Atzinums

Biedrība Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) ir izskatījusi likumprojektu “Arhitektūras likums”, turpmāk – Likumprojekts, un zemāk sniedz savus iebildumus un ierosinājumus.
Par Likumprojekta tvērumu
Likumprojektā mēģināts aptver vairākas ar arhitektūru un arhitektu profesionālo darbību saistītas jomas, būvniecību, teritorijas plānošanu, autortiesības, konkursu organizēšanu, u.c. Tas pārklājas un rada pretrunas ar spēkā esošo regulējumu, tāpēc Likumprojekta tvērums būtiski jāsašaurina.
Ja patiesi nepieciešams regulēt vienīgi arhitekta profesiju un profesionālo darbību, mēs neiebilstam, ka šāds regulējums tiek pieņemts. Tomēr Likumprojekts nedrīkst regulēt būvprojektēšanas un būvniecības procesu, jo jau regulē citas normas.
Pirmkārt, būvniecību no drošuma viedokļa un atļauju un saskaņojumu saņemšanas administratīvā procesa viedokļa regulē Būvniecības likums un tam pakārtotie vai ar to saistītie tiesību akti.
Savukārt, no saturiskā viedokļa būvniecību alts līmenī regulē teritorijas plānošanas tiesību akti, bet pašvaldību līmenī – teritorija plānojums un apbūves noteikumi.
Likuma līmenī ietvert prasības par arhitektonisko kvalitāti ir nepareizi no tiesību aktu sistēmas viedokļa. Tas būtu apmēram tas pats, kas Advokatūras likumā ietvert ar Civillikumu konkurējošas normas par līgumu noteikumiem, vai Revīzijas pakalpojumu likumā (kas regulē zvērinātu revidentu darbību) ietvert normas par grāmatvedības kārtošanu.
Bez tam, tiesības noteikt prasības teritorijas apbūvei ir pašvaldību autonoma funkcija, tāpēc iejaukšanās šajā jomā ar likumu pārkāpj varas dalīšanas principus. Dažādām pašvaldībām un dažādām to teritorijām ir pamatoti piemērot dažādas arhitektūras prasības (Vecrīga vai mazapdzīvota lauku teritorija). Ir principāli nesaprātīgi noteikt vienu regulējumu visas valsts līmenī.
Savukārt, autortiesības jau regulē Autortiesību likums un nav nepieciešams veidot dublējošas normas.
Turklāt, ar likumu noteikt obligātas prasības veidot mākslu vai skaistumu, šķiet absurds un pārspīlēts normatīvisms. Neviļu tas rada asociācijas ar padomju laikiem.
Tāpēc mēs ierosinām svītrot no Likumprojekta II nodaļu “Atbildīgās institūcijas un pilnvarotās nevalstiskās organizācijas”  (Profesionālo radošo organizāciju regulē statusu regulē Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums), 12.pantu “Autortiesības”, IV nodaļu  Konkursi, V nodaļu “Māksla un dizains publiskajās būvē”.
Ja šis priekšlikums netiek atbalstīts, lūdzam skatīt tālāk norādītos komentārus un priekšlikumus.
 

-

Likumprojekts piedāvā noteikt sešus arhitektūrā ievērojamus principus. Būvniecības likuma 4.pantā jau ir noteikts arhitektoniskās kvalitātes princips un tā ievērošanas kontrole ir uzdota būvvaldēm. Arī vienlīdzīgu iespēju princips ir jau noteikts Būvniecības likumā kā vides pieejamības princips, sadarbības un līdzdalības princips kā sabiedrības līdzdalības princips un atklātības princips, utt. Likumprojekta 4.panta pirmajā daļā nosauktos principus arhitekti var deklarēt kā savas profesionālās darbības principus, kas ir saistoši katram arhitektam.

