Atzinums

ESTO LV AS, izvērtējot atkārtotajā informatīvajā ziņojumā “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu” piedāvāto risinājumu nodot patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un patērētāju tiesību aizsardzības funkcijas Latvijas Bankai, secina, ka vairāki iepriekš ESTO LV AS, kā arī citu tirgus dalībnieku izteiktie būtiskie iebildumi nav saņēmuši atbildes vai nav izvērtēti pēc būtības. Līdz ar to ESTO LV AS saglabā spēkā savu iepriekš pausto pozīciju un sniedz turpmāk minētos atkārtotos komentārus.

1. Par reformas neatbilstību samērīguma un proporcionalitātes principam
Informatīvajā ziņojumā piedāvātā nebanku kreditētāju uzraudzības funkcijas nodošana Latvijas Bankai nav samērīga ar sasniedzamo mērķi.
Saskaņā ar samērīguma principu valsts izvēlētajiem līdzekļiem jābūt: (a) piemērotiem mērķa sasniegšanai, (b) nepieciešamiem, proti, tādiem, kuriem nepastāv mazāk ierobežojošas alternatīvas, (c) samērīgiem šaurā nozīmē.
Ziņojumā nav pierādīts, ka: (a) esošā uzraudzības sistēma PTAC ietvaros nespētu nodrošināt patērētāju aizsardzību, (b) Latvijas Bankas iesaiste ir vienīgais vai efektīvākais līdzeklis, (c) reformas ieguvumi atsver tās radīto administratīvo, finanšu un konkurences slogu.
Līdz ar to netiek izpildītas samērīguma principa prasības.

2. Par tiesiskās paļāvības un uzņēmējdarbības brīvības ierobežojumu
Nebanku kreditētāji savu darbību veic, balstoties uz spēkā esošo tiesisko regulējumu un uzraudzības modeli. Strauja un būtiska uzraudzības sistēmas maiņa, bez skaidra pārejas perioda un bez objektīva nepieciešamības pamatojuma, aizskar tiesiskās paļāvības principu un Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz uzņēmējdarbības brīvību. Mazajiem un vidējiem nebanku kreditētājiem paredzamais administratīvais un finanšu slogs var objektīvi liegt iespēju turpināt saimniecisko darbību.

3. Par uzraudzības modeļa neatbilstību nozares riska profilam
Latvijas Bankas uzraudzības pieeja ir veidota, balstoties uz banku sektora prudenciālajiem riskiem un sistēmiskās stabilitātes apsvērumiem. Nebanku kreditētāju darbība: (a) nerada sistēmiskus riskus finanšu stabilitātei, (b) veido nelielu tirgus daļu attiecībā pret IKP, (c) ir strukturāli un juridiski nodalīta no banku sektora.
Prasību pielīdzināšana banku sektoram neatbilst regulācijas mērķim un radīs nesamērīgu slogu, īpaši mazajiem tirgus dalībniekiem, tādējādi kropļojot konkurenci.

4. Par konkurences un patērētāju interešu apdraudējumu
Reformas rezultātā pastāv augsts risks: (a) tirgus koncentrācijai un mazāku dalībnieku izstumšanai, (b) alternatīvu finansēšanas iespēju samazinājumam patērētājiem (tostarp preču nomaksa, kas ir viens no pieprasītākajiem nebanku aizdevumu veidiem un kuru bankas nepiedāvā pilnībā) (c) kreditēšanas pieejamības pasliktināšanos reģionos.
Tas ir pretrunā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma mērķiem un konkurences neitralitātes principu.

5. Par izmaksu–ieguvumu analīzes trūkumu
Informatīvajā ziņojumā nav ietverta detalizēta, kvantitatīvos datos balstīta izmaksu–ieguvumu analīze. Nav skaidri identificēti: (a) konkrētie ieguvumi patērētājiem, (b) reformas fiskālā ietekme, (c) alternatīvu risinājumu izvērtējums.
Bez šādas detalizētas analīzes informatīvais ziņojums neatbilst labas pārvaldības un tiesiskās argumentācijas prasībām.
Turklāt, piedāvātā reforma nav balstīta ES tiesību prasībās vai starptautiski atzītā obligātā praksē.

-