Atzinums

Saskaņošanai nodotajā redakcijā var pārprast Vadošās iestādes atbildību- ka tā  varētu nebūt- noteikt tādu izvērtēšnas plānu un tā pavadošos dokumentus, kuru rezultātā tiks nodrošināta faktisko ieguldījumu lietderības un efektivitātes izvērtējums. Bet ka konrētais punkts sašaurina  Vadošās iestādes pienākumu. Tāpēc lūdzam redakcionāli precizēt punktu piedāvātajā redakcijā, viennozīmīgi pasakot, ka Vadošās iestādes pienākums ir izstrādāt tādu izvērtēšanas plānu, tā tvērumu, iesaistītās institūcijas un kārtību,  lai visa procesa rezultātā tiktu nodrošināts faktisko ieguldījumu lietderīguma un efektivitātes izvērtējums.  Esošo punktu var pārprast.

Lai nodrošinātu, ka tiek izvērtēts  faktisko ieguldījumu lietderīgums un efektivitāte, Vadošā iestāde izstrādā Eiropas Savienības fondu ieguldījumu izvērtēšanas ietvardokumentu – Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda izvērtēšanas plānu (turpmāk – izvērtēšanas plāns), kurā norāda plānoto izvērtējumu sarakstu un to tvērumu, kā arī izvērtēšanas plānošanā, organizēšanā, veikšanā, kvalitātes uzraudzībā, izvērtējumu ieteikumu ieviešanā, rezultātu publicēšanā un informēšanā iesaistītās institūcijas un kārtību, kas nodrošinās faktisko ieguldījumu lietderības un efektivitātes izvērtējumu.

LPS varētu piekrist neuzturēt iebildumu par noteikumu projekta 11.punktu, ja Finanšu ministria izzņā šo savu tekstu: 

'Ieguldījumu efektivitātes un lietderības novērtēšanai dažkārt nepieciešama ļoti specifiska informācija un dati, kurus KPVIS iekļaut nav racionāli, jo, piemēram, tiks izmantoti vienu reizi specifiskam izvērtējumam. Piemēram, nodarbinātības jomas dati par bezdarbniekiem individuālā līmenī, Valsts ieņēmumu dienesta pārvaldītie dati par uzņēmumu darbību (apgrozījumu, darbinieku skaitu) u.c.
KPVIS funkcionalitāte ir pielāgojama, ja tiks identificēta informācija un dati, kas izvērtējumos būtu jāizmanto regulāri."


Aizstās ar tekstu šādā redakcijā: 
Ieguldījumu efektivitātes un lietderības novērtēšanai dažkārt nepieciešama ļoti specifiska informācija un dati, kurus KPVIS iekļaut nav racionāli, jo, piemēram, tiks izmantoti vienu reizi specifiskam izvērtējumam.
KPVIS funkcionalitāte ir pielāgojama, ja tiks identificēta informācija un dati, kas izvērtējumos būtu jāizmanto regulāri. Tādi daudzreiz lietojamie dati jau ir konstatēti, piemēram, nodarbinātības jomas dati par bezdarbniekiem individuālā līmenī, Valsts ieņēmumu dienesta pārvaldītie dati par uzņēmumu darbību (apgrozījumu, darbinieku skaitu) u.c"

Jo tieši dati par nodarbinātību un uzņēmumu dati, kas ir VID rīcībā, atbilstoši veselajam saprātam ir tie precīzāki, kas ļoti daudziem ES fondu ieguldījumiem var apstiprināt- vai ieguldījumi arī faktiski ir bijuši lietderīgi un efektīvi, vai arī gluži otrādi - apliecinās to faktisko neefektivitāti attiecībā uz nodarbinātības mērķa grupām vai arī attiecībā uz uzņēmumu vai ekonomikas nozaru mērķgrupām.