4.pants. Arhitekta darbības principi.
(1) Arhitekts savā profesionālajā darbībā ievēro šādus principus:
1) arhitektoniskās kvalitātes principu, saskaņā ar kuru arhitektūrā un ainavu arhitektūrā tiecas līdzsvarot visus vides veidošanas aspektus;
2) kvalitātes un izcilības principu, saskaņā ar kuru plānošana, projektēšana un īstenošana tiek veikta ar mērķi atrast un īstenot konkrētajai situācijai vispiemērotāko risinājumu;
3) profesionalitātes principu, saskaņā ar kuru arhitektūrā un ainavu arhitektūrā jāvadās atbilstoši profesionālās kompetences līmenim un ētikas normām;
4) ilgtspējības principu, saskaņā ar kuru tiek veidoti videi draudzīgi, klimatneitrāli, ekonomiski efektīvi un sociāli atbildīgi risinājumi, kas nodrošina to pilnvērtīgu funkcionēšanu un attīstību arī nākotnē;
5) sadarbības un līdzdalības principu, saskaņā ar kuru kvalitatīvas arhitektūras, ainavas un dzīves telpas veidošanā iesaista sabiedrību, tajā skaitā arī publiskās pārvaldes institūcijas, nevalstiskās organizācijas un dažādas interešu grupas;
6) vienlīdzīgu iespēju principu, saskaņā ar kuru ikvienam sabiedrības loceklim tiek nodrošināta pieejama vide un vienlīdzīgas līdzdarbības iespējas.

 

Kā jau iepriekš norādīts, Būvniecības likums uzliek par pienākumu būvvaldē pastāvīgi nodarbināt speciālistus, no kuriem vismaz viens ir arhitekts un nosaka, ka būvvaldes arhitekts pārrauga arhitektoniskās kvalitātes principa ievērošanu. Likumprojektā 7. pantā ietvertais regulējums iejaucas pašvaldības kompetencē pašai izlemt, kādas struktūras veidot, lai nodrošinātu pašvaldības funkciju izpildi,.

Turklāt no likumprojektā iekļautā regulējuma nav saprotams ne pilsētas arhitekta ne pilsētas arhitekta dienesta pilnvarojums būvniecības procesā, jo kā jau norādījām būvvaldes arhitekta pienākums ir nodrošināt arhitektoniskās kvalitātes principa ievērošanu. Ja nav zināms pilsētas arhitekta dienesta pilnvarojums, nav saprotams, ar kādiem līdzekļiem un kā tas nodrošinās savu pienākumu izpildi.

Vēl gribam vērst Jūsu uzmanību, ka teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi regulē Teritorijas attīstības un plānošanas likums, un mūsu ieskatā likumprojekta 7.panta  piektās daļas 4) punktā noteiktais pienākums ir pretrunā ar Teritorijas attīstības un plānošanas likumā noteikto, proti, pilsētas arhitekta dienests var ierosināt, kad nepieciešams arhitektūras konkurss, tomēr pilsētas arhitekta dienesta viedoklis nav saistošs pieņemot teritorijas plānojumu.
Likumprojekta 7.panta  piektās daļas 5) punktā noteiktais pienākums mūsu ieskatā ir neloģisks, ja pilsētā ir izveidots arhitekta dienests, šim dienestam būtu aktīvi jāpiedalās teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, nevis, ka neitrālām novērotājam jāsniedz viedoklis, kura juridiskais status nav noteikts.
 

Svītrot

Autortiesību jautājumus regulē spēkā esošais autortiesību likums, tāpēc šis punkts ir svītrojams no Likumprojekta. Savukārt projektēšanas līguma noslēgšanu regulē Būvniecības likums.

Ja tomēr autortiesību regulējums tiek ietverts Arhitektūras likumā, tajā ņemot vērā būvprojektu īpašo raksturu (tas tiek izstrādāts pasūtītāja interesēs un lai realizētu pasūtītā ieceri un intereses būvniecībā) ir nosakāms, pirmkārt, ka pasūtītājam ir tiesības to brīvi mainīt (izstrādāt projekta izmaiņas), otrkārt, ja arhitekts nepiekrīt izmaiņām vai ja tās veiktas bez autora piekrišanas, arhitekts var aizliegt izmantot savu vārdu.

Konkursa organizēšana un konkursa nolikumā iekļaujamos noteikumus un nosacījumus rīkotājam ir tiesības brīvi izvēlēties un noteikt, savukārt arhitektam un ainavu arhitektam  ir tiesības brīvi izvēlēties, vai piekrist izvirzītajiem noteikumiem un nosacījumiem un piedalīties konkursā, vai tomēr nepiedalīties.
 

