Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par atļaujām jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus. 
Ministru kabineta noteikumu izdošanas norādi nepieciešams izteikt atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumā (turpmāk – likums) noteiktajam. Vēršam uzmanību, ka likuma 22. panta pirmajā daļā nav noteikts pilnvarojums Ministru kabinetam par noteikumu izdošanu, bet tas ir noteikts panta otrajā daļā. Šajā daļā esošā iekšējā atsauce uz panta pirmo daļu Ministru kabineta noteikumu izdošanas norādei nav saistoša.  
 

-

Projekta 1. punkta pirmo teikumu nepieciešams precizēt atbilstoši likuma 22. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam pilnvarojumam. Vēršam uzmanību, ka šobrīd pietiekami precīzi nav noteiktas prasības atļaujas saņēmējam, kā arī precīzi nav noteikta iestādes kompetence saistībā ar atļauju, kā arī vispār netiek norādīts par kritērijiem atļaujas izsniegšanas atteikšanai un projektā šobrīd nav regulējuma par to. Vēršam uzmanību, ka viss likuma pilnvarojums ir jānorāda korekti un precīzi, vai arī, piemēram, projekta anotācijas IV sadaļā jānorāda, ka likuma pilnvarojums daļā tiks ieviests ar citu normatīvo aktu. Tieslietu ministrija piedāvā likuma pilnvarojumu projekta 1. punktā izteikt ar diviem vai vairākiem apakšpunktiem, lai precīzi un pārskatāmi to izteiktu. Savukārt projekta 1. punkta otro teikumu nepieciešams svītrot. Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta noteikumu 1.punktā raksta likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam par noteikumu izdošanu, bet nenorāda, uz ko jaunais regulējums nav attiecināms. Šādu regulējumu var iekļaut Ministru kabineta noteikumu turpmākajos punktos. Vienlaicīgi norādām, ka projekta 1. punkta otrajā teikumā piedāvātais regulējums neatbilst likuma pilnvarojumam, jo noteikumos nepieciešams regulēt atļauju izsniegšanas kārtību likumā noteiktos gadījumos, proti, administratīvo procesu iestādē, nevis tehniskus procesus. Likuma 22. panta pirmā daļa precīzi nosaka, uz kādiem gadījumiem ir attiecināms regulējums un visos citos gadījumos elektroenerģijas ražošanas iekārtu nomaiņa elektroenerģijas tirgus jomā ir šādu iekārtu īpašnieku atbildības jautājums.  
 

-

Projekta 2. punktā un turpmāk projektā ir paredzēts tiesiskais regulējums par drošības naudas apmēru, tās samaksas un atmaksāšanas kārtību. Vēršam uzmanību, ka projektā paredzētā tiesiskā regulējuma mērķis ir veidot administratīvo procesu iestādē, bet saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 18. panta pirmo daļu administratīvais process iestādē privātpersonai ir bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi. Likumā esošais regulējums šādas drošības naudas iekasēšanas (samaksas) tiesības neparedz un arī likuma pilnvarojums Ministru kabinetam to neparedz ar noteikumiem. Ievērojot minēto, projektā esošo regulējumu par drošības naudu nepieciešams svītrot. Papildus vēlamies norādīt, ka 2022.gada 14.jūlijā pieņemtā likuma “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, ar kuru likuma 22. pants izteikts jaunā redakcijā, mērķis bija vairot saražotās elektroenerģijas daudzumu un mazināt birokrātiskos šķēršļus atļauju šo darbību veikšanas saņemšanai, tādēļ saistībā ar jauno regulējumu nav korekti tik plaši atsaukties uz spēku zaudējušajiem Ministru kabineta 2020. gada 2. septembra noteikumiem Nr.559 “Noteikumi par atļaujām elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai”, proti, par šo noteikumu regulējuma pārņemšanu.  
 

-

Projekta 2. punktā un turpmāk projektā ir paredzētas sešu pielikumu norādes. Vēršam uzmanību, ka šobrīd pielikumu noformējums neatbilst Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.108) 120.2. apakšpunktā noteiktajam. Ievērojot minēto, projekta pielikumus nepieciešams atbilstoši precizēt, jo elektroniskā dokumenta datnes nosaukums vai pielikuma virsrakstā esošais nosaukums neļauj šādu pielikumu saistīt ar konkrēto projekta normu.  
 

-

Projekta 2.2. apakšpunktā un turpmāk projektā ir paredzēts tiesiskais regulējums ražotājiem ar jaudu “viens megavats vai vairāk”, lai gan likuma pilnvarojums paredz veidot regulējumu par ražošanas iekārtām ar jaudu, kas ir vienāda vai pārsniedz 500 kilovatus. Tādējādi šobrīd projektā nav paredzēts izvērsts regulējums par to, kā jārīkojas personām, kurām ražošanas iekārtas būs ar jaudu, kas ir no 500 kilovatiem līdz vienam megavatam. Ievērojot minēto, piedāvājam projektā visiem ražotājiem veidot vienotu regulējumu vai arī nepieciešamības gadījumā to noteikt atšķirīgu, bet kopā, piemēram, viena punkta apakšpunktos.  
 

-

Projekta 5. punktā un turpmāk projektā ir paredzēts tiesiskais regulējums, ka ministrija “pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu”. Vēršam uzmanību, ka likuma 22.pantā tiek izmantots apzīmējums “ministrijas atļauja”. Piedāvājam šādu apzīmējumu izmantot arī visā projektā, jo tādējādi normas kļūs pārskatāmākas un atbilstošākas likuma regulējumam.  
 

