Atzinums

Ministru kabineta protokollēmuma projekta 2. punktā Iekšlietu ministrijai ir paredzēts uzdot sagatavot un līdz 2026.gada 1.oktobrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību akta projektu par grozījumiem Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, kurā papildu Komisijas Deleģētai regulai (ES) 2023/205 (2022. gada 7. novembris), ar ko attiecībā uz Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides datu kopas izveidi papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1239 un groza tās pielikumu noteiktajiem ziņošanas pienākumiem, paredzēt ziņošanu saistībā ar ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas noteikumu kontroli.

Savukārt projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 1.6.punktā ir norādīts, ka minēto uzdevumu izpildīs Satiksmes ministrija.

Lūdzam precizēt Ministru kabineta protokollēmuma projekta 2. punktu atbilstoši projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) minētajam, nosakot Satiksmes ministriju par atbildīgo grozījumu sagatavošanā Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā.
 

-

Iebildums par termina “robežpārbaude” (attiecīgajā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem “pārbaudes procedūra” (attiecīgajā locījumā) tiek uzturēts, lai nodrošinātu reglamentētu un efektīvu robežkontroles režīmu, kas ietver personu pārvietošanās uzraudzību un kontroles pasākumus attiecībā uz ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas noteikumiem. Grozījums ir būtisks, lai pilnvaru īstenošana, kas paredzēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2016/399 23. panta “a” punkta “ii” apakšpunktu, tiktu veikta ar pietiekamu elastību un risku balstītu pieeju, vienlaikus saglabājot nacionālās drošības prioritāti un nodrošinot atbilstību Savienības tiesību aktu prasībām.
Jau vairākus gadus kompetento uzraudzības un kontroles institūciju praksē konstatēta problēma attiecībā uz kuģošanas līdzekļu kustības uzraudzību Latvijas Republikas mazajās ostās un jahtklubos un no tiem izrietošos ierobežojumus kompetentajām iestādēm veikt pilnvērtīgus un visaptverošus kontroles pasākumus. Par konstatētajām problēmām, izaicinājumiem un iespējamiem risinājumiem starp iesaistītajām institūcijām, tostarp Satiksmes ministriju, jautājums aktualizēts vairākkārt, tomēr vēl līdz šim problemātikai nav rasts risinājums.
Noteikumu projekta anotācijas 1.2. punktā norādītais mērķis ar Noteikumu projektu vienlaikus paredz risināt arī ministriju/iestāžu praksē konstatētās problēmas. Līdz ar to, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko notikumu un pieaugošo plaša spektra hibrīda apdraudējuma apstākļos aktuālo problemātiku Latvijas Republikas jūras robežas uzraudzībā, ar Noteikumu projektu ir nepieciešams nostiprināt uz kuģošanas līdzekļiem (arī mazajām atpūtas jahtām), kas ienāk ostās un jahtklubos, šķērsojot gan Eiropas Kopienas dalībvalstu ārējās robežas, gan Eiropas Kopienu dalībvalstu  iekšējās robežas, attiecināmos paziņošanas pienākumus.
Pieaugošā ģeopolitiskā spriedze un plaša spektra hibrīda apdraudējumu apstākļi pie Latvijas jūras robežas rada nepieciešamību nostiprināt ne tikai robežpārbaudes kā tādas, bet arī tādu personu pārvietošanās uzraudzību, kuras šķērso jūras robežu. Šā brīža situācija prasa, lai kompetentajām iestādēm būtu iespēja veikt pārbaudes saistībā ar uzturēšanās un tranzīta nosacījumiem, ne tikai ieceļošanas un izceļošanas faktu.
Šā gada maijā Latvijā noritēja Baltijas jūras reģiona valstu pārstāvju (ekspertu) Atpūtas kuģu seminārs, kura laikā tika identificētas problēmas, kuras ir vienojošas lielākajā daļā dalībvalstu. Kā viena no pamata problēmām tika atspoguļota informācijas nesniegšana atbildīgajām institūcijām un tās uzticamība, jo atpūtas kuģa vadītājs var norādīt arī neeksistējošu maršrutu, ko nav iespējams pārbaudīt. Atpūtas kuģi (mazās jahtas) ir atbrīvoti no obligātās prasības tiem tikt aprīkotiem ar Automātisko identifikācijas sistēmu, kas ļautu izsekot to maršrutu, kā rezultātā tie nav redzami jūras kartē un var netraucēti deklarēt, ka ienāk no kādas Šengenas līguma dalībvalsts, bet patiesībā tā var nāk no trešās valsts. Šo informāciju ir praktiski neiespējami pārbaudīt, tādēļ būtiski tiktu atvieglots Valsts robežsardzes un citu tiesībsargājošo institūciju darbs, kā arī tiktu rasta iespēja novērst iespējamo apdraudējumu (hibrīdapdraudējums, cilvēktirdzniecība, nelegālā migrācija, akcīzes preču pārvietošana u.c.), ja kā obligāta prasība tiktu ieviesta minimālas informācijas iesniegšanu (neietver personas datus) SKLOIS arī gadījumos, kad kuģis ienāk vai iziet no Šengenas līguma dalībvalsts. 
Šobrīd Valsts robežsardzes amatpersonas nav izvietotas visās 10 robežšķērsošanas vietās 24/7 režīmā un izbrauc uz tām tikai pēc attiecīgas informācija saņemšanas par robežpārbaudes nepieciešamību vai plānotas patrulēšanas ietvaros, kā rezultātā rodas situācija, kurā informācija par atpūtas kuģa ienākšanu vai iziešanu netiek saņemta vispār.

