Atzinums

Par 3.lpp. "Balstoties uz Revīzijas ziņojumā norādīto, informatīvajā ziņojumā “Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi”[1] (MK 18.02.2021. sēdes prot.Nr.18 39.§) akcentētajām bērnu tiesību aizsardzības sistēmas nepilnībām un VBTAI ikgadējos dienesta ziņojumos sniegto informāciju, bērnu tiesību aizsardzības sistēmas kvalitātē un efektivitātē Latvijā konstatēti sekojoši trūkumi: [..]
nepietiekama resursu piesaiste ģimenes situācijas uzlabošanai;[..]"

Ziņojumā “Par bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidi” norādīts, ka: “Viena no visaktuālākajām problēmām ir fragmentāra palīdzības un pakalpojumu pieejamība, kas izriet no vājas starpinstitucionālās sadarbības un pakalpojumu neesamības.” (3. lp.)
Uzskatām, ka 5. apakšpunktā norādītā “nepietiekama resursu piesaiste” ir vairāk saprotama ar gadījumiem, kad resursi ir, bet kaut kādu apstākļu dēļ netiek piesaistīti. Taču aktuāla problemātika ir resursu neesamība vai krasi atšķirīgā pieredze Latvijas pašvaldībās resursu pieejamībā. Īpaši lauku teritorijās un mazpilsētās, kur darbinieki nereti ir vienīgie resursi grūtībās nonākušām personām. Šādā situācijā nebūtu korekti runāt par nepietiekamu resursu piesaisti ģimenei, jo resursi nav pieejami. Valstī nav izstrādāts un ieviests vienots minimālais sociālo pakalpojumu grozs, līdz ar to var būt situācijas, kad, risinot līdzīgu grūtību, ģimene vienā pašvaldībā saņem, piemēram, atbalsta grupas pakalpojumu vecākiem, ģimenes terapiju, montesori nodarbības bērnam u.c., bet citā - sociālā darbinieka konsultācijas. Abos gadījumos ir piesaistīti visi pašvaldībā pieejamie resursi.
Ņemot vērā minēto, rosinām papildināt Ziņojumu, akcentējot šādu bērnu tiesību aizsardzības sistēmas kvalitātes un efektivitātes trūkumu:

“Nepietiekama resursu pieejamība ģimenes situācijas uzlabošanai” vai “Pakalpojumu neesamība, kas vērsti uz ģimenes situācijas uzlabošanu”.

-