Atzinums

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka publisku personu īpašumu īpašniekiem/pārvaldītājiem atlīdzināmie regulārie izdevumi, uzturot un apsaimniekojot publiskajām personām piederošajos īpašumos ārtelpas (piemēram, ēku jumtus), tiks iekļauti atlīdzībā, kas varētu būt noteikta, piemēram, uz tuvākajiem 5-7 gadiem.
Atkārtoti norādām, ka šādam risinājumam nepiekrītam un gatavojot  grozījumus Ministru kabineta 2018.gada 20.februāra  noteikumos Nr.97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi”, nosakot, ka šie noteikumi neattiecas uz bezvadu elektronisko sakaru infrastruktūras izvietošanu publiskajām personām piederošajos īpašumos ārtelpās (piemēram, uz ēku jumtiem), jāparedz minētajos noteikumos kārtība, kādā atlīdzināmi īpašniekiem/ pārvaldītājiem regulārie izdevumi uzturot un apsaimniekojot publiskajām personām piederošajos īpašumos ārtelpas (piemēram, uz ēku jumtus) un noteikt maksājuma apmēru kāds regulāri tiktu novirzīts uzkrājumiem potenciālo remontdarbu veikšanai, ņemot vērā, piemēram, ka nekustamā īpašuma uzturēšana un apsaimniekošana nebeidzas pēc kāda noteikta gadu sliekšņa. 

-

Protokollēmuma 2.1. punkts paredz Satiksmes ministrijai sešu mēnešu laikā pēc informatīvā ziņojuma pieņemšanas Ministru kabinetā sagatavot un satiksmes ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Elektronisko sakaru likumā paredzēt Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā nosaka vienreizēju atlīdzību nekustamā īpašuma īpašniekam par elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai un būvniecībai, tostarp pārbūvei un atjaunošanai nepieciešamā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.
Vienlaikus, informatīvajā ziņojumā norādīts, ka gadījumos, kad elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai  tiek iznomātas atsevišķas norobežotas telpas, proti, nomas objekti, kuri būtu iznomājami jebkuram citam nomas pretendentam, tiek saglabāta jau esošā publiskas personas mantas iznomāšanas kārtība.
Ņemot vērā, ka protokollēmums neparedz izņēmumu gadījumiem, kad tiek saglabāta jau esošā publiskas personas mantas iznomāšanas kārtība, aicinām attiecīgi precizēt protokollēmumu un noteikt izņēmumu no paredzētās vispārīgās kartības. 

-

Informatīvajā ziņojumā (4 lp.) tiek minēts, ka “Gadījumos kad elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai  tiek iznomātas atsevišķas norobežotas telpas, proti, nomas objekti, kuri būtu iznomājami jebkuram citam nomas pretendentam tiek saglabāta jau esošā publiskas personas mantas iznomāšanas kārtība”.
Savukārt no protokollēmuma 2.1.punkta izriet, ka Ministru kabinets tiek deleģēts noteikt kārtību par vienreizējas atlīdzības noteikšanu jebkāda veida elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai, būvniecībai un pārbūvei, neatkarīgi no nekustamā īpašuma veida un īpašnieka. Līdz ar to gan protokollēmuma 2.1.punktā, gan 2.2.punktā būtu precizējams deleģējums Ministru kabinetam, ja tas ir paredzēts tikai par konkrētu īpašumu grupu vai elektronisko sakaru tīklu veidu. Vienlaikus aicinām izvērtēt 2.1.punkta nepieciešamību, ja atbilstoši protokollēmuma 2.5.punktam un informatīvajā ziņojumā norādītajam ir plānots paplašināt tikai Elektronisko sakaru likuma 28.panta sestās daļas pirmo apakšpunktu, jo minētajā Elektronisko sakaru likuma normā ir paredzēta ne tikai saskaņošanas aizvietošana ar informēšanu, bet arī vienreizējas atlīdzības noteikšana Elektronisko sakaru likuma 28.panta sestās daļā noteiktajos gadījumos.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz jau iepriekš izteikto iebildumu, ka nav atbalstāma vienreizēja maksājuma noteikšana visiem nekustamā īpašuma īpašniekiem (neatkarīgi no tā piederības un veida) par elektronisko sakaru tīkla ierīkošanai un būvniecībai, tostarp pārbūvei un atjaunošanai nepieciešamā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, līdz šim noteiktās nomas maksas vietā.
Tāpat arī izvērtējams šāda grozījuma nepieciešamības pamatojums. No informatīvā ziņojuma izriet, ka vienreizēja maksājuma noteikšanas nepieciešamības mērķis ir samazināt maksājamo apmēru, kas elektronisko sakaru nozares pārstāvju ieskatā nereti tiek noteikts nepamatoti augsts. Vēršam uzmanību uz to, ka atlīdzības apmērs par nekustamā īpašuma lietošanu nav saistāms ar administratīvā sloga mazināšanu, kas ir šī informatīvā ziņojuma izstrādes mērķis. Ņemot vērā minēto, būtu sniedzams izvērsts pamatojums kā izmaiņas maksājamajā atlīdzībā mazinās administratīvo slogu elektronisko pakalpojumu sniedzējiem, vai arī aicinām minētā jautājuma risināšanu nesaistīt ar administratīvā sloga mazināšanas pasākumiem. Tāpat atlīdzības apmēra lielums nav saistāms arī ar īpašumtiesību aprobežojumiem, kā tas ir norādīts Informatīvā ziņojuma 1.sadaļā, bet gan ar vēlmi vai nepieciešamību samazināt elektronisko pakalpojumu sniedzēju izmaksas.
 