Ziņošanu saistībā ar ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas noteikumu kontroli (turpmāk - pārbaudes procedūras) un kravas veterināro, fitosanitāro, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontroli robežšķērsošanas vietās papildus šiem noteikumiem regulē arī normatīvie akti robežkontroles un muitas kontroles jomā, kā arī normatīvie akti par veterināro, fitosanitāro, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontroli robežšķērsošanas vietās.

Iebildums par termina “robežpārbaude” (attiecīgajā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem “pārbaudes procedūra” (attiecīgajā locījumā) tiek uzturēts, lai nodrošinātu reglamentētu un efektīvu robežkontroles režīmu, kas ietver personu pārvietošanās uzraudzību un kontroles pasākumus attiecībā uz ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas noteikumiem. Grozījums ir būtisks, lai pilnvaru īstenošana, kas paredzēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2016/399 23. panta “a” punkta “ii” apakšpunktu, tiktu veikta ar pietiekamu elastību un risku balstītu pieeju, vienlaikus saglabājot nacionālās drošības prioritāti un nodrošinot atbilstību Savienības tiesību aktu prasībām.
Rast iespēju Noteikumu projektā vārdus robežpārbaude aizstāt ar vārdiem pārbaudes procedūra, tādejādi paplašinot kontroles iestāžu tiesības, kas sevī neietver tikai robežpārbaudes procedūras.
Skatīt 3. punktā iekļauto komentāru.

pārbaudes procedūrai - saskaņā ar normatīvajiem aktiem ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas noteikumu kontroles jomā

Iebildums par termina “robežpārbaude” (attiecīgajā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem “pārbaudes procedūra” (attiecīgajā locījumā) tiek uzturēts, lai nodrošinātu reglamentētu un efektīvu robežkontroles režīmu, kas ietver personu pārvietošanās uzraudzību un kontroles pasākumus attiecībā uz ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas noteikumiem. Grozījums ir būtisks, lai pilnvaru īstenošana, kas paredzēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2016/399 23. panta “a” punkta “ii” apakšpunktu, tiktu veikta ar pietiekamu elastību un risku balstītu pieeju, vienlaikus saglabājot nacionālās drošības prioritāti un nodrošinot atbilstību Savienības tiesību aktu prasībām.
Rast iespēju Noteikumu projektā vārdus robežpārbaude aizstāt ar vārdiem pārbaudes procedūra, tādejādi paplašinot kontroles iestāžu tiesības, kas sevī neietver tikai robežpārbaudes procedūras.

personu nokāpšana no pārbaudes procedūrai pakļauta kuģa, nesagaidot Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) Valsts robežsardzes atzīmi par šādas atļaujas došanu;

Iebildums par termina “robežpārbaude” (attiecīgajā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem “pārbaudes procedūra” (attiecīgajā locījumā) tiek uzturēts, lai nodrošinātu reglamentētu un efektīvu robežkontroles režīmu, kas ietver personu pārvietošanās uzraudzību un kontroles pasākumus attiecībā uz ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas noteikumiem. Grozījums ir būtisks, lai pilnvaru īstenošana, kas paredzēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2016/399 23. panta “a” punkta “ii” apakšpunktu, tiktu veikta ar pietiekamu elastību un risku balstītu pieeju, vienlaikus saglabājot nacionālās drošības prioritāti un nodrošinot atbilstību Savienības tiesību aktu prasībām.
Rast iespēju Noteikumu projektā vārdus robežpārbaude aizstāt ar vārdiem pārbaudes procedūra, tādejādi paplašinot kontroles iestāžu tiesības, kas sevī neietver tikai robežpārbaudes procedūras.

pārbaudes procedūrai pakļauta kuģa atiešana no piestātnes, lai izietu no ostas, nesagaidot Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS) Valsts robežsardzes atzīmi par pārbaudes procedūras pabeigšanu.

Iebildums par termina “robežpārbaude” (attiecīgajā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem “pārbaudes procedūra” (attiecīgajā locījumā) tiek uzturēts, lai nodrošinātu reglamentētu un efektīvu robežkontroles režīmu, kas ietver personu pārvietošanās uzraudzību un kontroles pasākumus attiecībā uz ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas noteikumiem. Grozījums ir būtisks, lai pilnvaru īstenošana, kas paredzēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2016/399 23. panta “a” punkta “ii” apakšpunktu, tiktu veikta ar pietiekamu elastību un risku balstītu pieeju, vienlaikus saglabājot nacionālās drošības prioritāti un nodrošinot atbilstību Savienības tiesību aktu prasībām.

