Atzinums

Lūdzam pārskatīt anotācijā šī grozījuma "Problēmu aprakstu" un "Risinājuma aprakstu", jo nav skaidrs kā šī panta grozījumus risinās problēmu, ka: "Iepriekšējā gada darbības pārskatus sociālie uzņēmumi iesniedz katru gadu līdz 1. maijam, bet informatīvais ziņojums tiek gatavots pirms saņemti dati par sociālo uzņēmumu darbību, kas nozīmē, ka informatīvajā ziņojumā sniegtais izvērtējums par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību nevar būt pilnvērtīgs."
Drīzāk šeit būtu pārskatāms:
1)  sociālo uzņēmumu pārskata iesniegšanas datums (no 1.maija uz cita mēneša 1.datumu) 
vai 
2) Lai izvērtētu atbalsta programmu efektivitāti, Labklājības ministrija sagatavo iesniegšanai Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību (ierasti laika posmā no 202X.gada 1.aprīļa līdz 202X.gada 1.aprīlim).
 

-

Lūdzam no Likumprojekta izslēgt grozījumus likuma 9.  un 11. pantā, kas paredz iespēju sociālajiem uzņēmumiem daļu no gūtās peļņas sadalīt dividendēs, attiecīgi precizējot arī anotācijā ietvertās atsauces. Atbilstoši anotācijā norādītajam, Likumprojekts ir izstrādāts, lai izpildītu Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija sēdes protokollēmuma (Nr. 33, 75. §) "Informatīvais ziņojums "Par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību laika posmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2022. gada 1. aprīlim"" (turpmāk - Informatīvais ziņojums) 2.1. apakšpunktu. Minētais apakšpunkts paredz, ka Labklājības ministrijai līdz 2023. gada 1. aprīlim jāizstrādā un noteiktā kārtībā jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kuros jāparedz, ka turpmāk Labklājības ministrija sagatavo iesniegšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību ne retāk kā reizi trijos gados. Vēršam uzmanību, ka jautājums, par iespēju sociālajiem uzņēmumiem sadalīt peļņu dividendēs,  tika izslēgts Informatīvā ziņojuma saskaņošanas procesā ņemot vērā Finanšu ministrijas izteiktos iebildumus. Finanšu ministrija atkārtoti norāda, ka sociālā uzņēmuma mērķis (pilnībā, nevis tikai kādā daļā) ir vērsts uz sabiedriskā labuma radīšanu jeb sabiedrībai nozīmīgu problēmu risināšanu ar biznesa metodēm, iepretim mērķim veikt noteiktu komercdarbību, gūstot peļņu tā īpašniekiem. Tā kā valsts sniedz noteiktu atbalstu sociālajiem uzņēmumiem, Sociālā uzņēmuma likumā ir noteikts aizliegums sadalīt peļņu starp uzņēmuma īpašniekiem un tā jāiegulda statūtos noteikto mērķu sasniegšanai jeb sabiedriskā labuma radīšanā, līdz ar to iespēja sociālajiem uzņēmumiem sadalīt peļņu tā dalībniekiem ir pretrunā Sociālā uzņēmuma likuma burtam un garam. Ja uzņēmuma un tā īpašnieku mērķis ir komercdarbība un peļņas gūšana, šāds uzņēmums nevar tikt uzskatīts par sociālu uzņēmumu. Vienlaikus vērtējot arī Informatīvajā ziņojumā “Par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību līdz 2025. gadam” (25-TA-920) iekļauto informāciju ir secināms, ka, tā kā no 250 sociālajiem uzņēmumiem tikai divi ir izmantojuši uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu, kas noteikts šiem uzņēmumiem, tad praksē sociālie uzņēmumi savus līdzekļus nenovirza mērķa grupas darbiniekiem paredzētajiem pasākumiem un tādiem aktīviem, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību, bet paredzēti sociālo mērķu sasniegšanai.  Tādējādi, ļaujot sociālajiem uzņēmumiem sadalīt peļņu tā dalībniekiem, arī turpmāk sociālie uzņēmumi savus līdzekļus sociālajiem mērķiem ieguldīs minimāli. 

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidru un saprotamu pamatojumu, kādēļ sociālajiem uzņēmumiem būtu jāsniedz darbiekārtošanās pakalpojums, nepiemērojot  Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem noteiktās prasības un Darba likumā noteiktās prasības. Lūdzam papildus izvērtēt riskus, draudus un ieguvumus, utt. Pretējā gadījumā nav saprotama šāda pakalpojuma nepieciešamība it īpaši ņemot vērā, ka Latvijā darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu regulē Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums un Ministru kabineta 2007. gada 3. jūlija noteikumi Nr. 458 "Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju - licencēšanas un uzraudzības kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 458). Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 458 2. punktu komersants ir tiesīgs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus, ja ir saņēmis Nodarbinātības valsts aģentūras izsniegtu licenci.

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas sadaļu par ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, ievērojot to, ka grozījumu projekts paredz jaunas iniciatīvas, kā piemēram, darbiekārtošanās pakalpojumus. Attiecīgi lūdzam skaidrot, no kāda finansējuma avota šī iniciatīva tiks finansēta.

-

Lūdzam izvērtēt grozījumu projekta ietekmi  uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, kā piemēram, ietekmi uz Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 818 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas noteikumi", ievērojot to, ka faktiski vienīgais finanšu avots no kā tiek atbalstīta sociālā uzņēmējdarbība ir Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums.

