Atzinums

Šāds punkts var radīt problēmas peldbaseinu īpašniekiem, jo peldbaseinos kopējais patēriņš var būt arī lielāks rēķinot uz m².
Pat siltinātai peldbaseina ēkai ir lielāks patēriņš rēķinot uz m².
Lūdzam palielināt kopējā patēriņa apmēru.

-

Šis punkts nav loģisks gadījumā, ja tiek mainīta apkures sistēma (apkures katls), kas ražo siltumenerģiju.
Nav saprotams, kāpēc tiek prasīts aprīkot ēku ar pašregulējošām ierīcēm gaisa temperatūras, relatīvā gaisa mitruma un gaisa apmaiņas (cirkulācijas) plūsmas ātruma atsevišķai regulēšanai katrā telpā. Kāda ir maināmās apkures sistēmas kopsakarība ar gaisa apmaiņas (cirkulācijas) plūsmas ātruma atsevišķai regulēšanai katrā telpā?
Situācijā, kad ēkas īpašnieka finansiālās iespējas ir ierobežotas un pietiek tikai apkures katla nomaiņai, ir apšaubāma iespēja nodrošināt papildu investīcijas ventilācijas sistēmas izbūvē ar gaisa mitrināšanas un individuālas mikroklimata kontroles funkcionalitāti katrā telpā. Šāds punkts novedīs pie tā, ka apkures sistēma mainīta netiks, jo uzreiz ir jāizbūvē arī komplicēta ventilācijas sistēma.
Priekšlikums noteikts, ka nedzīvojamas ēkas aprīko ar pašregulējošām ierīcēm gaisa temperatūras atsevišķai regulēšanai katrā telpā vai telpu grupā, ja tiek mainīta ēkas apkures sistēmas daļa, kas ražo siltumenerģiju (siltumģenerators), ja tas ir tehniski piemēroti, ekonomiski un funkcionāli īstenojami.

-

Šādas apgaismojuma vadības sistēmas nebūs pielāgojamas esošajiem gaismekļiem un tīkla uzbūvei. Lai ko tādu realizētu, ir jāmaina gaismekļi pret tādiem, kas atbalsta kādu no vadības sistēmām un jāpārvelk kabeļi, lai sistēmu vadītu no viena centrālā vadības paneļa. To var realizēt jaunbūves vai pilnas pārbūves gadījumā. Sistēma ir dārga un problēmu gadījumā nav kas to apkalpo lauku teritorijās.
 

-

Prasība noteikta vispārīgi, bez izvērtējuma par izmaksu efektivitāti un reālo enerģijas ietaupījumu dažādos ēku tipos. Lūdzam papildināt ar skaidriem kritērijiem un izmaksu – ieguvumu analīzi. Izziņā norādīts, ka jauno prasību ieviešanas lietderību un finansiālo pamatotību novērtē sertificēts būvspeciālists vai neatkarīgais eksperts. Tomēr šādā termiņā nebūs iespējams apsekot visas valsts pašvaldības ēkas un noteikt pamatotību, turklāt tas ir maksas pakalpojums, kam nepieciešams finansējums.
Noteiktie termiņi nav sasaistīti ar ekspertu un finansējuma pieejamību un pašvaldību investīciju plānošanas cikliem. Prasību izpilde lielā mērā ir atkarīga no Eiropas Savienības fondu pieejamības, līdz ar to nepieciešama elastīgāka pieeja vai sasaistes mehānisms ar finansējuma programmām.

-

Nav saprotams, kā var sasaistīt apgaismojuma vadības ierīču (arī gaismekļu nomaiņu) ar uzstādītās apkures un ventilācijas sistēmu jaudu. Tās ir pilnīgi atsevišķas sistēmas, kas nav savstarpēji saistītas.

