Atzinums

Lūdzam papildināt rīkojuma projekta anotāciju ar detalizētu skaidrojumu par to, kā kāds no šā brīža Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā ietvertā starpgabala definīcijas kritērijiem iestājas konkrētajos faktiskajos apstākļos (izskaidrot tiesību normas interpretācijas un piemērošanas ceļu kontekstā ar starpgabala kā jēdziena mērķi, kādā ir konstatēts, ka konkrētais nekustamais īpašums ir starpgabals). Rīkojuma projekta anotācijā sniegts skaidrojums, ka, ņemot vērā, ka nekustamajam īpašumam piekļuve šobrīd nav nodrošināta, zemes vienībai piekļuvi nav iespējams nodrošināt vispār (arī nākotnē). Ņemot vērā, ka "nav nodrošināta piekļuve" un "nevar nodrošināt piekļuvi" ir divi dažādi apstākļi, secinot faktisko apstākļu atbilstību vienam no tiem ("nav nodrošināta piekļuve"), no tā neizriet automātisks secinājums par faktisko atbilstību pavisam citam apstāklim ("nevar nodrošināt piekļuvi"). Līdz ar to lūdzam skaidrot tiesību normas interpretācijas ceļu - kā, secinot, ka piekļuve šobrīd nav nodrošināta, no tā izriet secinājums, ka to arī nav iespējams nodrošināt. 
Saistībā ar minēto, lai būtu iespējams konkrēti izprast iepriekšminētās interpretācijas robežas, lūdzam arī sniegt skaidrojumu, vai Finanšu ministrijas ieskatā visos gadījumos, kad nekustamajam īpašumam nav nodrošināta piekļuve (t.sk., ar tiesiski nodibinātu servitūtu), automātiski visos gadījumos tiks izdarīts secinājums, ka piekļuvi nodrošināt nav iespējams vai tomēr var būt arī tādi gadījumi, kad piekļuve nebūs nodrošināta, tomēr nekustamais īpašums netiks atzīts par starpgabalu, jo tiks konstatēts, ka piekļuvi ir iespējams nodrošināt, ņemot vērā kādus konkrētus apstākļus (piemēram, īpašuma vērtība utml). 
Tieslietu ministrija no anotācijā sniegtā skaidrojuma negūst pārliecību, ka konkrētajā gadījumā nekustamā īpašuma pārdošana par nosacītu cenu valstij būs finansiāli izdevīgāks risinājums par tā pārdošanu izsolē (kurā var piedalīties ikviens kaimiņa īpašuma īpašnieks un ikviens sabiedrības loceklis), kas ir Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktais primārais mantas pārdošanas veids, kas savukārt vērsts uz Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. panta 2. punktā noteiktā pienākuma izpildi (valsts pienākums mantu atsavināt par iespējami augstāku cenu).
 

-