms darbiem, finansiālais nodrošinājums atjaunošanai, pienākumi un kontroles kārtība).
3.        Izpildīt Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma pārejas noteikumu 3. punkta prasību, sagatavojot un iesniedzot Saeimai izvērtējumu par šajā likumā paredzēto prasību efektivitāti un turpmākas piemērošanas nepieciešamību, un nodrošināt, lai šis izvērtējums ir publiski pieejams sabiedrībai.

Biedrības ieskatā izvērtējums ir īpaši aktuāls tagad, kad praksē tiek piemērota atvieglotā kārtība liela mēroga VES projektam, un ir redzamas normatīvā ietvara nepilnības, kas rada būtiskus riskus iedzīvotājiem, pašvaldībām un videi.
Biedrība “Drosme Darīt” atbalsta valsts mērķi stiprināt enerģētisko neatkarību, taču tas nav sasniedzams bez kvalitatīva tiesiskā ietvara. - valsts enerģētiskās drošības mērķi nav sasniedzami uz tiesiskās noteiktības, iedzīvotāju veselības aizsardzības un vides drošības rēķina. Tieši pretēji: ilgtspējīga AER attīstība iespējama tikai tad, ja pastāv skaidri, vienoti un izpildāmi kritēriji, pārbaudāma uzraudzība un finansiāli nodrošināta atbildība par sekām.
Tādēļ aicinām Ministru kabinetu šajā situācijā rīkoties atbildīgi un tiesiski droši: atteikt akceptēt VES “K2VENTUM” paredzēto darbību, vienlaikus nekavējoties nodrošinot trūkstošā regulējuma izstrādi un publisku izvērtējumu par Enerģētiskās drošības likuma piemērošanu.

 

-

Latvijas Republikas Ministru kabinetam
Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV‑1520

2026. gada 6. martā, nr.02/06-03-2026
PAR VES “K2VENTUM” PAREDZĒTĀS DARBĪBAS AKCEPTA ATTEIKŠANU UN NEPIECIEŠAMO REGULĒJOŠO DOKUMENTU IZSTRĀDI
Godātā Ministru kabineta priekšsēdētāja! Godātie Ministru kabineta locekļi!
Biedrība “Drosme Darīt”, iepazīstoties ar vēja elektrostaciju parka “K2VENTUM” paredzētās darbības virzību Ministru kabinetā (rīkojuma projekts nr.25-TA-2896), ar ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu, sabiedriskās apspriešanas materiāliem un kompetentās institūcijas atzinumu par IVN ziņojumu, aicina Ministru kabinetu atteikt akceptu VES “K2VENTUM” paredzētajai darbībai.
Izvērtējot atkārtotajai saskaņošanai iesniegtos dokumentus, biedrība konstatē, ka biedrības un citu fizisku un juridisku personu iesniegumos pirmās saskaņošanas laikā norādītās nepilnības, pretrunas un kvalitātes trūkums atkārtotajā saskaņošanā nav novērstas.