-

Projekta 6. punktā paredzēto privātpersonai nelabvēlīgo regulējumu un tā pamatojumu projekta anotācijā piedāvājam papildus izvērtēt un precizēt. Vēršam uzmanību, ka personas valdījumā vai īpašumā var būt daudzi nelieli nekustamā īpašuma objekti ar blakus esošiem, bet atšķirīgiem kadastra numuriem vai apzīmējumiem, tādēļ šāda kritērija noteikšana nebūs pietiekami korekta un efektīva. Turklāt projekta anotācijā minētais šāda regulējuma mērķis - lai novērstu elektrostacijas nepamatotu sadalīšanu nelielās daļās, nolūkā izvairīties no ministrijas drošības naudas un tālākas elektrostacijas ieviešanas uzsākšanas kontroles, norāda, ka regulējuma mērķis nav veicināt elektroenerģijas ražošanu. Papildus norādām, ka projekta anotācijā saistībā ar šo regulējumu tiek kļūdaini minēts noteikumu 5. punkts. Tieslietu ministrijas ieskatā, ja šī regulējuma ietvaros elektroenerģijas ražotājs par saražoto elektroenerģiju nesaņem valsts atbalstu un elektroenerģijas pārvades sistēma tehniski ir spējīga pieņemt saražoto elektroenerģiju, tad projektā nebūtu pieļaujami konkurences tiesību ierobežojumi vai jebkādi formāli un birokrātiski šķēršļi, jo īpaši - “izvairīties no drošības naudas samaksas”. Šāda regulējuma veidošana ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā noteiktajiem valsts pārvaldes principiem, kā arī Administratīvā procesa likumā noteiktajiem privātpersonu tiesību prioritāras ievērošanas principiem.  
 

-

Likuma 22.panta otrā daļa paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam ar noteikumiem veidot regulējumu par kritērijiem atļaujas izsniegšanas atteikšanai. Vēršam uzmanību, ka šobrīd projekta 8.punktā nav paredzēts atbilstošs regulējums, jo tas paredz iestādes tiesības jebkurā gadījumā pieņemt subjektīvu lēmumu. Ievērojot minēto, projektu nepieciešams atbilstoši papildināt, lai projektā būtu precīzi definēti kritēriji nelabvēlīga lēmuma (administratīvā akta) pieņemšanas gadījumiem.
 

-

Projekta 9. punktā esošo regulējumu par 10 mēnešu termiņu elektroenerģijas ražošanas uzsākšanai nepieciešams papildus izvērtēt. Vēršam uzmanību, ka šāds termiņš ierobežo personas tiesības un tas būtu jānosaka ar likumu vai tajā noteiktu pilnvarojumu Ministru kabinetam par noteikumu izdošanu. Turklāt par šādu ierobežojumu izvērsts pamatojums jāsniedz projekta anotācijā, nevis projektā paredzētā regulējuma salīdzinājums ar spēku zaudējušo Ministru kabineta noteikumu regulējumu. Tieslietu ministrija var pieļaut to, ka sadales sistēmas operatoram ražošanas procesu plānošanai ir nepieciešami noteikti pieslēguma veikšanas vai jaudas izmaiņu termiņi, bet šādus termiņus nevarētu interpretēt kā Administratīvā procesa likuma 11. pantā noteiktā likuma atrunas principa pārkāpumus, proti, projekta 10. un 14. punktā nevar veidot regulējumu par privātpersonai nelabvēlīgu lēmumu vai rīcību pamatojoties uz projektā šādi noteiktu termiņu.
Papildus vēlamies norādīt, ka projekta 9. punktā un turpmāk projektā esošo apzīmējumu “iesniedzējs” nepieciešams papildus izvērtēt un precizēt. Vēršam uzmanību, ka iesniedzējs ir persona administratīvā procesa laikā iestādē, bet pēc iestādes lēmuma pieņemšanas tas kļūst par adresātu. Savukārt likuma 22.pantā tiek izmantots apzīmējums “elektroenerģijas ražotājs”. Tāpat arī personas identifikācijai, kura ir saņēmusi atļauju, bet nav uzsākusi elektroenerģijas ražošanu, būtu pieļaujams apzīmējums “atļaujas turētājs”. 

-

Projekta 10. punktā paredzēto regulējumu par ministrijas atļaujas atcelšanu piedāvājam papildus izvērtēt un precizēt. Vēršam uzmanību, ka likuma 22.pantā tiek noteikts pilnvarojums Ministru kabinetam ar noteikumiem veidot regulējumu par atļaujas atcelšanas kārtību. Ievērojot minēto, projektā nepieciešams noteikt izvērstu procedūru atļaujas atcelšanai.  
 

-

Projekta 17. punktā esošo regulējumu par ministrijas atļaujas pagarināšanu nepieciešams izvērtēt un precizēt. Vēršam uzmanību, ka likuma 22.pantā tiek noteikts pilnvarojums Ministru kabinetam ar noteikumiem paredzēt atļaujas derīguma termiņa pagarināšanas kārtību. Ievērojot minēto, projektā nepieciešams veidot izvērstu procedūru atļaujas pagarināšanai ar precīzi definētiem nosacījumiem, proti, personas tiesībām un iestādes pienākumiem pagarināt atļauju,  
 

-

Projekta 18. punktā esošo regulējumu par atļaujas pārreģistrēšanu citai personai nepieciešams izvērtēt un precizēt vai svītrot. Vēršam uzmanību, ka likuma 22. pantā nav paredzēta atļaujas pārreģistrācija. Tādējādi atļaujas pārreģistrēšana ir pieļaujama kā jaunas atļaujas izsniegšana. Tieslietu ministrija var pieļaut, ka šādas “jaunas atļaujas” reģistrācijas darbības notiek uz atvieglotiem nosacījumiem, piemēram, līdzīgi kā atļaujas termiņa pagarināšanai, bet šādas procedūras projektā nevar būt kā atsevišķs process.
 

-