-

LPS varētu piekrist neuzturēt iepriekš izteikto iebildumu par noteikumu projekta 12.punktu, ja atbilstoši izziņā minētajam arī būtu atbilstoši norunām papildināta anotācija, atbilstoši sanāksmes laikā panāktajai norunai, proti, anotācija tiktu papildināta ar tekstu šādā redakcijā: 

"izvērtēšanas rezultātiem Vadošā iestāde nodrošinās arī analīzes, secinājumu, ieteikumu un informācijas par ieteikumu ieviešanas progresu atspoguļošanu strukturētā veidā, nodrošinot iespēju tos atlasīt arī specifisko atbalsta mērķu rakursā."

-

Uzraudzības komiteja ir koleģiāla institūcija, kas, protams, var lemt par jebkuru jautājumu, kas skar fondu uzraudzību, tomēr tā kā tās locekļi tajā nestrādā pilna laika darbu un pat netiek atalgoti par Uzraudzības komitejai veltīto laiku, tad tik būtisku jautājumu kā visu ieteikumu ieviešanas uzraudzību ir jāveic Vadošajai iestādei un tas ir jānosaka noteikumu projektā. Lūdzam papildināt noteikumu projektu

Vadošā iestāde sagatavo informāciju par kalendāra gadā veiktajiem izvērtējumiem, nosaka izvērtējumu rezultātā īstenojamos ieteikumus un iekļauj tos ieteikumu ieviešanas plānā iekļautajiem ieteikumiem un, kontrolē  to ieviešanu un iesniedz minēto informāciju Uzraudzības komitejai tās reglamentā noteiktajos termiņos un kārtībā, kā arī publicē Eiropas Savienības fondu tīmekļa vietnē (www.esfondi.lv). Vadošā iestāde nodrošina ieteikumu ieviešanas kontroli, nosakot veicamās darbības, atbildīgos izpildītājus, ieviešanas termiņus un sasniedzamo rezultātu, ja to nav noteikusi Uzraudzības komiteja.

Atkārtoti lūdzam neierobežot MK noteikumos Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā saņemamo datu apjomu no Valsts izglītības informācijas sistēmas!  Nav pamatoti nosaukt tikai dažus datu laukus, kurus Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēma var saņemt no VIIS!  Tas, ka daži datu lauki pēc savas būtības tiek uzkrāti tikai no konkrēta datuma pagātnē, bet nesatur jebkurus datus, kas radušies iepriekš, pats par sevi nevar būt arguments esošo  elektronisko datu neizmantošanā, liekot  privātpersonām tos atkārtoti darīt zināmus publiskajai pārvaldei, turklāt šāds pienākums ir pretrunā likumu normām, kas aizliedz vākt datus, kas jau ir publiskās pārvaldes rīcībā.  Iespējams, kādos no specifiskajiem atbalsta mērķiem, īpaši pamatojot, var paredzēt, ka fiziskajai personai tomēr ir atkārtoti jāiesniedz tie paši dati, kas par viņu jau ir reģistrēti VIIS, tomēr konkrētā brīdī ir pat grūti iedomāties šādu pamatojumu, bet ja konkrēto normatīvoa aktu (citu) izskatīšanas gaitā tāds pamatojums tiks sniegts, to var iekļaut konkrētajā normatīvajā regulējumā! BET noteikumos par Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, ir jāparedz visu VIIS datu saņemšana. Turklāt kaut vai tādēļ, lai nebūtu katru reizi jāgroza MK notyeikumi, jo kā pierādīja LPS jau līdzīnējā uzsstājība- jau iepriekšējā periodā tomēr sāka saņemt datus, ko iepriekš nesaņēma, kā arī pēc saskaņošanas sanāksmes ar LPS pati FM jau ir papildinājusi noteikumu projekta punktu ar vēl citiem datu laukiem, kas nebija iekļauti notiekumu proejkltā brīdī, kad tas tika izskatīts VSS. 