Likumprojekta anotācijas 1.sadaļas “Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība” 1.3.punkta “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” daļa “Risinājuma apraksts” papildināta ar šādu informāciju: 
 
“Likumprojekta 12.pantā „Autortiesības” ir risināti arhitektūras jomai aktuāli autortiesību jautājumi. Likumprojekta 12.panta pirmajā daļā noteikta prasība līgumā par arhitekta vai ainavu arhitekta pakalpojumu sniegšanu iekļaut arī autortiesību jautājumus. Tas ļaus novērst potenciālus konfliktus un neskaidrības gan ar pasūtītāju, gan citam arhitektam pārņemot iesāktos darbus, gan veicot nesaskaņotas izmaiņas būvē. Ja nepieciešams, šajā līgumā iekļaujami arī noteikumi par pasūtītāja līdzautorību atbilstoši Autortiesību likuma 9.pantam. Likumprojekta 12.panta otrajā daļā ir noteikts, ka arhitekts un ainavu arhitekts nedrīkst bez pamatota iemesla liegt piekrišanu pārveidot viņa projektēto objektu gadījumos, ja tiek mainīts tā arhitektoniskais veidols. Atbilstoši Likumprojekta 1.pantā iekļautajai definīcijai ar terminu “arhitektoniskais veidols” saprot būves telpisko un estētisko īpašību kopumu, kas nosaka tās individualitāti. Savukārt atbilstoši Autortiesību likuma 1.panta 2.punktam ar autortiesībām tiek aizsargāts tāds darbs, kas ir autora radošās darbības rezultāts. Saskaņā ar Autortiesību likuma 14.panta pirmās daļas 5.punktu autoram ir neatsavināmas autora personiskās tiesības uz darba neaizskaramību – tiesības atļaut vai aizliegt izdarīt viņa darbā jebkādus pārveidojumus, grozījumus un papildinājumus. Citiem vārdiem, jebkādas būvprojekta izmaiņas (izņemot tehniska rakstura risinājumus, kuri nav aizsargāti ar autortiesībām) ir saskaņojamas ar arhitektu – projekta autoru. Tādējādi Likumprojekta 12.panta otrajā daļā konkretizēts, ka arhitekta (kā autora) tiesības uz darba neaizskaramību attiecas tikai uz situācijām, kurās tiek grozīts objekta arhitektoniskais veidols (t.i. objekta sadaļa, kura ir aizsargāta ar autortiesībām). Turklāt – lai tiktu ņemtas vērā arī pasūtītāja intereses, minētajā normā noteikts, ka arhitekts nevar liegt piekrišanu objekta izmaiņām bez pamatota iemesla. Ņemams vērā, ka Augstākās tiesas Senāts 2019.gada 19.augusta sprieduma lietā Nr.SKC-222/2019 atzinis, ka: “autora personisko tiesību izmantošana [..] var nonākt pretrunā labas ticības principam. Tas nozīmē, ka attiecībā uz autora personiskajām tiesībām abām līgumslēdzējām pusēm ir jāievēro labas ticības princips. Līdz ar to situācijās, kad nepieciešama objekta pārveidošana objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, būve nav pabeigta vai nepieciešama tās pielāgošana), pasūtītājam vispirms būtu jāvēršas pie sākotnējā būves arhitekta. Taču, ja sadarbība ar šo arhitektu neizdodas, sākotnējais nedrīkstētu liegt piekrišanu izmaiņām, ko piedāvā cits pasūtītāja piesaistīts arhitekts. Strīdi par iespējamu autora personisko tiesību aizskārumu nav būvvaldes kompetencē, tie risināmi civiltiesiskā kārtībā vai civilprocesā tiesā.”. Likumprojekta 12.panta trešās daļas mērķis ir novērst gadījumus, kad atbilstoši arhitektūras vai ainavu arhitektūras konkursa nolikumam jebkurš arhitektūras vai ainavu arhitektūras konkursa dalībnieks (autors) ir spiests atteikties no savām mantiskajām tiesībām (t.i. atsavināt tās) par labu pasūtītājam. Šāda arhitektūras vai ainavu arhitektūras konkursa nolikuma prasība ir nesamērīga, jo, pirmkārt, nepamatoti ierobežo Autortiesību likuma 39.1 pantā noteiktās autora tiesības pašam izlemt, kā rīkoties ar savām mantiskajām tiesībām, un, otrkārt, autora tiesību atsavināšana pasūtītājam varētu būt pamatota tikai attiecībā uz konkursa uzvarētāju, bet ne visiem konkursa dalībniekiem. Praksē arhitektūras vai ainavu arhitektūras nolikumam bieži tiek pievienots līguma projekts, kurš tiks slēgts ar konkursa uzvarētāju. Šajā līguma projektā tad arī būtu paredzama autora rīcība ar viņa mantiskajām tiesībām, piemēram, mantisko tiesību atsavināšana pasūtītājam.”