-

Liela daļa publiskā sektora ēku ir projektētas un būvētas laikā, kad normatīvajos aktos noteiktā aprēķina sniega slodze bija 70 kg/m², kas daudzviet neatbilst faktiskajiem klimatiskajiem apstākļiem reģionos. Piemēram, Valmierā tā būs 175kg/m2 un vēl ar papildus drošuma koeficientiem sniega sanesumiem var sasniegt arī divreiz lielāku slodzi. Līdz ar to prasība obligāti uzstādīt saules paneļus uz esošo ēku jumtiem ne vienmēr ir tehniski pamatota un var radīt riskus ēku jumtu nestspējai un ekspluatācijas drošībai.
Vienlaikus elektroenerģijas biržas cenu dinamika liecina, ka jau šobrīd noteiktos periodos elektroenerģijas ražošanas apjoms pārsniedz tūlītējo patēriņu tīklā. Šādā situācijā nav skaidrs pamatojums papildu slodzes radīšanai elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmai, būtiski palielinot decentralizētās saules enerģijas ražošanas apjomus bez atbilstošām uzkrāšanas iespējām.
Tādēļ lietderīgāk būtu paredzēt investīcijas elektroenerģijas uzkrāšanas risinājumos, piemēram, akumulatoru sistēmās vai hidroakumulācijas infrastruktūrā, kur elektroenerģija tiek uzkrāta potenciālās enerģijas veidā un izmantota periodos, kad pieprasījums ir augsts, bet saules enerģijas ražošana nav pieejama.

-

Prasība noteikta vispārīgi, bez izvērtējuma par izmaksu efektivitāti un reālo enerģijas ietaupījumu dažādos ēku tipos. Lūdzam papildināt ar skaidriem kritērijiem un izmaksu–ieguvumu analīzi. Izziņā norādīts, ka jauno prasību ieviešanas lietderību un finansiālo pamatotību novērtē sertificēts būvspeciālists vai neatkarīgais eksperts. Tomēr šādā termiņā nebūs iespējams apsekot visas valsts pašvaldības ēkas un noteikt pamatotību, turklāt tas ir maksas pakalpojums, kam nepieciešams finansējums.
Noteiktie termiņi nav sasaistīti ar ekspertu un finansējuma pieejamību un pašvaldību investīciju plānošanas cikliem. Prasību izpilde lielā mērā ir atkarīga no Eiropas Savienības fondu pieejamības, līdz ar to nepieciešama elastīgāka pieeja vai sasaistes mehānisms ar finansējuma programmām.
 

-

Liela daļa publiskā sektora ēku ir projektētas un būvētas laikā, kad normatīvajos aktos noteiktā aprēķina sniega slodze bija 70 kg/m², kas daudzviet neatbilst faktiskajiem klimatiskajiem apstākļiem reģionos. Piemēram, Valmierā tā būs 175kg/m2 un vēl ar papildus drošuma koeficientiem sniega sanesumiem var sasniegt arī divreiz lielāku slodzi. Līdz ar to prasība obligāti uzstādīt saules paneļus uz esošo ēku jumtiem ne vienmēr ir tehniski pamatota un var radīt riskus ēku jumtu nestspējai un ekspluatācijas drošībai.
Vienlaikus elektroenerģijas biržas cenu dinamika liecina, ka jau šobrīd noteiktos periodos elektroenerģijas ražošanas apjoms pārsniedz tūlītējo patēriņu tīklā. Šādā situācijā nav skaidrs pamatojums papildu slodzes radīšanai elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmai, būtiski palielinot decentralizētās saules enerģijas ražošanas apjomus bez atbilstošām uzkrāšanas iespējām.
Tādēļ lietderīgāk būtu paredzēt investīcijas elektroenerģijas uzkrāšanas risinājumos, piemēram, akumulatoru sistēmās vai hidroakumulācijas infrastruktūrā, kur elektroenerģija tiek uzkrāta potenciālās enerģijas veidā un izmantota periodos, kad pieprasījums ir augsts, bet saules enerģijas ražošana nav pieejama.

