Atzinums

Praksē var rasties nepieciešamība ietvert dažādu nozaru pārstāvjus eksaminācijas komisijā. Lai neierobežotu eksaminācijas komisijas sastāvu, aicinām precizēt šo apakšpunktu atbilstoši piedāvātajai redakcijai.
 

29.²2. vismaz divu ekspertīžu iestāžu vadītājus vai viņu pilnvarotus pārstāvjus;

Šī brīža prakse liecina, ka tiesu eksperta kandidātam tiek paziņots tikai eksāmena kopējais rezultāts. Nepilnīga informācija par eksāmena rezultātiem liedz tiesu eksperta kandidātam saprast, kādas zināšanas un prasmes ir jāpilnveido, gatavojoties atkārtotam eksāmenam, kā arī izsvērti lemt par eksāmena rezultātu apstrīdēšanu Tieslietu ministrijā. Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām precizēt šo punktu atbilstoši piedāvātajai redakcijai. 

59. Lēmumu par atteikumu izsniegt tiesu eksperta sertifikātu kandidātam paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Lēmumā tostarp norāda katras eksāmena daļas un tās pozīcijas vērtējumu, kā arī kopējo vērtējumu.

Atrunāt Anotācijas 1.3. sadaļā lietoto neatrunāto saīsinājumu "Noteikumi Nr. 834" pēc analoģijas no Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu sagatavošanas noteikumi” 43. punktu.

-

Aicinām izvērtēt, vai nodaļā ietvertais regulējums par tiesu ekspertu apmācību programmu saturu un šo mācību procesa kārtību atbilst nodaļas, kura ir saistīta ar sertifikācijas jautājumiem pēc apmācību programmas apguves, saturam, kā arī norādītajā noteikumu izdošanas pamatojumā (likumā) ietvertajam pilnvarojumam.

-

Lūdzam precizēt normu, jo  Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs nesniedz šādas izziņas privātpersonām, proti, vai uz viņām ir attiecināma kāda likuma ierobežojumi. Saskaņā ar Sodu reģistra likumu, privātpersonām ir tiesības saņemt izziņu no Sodu reģistra aktuālās un arhīva datu bāzes. 

-

Aicinām izvērtēt, vai ir pamatoti izvirzīt formālu prasību personai, kura vēlas apgūt apmācības programmu tiesu eksperta specialitātē, iesniegt apliecinājumu, ka uz personu neattiecās likumā noteiktie ierobežojumi. Ja projektā netiek noteikta nekāda ietekme vai sekas, kas iestājas apliecinājuma neiesniegšanas vai likumā noteikto ierobežojumu esamības gadījumā, iesniegtajam apliecinājumam ir tikai informatīva daba. Var piekrist anotācijā paustajam viedoklim, ka ieguldījumi mācību procesā nav pamatoti, ja persona nekvalificēsies tiesu eksperta kandidāta statusam. Bet, tādā gadījumā prasības par personas kvalificēšanās pienākumu ir jāattiecina uz laiku pirms persona uzsāk apmācības programmu tiesu eksperta specialitātē. Šobrīd tā nav - prasība personai kvalificēties un Tiesu ekspertu padomes izveidotajai izvērtēšanas komisija lemt ir pēc personas apgūtās apmācības programmas un pirms persona kļūt par tiesu eksperta kandidātu.

-

Precizēt projektā iekļauto atsauci uz noteikumu 28.³ punktā minēto personas iesniegumu, ievērojot to, ka noteikumu 28.³ punktā ir noteikts Tiesu ekspertu padomes pienākums iesniegt dokumentus izvērtēšanai komisijai, bet ne personas pienākums iesniegt iesniegumu. 

-

Precizēt Projektā ietvertā 28.⁵2. apakšpunkta redakciju, aizstājot vārdu “iesniegums” ar vārdu “pieteikums”, jo minētajā apakšpunktā ir ietverta iekšējā atsauce uz Projektā iekļauto 28.³ apakšpunktu, kur ir paredzēts “pieteikums”, nevis “iesniegums”. Minētais precizējums nepieciešams, lai nodrošinātu vienveidīgu terminoloģijas lietojumu.
 

-

Precizēt Projektā ietverto 28.⁷ apakšpunkta redakciju, aizstājot vārdu “iesniegums” ar vārdu “pieteikums”. Minētais nepieciešams, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 834 "Tiesu ekspertu sertifikācijas un resertifikācijas kārtība" 14. punkta noteikto, ka kandidāts padomē iesniedz pieteikumu. Minētais precizējums nepieciešams, lai nodrošinātu vienveidīgu terminoloģijas lietojumu.

 

-

Aicinām izvērtēt, vai prasību par apliecinājuma iesniegšanu, nevar aizstāt, nodibinot Tiesu ekspertu padomei tiesības patstāvīgi iegūt informāciju (piemēram, projekta 11. un 12. punkts). Tas atbilstu arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astotajā daļā noteiktajam valsts pārvaldes principam.

-