Pārbaudes procedūru speciālās prasības

Iebildums par termina “robežpārbaude” (attiecīgajā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem “pārbaudes procedūra” (attiecīgajā locījumā) tiek uzturēts, lai nodrošinātu reglamentētu un efektīvu robežkontroles režīmu, kas ietver personu pārvietošanās uzraudzību un kontroles pasākumus attiecībā uz ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas noteikumiem. Grozījums ir būtisks, lai pilnvaru īstenošana, kas paredzēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2016/399 23. panta “a” punkta “ii” apakšpunktu, tiktu veikta ar pietiekamu elastību un risku balstītu pieeju, vienlaikus saglabājot nacionālās drošības prioritāti un nodrošinot atbilstību Savienības tiesību aktu prasībām.
Noteikumu projekta 91. punkta redakcija neatbilst Iekšlietu ministrijas virzītajai redakcijai un ierobežo piemērojamo pārbaužu procedūru apjomu. 91. punktu nepieciešams izteikt jaunā redakcijā. Papildus tiek vērsta uzmanība uz starpinstitūciju sanāksmē panākto vienošanos par noteikumu projektā iekļaujamām prasībām.

Kuģu un personu pārbaudes procedūru veic saskaņā ar valsts robežas šķērsošanas saistīto normatīvo aktu prasībām, ņemot vērā nelegālās imigrācijas draudu novērtējumu un iekšējās drošības apsvērumus.

Iebildums par termina “robežpārbaude” (attiecīgajā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem “pārbaudes procedūra” (attiecīgajā locījumā) tiek uzturēts, lai nodrošinātu reglamentētu un efektīvu robežkontroles režīmu, kas ietver personu pārvietošanās uzraudzību un kontroles pasākumus attiecībā uz ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas noteikumiem. Grozījums ir būtisks, lai pilnvaru īstenošana, kas paredzēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2016/399 23. panta “a” punkta “ii” apakšpunktu, tiktu veikta ar pietiekamu elastību un risku balstītu pieeju, vienlaikus saglabājot nacionālās drošības prioritāti un nodrošinot atbilstību Savienības tiesību aktu prasībām.

Uz katra kuģa, kuram veic pārbaudes procedūru, ir aizpildīts:

Iebildums par termina “robežpārbaude” (attiecīgajā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem “pārbaudes procedūra” (attiecīgajā locījumā) tiek uzturēts, lai nodrošinātu reglamentētu un efektīvu robežkontroles režīmu, kas ietver personu pārvietošanās uzraudzību un kontroles pasākumus attiecībā uz ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas noteikumiem. Grozījums ir būtisks, lai pilnvaru īstenošana, kas paredzēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2016/399 23. panta “a” punkta “ii” apakšpunktu, tiktu veikta ar pietiekamu elastību un risku balstītu pieeju, vienlaikus saglabājot nacionālās drošības prioritāti un nodrošinot atbilstību Savienības tiesību aktu prasībām.

Ja kuģim ir veikta pārbaudes procedūra, bet tas neiziet no ostas iepriekš paredzētajā laikā, šā kuģa kapteinis (atpūtas kuģa vadītājs) vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona nekavējoties par to informē Valsts robežsardzi, norādot plānotā iziešanas laika pārcelšanas iemeslus. Šādā gadījumā Valsts robežsardze veic atkārtotu kuģa un personu pārbaudes procedūru un kuģim ir aizliegts atiet no piestātnes, lai izietu no ostas, bez atkārtotas Valsts robežsardzes atļaujas.

Iebildums par termina “robežpārbaude” (attiecīgajā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem “pārbaudes procedūra” (attiecīgajā locījumā) tiek uzturēts, lai nodrošinātu reglamentētu un efektīvu robežkontroles režīmu, kas ietver personu pārvietošanās uzraudzību un kontroles pasākumus attiecībā uz ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas noteikumiem. Grozījums ir būtisks, lai pilnvaru īstenošana, kas paredzēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2016/399 23. panta “a” punkta “ii” apakšpunktu, tiktu veikta ar pietiekamu elastību un risku balstītu pieeju, vienlaikus saglabājot nacionālās drošības prioritāti un nodrošinot atbilstību Savienības tiesību aktu prasībām.

Ja kuģa kapteinis (atpūtas kuģa vadītājs) vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona paziņojusi par kuģa iziešanu uz tādas valsts ostu, kura piemēro Šengenas acquis noteikumus par robežkontroles atcelšanu pie iekšējām robežām, bet Valsts robežsardze informējusi ostas kapteini, ka attiecīgajam kuģim veiks pārbaudes procedūru, ostas kapteinis dod atļauju kuģim atiet no piestātnes tikai pēc pārbaudes procedūras pabeigšanas un Valsts robežsardzes attiecīgas atļaujas saņemšanas.