Biedrība atkārtoti norāda uz galvenajām nepilnībām:
normatīvā regulējuma nepilnības, kas objektīvi ierobežo iespēju kvalitatīvi izvērtēt IVN un nodrošināt pietiekamu iedzīvotāju un vides aizsardzību;
IVN ziņojuma kvalitātes trūkumi, tostarp metodiku selektīva piemērošana un būtisku ietekmju nepilnīgs izvērtējums;
kompetentās institūcijas atzinuma nepilnības, kur būtiska daļa risinājumu tiek pārcelta uz turpmākām stadijām, faktiski pārnesot atbildību par izšķirošajiem lēmumiem uz Ministru kabinetu.
Papildus biedrība norāda uz vēl papildus apstākļiem:
Biedrība konstatē, ka Tiesību aktu projektu portāla materiālos, apkopojot viedokļus par Ministru kabineta rīkojuma projektu, Klimata un enerģētikas ministrija ir atsaukusies uz nākotnē izstrādājamu regulējumu par VES ekspluatācijas prasībām un uzraudzību, taču šāda ministrijas atsauce pati par sevi nemaina pašreizējo tiesisko un faktisko situāciju un nevar aizstāt konkrētā projekta ietekmes pilnvērtīgu izvērtējumu un pārbaudāmu pamatojumu pirms akcepta lēmuma pieņemšanas. Nepieciešamība pēc vienota un saistoša regulējuma VES jomā nav tikai sabiedrības vai atsevišķu iesniedzēju subjektīvs pieņēmums. To jau iepriekš ir atzinis arī Ministru kabinets, 2022.gadā uzdodot sagatavot normatīvā regulējuma projektus par trokšņa, mirgošanas un zemfrekvences skaņas, tai skaitā infraskaņas komponentes, ietekmes uz cilvēka veselību novērtēšanas kārtību un robežlielumiem, kā arī par VES demontāžas, rekultivācijas un finansiālā nodrošinājuma kārtību. Līdz ar to, kamēr šādi risinājumi nav ieviesti, ir pamats iebilst pret praksi akceptēt VES projektus individuāli, aizstājot vienotu regulējumu ar katrā lietā atšķirīgiem nosacījumiem. Valsts pārvaldes vilcināšanās (bezdarbība) normatīvā regulējuma izstrādē, vairāku gadu garumā neizstrādājot normatīvo regulējumu, nevar attaisnot zemāku lēmuma kvalitātes standartu. Tieši pretēji — šādos apstākļos ir īpašs pienākums nodrošināt, ka pirms akcepta pieņemšanas būtiskie ietekmes un risku jautājumi ir pienācīgi izvērtēti, bet sabiedrības un skarto personu tiesības netiek sašaurinātas valsts pārvaldes bezdarbības dēļ. Iebilstams arī tādēļ, ka pēc VES drošības aizsargjoslu atcelšanas objektīvi ir pieaugusi nepieciešamība pēc skaidras un iepriekš noteiktas pieejas drošības attālumu, drošības zonu un rīcības algoritmu noteikšanai avāriju, apledošanas, ugunsgrēku un citu negadījumu gadījumos. Ja likumdevējs ir samazinājis iepriekšējos formālos drošības ierobežojumus, tad jo īpaši svarīgi ir nodrošināt, ka drošības jautājumi tiek pilnvērtīgi un pārbaudāmi izvērtēti jau akcepta stadijā.
Biedrība aicina apzināties, ka parlaments šobrīd skata iedzīvotāju kolektīvā iesnieguma par vēja elektrostaciju izbūves aizliegumu visā Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslā, ietverot 5km ierobežotas saimnieciskās darbības aizsargjoslu. Plānotais VES parks “K2VENTUM” atrodas piekrastes aizsargjoslā un parlamenta lēmums šajā jautājumā var ietekmēt parka idejas tālāko likteni.
Ņemot vērā, ka VES “K2VENTUM” ir viens no pirmajiem projektiem, kuram tiek piemērota Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumā (turpmāk: Enerģētiskās drošības likums) paredzētā atvieglotā kārtība, Jūsu lēmums radīs precedentu. Šis ir viens no pirmajiem gadījumiem Latvijā, kad MK tiek aicināts pieņemt lēmumu par VES virs 50 MW akceptu bez pašvaldības lēmējtiesībām, tikai ar formālu konsultatīvu procesu, tādēļ lēmuma kvalitāte būs izšķiroša tālākai Enerģētiskās drošības likuma piemērošanai - lēmumam jābūt tiesiski pārbaudāmam, sabiedrībai saprotamam un balstītam pilnvērtīgā risku pārvaldībā.
AICINĀM MINISTRU KABINETU:
1.        Pieņemt lēmumu par atteikumu akceptēt VES “K2VENTUM” paredzēto darbību (noraidošu lēmumu), pamatojoties uz to, ka pašreizējā regulējuma un IVN ziņojuma kvalitātes apstākļos nav nodrošināma pietiekama iedzīvotāju veselības un vides aizsardzība, kā arī nav pietiekamas pārliecības par ietekmju novēršanas pasākumu pārbaudāmību un izpildi.
2.        Uzdot atbildīgajām ministrijām (ar skaidru termiņu un deleģētām atbildībām) izstrādāt un iesniegt pieņemšanai Ministru kabinetā regulējošus dokumentus (MK noteikumus), vismaz šādās jomās:
trokšņa, zemfrekvences skaņas un infraskaņas ietekmes uz cilvēka veselību izvērtējuma metodikas un robežvērtības, kā arī obligātas monitoringa un rīcības procedūras pārsniegumu gadījumā;
mirgošanas novērtējuma vienota metodika, robežvērtības, automātiskās apturēšanas/ierobežojumu algoritmi, monitorings un sabiedrībai pārskatāmi kontroles nosacījumi;
demontāžas, rekultivācijas un finanšu nodrošinājuma sistēma (depozīts/garantija/fonds), kas ir saistoša un neatkarīga no privāttiesiskiem līgumiem;
drošības pārvaldības standarti VES avārijām un ugunsgrēkiem, tostarp koordinācijas prasības ar VUGD un atbildību sadalījums;
vienota VES drošības risku novērtēšanas un drošības zonu noteikšanas kārtība (tai skaitā apledošanas un ledus mešanas, turbīnas konstrukciju/fragmentu izmešanas, mehānisku bojājumu un sabrukuma, kā arī citu incidentu scenāriji);
ceļu infrastruktūras aizsardzības mehānisms būvniecības laikā (ceļu apsekošana pirms darbiem, finansiālais nodrošinājums atjaunošanai, pienākumi un kontroles kārtība).
3.        Izpildīt Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma pārejas noteikumu 3. punkta prasību, sagatavojot un iesniedzot Saeimai izvērtējumu par šajā likumā paredzēto prasību efektivitāti un turpmākas piemērošanas nepieciešamību, un nodrošināt, lai šis izvērtējums ir publiski pieejams sabiedrībai.

Biedrības ieskatā izvērtējums ir īpaši aktuāls tagad, kad praksē tiek piemērota atvieglotā kārtība liela mēroga VES projektam, un ir redzamas normatīvā ietvara nepilnības, kas rada būtiskus riskus iedzīvotājiem, pašvaldībām un videi.
Biedrība “Drosme Darīt” atbalsta valsts mērķi stiprināt enerģētisko neatkarību, taču tas nav sasniedzams bez kvalitatīva tiesiskā ietvara. - valsts enerģētiskās drošības mērķi nav sasniedzami uz tiesiskās noteiktības, iedzīvotāju veselības aizsardzības un vides drošības rēķina. Tieši pretēji: ilgtspējīga AER attīstība iespējama tikai tad, ja pastāv skaidri, vienoti un izpildāmi kritēriji, pārbaudāma uzraudzība un finansiāli nodrošināta atbildība par sekām.
Tādēļ aicinām Ministru kabinetu šajā situācijā rīkoties atbildīgi un tiesiski droši: atteikt akceptēt VES “K2VENTUM” paredzēto darbību, vienlaikus nekavējoties nodrošinot trūkstošā regulējuma izstrādi un publisku izvērtējumu par Enerģētiskās drošības likuma piemērošanu.

 

-