Atzinums

Likumprojektā nav iekļautas likuma “Par piesārņojumu” 1. pielikuma  “Piesārņojošas darbības (iekārtas), kurām nepieciešama A kategorijas atļauja” darbības. Jāņem vērā to, ka Likumprojets stādies spēkā jau 01.12.2022, savukārt MK noteikumi uz likumprojekta 14. panta otrās daļas pamata tiks izdoti tikai līdz 31.05.2024. Šajā laika posmā spēkā būs MK 30.11.2010. noteikumi Nr. 1082, kuros nav iekļautas A kategorijas piesārņojošās darbības.
Priekšlikums:
Nepieciešams novērt neprecizitātes, jo pārejas periodā netiek regulētas A kategorijas darbības.
 

-

LDDK iebilst pret Likumprojektu kopumā.
Pamatojums:
Likumprojektā vairs netiek iekļauts regulējums attiecībā uz trokšņa ietekmi, kā arī nav norādes, kas notiek ar MK 07.01.2014 noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” pārejas periodā. Šobrīd izstrādātajos MK noteikumos “Vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu vides trokšņa pārvaldībai izstrādes noteikumi” joprojām ir norāde, ka tie tiek “ Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 18.1 panta trešo daļu “.
Priekšlikums:
Nepieciešams precizēt kā tiks regulēts operatora darbības radītais troksnis.
 

-

Definīciju sadaļu nepieciešams papildināt ar mērķlieluma definīciju, jo šāds lielums ir jāievero, piemēram smaku emisiju gadījumā (Likumprojekta 11. panta pirmajā daļā smakām kļūdaini norādīts robežlielums, kur jānorāda mērķlielums), kā arī aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļu tiek noteikts mērķlielums nevis robežlielums (trokņš emisiju gadījumā).

-

Daudzviet tiek norādīts, ka darbības jāuzsāk vai jāaptur , būtisku izmaiņu gadījumā, taču nekur nav būtiskuma kritērija noteikšanas princips. Tas nav novērtējams arī saskaņā ar definīciju
“būtiska darbības izmaiņa – izmaiņas objektā vai tā darbībā, objekta paplašināšana vai piesārņojošās darbības veida maiņa, kas var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi vai kas var ietekmēt emisiju robežvērtības, kuru ievērošana jānodrošina attiecīgā objekta operatoram”
Lielāko daļu Dienesta lēmumu varēs apstrīdēt, ja nav skaidri definētu kritēriju, kas ir būtiskas izmaiņas vai būtiska ietekme. Piemēram, NOx emisijas pieaug par 50 %, bet koncentrācija izkliedē veido 80 % no noteiktā robežlieluma. Definīcijas kontekstā būtiska ietekme uz veselību nav, jo robežlielums netiek pārsniegts.
Priekšlikums:
Likumprojekts jāpapildina ar precizētiem kritērijiem.
 

-

“6) emisija – tieša vai netieša vielu, vibrācijas, siltuma, smaku vai trokšņa izplūde no punktveida vai difūza avota gaisā, ūdenī vai zemē;
Pie šīs definīcijas būtu pievienojams arī laukumveida emisijas avots, piemēram, “Latvijas Dzelzceļam” ir kravu pārkraušanas laukumi, kuros veicot kraušanas darbus, tiek emitētas cietās izkliedētās daļiņas.
Priekšlikums:
Izteikt 6) punktu sekojošā redakcijā:
“6) emisija - tieša vai netieša vielu, vibrācijas, siltuma, smaku vai trokšņa izplūde no punktveida, laukumveida vai difūza avota gaisā, ūdenī vai zemē”.
 

-

Nav skaidrs: vai ar 5. panta 6) un 7) punktu paredzēts, ka turpmāk ik vienam operatoram būs jānodrošina atkritumu apsaimniekošana Atkritumu apsaimniekošanas likuma izpratnē?
Lūgums pievērst uzmanību, ka ilgstoši ir ierobežota vai pat apturēta atkritumu apsaimniekotāju darbība (kopš 13.11.2021. apturēta atļauja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam SIA “IT Soil”, iepriekš SIA “E-Daugava”). Tas būtiski ierobežo arī operatoru, kuru procesos rodas bīstamie atkritumi, darbību. Tādēļ nepieciešama VARAM un tās padotības iestāžu mērķtiecīga sadarbība kopā ar iesaistītajām pusēm - operatoriem – šobrīd ir ļoti nepieciešama labākā iespējamā risinājuma sasniegšanai, sekmējot ilgtspējīgu atkritumu apsaimniekošanu.
Priekšlikums:
Esošās publiski pieejamās vides informācijas sistēmas nepieciešams uzlabot, lai tajās vienkārši un ātri pēc atkritumu kodiem varētu atrast atkritumu apsaimniekotājus ar derīgām atļaujām.
 

