Atzinums

Ziņojuma 4. nodaļā ietvertais apgalvojums "Izraudzītais risinājuma modelis var mazināt nodokļa slogu, kas izriet no nekustamā īpašuma nodokļa bāzes – kadastrālās vērtības neproporcionāla (atsevišķos gadījumos – ļoti liela) pieauguma atsevišķos nekustamā īpašuma nodokļa segmentos, ja tas saistīts ar to, ka attiecīgajā nekustamā īpašuma segmentā līdzšinējā kadastrālā vērtība bijusi noteikta ievērojami zemāka nekā tā tirgus vērtība un, līdz ar jaunās kadastrālās vērtības ieviešanu, šī kadastrālā vērtība ir būtiski tuvinājusies tirgus vērtībai." jāprecizē, ka jaunā NĪ nodokļa politika ir jāveido uz jaunajām vērtību kopsummām, kuras no 2020. gada ir FM rīcībā, līdz ar ko, Dienesta ieskatā, jau ar FM rīcībā esošajām 2020. gadā projektēto kadastrālo vērtību kopsummām ir iespējams veidot NĪ nodokļa politiku, un šādš uzdevums izriet no Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 45. punkta.

-

Dienests nepiekrīt ziņojuma 3. nodaļas 2. secinājumam "Kamēr nav zināmas jaunās kadastrālās vērtības, nav iespējams pieņemt lēmumu par iespējamajiem nekustamā īpašuma nodokļa politikas modeļiem (ja tāds tiks pieņemts, pēc jauno kadastrālo vērtību noteikšanas, nekustamā īpašuma nodokļa uzlikšanas modelis var būt atkārtoti jāprecizē)". Dienesta ieskatā, jau ar FM rīcībā esošajām 2020. gadā projektēto kadastrālo vērtību kopsummām ir iespējams piedāvāt konkrētus priekšlikumus NĪ nodokļa politikas pilveidei, un to ka šādš uzdevums izriet no Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 45. punkta.

-

Ziņojuma 2. nodaļas kopsavilkumā ietverts, ka "Problēmas, ko rada kadastrālo vērtību būtiskās teritoriālās atšķirības (..)". Nav saprotams, kādas problēmas rada kadastrālo vērtību teritoriālās atšķirības. Ja šeit ir domāts, ka visā valstī nav vienādas kadastrālās vērtības, jo secīgi aktuālas kadastrālās vērtības, kuras atspoguļo esošo situāciju NĪ tirgū, kalpo kā objektīvs rādītājs iedzīvotāju pirktspējai. Lūdzam precizēt iepriekš minēto ziņojuma 2. nodaļas kopsavilkumā ietverto tekstu.

-

Lūdzam svītrot ziņojuma 2.3. apakšpunktā izteikto secinājumu "Taču praksē nākas secināt, ka šāda minētā savrupmāju apbūves zemes novērtēšanas sistēma veicina zemes vērtības noteikšanas neprecizitātes un novirzes attiecībā pret faktisko zemes vērtību.", jo zemes kadastrālā vērtība ir noteikta atbilstoši kadastrālo vērtību bāzei, kas izstrādāta uz 2012.-2013. gada NĪ tirgus datiem.

Savrupmāju apbūves zemes faktiskā kadastrālā vērtība ir noteikta atbilstoši kadastrālo vērtību bāzei, kas izstrādāta uz 2012.-2013. gada NĪ tirgus datiem.

Lūdzam ziņojuma 2.2. apakšpunktā ietverto tekstu "Vērojama tendence, ka kadastrālās vērtības ir nelielas Latvijas pierobežas un attālākajos reģionos, bet Rīgā un tās tuvējā apkaimē kadastrālās vērtības sasniedz maksimālās vērtību robežas" izteikt citā redakcijā, jo kadastrālās vērtības nav izstrādātas tādā veidā, ka "attālākajos reģionos" tās nesasniedz "maksimālās vērtību robežas", bet Rīgā un tās tuvējā apkaimē kadastrālās vērtības sasniedz "maksimālās vērtību robežas". Vienlaikus nav saprotams vārdu savienojums "maksimālās vērtību robežas", lūdzam precizēt, pret ko tās ir mērītas un kāda ir maksimālā robeža.
 

