Atzinums

Ievērojot Eiropas Komisijas sniegto skaidrojumu: "ja privātpersonas un organizācijas, kas neveic saimniecisko darbību, pašpatēriņam izmanto vismaz 80% no to iekārtās saražotās elektroenerģijas, investīcijas šādās iekārtās netiek uzskatītas par valsts atbalstu un līdz ar to uz tām netiek attiecināti komercdarbības valsts atbalsta ierobežojumi", lūdzam precizēt noteikumu projekta 29.punktu skaidri nosakot, ka saražotā elektroenerģija ir izmantojama pašpatēriņam. Papildus lūdzam noteikumu projekta 29.punktā ietvert konkrētu atsauci uz Enerģētikas likuma pantu, lai būtu skaidrs, ka tādējādi darbības mērķis būs atbilstošs. Papildus skaidrojam, ka no komercdarbības atbalsta kontroles viedokļa attiecībā uz energokopienas dalībnieku, kas neveic saimniecisko darbību ir jāievēro nosacījums, ka pašpatēriņam jāizmanto vismaz 80% no to iekārtās saražotās elektroenerģijas, nevis visai energokopienai. Attiecīgi vēršam uzmanību, ka energokopienas vidējais pašpatēriņa rādītājs nenodrošinās, ka 80% princips tiks ievērots. Lūdzam atbilstoši papildināt ar skaidrojumu anotācijā. Vienlaikus ņemot vērā to, ka ne no noteikumu projekta, ne anotācijas nav skaidra energokopienas savstarpējā norēķinu kārtība, lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par savstarpēju norēķinu kārtību starp energokopienas dalībniekiem (pašvaldība, komersants, fiziska persona). Ievērojot to, ka energokopienu dalībnieks var būt gan pašvaldība, gan komersants elektroenerģijas ražošanas iekārtas ir uzskatāmas par publiskajiem resursiem, izmantojot kurus tiek ražota elektroenerģija, līdz ar to nav skaidrs, vai energokopienas ietvaros saražotā enerģija no pašvaldības iekārtām neradīs komercdarbības atbalsta risku komersantiem, kas ir energokopienas dalībnieki.

-

Vēršam uzmanību, ka, ja energokopienas dalībnieki ir tikai tādi subjekti, kas neveic saimniecisko darbību, tad gadījumā, ja saražotā enerģija mazāk par 80% tiek izmantota pašpatēriņam un tā tiek nodota vai pārdota elektroenerģijas tirgotājam, energokopiena vai aktīvais lietotājs ir uzskatāms par saimnieciskās darbības veicēju, kuriem publisko resursu piešķiršanas gadījumā tas potenciāli kvalificējas kā komercdarbības atbalsts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantu un šī publisko resursu piešķiršana ir iespējama tikai ievērojot attiecīgā komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības. Gadījumā, ja energokopienas sastāvā ir arī uzņēmums, kura saražotā elektroenerģija tiek pārdota tirgotājam, kopumā uzskatāma par saimniecisko darbību, atbalsts kurai būtu vērtējams komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma aspektā. Ņemot vērā to, ka nav skaidra energokopienas savstarpējā norēķinu kārtība un saražotās enerģijas pārdošana tirgū nosacījumi, gadījumā, ja, piem., viens no energokopienas dalībniekiem elektroenerģiju izmanto galvenokārt pašpatēriņam, bet otrs vairāk nekā 20% apmērā pārdod enerģiju tirgū, nebūtu pamatoti uzskatīt visu energokopienu kā saimnieciskās darbības veicēju un komercdarbības atbalsta gadījumā attiecināt komercdarbības atbalsta kontroles regulējumā noteiktais sekas. Attiecīgi lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar skaidrojumu, vai gadījumā, ja viens no energokopienas subjektiem būs uzskatāms par saimnieciskās darbības veicēju, kas saražoto enerģiju galvenokārt izmanto nevis pašpatēriņam vismaz 80% apmērā, bet gan tā tiek nodota vai pārdota elektroenerģijas tirgotājam, publisko resursu piešķiršanas gadījumā attiecībā uz pārējiem energokopienas dalībniekiem, kuri ievēro nosacījumu par saražotās enerģijas izmantošanu pašpatēriņam, netiks attiecinātas komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības. Ievērojot iepriekš skaidroto vēršam uzmanību, ka komersanta/uzņēmuma gadījumā nav obligāts pienākums ievērot 80% pašpatēriņa principu, jo tas pēc būtības ir saimnieciskās darbības veicējs, savukārt minētais princips ir jāievēro attiecībā uz energokopienas dalībnieku, kas neveic saimniecisko darbību, attiecīgi tam pašpatēriņam jāizmanto vismaz 80% no to iekārtās saražotās elektroenerģijas.

 

-

Ņemot vērā, ka noteikumu projekta 16.punkta pirmo reizi tiek lietots apzīmējums "Birojs", tā izvērstais nosaukums "Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – Birojs)" ir minēts vien 45.punktā. Līdz ar to aicinām atbilstoši precizēt noteikumu projektu. 

-

Ierosinām vārdu "birojs"noteikumu projekta 46.punktā, kā arī 48.punktā rakstīt ar lielo burtu, analoģiski kā citos noteikumu projekta punktos.

-