Atzinums

Latvijas Dabas fonds iebilst, ka tiek atcelta šobrīd spēkā esošā prasība saņemt tehniskos noteikumus valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanai, ja tās nav minētas normatīvajos aktos par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus vai kas noteikti kā prioritārie zivju ūdeņi normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti.

Noteikumu projekta 24.2. punktā minētie upju posmi un prioritārie zivju ūdeņi ir noteikti ar citu mērķi. Noteikumu projektā iekļautā redakcija nemazinās hidromorfoloģisko pārveidojumu ietekmi uz ūdens kvalitāti un dzīvotnēm pārējās upēs un upju posmos. Vēršam uzmanību, ka Ūdens stuktūrdirektīvā un Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktā nepieciešamība sasniegt labu ūdens kvalitāti attiecas arī uz ūdensobjektiem, kas ietver valsts nozīmes ūdensnotekas. Savukārt ES nozīmes biotopa 3260 Upju straujteces un dabiski upju posmi labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanai ir nepieciešama šī biotopa atjaunošanās arī savulaik degradētās vietās – tas nav ņemts vērā noteikumu projekta izstrādē. Līdz ar to noteikumu projektā iekļautās atlaides vides prasību piemērošanā valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanai nonāk pretrunā ar valsts vides un dabas aizsardzības mērķiem. Jāņem vērā, ka valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošana nereti ietver vērienīgas, dabā pašlaik esošās ūdensteces gultnes izmaiņas – atšķirībā no tīrīšanas, kam nav nepieciešami tehniskie noteikumi.
Noteikumu projekta 36. punktā iekļautās vispārīgās prasības nenodrošina valsts nozīmes ūdensnoteku pienācīgu izvērtēšanu un ietekmi uz vidi mazinošu pasākumu piemērošanu, ko nodrošinātu tekošu saldūdeņu biotopu eksperta iesaistīšana projekta izstrādē un tehnisko noteikumu saņemšana (noteikumu projekta 31.2., 31.3. u.c. punkti). Pat īpaši aizsargājamā biotopā vai aizsargājamas sugas dzīvotnē kā vienīgo prasību noteikumu projekta 36. punkts nosaka padziļināšanas veikšanu no krasta iespēju robežās, nenosakot pieļaujamās metodes un darbu apjomus.

Valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanā tiek ieguldīts ievērojams publiskais finansējums, līdz ar to valstij ir pienākums nodrošināt tādu regulējumu, kas veicinātu valstij svarīgo ūdens kvalitātes un dabas daudzveidības mērķu sasniegšanu, nevis izpildītu vienkāršu ūdens novadīšanu.

24.2. punkta redakcija neatbilst anotācijā minētajam, ka “tehniskie noteikumi ir nepieciešami tikai virszemes ūdensobjekta padziļināšanai, tajā skaitā valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanas darbu ietvaros”. Redakcijas izmaiņas, vienojoties ar VSIA “Zemkopības ministrijas nekukstamie īpašumi”, bet bez diskusijas ar būtiskām ieinteresētajām pusēm un bez pietiekama izvērtējuma un pamatojuma anotācijā, neatbilst labas pārvaldības praksei.

24.2. virszemes ūdensobjekta padziļināšanai, tajā skaitā valsts nozīmes ūdensnoteku atjaunošanas ietvaros;