Izglītības uz zinātnes ministrija – Valsts izglītības informācijas sistēmā reģistrētos datus par formālās izglītības ietvaros iegūto kvalifikāciju vai kvalifikāciju, kas iegūta, veicot ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanu;

LPS pateicas par daļēju iebilduma ņemšanu vērā, tomēr tā kā IZZIŅĀ ir minēts sekojošs Finanšu ministrijas viedoklis:  : 

"Saskaņā ar normatīviem aktiem par fizisko personu datu aizsardzību pārzinis ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus. Savukārt personas datu operators (saskaņā ar Regulas Nr. 2016/679 4.panta 8.punktu - apstrādātājs) ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kura pārziņa vārdā apstrādā personas datus.
Šobrīd praksē tie finansējuma saņēmēji, kuri tikai īstenotā projekta ietvaros veic personas datu apstrādi tiek interpretēti kā apstrādātāji, jo pēc būtības, tie veic ar ES fondus regulējošiem normatīvajiem aktiem uzliktos pienākumus.
Darba grupa personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi[1], 2010. gada 16. februāra atzinumā 1/2010 par jēdzieniem “personas datu apstrādātājs” un “apstrādātājs” ir norādījusi, ka apstrādātāja pastāvēšana ir atkarīga no lēmuma, ko pieņem pārzinis, kurš var izvēlēties vai nu apstrādāt datus savā organizācijā, piemēram, uzticot šo darbu darbiniekiem, kas ir pilnvaroti apstrādāt datus pārziņa tiešā vadībā, vai arī pilnīgi vai daļēji uzticēt ar datu apstrādi saistītās darbības ārējai organizācijai, t.i., juridiski atsevišķai personai, kas rīkojas tā interesēs. Tāpat minētajā atzinumā kā viens no piemēriem norādīts, kad, neatkarīgi no tā, ka dažādas iesaistītās puses secīgi apstrādā vienus un tos pašus personas datus, abas puses ir uzskatāmas par diviem atsevišķiem pārziņiem.
Finansējuma saņēmējs veic personas datu apstrādi (vāc, apstrādā, uzkrāj), lai atbilstoši ES fondus regulējošiem normatīviem aktiem īstenotu projektu, sasniegtu projektā noteikto mērķi un uzraudzības rādītājus. Savukārt CFLA veic personu datu apstrādi, lai īstenotu ES fondus regulējošiem normatīvos aktos noteiktos pienākumus un izpildītu EK noteiktās prasības.
Saskaņā ar ES fondu regulējošiem normatīvajiem aktiem CFLA nav noteikts kā personas datu pārzinis, kā arī tai nav noteikts pienākums uzdot finansējuma saņēmējam CFLA vārdā un interesēs apstrādāt personas datus. Lai finansējuma saņēmēju varētu noteikt par apstrādātāju, saskaņā ar normatīvajos aktos par fizisko personu datu aizsardzību noteikto regulējumu CFLA kā datu pārzinim būtu jānoslēdz ar katru finansējuma saņēmēju vienošanās par datu apstrādi, jāveic apstrādātāju uzraudzība un kontrole, lai pārliecinātos, ka datu apstrādē tiek ievērotas normatīvo aktu prasības un vienošanās nosacījumi. Minētais pienākums būtu papildus administratīvais slogs CFLA.
Izvērtējot augstāk minēto un to, ka CFLA un finansējuma saņēmēju gadījumā iztrūkst viens no būtiskajiem nosacījumiem, t.i., nav CFLA kā datu pārziņa uzdevuma apstrādāt personas datus tā vārdā un interesēs, kā arī nav kopīgu mērķu personas datu apstrādei, tad finansējuma saņēmēju nav pamats atzīt par apstrādātāju.
Lai novērstu turpmākas normatīvo aktu par personas datu apstrādi normu interpretācijas iespējas, MK noteikumu projektā tiek noteikts, ka finansējuma saņēmējs ir datu pārzinis, veicot datu apstrādi projekta ietvaros. Savukārt ar minēto noteikumu 28.punktu, tiek noteikts, ka  CFLA ir datu pārzinis, veicot personas datu apstrādi Vadības likumā noteikto funkciju ietvaros.

Ievērojot minēto, lai nesašaurinātu normas mērķi, ierosinājums precizēt normu, netiek ņemts vērā.

[1] Izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas Nr. 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 29. pantu.