-

Prasību ieviešanas pieeja balstīta uz ēku platību, nevis energoefektivitātes prioritātēm. Lūdzam pāriet uz pieeju, kur primāri tiek identificētas neefektīvākās ēkas un investīcijas tiek koncentrētas tajās.
Vienlaikus uzsveram, ka pašvaldībās ar ieviestu energopārvaldības sistēmu jau ir noteikti investīciju plāni, kas būtu ņemami vērā, paredzot izņēmumus vai elastību šo prasību piemērošanā.
Aicinām grozījumos ietvert punktu, ka uz pašvaldībām, kurās ir ieviesta energopārvaldības sistēma, šo noteikumu grozījumos ietvertās prasības neattiecas.
Lai iespējami ātrāk sasniegtu valsts noteiktos mērķus, ierosinām visās pašvaldībās veikt visu pašvaldību iestāžu ēku enerģijas patēriņa datu revīziju, nosakot iestāžu ēku vidējo īpatnējo siltumenerģijas (ar laikapstākļu korekciju) un elektroenerģijas patēriņu katrā pašvaldībā. Un uzsvaru uz energoefektivitāti likt tajās teritorijās, kurās tas ir acīmredzami nepieciešams un ir ekonomiski pamatoti.

-

Ja tiek iekļauts šāds nosacījums, nepieciešams skaidri definēt jēdzienu “standarta velosipēds”. Piemēram, būtu lietderīgi noteikt prasību nodrošināt iespēju velosipēdu pieslēgt pie rāmja, tādējādi novēršot situācijas, kurās velonovietnes paredzētas tikai priekšējā riteņa nostiprināšanai. Savukārt “n” veida veloturētāji ir piemēroti dažādu tipu velosipēdiem, kā arī mopēdiem.

-

Elektrokabeļu uzstādīšana uzskatāma par nelietderīgu risinājumu, jo pastāv augsts to bojāšanas vai zādzības risks, kabeļus izvelkot no gofrētajām aizsargcaurulēm. Turklāt ir ticams, ka sākotnēji izbūvētais kabeļu šķērsgriezums nākotnē neatbildīs faktiskajām jaudas prasībām, līdz ar to, uzstādot elektrotransportlīdzekļu uzlādes iekārtas, kabeļi būs jāmaina. Šādu infrastruktūras izbūvi lietderīgāk būtu atstāt komersantu kompetencē, kuriem uzlādes tīkla attīstība ir saimnieciskās darbības sastāvdaļa.

-

“Zemesgabala vai kvartāla ietvaros” ir nesaprotams attālums.
Aicinām norādīt attālumu metros vai kilometros. Lauku teritorijās noteikti attālums varētu būt lielāks, jo elektroauto ir mazāk.

-

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem elektrotransportlīdzeklis uzlādes vietā drīkst atrasties tikai uzlādes procesa laikā. Līdz ar to praksē šādu vietu ierīkošana samazina kopējo pieejamo stāvvietu skaitu teritorijās, kur autostāvvietu kapacitāte jau šobrīd ir nepietiekama.
Vienlaikus elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras tīkls Latvijā šobrīd vērtējams kā pietiekami attīstīts, un daudzviet uzlādes iekārtu noslodze saglabājas zema. Precīzāku informāciju par uzlādes punktu izmantošanas intensitāti iespējams iegūt no Mobilly, kas nodrošina maksājumu apkalpošanu lielākajai daļai publiskā uzlādes tīkla.
Ņemot vērā, ka uzlādes infrastruktūras izbūvi un uzturēšanu jau pašlaik nodrošina komersanti, šīs jomas attīstību lietderīgāk būtu atstāt tirgus dalībnieku kompetencē. Šāda pieeja varētu nodrošināt efektīvāku infrastruktūras attīstību, vienlaikus neradot papildu slogu pašvaldību budžetiem un nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Papildus jāņem vērā, ka kabeļkanālu izbūve stāvlaukumos prasītu esošā seguma pārbūvi un teritorijas uzrakšanu, kas var negatīvi ietekmēt seguma kvalitāti un palielināt infrastruktūras uzturēšanas izmaksas

-