Atzinums

Par: 32.lpp. IZM saredz vairākus papildu priekšnosacījumus, kas varētu nodrošināt institucionālā finansējuma veiksmīgu aprobāciju. Kā galvenie priekšnosacījumi ir ka iestādei ir pietiekami attīstīta pārvaldība, lai varētu realizēt institucionālā finansējuma sniegtās iespējas, attīstīta finanšu sistēma, stipra kvalitātes vadības sistēma, kas spēs nodrošināt rezultātu. Tabula.

Iebildums.
Ziņojumā nav noteikts skaidrs vērtēšanas mehānisms: kā vērtēs (kritēriji), kas vērtēs, finansiālā ietekme un izcelsme vērtēšanas procesam.
Papildu priekšnosacījumi augstskolu atbilstības novērtēšanai, kas paredzēti institucionālā finansējuma veiksmīgai aprobācijai, gan attīstības pārvaldības, gan finanšu sistēmas, gan kvalitātes nodrošināšanas sadaļā jau tiek izvērtēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kā rezultātā augstskola ir leģitīma darboties un attīstīties.
Būtiski uzsvērt, ka Ministru kabineta 2018. gada 9. janvāra noteikumu Nr. 26 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi” ietvaros otrās atlases kārtas projekta īstenošanas gaitā (projekta iesniedzējs – Izglītības un zinātnes ministrija) tika realizētas atbalstāmās darbības: Ministru kabineta virzītu augstskolas padomes locekļu kandidātu atlase un kompetenču novērtēšana; valsts dibinātu augstskolu attīstības stratēģiju izstrāde un ieviešana; kompetences celšanas pasākumi valsts dibinātu augstskolu padomju locekļiem. Projekts ietvēra virkni pasākumus, tostarp neatkarīgo ekspertu piesaisti augstskolu stratēģiju un attīstības politiku izvērtēšanai, ieteikumu sniegšanai un saskaņošanai līdz 2023. gada 31. decembrim.
Ņemot vērā iepriekš minēto nav saprotams:
Vai Izglītības un zinātnes ministrija veiks pārvērtējumu iepriekš vērtēšanas procesā iesaistīto Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvju un piesaistīto neatkarīgo ekspertu novērtējumam attiecībā uz augstskolu stratēģijām un saistītajām attīstības politikām, vai piesaistīs citus neatkarīgus ekspertus, kas radīs papildu administratīvo un finansiālo slogu?
Vai tiks veiktas studiju virzienu akreditācijas, ko nodrošina Akreditācijas informācijas centrs un tās piesaistīti neatkarīgie eksperti, pārvērtējums, kas ietver gan īstenoto studiju programmu klāsta attīstību, gan kopējo kvalitātes pārvaldības sistēmas izvērtējumu?

 

-

Par: 21.lpp. Sākot no 2026. gada, lai nodrošinātu elastību sistēmā un panāktu to, ka finansēšanas sistēma maksā iestādēm atbilstoši paveiktajam, tiek piedāvāts ieviest mainīgo komponenti pirmā pīlāra ietvaros, kur finansējums starp augstākās izglītības iestādēm tiktu pārdalīts atbilstoši to sagatavotajam absolventu skaitam un spējai sasniegt savus galvenos veiktspējas rādītājus, ņemot vērā jomas resursietilpīgumu un darba tirgus pieprasījumu. Šādas pārdales ietvaros tiktu ikgadēji pārdalīts vismaz 15% no kopējā augstākās izglītības sistēmas finansējuma.