-

Ziņojuma 2.1. apakšpunktā ietvertais apgalvojums "Tas liecina, ka gan dzīvokļu, gan savrupmāju īpašnieki, gan lauksaimniecības zemju īpašnieki līdz šim ir veikuši salīdzinoši zemākus nodokļa maksājumus (īpaši zemi tie bijuši tieši jaunajiem dzīvokļu un savrupmāju projektiem), no samazināta objekta vērtības, kas būtiski atpaliek no faktiskās tirgus vērtības." nav korekts, jo kadastrālās vērtēšanas metodika nenosaka, ka minētiem objektiem ir kādi samazinošie koeficienti vai citi samazinošie rādītāji, lai šiem objektiem noteiktu samazinātas objektu vērtības. Viens no būtiskākajiem kadastrālo vērtību rādītājiem ir kadastrālo vērtību bāze, kas izstrādāta uz 2012.-2013. gada NĪ tirgus datiem, kas šobrīd atpaliek no tirgus vērtības. Lūdzam svītrot šo apgalvojumu.

-

Lūdzam precizēt ziņojuma 2.1. apakšpunktā ietverto informāciju, ka "pašreizējās kadastrālās vērtības ir būtiski mazākas par nekustamā īpašuma tirgus vērtību", papildinot ar teikumu, jo pašreizējās kadastrālās vērtības ir izstrādātas uz 2012.-2013.gada NĪ tirgus datiem.

pašreizējās kadastrālās vērtības ir būtiski mazākas par nekustamā īpašuma tirgus vērtību, jo pašreizējās kadastrālās vērtības ir izstrādātas uz 2012.-2013.gada NĪ tirgus datiem

Tieslietu ministrijas ieskatā likumdevējs skaidri un nepārprotami ir norādījis, ka nekustamā īpašuma nodokļa pilnveides risinājumi ir izstrādājami atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū līdz 2019. gada 1. jūlijam, līdz ar to Informatīvajā ziņojumā noradītais attiecībā uz to, ka “kamēr nav zināmas jaunās nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, nav iespējams veidot un nodrošināt samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa politiku”, ka “atkārtotas kadastrālo vērtību aktualizācijas rezultātā, nekustamā īpašuma kadastrālā vērtībā pieaug vairākas reizes”, ka “pašreizējās kadastrālās vērtības ir būtiski mazākas par nekustamā īpašuma tirgus vērtību”, ka “veidojot nekustamā īpašuma nodokļa politiku pašreiz (kamēr nav zināmas nodokļa aprēķinam izmantojamās faktiskās kadastrālās vērtības), tas var radīt novirzes no plānotajiem mērķiem un aprēķinātajām ietekmēm, kuru korekcijai būtu atkal jāatgriežas pie nekustamā īpašuma nodokļa politikas izmaiņām”, ka arī ka “Kamēr nav zināmas jaunās kadastrālās vērtības, nav iespējams pieņemt lēmumu par iespējamajiem nekustamā īpašuma nodokļa politikas modeļiem (ja tāds tiks pieņemts, pēc jauno kadastrālo vērtību noteikšanas, nekustamā īpašuma nodokļa uzlikšanas modelis var būt atkārtoti jāprecizē)” ir nekorekts un nepamatots. 2020.gadā kadastrālo vērtību projekts tika izstrādāts atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū uz 2019.gada 1.jūliju, kurās jau ir ņemts vērā būtisks kadastrālo vērtību kāpums visā valstī. Līdz ar to projektēto kadastrālo vērtību kopsummas valstī arī pēc uzlabojumiem kadastrālās vērtēšanas metodikā būtiski nemainīsies no jau izstrādājām. Līdz ar to, uz Finanšu ministrijas rīcībā esošo datu pamata ir iespējams veidot jaunu nekustamā īpašuma nodokļa politiku.
To apliecina arī Valsts zemes dienesta sagatavotais Informatīvais ziņojums par COVID-19 pandēmijas ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgu (izskatīts Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra sēdē, prot.  Nr.81 102.§). Ziņojumā ir veikts nekustamā īpašuma tirgus datu monitorings un secināts, ka kopumā valstī nekustamā īpašumu tirgū nav vērojama izteikta COVID-19 pandēmijas izraisīta darījumu cenu samazināšanās - tās nav zemākas par 2019.gada 1.jūlija līmeni.
 

