Atzinums

Noteikumu tiesiskajā pamatojumā norādīts, ka tie ir izdoti saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas 11.panta piekto daļu. Minētajā likuma normā ietvertais deleģējums Ministru kabinetam ir:
(5) Ministru kabinets, ciktāl likumā nav paredzēts citādi, nosaka visu līmeņu, veidu un termiņu attīstības plānošanas dokumentus, tajos ietveramo saturu, to izstrādāšanas, apstiprināšanas, aktualizācijas, spēka zaudēšanas kārtību un darbības termiņu, kā arī attiecīgo pārskatu sniegšanas un sabiedrības līdzdalības kārtību

Mūsu ieskatā, noteikumu projekta 4.punkta saturs pārsniedz deleģējuma robežas, jo tiek attiecināts ne tikai uz sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas dokumentu izstrādē, bet arī uz citiem jautājumiem, piemēram, publiskā finansējuma plānošanā.

-

Iebildums. Pēc būtības šis priekšlikums uzliek institūcijai nesamērīgu pienākumu identificēt iespējamos pārstāvjus, kurus varētu interesēt projekts.

 

Lai informācija par sabiedrības līdzdalības iespējām sasniegtu sabiedrības pārstāvjus, institūcija izplata informāciju, izmantojot dažādus informācijas kanālus un saziņas veidus.

Noteikumu projekta 14.punktā noteikti principi konsultatīvo padomju veidošanai, iesaistot sabiedrības pārstāvjus attīstības plānošanas dokumentu izstrādē. 14.1.3.apakšpunkts paredz, ka konsultatīvo padomju sanāksmju protokolus publicē attiecīgās publiskās institūcijas tīmekļvietnē.
Vienlaikus arī Pašvaldību likuma 53.pants satur regulējumu par konsultatīvajām padomēm, nosakot, ka informāciju par konsultatīvās padomes sēdes norises laiku un darba kārtību ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms tās norises vai, ja minēto termiņu nav iespējams ievērot, nekavējoties pēc sēdes sasaukšanas publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē, ievērojot likumā noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus.
Ņemot vērā, ka likumam ir augstāks spēks nekā Ministru kabineta noteikumiem, un likums neparedz konsultatīvo padomju sēžu protokolu publicēšanu, lūdzam noteikumu projekta 14.1.3. apakšpunktu salāgot ar Pašvaldību likumu.

-

Pēc šī panta sanāk, ka apspriedei var pieteikties tikai  elektroniski, citādi nevar pieteikties - nevar ierasties bez pieteikšanās.  
Tie cilvēki, kuriem nav elektroniskā identifikācijas rīka, apspriedē nevar piedalīties.
 

-

Ja mērķgrupa būs invalīdu biedrība – piemēram vājdzirdīgie, vājredzīgie, kā pašvaldība nodrošinās dokumentu pieejamību mērķgrupai pieejamā formātā?
 

-

Ja mērķgrupa būs invalīdu biedrība – piemēram vājdzirdīgie, vājredzīgie, kā pašvaldība nodrošinās dokumentu pieejamību mērķgrupai pieejamā formātā?
 

-

Vēršam uzmanību, ka pašvaldībai tas ir papildu slogs – noskaidrot, vai fiziska persona vēlas/ nevēlas, lai tiktu atklāts vārds, uzvārds.
Iespējams, noteikumos tas jāatrunā precīzāk.
Ir vērojamas pretrunas starp šiem noteikumiem un Fizisko personu datu apstrādes likumu.

Apkopojumu (2.pielikumu) nosūta apspriedes vai publiskās apspriešanas dalībniekiem (vienlaikus informējot par turpmākajām sabiedrības pārstāvju līdzdalības iespējām), ja šādu dalībnieku būs ļoti daudz, cik tas izmaksās pašvaldībai?
 

-

Iebildums: Sagatavotais priekšlikums, kas paredz uzdevumu nodrošināt komunikāciju, pēc būtības ir jauns uzdevums, kurš nav atkarīgs no amatpersonas, bet gan konkrētās mērķgrupas.
Priekšlikums saglabāt esošo reakciju: Apzina un iesaista sabiedrības mērķgrupas, kuras tieši skars attīstības plānošanas dokuments.
 

-

Noteikumu projekts jau paredz uzdevumu nodrošināt sabiedrības līdzdalību, tāpēc nav nepieciešams dublēt uzdevumus.
Priekšlikums. Svītrot 19.3 punktu
 

-

Par: Anotācija, 1.3. Risinājuma apraksts.

Izstrādājot dokumentu, kas satur ierobežotas pieejamības informāciju, institūcija, ciktāl tas neapdraud valsts drošību, nodrošina konsultācijas ar ieinteresētajām sabiedrības grupām.

