Atzinums

Lūdzam ziņojuma sadaļā “Secinājumi” 2.punktu, kurā minēts, ka NEKP plānoto pasākumu īstenošanai un 2030. gada Latvijas ZIZIMM sektora mērķu sasniegšanai jāpiesaista papildu finansējums, papildināt ar norādi, ka finansējuma piesaistīšana nodrošināma no ES fondu līdzekļiem (tai skaitā Taisnīgās pārkārtošanās fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai) vai citiem ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, ieņēmumiem no emisijas kvotu izsolīšanas, kā arī pārskatot pieejamo valsts budžeta līdzekļu izmantošanu un piesaistot privāto finansējumu, neradot negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci.
Attiecībā uz valsts budžeta finansiālām iespējām norādām, ka tās ir ierobežotas, ņemot vērā valdības apstiprinātajā Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada Progresa ziņojumā (MK 15.04.2025. sēdes prot. Nr. 15 36. §) norādīto par negatīvu fiskālo telpu, valdības noteikto, ka 2026.-2028. gada budžeta prioritātes ir aizsardzība un demogrāfija (MK 27.03.2025. rīkojums Nr.179), kā arī valdības doto uzdevumu veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu 2026.-2028. gadā (MK 13.05.2025. sēdes prot. Nr.19 50. § 7.punkts).
 

-

Tekstā ir minēts "....lai īstenotu NEKP plānotos pasākumus un sasniegtu 2030. gada Latvijas ZIZIMM sektora mērķus, nepieciešams papildu finansējums.", taču tekstā nav konkrēti minēts cik liels varētu būt šis apjoms. Lūgums tekstā precizēt indikatīvu publiskā finansējuma apjomu, kas pietrūkst, lai sasniegtu ZIZIMM sektora mērķus.
Lūgums pārbaudīt, vai 2. un 3. tabulā nav kļūdas pie nepieciešamo investīciju apjoma, jo nesakrīt dati ar NEKP. Ja nav kļūdas, lūgums īsi paskaidrot radušās izmaiņas.  

-

Informatīvajā ziņojumā ir teksts "Tā kā meža nozare ir eksportējoša nozare, papildus tam veidosies arī netiešā eksporta multiplikatīvā ietekme tautsaimniecībā. Pašlaik eksporta multiplikatora vērtība meža nozarē Latvijā nav noteikta, tomēr piesardzīgs pieņēmums liecina, ka šī multiplikatora vērtība ir 1, un faktiskā ietekme tautsaimniecībā varētu būt divas reizes lielāka par aprēķināto tiešo ietekmi."

Šādam apgalvojumam būtu nepieciešams papildus skaidrojums, lai to pamatotu.

-

Lūgums izvērtēt, vai apgalvojumi "Ja tiek samazināts mežizstrādes apjoms, nav iespējams īstenot no valsts budžeta izmaksu viedokļa lētākos NEKP pasākumus ar nozīmīgu kopējo devumu, t. i., jaunu koksnes pārstrādes rūpnīcu būvniecību, lai palielinātu oglekļa piesaisti produktos un turpinātu mazināt apaļo kokmateriālu eksportu." un "ar lielu varbūtību nebūs iespējams īstenot arī NEKP iekļauto koksnes ķīmiskās pārstrādes (koksnes šķiedras) rūpnīcas būvniecību un skaidu plātņu rūpnīcas izveidošanu, jo šo pasākumu īstenošanai ir nepieciešams privātais finansējums – investoru interese." nav pārspīlēti, ja īsteno 10% samazinājumu mežizstrādes apjomos.
Informatīvajā ziņojumā ir norādīts, ka pašlaik mežistrādes apjomi ir ~ 18 milj. m³ gadā. 2024. gadā no Latvijas tika eksportēti 3,5 miljoni m3 papīrmalkas (~19% no mežistrādes apjoma), kā arī 1,6 miljoni tonnu granulu un 2,5 miljoni tonnu šķeldas. Savukārt jaunas skaidu plātņu rūpnīcas izveidošana un jaunas koksnes ķīmiskās pārstrādes rūpnīcas izbūve palielinātu vietējo pieprasījumu par 1,3 miljoniem m³ gadā. Līdz ar to, ja īstenotu scenāriju, kurā mežistrādi samazinātu par 10%, vietējais piedāvājums nosegtu vietējā pieprasījuma apjomus. Informatīvais ziņojums nesniedz arī datus, kuri varētu pamatot, ka 10% mežizstrādes samazinājums veidotu tādus apstākļus, kuros rūpnīcu būvniecība vairs nebūtu rentabla. 