-

Vēršam uzmanību, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 45. punkts paredz Ministru kabinetam uzdevumu līdz 2021. gada 1. novembrim apstiprināt nekustamā īpašuma nodokļa pilnveides risinājumus, kas paredz mājokļa atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa un nodokļa apmēru komercplatībām un lauksaimniecības zemei un kas sagatavoti, pamatojoties uz kadastrālo vērtību bāzes aprēķiniem, kuri izstrādāti atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū līdz 2019. gada 1. jūlijam un publicēti Valsts zemes dienesta tīmekļvietnē, un informē par to Saeimu. Ar Informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam dotais uzdevums netiek izpildīts, jo Informatīvais ziņojums neparedz konkrētus nekustamā īpašuma nodokļa pilnveides risinājumus. Informatīvais ziņojums ir papildināms ar atbalstāmo risinājuma variantu un Ministru kabineta protokollēmuma projektu par turpmāko rīcību risinājuma varianta ieviešanu, lai arī informētu Saeimu par konkrētiem risinājumiem.
 

-

Dienests nepiekrīt ziņojuma 3. nodaļā ietvertajam secinājumam "Kamēr nav zināmas jaunās kadastrālās vērtības, nav iespējams pieņemt lēmumu par iespējamajiem nekustamā īpašuma nodokļa politikas modeļiem (ja tāds tiks pieņemts, pēc jauno kadastrālo vērtību noteikšanas, nekustamā īpašuma nodokļa uzlikšanas modelis var būt atkārtoti jāprecizē);", jo atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 45. punktam NĪ nodokļu pilnveides risinājumi jāsagatavo, pamatojoties uz situāciju NĪ tirgū uz 2019. gada 1. jūliju. Lūdzam precizēt iepriekš minēto secinājumu.

Līdz ar to, pašreiz veidojot NĪ nodokļa pilnveides risinājumus, pamatojoties uz kadastrālo vērtību bāzes aprēķiniem, kuri izstrādāti atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū līdz 2019. gada 1. jūlijam un pēc jaunā kadastrālo vērtību bāzes 2025.-2028. gadam projekta izstrādes un projektēto kadastrālo vērtību aprēķina būs nepieciešams precizēt aprēķinus samērīgai NĪ nodokļa piemērošanas politikai.

Lūdzam ziņojuma 3. nodaļā teikumā "Līdz ar to, kā jau iepriekš minēts, tas varētu nozīmēt, ka, nosakot kadastrālās vērtības 2025. taksācijas gadam un aprēķinot nekustamā īpašuma nodokli sākot ar 2025. taksācijas gadu, Finanšu ministrijas veiktie fiskālās ietekmes aprēķini un situācijas analīze attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa likmju apmēru noteikšanu varētu būtiski atšķirties no faktiskās situācijas 2025. gadā." svītrot vārdu "būtiski", jo tas ir nekorekts apgalvojums, ka "būtiski atšķirsies", bet pēc jaunā kadastrālo vērtību bāzes 2025.-2028. gadam projekta izstrādes un projektēto kadastrālo vērtību aprēķina FM būs nepieciešams precizēt aprēķinus samērīgai NĪ nodokļa piemērošanas politikai.

-

Lūdzam precizēt ziņojuma 2.3. apakšpunkta kopsavilkumā ietverto nekorekto apgalvojumu, ka "Kadastrālo vērtību kāpums un neatbilstības ir risināmi, pārskatot un aktualizējot kadastrālās vērtības."
Kadastrālo vērtību kāpums nav novēršams ar kadastrālo vērtību aktualizāciju, jo NĪ tirgus cenas kopš 2012., 2013. gada ir būtiski kāpušas.

Kadastrālo vērtību atbilstības ir risināmas, pārskatot un aktualizējot kadastrālās vērtības atbilstoši NĪ tirgus situācijai.