-

Lūdzam vērtēt ierosinātos grozījumus kontekstā ar apstiprināto Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027.gadam (turpmāk - Programma 2021.-2027.), kas 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" (4.3.3.SAM) ietvaros paredz šādas atbalstāmās darbības:
"Atbalsts sociālās ekonomikas attīstībai un sociālajai uzņēmējdarbībai (turpmāk - SU) (arī darba integrācija): mācības un biznesa ideju konkursi, sociālās ekonomikas dalībnieku veiktspējas stiprināšana, konsultācijas, informatīvais atbalsts, t.sk., sadarbības starp uzņēmumiem, SU, pašvaldībām, NVO u.c. iesaistītajām pusēm veicināšana, atbalsts SU uzsākšanai/veicināšanai, t.sk. finanšu atbalsts, mentorings u.tml. atbalsts, veicinot darba integrācijas iespējas uzņēmumos nelabvēlīgākā situācijā esošām mērķa grupām, t.sk. algu subsīdijas. SU atbilstības un darbības izvērtēšana, statusa piešķiršana, darbības atbilstības pārbaude, uzraudzības procesu veikšana, t.sk. gada darbības pārskatu izvērtēšana, SU reģistra pilnveide; sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi, t.sk. par SAPI, informatīvi izglītojošo materiālu sagatavošana par sociālās ietekmes izvērtēšanu, metodiku, vadlīniju izstrāde dažādām mērķa auditorijām, SU un sociālās ekonomikas ekosistēmas partnerību stiprināšana un sekmēšana, darbības izvērtējumi/pētījumi uzņēmējdarbības pilnveidei un optimālākiem risinājumiem SU izveidei un attīstībai."

-

Aicinām Labklājības ministriju izvērtēt, vai paredzētā kārtības maiņa, kuras ietvaros Sociālo uzņēmumu komisija turpmāk vērtētu nevis visus sociālo uzņēmumu gada darbības pārskatus, bet tikai tos, kuros Labklājības ministrija konstatējusi iespējamu neatbilstību, ir atbilstoša Sociālā uzņēmuma likuma mērķim un principiem.
Izstrādājot Sociālā uzņēmuma likumu, likumdevēja skaidrs nodoms bija nodrošināt caurskatāmību, objektivitāti un līdzsvarotu lēmumu pieņemšanu, tāpēc tika izveidota Sociālo uzņēmumu komisija – koleģiāla konsultatīva institūcija, kuras uzdevums ir sniegt motivētu atzinumu par sociālā uzņēmuma darbību un tās atbilstību likumā noteiktajām prasībām.
Šādas izvērtēšanas kārtības maiņa, kur komisijas iesaiste notiek tikai pēc ministrijas ieskatiem identificētos gadījumos, rada vairākus būtiskus riskus:
Objektivitātes trūkums – ja komisija iesaistās tikai pēc ministrijas iniciatīvas, tās loma kļūst ierobežota, tādējādi samazinot neatkarīga un daudzpusīga skatījuma nozīmi.
Neatkarīgas kontroles mehānisma zaudēšana – komisijas iesaiste visos gadījumos kalpo kā būtisks kontroles mehānisms, kas palīdz novērst selektīvu attieksmi.
Sabiedrības uzticības samazināšanās – komisijas līdzdalība vispārējā izvērtēšanas procesā stiprina sabiedrības uzticību pārskatāmam un taisnīgam mehānismam.
Nepilnīga un neviendabīga izvērtēšana – ierobežojot izvērtējumu tikai uz “iespējamās neatbilstības” gadījumiem, var tikt ignorēti uzņēmumi, kuru darbība tikai formāli atbilst statusa kritērijiem, bet faktiski nerada būtisku sociālo ietekmi.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, kādēļ pārejas periods tiek noteikts no 2029.gada 1.janvāra. Vēršam uzmanību, ka Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu – it sevišķi, īstenojot Garantiju jauniešiem –, ilgstošo bezdarbnieku un darba tirgū nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, un ekonomiski neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai un aktivizācijas pasākumiem, kā arī veicinot pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku" 4.3.3.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai"  ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk par 2029. gada 31. decembri. Līdz ar to secināms, ka pret granta saņēmējiem tiks piemērota atšķirīga pieeja. Vienlaikus lūdzam skaidrot un papildināt anotāciju ar skaidrojumu par nepieciešamību noteikt šādu pārejas periodu (piemēro no 2029. gada 1. janvāra).

-

Ievērojot anotācijā minēto: "...Konkurences padome ir atzinusi, ka primāri sociālajam uzņēmumam jābūt privātā sektora pārstāvim, kas ir autonoms no publiskā sektora,...", lūdzam precizēt, kur tieši Konkurences padome ir sniegusi šādu atzinumu. T.i., papildinot ar publiski pieejamu saiti, informāciju.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, kādā veidā/ kādā procesā tiks konstatētas iespējamās nepilnības un kā tiks noteikta sociālā uzņēmuma darbības atbilstība sociālā uzņēmuma statusam (ja turpmāk netiks vērtēti visi sociālo uzņēmumu gada darbības pārskati), jo no šobrīd anotācijā sniegtās informācijas tas nav skaidri saprotams. Lūdzam izvērtēt arī citus alternatīvus risinājumus, it īpaši tā iemesla dēļ, ka Programmas 2021.-2027. 4.3.3.SAM atbalstāmā darbības ir ".... statusa piešķiršana, darbības atbilstības pārbaude, uzraudzības procesu veikšana, t.sk. gada darbības pārskatu izvērtēšana....". Vēršam uzmanību, ka anotācijā patreiz minēts: "Lai mazinātu administratīvo slogu Komisijai, ir nepieciešams veikt grozījumus Likuma 6. panta trešajā daļā, nosakot, ka tiek vērtēti nevis visi sociālo uzņēmumu gada darbības pārskati un sniegti par tiem atzinumi, bet tikai tie, par kuriem ir konstatēta iespējamā neatbilstība."

-