2022.gada 27.septembra saskaņošanas laikā puses vienojās, ka KPVIS ietvaros finansējuma saņēmējs, apstrādājot sava projekta personas datus, ir datu pārzinis, cik tālu to nosaka datu apstrādes nolūks. Tāpat puses vienojas, ka CFLA, veicot savus pienākumus, tai skaitā apstrādājot datus KPVIS, ir datu pārzinis un ir atbildīgs par KPVIS uzkrāto datu drošību. Papildus, ņemot vērā Datu valsts inspekcijas skaidrojumus, puses vienojas, ka punkts tiks svītrots un jautājums tiek skatīts  un risināts vispārējā regulējuma ietvaros, tai skaitā slēdzot līgumus par projekta īstenošanu un tur nosakot precīzus datu apstrādes un apmaiņas nosacījumu, ja attiecināms." 


Lūdzam  tomēr precizēt 26.punktu, paredzot, ka finansējuma saņēmējs nav datu pārzinis tiem fizisko personu datiem un no tā brīža, kad, atbilstoši normatīvajiem aktiem  tos ievada KPVIS, jo kopš šo datu ievades KPVIS finansējuma saņēmējs ne fiziski, ne tiesiski nevar nodrošināt šo daru paŗraudžibu kā pārzinis.

Finansējuma saņēmējs apstrādā fiziskas personas datus tādā apjomā, kas nepieciešams, lai īstenotu projektu, kā arī sagatavotu un iesniegtu sadarbības iestādē maksājuma pieprasījumu un pārskatu par projekta dalībniekiem, kā arī tos pamatojošos dokumentus. Finansējuma saņēmējs nav fizisko personu datu pārzinis tiem datiem, ko tas ir ievadījis Vadības informācijas sistēmā vai nodevis sadarbības iestādei, no brīža, kad dati ievadīti vai nodoti. 

Tā kā 27.septembra sanāksmē, izskatot LPS iebildumu - papildināt noteikumus ar šādu jaunu normu: "Vadības informācijas sistēmā projekta iesniedzējam un finansējuma saņēmējam un finansējuma gala saņēmējam (ja nepieciešams) tiek nodrošināti visi valsts informācijas sistēmās esošie dati, kas pēc būtības nepieciešami projektam."

Puses vienojās, ka tajos gadījumos, kad finansējuma saņēmējam vai finansējuma gala saņēmējam ar normatīvo aktu tiek uzlikts pienākums, kura īstenošanā ir nepieciešami dati, kas ir valsts informāciju sistēmās, piemēram, finanšejumu drīkst izlietot apmācībām tikai tādiem cilvēkiem, kas konkŗetā bŗidī ir reģistrējušies Nodarbinātības dienestā kā bezdarbnieki, vai arī - rehabilitācijas pakalpojumu var sniegt tikai cilvēkiem ar konkrētu invaliditāti, Tad šādos gadījumos valstij ir jānodrošina arī mehānisma- kādā finansējuma saņēmējs vai finansējuma gala saņēmējs var iegūt valsts informāciju sistēmās esošos datus, lai nodrošinātu pārbaudi, ka izpilda obligātos nosacījumus, it īpaši,  ja obligāto nosacījumu neizpilde varētu rezultēties finansējuma samazinājumā, ja izrā'ditos, ka valsts informācijas sistēmās ir citi dati nekā finansējuma saņēmējam ir apgalvojuši aktivitātes dalībnieki. 
Tāpēc lūdzam būtiski precizēt MK protokollēmuma projekta punktu, lai tas atbilstu panāktajai norunai, piemēram izsakot to šādā redakcijā: 


 

Ministrijām, izstrādājot Ministra kabineta noteikumu projektus par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu, izvērtēt un, ja attiecināms, lemt par nepieciešamību nodrošināt tiesisko ietvaru , kā arī tehnisko mehānismu, kādā finansējuma saņēmējs vai finansējuma gala saņēmējs  var pārbaudīt pilnveidi mērķa grupas dalībnieka atbilstību dalībai projektā pārbaudei, atbilstoši valsts informāciju sistēmās esošajiem datiem, t.sk. nepieciešamības gadījumā nodrošinot finansējuma saņēmēju vai finansējuma gala saņēmēju ar valsts informāciju sistēmās reģistrēto datu izmaiņām projekta laikā, ja šādi dati varētu ietekmēt saņemamo gala finansējuma apjomu.  .