-

Lūdzam informatīvajā ziņojumā skaidrot un to papildināt ar konkrētiem piemēriem par protokollēmuma 2.2.punktā noteikto pienākumu, kā arī konkrēti definēt ar ko (ar kādām darbībām) tiek saprasts “nekustamā īpašuma īpašniekam ir pienākums sadarboties ar elektronisko sakaru komersantu”.
 

-

Protokollēmuma 2.3. apakšpunkts paredz virzīt grozījumus normatīvajā regulējumā un iekļaut regulējumu, ja publisko elektronisko sakaru tīklu pārvietošanas pienākums izriet no vietējās pašvaldības saistošajiem noteikumiem, elektronisko sakaru komersantam ir tiesības izmantot attiecīgo valsts un pašvaldību īpašumā esošo zemi, aizstājot saskaņošanas procedūru ar zemes īpašuma īpašnieka informēšanu un izmaksājot vienreizēju atlīdzību par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.
Informatīvajā ziņojumā, kā viens no argumentiem kādēļ esošais regulējums būtu grozāms, ir minēts, ka ir grūti vienoties ar nekustamo īpašumu īpašniekiem par elektronisko sakaru infrastruktūras būvniecību vai ierīkošanu, nereti arī tā iemesla dēļ, ka īpašnieks nav sasniedzams, jo ilgstoši atrodas ārzemēs.
Lūdzam skaidrot, vai ir izvērtēts jautājums par to, vai nebūtu nosakāmi kritēriji, kuriem izpildoties, tikai tādā gadījumā paredzēt tiesības elektronisko sakaru komersantam aizstāt saskaņošanas procedūru ar informēšanu. Vēršam uzmanību, ka ne visos gadījumos, piemēram, īpašnieks nav sasniedzams, lai varētu saskaņot attiecīgo/veicamo procedūru. 

-

Lūdzam salāgot 2.3.punktu ar 2.5.punktu un informatīvajā ziņojumā norādīto, ka ir nepieciešamība tikai paplašināt Elektronisko sakaru likuma 28.panta sestās daļas pirmo apakšpunktu, konkrēti uzskaitot attīstības plānošanas dokumentus ar kuriem papildināma norma. Aicinām arī izvērtēt un skaidrot, vai informatīvā ziņojumā minētā pašvaldības ilgtspējības attīstības stratēģija, attīstības programma, un tematiskais plānojums nodrošina informatīvā ziņojuma 2.1.1.sadaļā minētās problēmas novēršanu, ņemot vērā, ka informatīvajā ziņojumā pamatojums sniegts tikai par papildināšanas nepieciešamību ar lokālplānojumu. 
 

-

Uzturam jau iepriekš izteikto iebildumu, ka atlīdzība nav nosakāma vienreizēji, tā vietā atlīdzības jautājums risināms, paredzot regulāru un taisnīgu atlīdzības apmēru, kas segtu īpašnieka izdevumus nekustamā īpašuma uzturēšanai. Attiecīgi Ministru kabineta 2018.gada 20.februāra  noteikumos Nr.97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi”, ne tikai nosakāms, ka šie noteikumi neattiecas uz bezvadu elektronisko sakaru infrastruktūras izvietošanu publiskajām personām piederošajos īpašumos ārtelpās (piemēram, uz ēku jumtiem), bet tie papildināmi arī ar kārtību un atlīdzības noteikšanas metodiku kā atlīdzināmi īpašniekiem/ pārvaldītājiem regulārie izdevumi, uzturot un apsaimniekojot publiskajām personām piederošajos īpašumos ārtelpas (piemēram, uz ēku jumtus) un nosakāms maksājuma apmērs, kāds regulāri tiktu novirzīts uzkrājumiem potenciālo remontdarbu veikšanai.
 

-