Ziņojuma 2.3. apakšpunktā ietverto teikumu "Taču praksē nākas secināt, ka šāda minētā savrupmāju apbūves zemes novērtēšanas sistēma veicina zemes vērtības noteikšanas neprecizitātes un novirzes attiecībā pret faktisko zemes vērtību." nepieciešams papildināt ar skaitliskiem datiem. Turklāt Dienests lūdz iesniegt datus ar faktiskajām zemes vērtībām to izvērtēšanai.

-

Dienests nepiekrīt ziņojuma 2.1. apakšpunkta pēdējā rindkopā ietvertajam secinājumam, jo atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 45. punktam NĪ nodokļu pilnveides risinājumi jāsagatavo, pamatojoties uz situāciju NĪ tirgū uz 2019. gada 1. jūliju.
Tāpēc lūdzam precizēt šo secinājumu: "Līdz ar to, veidojot nekustamā īpašuma nodokļa politiku pašreiz (kamēr nav zināmas nodokļa aprēķinam izmantojamās faktiskās kadastrālās vērtības), tas var radīt novirzes no plānotajiem mērķiem un aprēķinātajām ietekmēm, kuru korekcijai būtu atkal jāatgriežas pie nekustamā īpašuma nodokļa politikas izmaiņām."

Līdz ar to, pašreiz veidojot NĪ nodokļa pilnveides risinājumus, pamatojoties uz kadastrālo vērtību bāzes aprēķiniem, kuri izstrādāti atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū līdz 2019. gada 1. jūlijam un pēc jaunā kadastrālo vērtību bāzes 2025.-2028. gadam projekta izstrādes un projektēto kadastrālo vērtību aprēķina būs nepieciešams precizēt aprēķinus samērīgai NĪ nodokļa piemērošanas politikai.

Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 69. panta trešajai daļai kadastrālo vērtību bāzi izstrādā atbilstoši situācijai NĪ tirgū, kāda tā bija divus ar pusi gadus pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam (situācija līdz attiecīgā gada 1. jūlijam). Līdz ar to kadastrālo vērtību bāzi 2025.-2028. gadam izstrādā atbilstoši situācijai NĪ tirgū uz 2022. gada 1. jūliju, nevis, kā norādīts, uz 2023. gada 1. jūliju. Līdz ar to lūdzam precizēt ziņojuma 2.1. apakšpunktā ietverto teikumu, ka "Tomēr, tā kā tika nolemts, ka jaunās kadastrālās vērtības tiks piemērotas, sākot ar 2025. gadu, tad šīs kadastrālās vērtības tiks noteiktas jau atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū uz 2023. gada 1. jūliju."

Tomēr, tā kā tika nolemts, ka jaunās kadastrālās vērtības tiks piemērotas, sākot ar 2025. gadu, tad šīs kadastrālās vērtības tiks noteiktas jau atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū uz 2022. gada 1. jūliju.

Šobrīd Dienests ir uzsācis darbu pie kadastrālo vērtību bāzes izstrādes 2025.-2028. gadam atbilstoši situācijai NĪ tirgū uz 2022. gada 1. jūliju. Līdz ar to lūdzam svītrot ziņojuma 2.1. apakšpunktā rindkopu, ka "Līdz ar to pašreiz Valsts zemes dienestā notiek darbs pie Ministru kabineta noteikumu projekta “Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam” izstrādes un aprēķinu veikšanas sagaidāmajām kadastrālo vērtību izmaiņām. Jaunā kadastrālo vērtību bāze tiek izstrādāta atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū uz 2019. gada 1. jūliju (izmantoti no 2016. līdz 2019.gada 1.jūlijam reģistrētie nekustamā īpašuma tirgus darījumi)."

