Atzinums

Atbilstoši Jaunatnes likumam jaunatnes organizācijām ir tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu, kas paredzēts projektiem, kuru mērķis ir veicināt jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī projektiem darbam ar jaunatni, tāpat, jaunatnes organizācijai ir tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu arī organizācijas darbības atbalstam ( ja atbilst kritērijiem).
Ievērojot Finanšu ministrijas izteikto iebildumu pēc būtības, proti, ka nepiekrītam attiecīgā izņēmuma noteikšanai Izšķērdēšanas novēršanas likumā, paredzot izņēmumu jaunam subjektam, kam nododama publiskas personas manta bezatlīdzības lietošanā, norādām, ka Finanšu ministrijai nav skaidrs un tās ieskatā būtisks un izvērtējams ir jautājums, kam attiecīgās jaunatnes organizācijas atskaitās  un sniedz informāciju par jaunatnes organizācijas mantas un finanšu līdzekļu izlietojumu. 

-

Jaunatnes likuma 13.pants nosaka, ka Izglītības un zinātnes ministrija, noslēdzot līgumu, var deleģēt pārvaldes uzdevumu veikšanu privātpersonām, tajā skaitā biedrībām un nodibinājumiem, lai efektīvi īstenotu pasākumu sistēmu darbam ar jaunatni. Minēto pārvaldes uzdevumu deleģējums var ietvert administratīvo aktu izdošanu saistībā ar šā likuma 12.panta pirmajā daļā minēto atklātu projektu konkursu organizēšanu.
Vēršam uzmanību, ka Izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.pants paredz izņēmumu publiskas personas mantas nodošanai bezatlīdzības lietošanā arī gadījumā, ja publiska persona savu mantu nodod privātpersonai vai kapitālsabiedrībai tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu pildīšanai, arī publiskas personas pakalpojumu sniegšanai. Līdz ar to lūdzam izvērtēt vai arī šobrīd jau spēkā esošais regulējums nebūtu pietiekams, lai attiecīgi biedrībai - jaunatnes organizācijai nodotu bezatlīdzības lietošanā publiskas personas mantu. 

-

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma (turpmāk - Izšķērdēšanas novēršanas likums) 5.pants nosaka, ka publiskas personas mantu aizliegts nodot privātpersonai vai kapitālsabiedrībai bezatlīdzības lietošanā, izņemot minētā likuma 5.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos, t.i., piemēram, sabiedriskā labuma organizācijām vai sociālajiem uzņēmumiem var nodot publiskas personas mantu bezatlīdzības lietošanā.
Ar grozījumiem tiek paredzēts jauns subjekts - jaunatnes organizācijas, kam izņēmuma gadījumā varētu tikt nodota publiskas persona manta bezatlīdzības lietošanā. 

Iepazīstoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā pieejamo informāciju - Jaunatnes organizācijas sarakstu, piemēram, tajā kā Jaunatnes organizācija reģistrēta "Latvijas Mazpulki". Vēršam uzmanību, ka ar Ministru kabineta 2022.gada 10.maija rīkojumu Nr. 314 "Par telpu Ezermalas ielā 28, Rīgā, nodošanu bezatlīdzības lietošanā biedrībai "Latvijas Mazpulki"" saskaņā ar Izšķērdēšanas novēršanas likuma 5. panta otrās daļas 2.¹ punktu un piekto daļu, Finanšu ministrija bezatlīdzības lietošanā attiecīgajai sabiedriskā labuma organizācijai - biedrībai nodeva telpas biedrības biroja darbības nodrošināšanai, kā arī jauniešu semināru un mazpulcēnu nodarbību organizēšanai, lai veicinātu pilsoniskas sabiedrības attīstību un izglītošanu.

Ievērojot minēto informējam, ka Finanšu ministrija nepiekrīt jauna subjekta - jaunatnes organizācijas kā izņēmuma noteikšanai Izšķērdēšanas novēršanas likumā, ņemot vērā, ka šobrīd nesaredzam pietekamu pamatojumu attiecīgā izņēmuma paredzēšanai, t.sk., ņemot vērā jau šobrīd spēkā esošo regulējumu, kas atļauj publiskas personas mantu nodot bezatlīdzības lietošanā, piemēram, sabiedriskā labuma organizācijām.  Lūdzam skaidrot, kāpēc šobrīd Jaunatnes organizāciju sarakstā reģistrētās jaunatnes organizācijas - biedrības nevar izmantot jau šobrīd pieejamo regulējumu, kas paredz iespēju publiskas personas mantu nodot bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijām, t.sk., kāpēc minētās jaunatnes organizācijas nereģistrē sevi arī par sabiedriskā labuma organizācijām, tādējādi, izmantojot jau šobrīd pieejamo regulējumu.