-

6. panta Piesardzības pasākumi 3.punkts nav tehnoloģiski izpildāms (vistuvāk varētu būt saules un ūdens enerģija, bet arī tur būs elektromagnētiskā starojuma emisijas no enerģijas transformācijas iekārtām), ja nespecificē, par kādām emisijām tiek runāts.
3) cenšas enerģijas ražošanai pēc iespējas izmantot atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, kas nerada emisijas; ,
Arī “cenšanās” nav juridiski ne pierādāma, ne apšaubāma.
Priekšlikums:
Formulējums varētu būt aizstājams ar, piemēram, -  “Kur iespējams, enerģijas ražošanai izmantot atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, kas rada pēc iespējas mazākas emisijas un ietekmi uz cilvēku un vidi”
 

-

Arī 9. pantā, 10. panta otrajā daļā noteic operatoram ievērot tikai robežvērtības. No formulējuma nav skaidrs, vai tas tiek attiecināts tikai uz emisijām ūdenī vai arī visām pārējām (gaisā, gruntī, trokšņa emisijām u.c.) “Operatoraam ir pienākums savā darbībā ievērot emisijas robežvērtības. Piesārņojošām vielām noteiktās emisiju robežvērtības attiecas uz vietu, kurā notiek emisija no objekta, un robežvērtību noteikšanā atšķaidījumu pirms izplūdes vietas neņem vērā. Attiecībā uz netiešu piesārņotājvielu noplūdi ūdenī, nosakot attiecīgā objekta  emisiju robežvērtības, var ņemt vērā ūdens attīrīšanas iekārtu darbību, ja videi kopumā tiek garantēts līdzvērtīgs aizsardzības līmenis un ja tas nerada vides piesārņojuma līmeņa paaugstināšanos.”,

-

LDDK iebilst pret Likumprojekta 11.panta pirmo daļu.
Pamatojums:
Šī norma, tāpat kā jau spēkā esošā nosaka pieļaujamo emisiju no katra emisiju avota, kas praktiski nozīmē emisiju no katra dūmeņa. Veicot emisiju aprēķinu un arī modelējot izkliedi tā arī notiek. Taču, ja objektam (it īpaši tas attiecas uz A kategorijas piesārņojošām darbībām) objektos ir vairāki emisijas avoti (dūmeņi) (AS "Latvenergo" gadījumā 4 un 7 dūmeņi), precīzu iekārtu darbību ir samērā grūti prognozēt. Tā kā atļauja tiek gatavota ilgam laika periodam (uz visu darbības laiku vai līdz būtiskām izmaiņām), katras iekārtas darbība tiek plānota līdzsvaroti, sabalansējot slodzes, iekārtu tehniskos rādītājus, izmaksas, kā arī esošās zināšanas pa dalību elektrības un nu jau arī siltumenerģijas tirgos. Taču mainīgajos tirgus apstākļos, kā arī ņemot vērā iekārtu tehniskos rādītājus un izsverot ekonomiskos parametrus, iekārtu darbības laikus un sastāvu, ir nepieciešams regulāri koriģēt un pielāgot aktuālajai situācijai. Tā rodas gadījumi, kad viena iekārta tiek noslogota vairāk, bet kāda cita mazāk, nekā tika plānots izstrādājot emisiju limitu projektu. LDDK rosinām izvērtēt iespēju noteikt objekta kopējās emisijas kā noteicošo, ņemot vērā katra emisiju avota emisiju pieļaujamo emisiju, bet katra avota pieļaujamo emisiju uzskatīt kā kontroles vai orientējošu. Ja objekta darbība nepārsniedz katra avota emisiju kopsummu, kā arī tiek ievēroti noteiktie piesārņojošo vielu koncentrāciju limiti, kā arī netiek pārsniegts kopējais noteiktais kurināmā patēriņš, būtu jāuzskata, ka objekta emisiju limiti tiek ievēroti.
 
Priekšlikums:
Izteikt likumprojekta 11.panta (1) daļu šādā redakcijā:
 
"Lai ierobežotu un kontrolētu gaisu piesārņojošo vielu emisiju un smakas no stacionāriem piesārņojuma avotiem, operators pirms plānotās piesārņojošas darbības uzsākšanas vai būtiskas darbības izmaiņas apzina informāciju par savas plānotās darbības radīto gaisa piesārņojumu un smaku emisiju un to ietekmi uz gaisa kvalitātes robežlielumu un smaku robežlielumu ievērošanu, kā arī nosaka emisiju no katra emisiju avota un maksimāli pieļaujamo emisiju no objekta, izstrādājot emisijas limita projektu. Emisiju limita projekta ietvaros tiek noteikti pieļaujamie objekta emisijas limiti."
 