-

Lūdzam precizēt ziņojuma 2.1. apakšpunktā norādīto, ka "Tātad no minētā varam secināt, ka vislielākais kadastrālo vērtību bāzes pieaugums ir gaidāms tieši jaunajiem un sērijveida dzīvokļiem, kā arī lauksaimniecības zemei. Savukārt no 4. tabulas varam secināt, ka būtisks kadastrālās vērtības pieaugums ir paredzams arī pēc 2000. gada būvētām savrupmājām. Tas liecina, ka gan dzīvokļu, gan savrupmāju īpašnieki, gan lauksaimniecības zemju īpašnieki līdz šim ir veikuši salīdzinoši zemākus nodokļa maksājumus (īpaši zemi tie bijuši tieši jaunajiem dzīvokļu un savrupmāju projektiem), no samazināta objekta vērtības, kas būtiski atpaliek no faktiskās tirgus vērtības.", izslēdzot no tā vārdus 'samazināta objekta vērtības' jo šāds apgalvojums nav korekts. Kadastrālās vērtēšanas metodika nenosaka, ka minētiem objektiem ir kādi samazinošie koeficienti vai citi samazinošie rādītāji, lai šiem objektiem noteiktu samazinātas objektu vērtības. Viens no būtiskākajiem kadastrālo vērtību rādītājiem ir kadastrālo vērtību bāze, kura izstrādāta uz 2012.-2013.gada NĪ tirgus datiem.
 

-

Ziņojuma 2.1. apakšpunktā rakstīts, ka "Tieslietu ministrijai, pildot Ministru kabineta doto uzdevumu, Ministru kabinetā 2020. gada 18. februārī tika pieņemti noteikumi Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi", kas stājās spēkā 2020. gada 21. februārī. Minētie noteikumi nosaka kadastrālās vērtēšanas kārtību un paredz, ka jaunā kadastrālās vērtības bāzes noteikšanas metodika tiks piemērota kadastrālās vērtības aprēķinam, nosakot kadastrālās vērtības, sākot ar 2022. gada 1. janvāri."
2021. gada 21. decembrī Ministru kabineta sēdē ir pieņemti grozījumi šajos noteikumos un kadastrālās vērtību bāzes noteikšanas metodika tiks piemērota aprēķinam, sākot ar 2025. gada 1. janvāri. Līdz ar to lūdzam precizēt iepriekš citēto rindkopu ziņojuma 2.1. apakšpunktā.

Tieslietu ministrijai, pildot Ministru kabineta doto uzdevumu, Ministru kabinetā 2020. gada 18. februārī tika pieņemti noteikumi Nr. 103 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”, kas stājās spēkā 2020. gada 21. februārī. Minētie noteikumi nosaka kadastrālās vērtēšanas kārtību, un 2021. gada 21. decembrī Ministru kabineta sēdē pieņemtie grozījumi šajos noteikumos paredz, ka kadastrālās vērtības bāzes noteikšanas metodika tiks piemērota kadastrālās vērtības aprēķinam, nosakot kadastrālās vērtības, sākot ar 2025. gada 1. janvāri. Tieslietu ministrija papildus plāno virzīt kadastrālās vērtēšanas metodikas pilveidojumus saistībā ar Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā (Tiesību akta lietas ID: 21-TA-353).

Ziņojuma 1.3. apakšpunktā rakstīts, ka "Īpašuma aplikšana ar nodokļiem joprojām ir balstīta uz novecojušām vērtībām, kas laika gaitā samazina ieņēmumus no ikgadēja īpašuma nodokļa. Turklāt lēmums atlikt nekustamā īpašuma nodokļa īpašuma vērtības atjauninājumu no 2020. gada uz 2022. gadu ierobežo kapitāla nodokļu ieņēmumu potenciālu."
Lūdzam ziņojuma 1.3. apakšpunktā iepriekš minētajā rindkopā skaitli "2022." aizstāt ar skaitli "2025.", jo atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 33. punktam kadastrālo vērtība bāze ir pārcelta uz 2025. gadu.
Kā arī informatīvajā ziņojumā norādīts, ka pašvaldību rīcībā ir dažādi instrumenti kā ietekmēt individuālu nekustamā īpašuma nodokļa politiku atbilstoši pašvaldību vajadzībām (piem., nosakot samazinātu nodokļa likmi, piemērojot nodokļa atvieglojumus līdz pat 90% apmērā no nodokļa maksāšanas), līdz ar ko arī šobrīd ir iespējams veicināt kapitāla nodokļa ieņēmumus, nevis ierobežot kapitāla nodokļa ieņēmumus.