Vienlaikus, attiecībā par anotācijā norādīto, proti, ka "Likumprojektā ietvertās tiesību normas sekmēs jaunatnes organizāciju darbību, jo tās sadarbībā ar pašvaldībām un pašvaldību institūcijām varēs izmantot pašvaldību rīcībā esošās telpas, kuras, piemēram, netiek izmantotas, un kuras varēs tikt nodotas jaunatnes organizācijām bezatlīdzības lietošanā ar nosacījumiem" norādām, ka paredzot attiecīgo grozījumu - izņēmumu Izšķērdēšanas novēršanas likumā, attiecīgi ne tikai pašvaldības kā publiskas personas manta varēs tikt nodota bezatlīdzības lietošanā jaunatnes organizācijām, bet arī attiecīgi gan valsts, gan kapitālsabiedrību manta varēs tikt nodota šīm jaunatnes organizācijām, līdz ar to minētā izņēmuma paredzēšana paredzētu ļoti plašu iespēju attiecībā uz publiskas personas mantas nodošanu bezatlīdzības lietošanā, kam Finanšu ministrija bez pietiekama pamatojuma nepiekrīt (piemēram, no 31 Jaunatnes organizācijas sarakstā reģistrētajām  jaunatnes organizācijām Izglītības un zinātnes ministrijas aptaujā piedalījušās tikai 15, t.sk. no 15 jaunatnes organizācijām tikai 4 norādījušas, ka telpu īres maksa ir pārāk augsta, tāpat,  7 gadījumos no 15 telpas jau izmanto bez maksas). 

Tāpat vēršam uzmanību, ka Izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta 3.¹ daļa nosaka, ka tiesību subjekts, kuram nodota manta bezatlīdzības lietošanā, nodrošina attiecīgās mantas uzturēšanu, arī sedz ar to saistītos izdevumus.
 

-

Anotācijā norādīts, ka: "Lielākā daļā gadījumu (8) telpas tiek īrētas par maksu un pārējos gadījumos (7) organizācijas norāda, ka telpas tiek izmantotas bez maksas." Lūdzam skaidrot, uz kāda pamata attiecīgās telpas tiek izmantotas bez maksas, kā īpašumā attiecīgās telpas atrodas, un kāpēc šāda pieeja nav piemērojama citām jaunatnes organizācijām ( telpu lietošana bez maksas).

 

-

Ņemot vērā anotācijas 1.3.sadaļā norādītos mērķus publiskai personai piederošās mantas nodošanai bezatlīdzības lietošanā jaunatnes organizācijām, proti, projekta ietvaros stiprināt organizāciju kapacitāti un veikt tiešo darbu ar jauniešiem un ar darbā ar jaunatni iesaistītajām personām, pielietojot neformālās izglītības pieeju dažādos formātos, piemēram, mācību vizītes, mācības, konferences, āra dzīves aktivitātes, ekspertu piesaiste, jaunatnes dialogs un citos, lai turpinātu attīstīt ilgtspējīgu darba ar jaunatni sistēmu valsts līmenī, kas pirmšķietami ietver arī tādu jaunatnes organizācijas aktivitāšu veikšanu, kas ir saistītas ar saimniecisko darbību, lūdzam papildināt anotāciju ar izvērtējumu atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantam, t.i., vai jaunatnes organizāciju veiktās darbības ar tām bezatlīdzības lietošanā nodoto publiskai personai piederošo mantu (t.i., gan kustamo, gan nekustamo mantu) būs ar saimniecisko darbību saistītas vai nesaistītas (un kas to pamato un kā par to pārliecināsies).
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja ir secināms, ka ar minēto mantu jaunatnes organizācijas varētu veikt arī saimnieciskas darbības (t.i., piedāvāt preces un pakalpojumus tirgū) un atbalsts tām kvalificētos kā komercdarbības atbalsts, attiecīgi būtu nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 19.06.2018. noteikumos Nr.350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi" (turpmāk - MKN 350) un Ministru kabineta 20.02.2018. noteikumos Nr.97 "Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi" (turpmāk - MKN 97), tajos paredzot arī izņēmumu attiecībā uz jaunatnes organizācijām, kā arī būtu nepieciešams skaidri atrunāt, ka laika posmā no likuma grozījumu pieņemšanas līdz MKN 350 un MKN 97 grozījumu spēkā stāšanās, iznomātājam ir pienākums izvērtēt bezatlīdzības nodošanu un piemērot atbilstošu komercdarbības atbalsta regulējumu, ja attiecināms, piemēram, piemērojot de minimis atbalsta regulējumu, kā tas jau ir paredzēts MKN 350 un MKN 97. 

-