-

LDDK iebilst pret Likumprojekta 12.panta pirmo daļu.
Pamatojums:
Prasība operatoram nodrošināt vides monitoringu piesārņojošās darbības ietekmes teritorijā ir ietverta spēkā esošajā likumā "Par piesārņojumu" un šajā brīdī, kad tiek mainīta vides normatīvo aktu struktūra, būtu lietderīgi precizēt šo normu, veicinot vienādu izpratni par vides monitoringa prasībām gan operatoram, gan reģionālajām vides pārvaldēm, definējot un kontrolējot piesārņojošās darbības atļauju nosacījumus. Piesārņojošā darbība var būtiski vai nebūtiski ietekmēt ļoti plašu teritoriju, piemēram, gaisa piesārņojuma vai notekūdeņu gadījumā (ja tie tiek novadīti vidē). Turklāt, vides piesārņojuma izplatība ārpus objekta rada kumulatīvu iedarbību kopā ar citām teritoriju ietekmējošām piesārņojošām darbībām un veiktā vides monitoringa rezultāti ārpus objekta teritorijas nav pilnībā attiecināmi uz operatora veikto darbību. Tādēļ ierosinām fokusēt minēto Likumprojekta punktu uz operatora veikto piesārņojošo darbību nevis tās ietekmēto teritoriju, savukārt, gadījumos, kad nepieciešami papildus mērījumi vides ietekmes noteikšanai, piemērojams 12.panta 5.punkts.



"Operators nodrošina piesārņojošās darbības monitoringu, kuru veic atļaujā vai vides aizsardzības jomas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā."

-

Nav saprotami tādi formulējumi kā normāli (12. pants – “Operators ir atbildīgs par monitoringa datu un sniegtās informācijas patiesumu un precizitāti un nodrošina, ka mērījumu veikšanas brīdī objekts vai iekārta darbojas normālos apstākļos. Mērījumos neņem vērā objekta vai iekārtas palaišanas un apturēšanas periodus.”) un parasti (ar LPTP saistītais emisijas līmenis netiek definēts saistībā ar ražošanas intensitāti) iekārtas ekspluatācijas apstākļi. Vai normāli apstākļi nozīmē, ka ārā ir klimata normai atbilstoša temperatūra, vai ražošana notiek vienā maiņā paredzēto 3 vietā? Vai ir normāli, ja, piemēram, sadedzināšanas iekārta lielāko daļu laika darbojas ar 30% noslodzi, jo nav kur likt siltumu, bet ražotājs noteicis garantēto emisiju līmeni pie noslodzes no 70-90% ? 
Priekšlikums:
Nepieciešams precizēt formulējumu.

-

Attiecībā uz operatora veikto monitoringu 12. panta “(6) A kategorijas piesārņojošām darbībām operators pazemes ūdeņu monitoringu veic vismaz reizi piecos gados un augsnes monitoringu vismaz reizi desmit gados, ja vien atļaujā nav noteikta cita regularitāte, kas pamatota ar piesārņojuma draudu novērtējumu”.
Netiek ņemts vērā, ka monitoringa mērķis ir pēc iespējas ātrāk pamanīt riskus un novērst nevēlamo ietekmi. Monitoringa periodiskums būtu jānosaka atšķirīgs darbības uzsākšanas periodā, piemēram, 3 gadu periodam, un tas būtu samazināms uz vienu reizi 2 vai 3 gados, ja izpildās nosacījums, ka nav konstatēta esošās situācijas pasliktināšanās.
Priekšlikums:
Ņemot vērā, ka proporcionāli liels skaits uzņēmumu darbojas uz B kategorijai noteikto apjomu robežas, būtu jāizsver, kurām no darbību grupām šāds gruntsūdens un grunts kvalitātes monitorings piemērojams vienādā apjpmā ar A kategoriju. Piemēram ražošanas uzņēmumi, kuru izejvielu vai atkritumu glabāšana saistīta ar lieliem apjomiem un ārpus ēkām uz cietā seguma vai pazemes rezervuāros (enerģētika, metālapstrāde, atkritumu apsaimniekošana, ķīmiskā rūpniecība, intensīva lopkopība u.c.). Šīm kategorijām būtu attiecīgi nepieciešams sākotnējais grunts un gruntsūdeņu piesārņojuma novērtējums objektā.
 