Īpašuma aplikšana ar nodokļiem joprojām ir balstīta uz kadastrālām vērtībām, kura ir noteikta, balstoties uz 2012.-2013. gada nekustamā īpašuma tirgus cenām. Turklāt lēmums atlikt nekustamā īpašuma nodokļa īpašuma vērtības atjauninājumu no 2020. gada uz 2025. gadu atliek kapitāla nodokļu ieņēmumus. Bet tai pat laikā pašvaldību rīcībā ir dažādi instrumenti kā ietekmēt individuālu nekustamā īpašuma nodokļa politiku atbilstoši pašvaldību vajadzībām (piem., nosakot samazinātu nodokļa likmi, piemērojot nodokļa atvieglojumus līdz pat 90% apmērā no nodokļa maksāšanas), līdz ar ko arī šobrīd ir iespējams veicināt kapitāla nodokļa ieņēmumus, nevis ierobežot kapitāla nodokļa ieņēmumus.

Ziņojuma 1.3. apakšpunktā ir ietverts, ka "ir jāsamazina riski, ka nekustamā īpašuma nodokļa slogs palielinās ļoti strauji īsā laika periodā, kas var veidoties, ja, atkārtotas kadastrālo vērtību aktualizācijas rezultātā, nekustamā īpašuma kadastrālā vērtībā pieaug vairākas reizes."
Dienests un Tieslietu ministrija 2020.gadā informēja FM un sabiedrību, ka ir sagaidāms būtisku kadastrālo vērtību pieaugumu, jo iepriekšējā kadastrālās vērtības bāze izstrādāta uz 2012.-2013. gada NĪ tirgus datiem, bet jaunās kadastrālās vērtības izstrādātas balstoties uz situāciju nekustamā īpašuma tirgū līdz 2019. gada 1. jūlijam.

-

Informatīvā ziņojuma "Par samērīga nekustamā īpašuma nodokļa nodrošināšanu" (turpmāk - ziņojums) ievadā rakstīts, ka "Pašreiz nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai par pamatu (bāzi) tiek izmantota kadastrālā vērtība, kura ir tikusi noteikta, balstoties uz 2012.-2013. gada nekustamā īpašuma tirgus cenām. Tā kā jaunās kadastrālo vērtību bāzes noteikšanas metodikas izstrādes procesā ir identificētas dažādas nepilnības, pašreiz vēl turpinās darbs pie jaunās kadastrālo vērtību bāzes noteikšanas metodikas izstrādes un jauno kadastrālo vērtību noteikšanas. Līdz ar to, kamēr nav zināmas jaunās nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, nav iespējams veidot un nodrošināt samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa politiku."
Valsts zemes dienests (turpmāk - Dienests) nepiekrīt, ka šobrīd nav iespējams veidot samērīgu nekustamā īpašuma (turpmāk - NĪ) nodokļa politiku. Spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze tika izstrādāta, balstoties uz NĪ tirgus informāciju, taču ar atšķirīgu atbilstību NĪ tirgum. 2020. gadā kadastrālo vērtību bāzes projekts tika izstrādāts atbilstoši situācijai NĪ tirgū uz 2019. gada 1. jūliju, kas nozīmēja būtisku kadastrālo vērtību kāpumu visā valstī.
Līdz ar to, Dienesta ieskatā, jau ar Finanšu ministrijas (turpmāk - FM) rīcībā esošajām 2020. gadā projektēto kadastrālo vērtību kopsummām ir iespējams veidot NĪ nodokļa politiku. Līdz ar to lūdzam precizēt iepriekš citēto ziņojuma ievada tekstu.

Tā kā jaunās kadastrālo vērtību bāzes noteikšanas metodikas izstrādes procesā ir identificētas dažādas nepilnības, pašreiz vēl turpinās darbs pie jaunās kadastrālo vērtību bāzes noteikšanas metodikas izstrādes un jauno kadastrālo vērtību noteikšanas. Līdz ar to pēc jaunā kadastrālo vērtību bāzes 2025.-2028. gadam projekta izstrādes un projektēto kadastrālo vērtību aprēķina būs nepieciešams precizēt aprēķinus samērīgai NĪ nodokļa piemērošanas politikai.