-

Mežizstrādes apjomi būtu jāanalizē kontekstā ar esošo koksnes uzkrājumu valstī (apjoms, kurš teorētiski uz doto brīdi ir pieejams izciršanai) un ciršu krāju, lai ievērotu ilgtspējīgas mežsaimniecības principus.
Šobrīd informatīvajā ziņojumā ir dati tikai par mežizstrādes apjomu, kas nav pietiekami, lai novērtētu esošā mežizstrādes apjoma ilgtspēju. Lūgums informatīvajā ziņojumā ievietot informāciju vismaz par ciršu krāju. 

-

Ņemot vērā apgalvojumus "Latvijas kokapstrādes sektora izlaide ir ievērojami atkarīga no vietējā mežizstrādes apjoma, īpaši pašreizējos apstākļos, kad koksnes izejvielu iegāde no austrumu kaimiņvalstīm būtībā ir pārtraukta. Koksnes resursu deficīta dēļ koksnes cena sākotnēji strauji palielināsies, ietekmējot gan ikvienu kokapstrādes uzņēmumu, gan nozares konkurētspēju kopumā. Tā kā kokapstrādes nozare darbojas starptautiskās konkurences apstākļos, šis šoks skars katru kokapstrādes nozares uzņēmumu un izraisīs daudzu uzņēmumu bankrotu.", lūgums norādīt, kāds būs koksnes resursu cenu pieaugums Latvijā un, piemēram, Eiropā, lai varētu pamatot šādus apgalvojumus. Pašlaik ir aizdomas, ka šādi apgalvojumi varētu būt pārspīlēti (it īpaši 10% mežizstrādes samazinājuma scenārijā), ņemot vērā, ka teorētiski cenu pieaugumam būtu jābūt arī pārējā reģionā, ja kāda cita valsts neaizstāj Latvijas mežistrādes kritumu (it īpaši, ja Latvija šobrīd eksportē daļu no neapstrādātas koksnes produkcijas).

-

Lūgums pārbaudīt, vai 21. lpp tekstā  "Pirmkārt, investīcijām ir vajadzīgi līdzekļi. Tie ir visiem zemes īpašniekiem, tāpēc būtiska nozīme ir valsts atbalstam" nav kļūda. Iespējams ir domāts "Tie nav......"

 

-

Lūgums pārbaudīt, vai 3. tabulā pie pasākumiem "Minerālmēslojuma lietošana sausieņos un āreņos" un "Augsnes ielabošana kūdreņos ar koksnes pelniem" nav radusies kļūda pie rādītāja "Izmaksas līdz 2050. gadam, euro tonna⁻¹ CO₂*". Ja salīdzina ar 2. tabulas rezultātiem, tad "Pasākuma īstenošanas platība, tūkst. ha" un "Kopējās investīcijas ciklā, milj. eiro" rādītāji sakrīt, taču  3. tabulas rādītājs "Izmaksas līdz 2050. gadam, euro tonna⁻¹ CO₂*" ir ievērojami labāks šiem pasākumiem nekā 2. tabulas rādītājs "CO₂ piesaistes izmaksas ciklā, eiro t⁻¹ CO₂*", kas nešķiet loģiski, ja 3. tabulā CO2 piesaistes potenciāls ir ievērojami mazāks nekā 2. tabulā.

-

Lūgums izvērtēt, vai 2. tabulas "Kopējais SEG emisijas samazinājums ciklā, tonnas CO2 ha-1" rādītāja vietā lietderīgāk nebūtu ielikt rādītāju "Kopējās pasākuma izmaksas aprites cikla laikā", kur negatīvs rezultāts nozīmē, ka ieņēmumi/ietaupījumi aprites ciklā pārsniedz izdevumus. No Finanšu ministrijas skatupunkta piedāvātā alternatīva ir lietderīgāka. 
Ja alternatīvais rādītājs tiek iekļauts, lūgums izvērtēt nepieciešamību to ievietot arī 3. tabulā (varētu saukties "Kopējās pasākuma izmaksas līdz 2050.g.", kur negatīvs rezultāts nozīmē, ka ieņēmumi/ietaupījumi līdz 2050.g. pārsniedz izdevumus.)

-

Ņemot vērā atšķirības starp rezultātiem 5. un 6. attēlos, lūdzam precizēt pirmo secinājumu. Par kuru "piesaistes palielinājumu uz vienu izmantoto eiro" ir runa, aprites (60 gadu) ciklā, vai 26 gadu periodā?

-

Lūdzam pārbaudīt datus 8. attēlā (un 10. attēlā). Informatīvā ziņojuma 11.lpp. ir minēts: "Neto SEG emisija no ZIZIMM sektora 2023. gadā bija vienāda ar 4629,76 kt CO2 ekvivalentu". Taču 8.attēlā (un 10. attēlā) neto SEG emisijas no ZIZIMM sektora 2023. gadā ir negatīvas, jeb pastāv neto piesaistē.

-