Iebildums: Informācijas atklātības likuma piektā panta otrā daļa skaidri definē informāciju, kas tiek uzskatīta par ierobežotas pieejas informāciju. Savukārt sagatavotais noteikumu projekts piedāvā šo tvērumu paplašināt, ciktāl tas neapdraud valsts drošību. Šāds priekšlikums nav atbalstāms, jo MK noteikumi būtu pretrunā likumam, kas definē informāciju, kurai var noteikt ierobežotas informācijas statusu, attiecīgi kādai amatpersonai būtu pienākums vērtēt atbilstību saturam, kas pēc būtības jau ir vērtēts un kuram ir noteikts statuss, atbilstoši likumā noteiktajiem kritērijiem. 
Par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija:
1) kurai šāds statuss noteikts ar likumu;
2) kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai;
3) kas ir komercnoslēpums, izņemot gadījumus, kad ir noslēgts iepirkuma līgums saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai cita veida līgums par rīcību ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem un mantu;
4) par fiziskās personas privāto dzīvi;
5) kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu (izņemot projektus, kuru finansēšana paredzēta ar valsts sniegtu galvojumu), konkursu (izņemot konkursus, kas saistīti ar iepirkumiem valsts vai pašvaldību vajadzībām vai citādi saistīti ar rīcību ar valsts vai pašvaldību finanšu līdzekļiem un mantu) un citu līdzīga rakstura novērtējumu procesu;
6) (izslēgts ar 20.04.2023. likumu);
7) kas ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības informācija, kura apzīmēta attiecīgi kā "NATO UNCLASSIFIED" vai "LIMITE".

Priekšlikums: Svītrot sagatavoto redakciju.

-

Par: Noteikumu projekta vairākos punktos, t.sk., 1.pielikumā “Paziņojums par līdzdalības iespējām” tiek minēts, ja jāpublisko: Atbildīgā amatpersona. Norāda par līdzdalības iespējām atbildīgās amatpersonas vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru un e-pasta adresi.

Priekšlikums
Var norādīt atbildīgo amatpersonu, bet prakse rāda, ka drīzāk būtu nepieciešams norādīt atbildīgo kontaktpersonu.
Piemēram, Rīga, projektu vadītāji, kas atbild par sabiedrības līdzdalību, nav amatpersonas.
Norādot kontaktus amatpersonai,  interesenti nepieciešamības gadījumā ātri un efektīvi nesasniegs atbildīgo personu, kas spēs atbildēt uz detalizētiem jautājumiem par apspriešanu vai publisko apspriešanu norisi.

 

-

Par: Noteikumu punktos 9.4., 9.5., kā arī 2. pielikuma virsrakstā  minēts “izteiktie iebildumiem un priekšlikumi”

Minētajos punktos un 2. pielikuma virsrakstā iekļaut arī vārdu “viedokļi”. Prakse rāda, ka konsultācijās ar sabiedrību saņemam ne tikai priekšlikumus un iebildumus, bet arī viedokļus.

Turklāt 2. pielikuma tabulā augšdaļā jau ir iekļauta šāda redakcija:
- Viedokļa/iebilduma/priekšlikuma iesniedzējs     
- Iesniegtā viedokļa/iebilduma/priekšlikuma būtība
 

-

Punktā 12.2. kā vienos no līdzdalības veidiem tiek minēts ”Apspriede”. 15. punktā tas tiek skaidrots: Apspriede ir sanāksme, kurā piedalās un savus iebildumus un priekšlikumus sniedz sabiedrības pārstāvji. Institūcija, organizējot apspriedi:

Prakse rāda, ka gan pašvaldības darbinieki, gan arī sabiedrības pārstāvji jauc šos divus līdzdalības veidus “Apspriede” un “Publiskā apspriešana”. It īpaši, ja publiskās apspriešanas laikā tiek rīkota apspriede.

Iespējams, vārdam “Apspriede” var atrast citu, līdzīgu vārdu. Piemēram, sanāksme, sapulce vai tml.

-

Ņemot vērā, ka spēkā esošie normatīvie akti teritorijas attīstības plānošanas jomā atsevišķos gadījumos paredz arī īsāku termiņu publiskās apspriešanas ilgumam, lai novērstu normu kolīziju, lūdzam izteikt 16.1.apakšpunktu šādā redakcijā:
“16.1.nosaka konkrētu publiskās apspriešanas laiku. Publiskās apspriešanas ilgums attīstības plānošanas dokumentu projektiem ir vismaz 30 dienas un ārējo normatīvo aktu projektiem – vismaz 14 dienas, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Institūcija var noteikt arī ilgāku publiskās apspriešanas norises laiku;”

-

Administratīvā sloga mazināšanas nolūkos, lūdzam no 15.punkta svītrot vārdus “un nosūta apspriedes vai publiskās apspriešanas dalībniekiem”.

-

Par: 1. Pielikums: “Apkopojums par [izmantotais līdzdalības veids un tā norises laiks] laikā saņemtajiem sabiedrības pārstāvju iebildumiem un priekšlikumiem par [dokumenta nosaukums]
Kolonna: “Viedokļa/iebilduma/priekšlikuma iesniedzējs”


Noteikumos nepieciešams skaidri atrunāt, cik plaša informācija jāsniedz par priekšlikumu iesniedzēju, piemēram fizisku personu.
Vai jānorāda, vārds, uzvārds, iniciāļi vai var norādīt tikai “fiziska persona”, lai netiktu pārkāpts “Fizisko personu datu apstrādes likums”.
 

-