Likumprojekta izstrādāji nav izvērtējuši līdz šim organizēto konkursu, kuru organizēšanu neregulē Publisko iepirkumu likums, rezultātus. Konkursa organizēšana negarantē augstvērtīga arhitektūras priekšlikuma iegūšanu, turklāt ir bijuši gadījumi, kad būvvaldes neakceptē konkursu rezultātus.
Piekrītam, ka likumos var būt noteikti īpaši gadījumi, kad jāorganizē arhitektūras konkursi, ka tas, piemēram, noteikts Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kā arī, ka katra pašvaldība savā teritorijas plānojumā var noteikt vietas, kur jaunu būvju būvniecībai vai esošo vēsturisko ēku pārbūvei ir vēlams rīkot arhitektūras konkursus.
Konkurss var būt labas pārvaldības rīks, bet tas nevar būt obligāts. Turklāt jāpiezīmē, ka nekustamo īpašumu attīstītāji nereti to dara brīvprātīgi pēc savas iniciatīvas. Iespējams, ka var noteikt, ka arhitektūras konkurss obligāti rīkojams valsts un pašvaldības objektu būvniecībai, bet šo konkursu rīkošanas noteikumi attiecīgi iekļaujami Publisko iepirkumu likumā.

Jautājums par arhitektūras konkursu rīkošanu atstājams katras pašvaldības kompetencē, līdzšinējā pieredze rāda, ka nav nepieciešams regulēt konkursu iedalījumu un norises kārtību

Svītrot

Mūsu ieskatā šādu prasību nevar noteikt kā obligātu ar likumu. Tā radīs potenciālu publisko ēku būvniecības projektu sadārdzinājumu, tādējādi radot arī ietekmi ne tikai uz privātpersonu investīcijām, bet arī uz valsts un pašvaldību budžetu izdevumiem. Situācijā, kad nekustamā īpašuma attīstīšanas nozare atpaliek no kaimiņiem, šāda papildus sloga uzlikšana ir nepieļaujama.
 

Svītrot

Skaidrojam, ka likumprojektā noteiktie principi saturiski atšķiras no Būvniecības likuma 4.pantā noteiktajiem principiem. Būvniecības likumā ir definēts arhitektoniskās kvalitātes princips, bet likumprojekta 4.pantā definētajos arhitektūras principos ir citas saturiskas nianses.

Likums reglamentē arhitekta un ainavu arhitekta profesijas un nosaka to pašpārvaldes kārtību.

Nav saprotams kādos gadījumos un kāpēc būtu sniedzams vērtējums vai atzinums par arhitektūras principu ievērošanu. Būvniecības likums jau reglamentē ekspertīzes jautājumus, roti, atzinuma sniegšanu tai skaitā par būvprojekta arhitektūras daļu.
 

Svītrot

Nav saprotama šādas institūcijas nepieciešamība un finansēšanas lietderība. Likumprojekts nosaka tikai vispārīgu šīs institūcijas mērķi, bet tajā nav noteikti uzdevumi, kas šai institūcijai jāpilda, kā arī, kā tiek veidots padomes sastāvs. Lai neradītu papildu birokrātiju un nevajadzīgi nenoslogotu ierēdņus, mūsu ieskatā no šādas institūcijas izveidošanas jāatsakās.


 

Svītrot