Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Iekšlietu ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus.  
Tieslietu ministrija vēlas norādīt, ka Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma (turpmāk – likums) 13.1 pantā esošo un projektā paredzēto regulējumu nepieciešams papildus izvērtēt. Vēršam uzmanību, ka šī panta normās vārds “brīdinājums” tiek izmantots kā šajā likumā paredzēts speciālais termins iestādes administratīvajā procesā, bet vienlaicīgi Administratīvā procesa likumā (turpmāk – APL) terminam “brīdinājums” ir atšķirīga nozīme, proti, tas var būt procesuālais piespiedu līdzeklis tiesvedības procesā, kā arī paziņojums par spēkā stājušās administratīvā akta piespiedu izpildi. Turklāt administratīvais process iestādē vai tiesā ir cieši saistīts ar Paziņošanas likumā noteiktajām pieņemto lēmumu vai faktiskās rīcības paziņošanas procedūrām. Tādējādi projektā piedāvātais likuma 13.1 panta 7.1 daļas regulējums, kad lēmumu par apturēšanu pieņem bez iepriekšēja brīdinājuma, ja atbildīgā persona trīs reizes nav nodrošinājusi plānotās vai neplānotās ugunsdrošības pārbaudes veikšanu objektā, nav pietiekami saprotams, turklāt ir apšaubāma tā atbilstība APL un Paziņošanas likumā noteiktajam regulējumam. Piemēram, vai “plānotās un neplānotās pārbaudes” tiks veiktas saskaņā ar APL 90. panta otrajā daļā noteikto regulējumu par iestādes pienākumiem. Papildus norādām, ka saistībā ar terminu “brīdinājums” likuma 13.1 panta pirmajā daļā ir paredzēts izņēmumi šī panta septītajā daļā noteiktajiem gadījumiem. Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija piedāvā jaunā redakcijā izteikt likuma 13.1 panta septīto daļu, proti, paredzēt tajā ievaddaļu un atsevišķus punktus, kuros precīzi būtu noteikti gadījumi, kad šajā pantā esošais regulējums par “brīdinājumu” netiek piemērots. Savukārt likuma 13.1 panta septītās daļas otro teikumu piedāvājam izslēgt, jo atbilstoši APL 360. panta otrajai daļai ugunsdzēsības dienesta lēmumiem noteiktos gadījumos ir paredzēta nekavējoša izpilde, tādēļ gadījumos, kad ir “tieši ugunsgrēka izcelšanās draudi” lēmuma pieņemšanai nebūtu lietderīgi ar likumu noteikt trīs dienu termiņu. Iestādei saistošus termiņus var noteikt ar iekšējo normatīvo aktu.  
Projektā paredzēto likuma 13.1 panta 7.2 daļas regulējumu piedāvājam izvērtēt un no projekta izslēgt. Vēršam uzmanību, ka likuma 13.1 panta devītajā daļā esošais regulējums ir attiecināms arī uz šī panta septītajā daļā paredzēto lēmumu par apturēšanu, kur projektā paredzētā “lēmuma izpildes pēcpārbaude” faktiski ir parasta pārbaude vai “pārkāpumi ir novērsti”, turklāt pārbaudes veikšanai amatpersonai jau ir noteikts septiņu dienu termiņš. Atbilstoši projektā paredzētajam regulējumam fakta konstatācija, ka “pārkāpumi ir novērsti” notiks ar brīdi, kad atbildīgā persona nodrošinās ugunsdrošības pārbaudes veikšanu objektā un garāka termiņa paredzēšana šādos gadījumos nebūtu nepieciešama. Atšķirīgu terminu izmantošana nemaina paredzētā regulējuma būtību.  
Vienlaikus piedāvājam atbilstoši precizēt projekta anotāciju, sniedzot par grozījumiem un to būtību izvērstu skaidrojumu.  

-