Iebildums.
Jāuzsver, ka lai varētu sekmīgi reformēt augstākās izglītības nozari un izmantot to valsts attīstības un starptautiskās konkurētspējas mērķim, pilnveidojot augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, kas ļaus veicināt augstākās izglītības kvalitāti, pieejamību, kā arī efektīvu resursu izmantošanu, sagatavoto absolventu skaita rādītājs nav nošķirams un savstarpēji salīdzināms starp dažādu tipu augstskolām, kurām noteikti atšķirīgi darbības mērķi Augstskolu likumā.
Līdz ar to, no Ziņojuma esošās redakcijas izriet, ka tiks palielināts finansējums augstskolām ar lielu studējošo skaitu, kā rezultātā tiek sagatavoti arī vairāk absolventu.
Šāda pieeja radīs regresīvu finansējuma pieejamības sistēmu gan augstskolām, kas sagatavo profesionāļus noteiktās darbības jomās, piemēram, mākslā, sportā, kā arī augstskolām reģionos.
Vienlaikus, jāuzsver, ka valdības deklarācijas 27. pasākums paredz ieguldīt ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīt industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināt tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība, kas bez augsti kvalificētiem speciālistiem reģionā nav iespējams.
 

-

Par: 19.lpp. “Scenāriju salīdzināšana”
Viens no būtiskākajiem kritērijiem ir ilgtspēja, kas vērtē to, cik drīz pēc reformēšanas būs nepieciešams veidot jaunu reformu. Šajā ziņā bāzes celšana iegūst zemu vērtējumu, jo faktiski tā ir jautājuma atlikšana uz pāris gadiem, līdz būs nepieciešams atkal celt bāzi. Līdzīgi izaicinājumi rodas arī ar bezmaksas augstākās izglītības sistēmu.
1. tabulā “Augstākās izglītības finansēšanas sistēmas attīstības scenāriju salīdzinājums” (19. lpp.) atspoguļots salīdzinājums ar vērtējumiem “Augsts”, “Vidējs” un “Zems” scenāriju salīdzināšanai.

Iebildums.
Ziņojuma tabulā, veiktais augstākās izglītības finansēšanas sistēmu scenāriju salīdzinājums nesniedz iespēju izvērtēt tā atbilstību noteiktajiem rādītājiem “Augsts”, “Vidējs” un “Zems”, tādējādi radot bažas par veiktā salīdzinājuma piemērošanu finansēšanas modeļa izvēlē un tā ilgtspējā sabiedrības interesēs.
Būtiski uzsvērt, ka nav iespējams skatīt atrauti finansiālo ilgtspēju no ilgtspējas kopumā, kas paredz, ka ilgtspējīgai attīstībai jānodrošina mūsdienu vajadzību apmierināšana, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzības.

 

-

Par: 6.lpp. Jaunā  sistēma
Sociālo stipendiju saņēmēju loka paplašināšana, lai nodrošinātu papildu finansiālo atbalstu tiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams

Iebildums.
Sociālo stipendiju paredzēšana papildu esošajai, piemēram “Studētgods”,  ir vērtējama kā atbalstāma iniciatīva, tomēr tā finansiālajai izcelsmei jābūt sasaistītai ar sociālā finansējuma plānošanas un piešķiršanas ietvaru..
 

-

Par: 6.lpp. Jaunā sistēma
Iestāžu finansiālās brīvības palielināšana, atvieglojot adekvāta finansējuma uz studējošo iegūšanu. Atvieglojumi darba devēju iesaistei augstākās izglītības finansēšanai. Iestāžu izmaksu monitorings, lai izvērtētu finansiālo efektivitāti.

IEBILDUMS
No Ziņojuma ietvaros nav sniegts pilnvērtīgs izklāsts kā tiks palielināta iestāžu finansiālā brīvība, kādi būs kritēriji finansējuma piešķiršanā un kā tas palielina izglītības kvalitāti un pieejamību kopumā un ilgtermiņā, ievērojot to, ka Izglītības un zinātnes ministrijai būs monopoltiesības finansējuma piešķiršanā, vienojoties ar katru augstskolu atsevišķi.