Nepieciešams informatīvajā ziņojumā ietverto informāciju aktualizēt atbilstoši šādām izmaiņām ārējos normatīvajos aktos:
1. Informatīvā ziņojuma 2.1. apakšpunkta "Kadastrālās vērtības pārskatīšana, aktualizācija un pieaugums" otrajā rindkopā
norādīts, ka pašreiz ne tikai nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai, bet arī citu lielumu noteikšanai (piemēram, nomas maksas noteikšanai dalīto īpašumu gadījumā, dažādu valsts nodevu noteikšanai) tiek izmantota kadastrālā vērtība, kura ir tikusi noteikta, balstoties uz 2012.-2013.gada nekustamā īpašuma tirgus cenām. Vēršam uzmanību, ka 2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījumi likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38., 39., 40. un 41. pantā, kas līdz šim pastāvošās piespiedu nomas attiecības, kad būves īpašniekam bija pienākums uz likuma pamata maksāt zemes īpašniekam nomas maksu par zemes lietošanu, tiek pārveidotas par likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu, paredzot vienotu regulējumu visiem dalītā īpašuma gadījumiem, neatkarīgi no tā izveidošanās tiesiskā pamata. Saskaņā ar minētajiem likuma grozījumiem (likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 38. pants)  likumiskās lietošanas maksas apmērs būs četri procenti no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā, bet ne mazāks par 50 euro gadā. Būves īpašnieks un zemes īpašnieks varēs rakstveidā vienoties par citu lietošanas maksas apmēru. Šāda vienošanās nesaistīs nekustamā īpašuma ieguvēju, mainoties būves vai zemes īpašniekam. Papildus minētajam 2023. gada 1. janvārī stāsies spēkā Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums, kas nosaka kārtību, kādā izbeidzams piespiedu dalītais īpašums, kurā atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un zemesgabals. Turklāt saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma  7. panta otro daļu dzīvokļu īpašnieki atsavināmo zemi varēs izpirkt no zemes īpašnieka par atsavināšanas cenu, kuru veido atsavināmajā zemē ietilpstošo zemes vienību un zemes vienību daļu kadastrālo vērtību summa.
2. Informatīvā ziņojuma 2.1. apakšpunkta "Kadastrālās vērtības pārskatīšana, aktualizācija un pieaugums" piektajā rindkopā norādīts, ka Tieslietu ministrijai pildot Ministru kabineta doto uzdevumu, Ministru kabinetā 2020. gada 18. februārī tika pieņemti noteikumi Nr.103 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”, kas stājās spēkā 2020.gada 21.februārī. Minētie noteikumi nosaka kadastrālās vērtēšanas kārtību un paredz, ka jaunā kadastrālās vērtības bāzes noteikšanas metodika tiks piemērota kadastrālās vērtības aprēķinam, nosakot kadastrālās vērtības, sākot ar 2022.gada 1.janvāri. Vēršam uzmanību, ka 2021. gada 24. decembrī stājā spēkā grozījumi minētajos noteikumos, nosakot, ka  šo noteikumu 7., 8. un 9. nodaļa kadastrālās vērtības aprēķinam stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.

 

-

Informatīvā ziņojuma Ievadā ir norādīts, ka informatīvais ziņojums izstrādāts, ņemot vērā Valdības rīcības plānā doto uzdevumu – veidot godīgāku nekustamā īpašuma nodokļa politiku, ieviešot neapliekamo minimumu galvenajam mājoklim, tajā pašā laikā samazinot nevajadzīgu konkurenci starp pašvaldībām nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanā. Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai nepieciešams ietvert atsauci uz konkrētu Valdības rīcības plāna punktu, kurā ietverts minētais uzdevums.

 

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7.septembra noteikumu Nr.606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 49. punktu, ja projektā ir paredzēta turpmākā rīcība saistībā ar projektā minēto jautājumu risināšanu vai nozares politikas ietekmes izvērtēšanu, attiecīgos uzdevumus ietver Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka informatīvā ziņojuma projekta 4. punkts paredz atsevišķus veicamos pasākumus un nepieciešamo grozījumu normatīvajos aktos izstrādi samērīga nekustamā īpašuma nodokļa nodrošināšanai, nepieciešams papildināt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu ar konkrētiem uzdevumiem un pasākumiem informatīvā ziņojuma īstenošanai.  
 