-

“15. pants. Atļauja A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai un C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācija
Ja viena veida emisija no vairāku operatoru objektiem, kuros veic viena veida piesārņojošas darbības, ietekmē vienu un to pašu teritoriju, nosakot atļaujas kategoriju, Dienests summē objektu jaudas vai saražotās produkcijas apjomu”. 
Nepieciešams precizēt, vai domāti vairāku (dažādu) operatoru objekti vienā teritorijā vai viena operatora vairāki objekti vienā teritorijā. Šobrīd izriet, ka, ja vienā teritorijā ir vairāki operatori (dažādi uzņēmumi), tad visiem operatoriem ir jāņem vērā cita operatora radītās emisijas un saražotās produkcijas apjoms.
Priekšlikums:
Precizēt Likumprojektu.
 

-

Nav skaidrs, kā interpretējama 15. panta sestā daļa  “Ja viena veida emisija no vairāku operatoru objektiem, kuros veic viena veida piesārņojošas darbības, ietekmē vienu un to pašu teritoriju, nosakot atļaujas kategoriju, Dienests summē objektu jaudas vai saražotās produkcijas apjomu”. 
Emisiju fona datus izsniedz aptuveni 2x2 km teritorijai (MK 182 Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi 40.punkts), vai tas nozīmē, ka C kategorijas enerģētikas uzņēmumam var pieprasīt B kategoriju, ja šajā zonā ienāk citi operatori, kuri izmanto lokālās apkures iekārtas un summārā jauda biomasai un/vai gāzei pārsniedz 5 MW ? Šāds formulējums neatbilst arī pievienotajam objekta definējumam, no kura izriet, ka objekts ir viena operatora veikto darbību kopums.
 

-

Ņemot vērā, ka virkne piesārņojošo darbību saistītas ar aktivitātēm lauksaimniecības jomā, kurā noteikti pietiekoši specifiski nozares ierobežojumi (pārtikas un dzīvnieku atkritumu apsaimniekošana, mājdzīvieku labturības prasības u.c.), punkts būtu papildināms ar priekšlikumu saņemšanu (kur attiecināms) arī no Zemkopības ministrijas padotības iestādēm. 
 

-

23. pants Piesārņojošas darbības veikšanas ierobežojumi “(2) Ja noteiktā teritorijā ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti gaisa aizsardzības jomas normatīvajos aktos noteiktie gaisa kvalitātes normatīvi, pašvaldība saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātu un apstiprinātu pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības plānu, var izdot saistošos noteikumus, kas nosaka ierobežojumus objektā veiktajai piesārņojošajai darbībai, prasības par papildus pasākumu veikšanu vai stingrākas prasības attiecībā uz pieļaujamo gaisa piesārņojuma līmeni un monitoringa veikšanu kā to noteicis Ministru kabinets. Nosakot pašvaldības saistošajos noteikumos stingrākas emisijas robežvērtības sadedzināšanas iekārtām, ņem vērā Komisijas publicēto informāciju par emisijas līmeņiem, ko var sasniegt ar labākajām pieejamām vai jaunākajām tehnoloģijām šajā jomā. Pašvaldību saistošo noteikumu izstrādi, saskaņošanu un izsludināšanu veic atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajai kārtībai”.
Vai tas nozīmē, ka smakas, troksnis, emisijas ūdenī, grunts piesārņošana un emisijas gaisā no avotiem, kas nav sadedzināšanas iekārtas, ir nebūtiskāks piesārņojums, kura mazināšanai var neprasīt ietekmes mazināšanas programmas? Šķiet, ka ir notikusi esošās redakcijas 14. un 15. panta neveiksmīga apvienošana.
Priekšlikums:
Precizēt Likumprojekta 23.panta otro daļu.
 

-

Pamatojums:
“26.pants. Piesārņojošas darbības augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojums
 (3) Ministru kabinets nosaka augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojuma saturu, izstrādes un iesniegšanas kārtību”. 
No Likumprojekta nav saprotams, uz kurām piesārņojošās darbības kategorijām attieksies prasība.
Priekšlikums:
Precizēt Likumprojektu.
 

-

4. LDDK iebist pret Likumprojekta 28.panta ceturto un piekto daļu.
Pamatojums:
“28.pants. Objekta darbības izbeigšana
(4)Ja atļauja paredz izstrādāt pazemes ūdeņu un augsnes pamata stāvokļa raksturojumu, operators pirms darbības izbeigšanas iesniedz Dienestā arī augsnes un pazemes ūdeņu esošā stāvokļa raksturojumu.
(5)Ja salīdzinājumā ar pazemes ūdeņu un augsnes pamata stāvokļa raksturojumu esošā stāvokļa raksturojumā norādītais augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojums ir būtisks, kā arī rada apdraudējumu cilvēku veselībai un videi, Dienests uzdod operatoram veikt nepieciešamos pasākumus augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa atjaunošanai”.
No Likumprojekta nav saprotams, kas un kā noteiks būtiskuma un apdraudējuma kritēriju.
Priekšlikums:
Precizēt Likumprojektu.

 

-