Vienlaikus jāuzsver, ka nav atspoguļots risinājums saistībā ar to, ka Latvijā ir viens no zemākajiem finansēšanas līmeņiem uz vienu studējošo starp Eiropas un OECD valstīm, kā arī zems kopējais augstākā izglītības finansēšanas īpatsvars no valsts iekšzemes kopprodukta.

-

Par: 5.-6.lpp. Esošā sistēma
Pašreizējā modelī ir liels uzsvars uz procesu (studējošo skaits), sniegumā balstīts augstskolu finansējums sastāda mazu daļu no kopējā finansējuma

Iebildums.
Tieši studējošo skaits augstākās izglītības iestādēs īstenotajās  studiju programmās, kas atbilst   strauji mainīgajām darba tirgus vajadzībām un tautsaimniecības attīstībai, nodrošina absolventu skaitu.  To apliecina arī Ziņojumā norādītais par studējošo atbirumu Latvijā, kas ir zem vidējā rādītāja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk - OECD) dalībvalstīs.
Būtiski rast risinājumus jaunām studiju formām, kā piemēram, lēnās studijas, kas veicinās absolventu skaita pieaugumu ilgtermiņā un neradīs draudus iedzīvotāju aizplūšanai uz citām valstīm.
 

-

Par: 5.lpp. Esošā sistēma
Lielāka daļa no studējošajiem (60%) maksā pilnu studiju maksu, veidojot faktiski sociāli regresīvu sistēmu, kur iespēja iegūt budžeta vietu (40% no studējošiem) korelē ar ģimenes labāku sociāli ekonomisko stāvokli

Iebildums.
Apgalvojums, ka lielākā daļa no studējošajiem (60%) maksā pilnu studiju maksu, faktiski veidojot sociāli regresīvu sistēmu, nav pamatots ar vispusīgu (studiju jomas, augstskolu tipi, policentriskais aspekts u.c.) datos balstītu savstarpēji salīdzinošu izvērtējumu, kas rada šaubas par Ziņojumā ietverto attīstības scenāriju dzīvotspēju, vienlaikus ievērojot studējošo un absolventu pieauguma veicināšanas nozīmīgumu STEM jomas attīstības stiprināšanai.
 

-

Par: 5. lpp. Lai risinātu sistēmas izaicinājumus, tiek piedāvāts:
1) pāriet uz institucionālo finansēšanas principu, kā ietvaros valsts piešķir bloka dotāciju augstākās izglītības iestādēm, kas var brīvi izmantot šos līdzekļus sevis noteikto bezmaksas, līdzmaksājuma un maksas vietu nodrošināšanai;

Iebildums.
Studējošā līdzmaksājuma noteikšana nav atbalstāma, jo tas var būtiski ietekmēt studentu skaita kritumu, kas jau atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam noteiktajam tiek paredzēts augsts, ievērojot demogrāfiskās attīstības nozīmīgo ietekmi uz izglītības sektoru.
Būtiski atzīmēt, ka studējošā līdzmaksājuma ieviešana nozīmīgi var ietekmēt Latvijas reģionālo augstskolu pastāvēšanu un kvalitatīvas augstākās izglītības pieejamību tuvu dzīves vietai.
Papildu finansiālā sloga radīšana studējošajiem pastiprinās izvēli doties studēt uz ārvalstīm bezmaksas studiju vietās, vienlaikus saņemot stipendiju, un turpmāk arī to saglabājot par savu dzīvesvietu.
Ziņojumā nav caurskatāmi atspoguļots un pamatots kā tieši studējošā līdzmaksājums veicinās taisnīgāku izmaksu sadalījumu, vienlaikus norādot, ka no Ziņojuma esošās redakcijas nav gūstama pārliecība, ka papildu finansiālā sloga ieviešana Latvijas iedzīvotājiem palielinās resursu apjomu izglītības sistēmā, lai attīstītu kvalitāti.
Pāreja uz līdzmaksājuma ieviešanu faktiski veidos sociāli regresīvu sistēmu.


 

-