 

-

Ziņojuma 1. nodaļas 3. secinājumā (pašvaldību rīcībā jau pašreiz ir dažādi instrumenti, lai īstenotu individuālu nekustamā īpašuma nodokļa politiku atbilstoši iedzīvotāju iespējām un pašvaldību vajadzībām (piem., nosakot samazinātu nodokļa likmi, piemērojot nodokļa atvieglojumus līdz pat 90% apmērā no nodokļa maksāšanas)) nav sniegta izvērsta informācija, kā pašvaldība spēj izvērtēt un īstenot politiku, kas nodrošina NĪ nodokļa politiku atbilstoši iedzīvotāju spējām. Līdz ar to lūdzam precizēt ziņojuma 1. nodaļas 3. secinājumu, ietverot izvērstu informāciju.

-

Lūdzam ziņojuma 1.3. apakšpunktā aiz teksta "valstī noteikto nodokļu ieņēmumu apmēriem būtu jāpieaug proporcionāli kopējai ekonomikas izaugsmei." papildināt ar vārdiem "Aktuālas kadastrālās vērtības, kuras atspoguļo esošo situāciju NĪ tirgū, kalpo kā objektīvs rādītājs iedzīvotāju pirktspējai. Taču vienlaikus jāatzīmē, ka NĪ cenas mainās mazāk kā, piemēram, preču un pakalpojumu cenas."

Aktuālas kadastrālās vērtības, kuras atspoguļo esošo situāciju NĪ tirgū, kalpo kā objektīvs rādītājs iedzīvotāju pirktspējai. Taču vienlaikus jāatzīmē, ka NĪ cenas mainās mazāk kā, piemēram, preču un pakalpojumu cenas.

Nav saprotams no kurienes izriet ziņojuma 3. nodaļas 6. secinājums "Nav vēlams, ka būtiski tiek samazināti pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, jo iedzīvotāji arī turpmāk vēlas sagaidīt līdzvērtīgus pašvaldību pakalpojumus, nesamazinot to līmeni.", jo 3. nodaļā nav veikts šāds izvērtējums.

-

Ziņojuma 3. tabulu un rindkopu pirms tās nepieciešams papildināt ar iedzīvotāju maksātspējas izvērtējumu attiecīgajā valstī.

-

Ziņojuma 3. attēlu vērtību skalu nepieciešams paplašināt, jo, sākot no Zviedrijas līdz Luksemburgai, nodokļu ieņēmumu attiecība pret iekšzemes kopproduktu praktiski nav saskatāma.

-

Lūdzam papildināt ar teritoriālu izvērtējumu par vidējiem NĪ nodokļa maksājumiem par mājokli un vidējiem iedzīvotāju ienākumiem (maksātspēju) ziņojuma 1.3. apakšpunktā šādu rindkopu "Vēršam uzmanību uz to, ka kopumā laika periodā no 2011. līdz 2020. gadam tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa (skat. 1. attēlu) ir pieaugusi par 73,2 % jeb 483 euro (no 660 euro mēnesī 2011. gadā līdz 1 143 euro mēnesī 2020. gadā). Neskatoties uz Covid-19 radīto krīzi, mēneša vidējais bruto darba samaksas pieaugums 2020. gadā pret 2019. gadu bija 6,2 %, kas ir tikai nedaudz lēnāks nekā 2019. gadā pret 2018. gadu, kad darba samaksa pieauga par 7,2%."

-

Ziņojuma 1.3. apakšpunktā rakstīts, ka "Cilvēka maksātspēja dzīves laikā var mainīties, tādējādi valsts uzdevums ir primāri aizsargāt sociāli jūtīgāko sabiedrības daļu – invalīdus, pensionārus, mazturīgos u.tml."
Pasākumu plāns un iespējamais modelis ir nepieciešams arī pārējiem gadījumiem, ne tikai primāri aizsargājamajiem, jo būtiskajā kadastrālo vērtību pieaugumā aizsardzība var kļūt kritiski svarīga daudziem iedzīvotājiem, kuri ir ārpus uzskaitītajām primāri aizsargājamās sabiedrības daļas. Lūdzam papildināt ziņojuma 1.3. apakšpunktā iepriekš minēto rindkopu ar informāciju par aizsardzību arī pārējām sabiedrības daļām.

-