Atzinums

Vēršam uzmanību uz to, ka jau gadiem nav atrisināts jautājums par valsts finansējumu pašvaldībām, kas pilda valsts uzdotu uzdevumu - izveidot komisiju un uzraudzīt ar lauksaimniecības zemi veikto darījumu tiesiskumu. Lūdzam atrisināt finansējuma avotu un kompensēt iepriekšējos gados veiktos pašvaldību izdevumus vai uzņemties šā uzdevumu pašai valstij.

-

Par likumprojekta 4.pantu. Iebilstam ierosinājumam 30. pantā izslēgt pirmajā daļā vārdus "(izņemot nepilsoņus)". Šis regulējums tika pieņemt ar 2019.gada 6.jūnija likumu, kas stājās spēkā 2019.gada 3.jūlijā. Savulaik šis grozījums tika pamatots ar sekojošu argumentāciju: " Likuma 30.panta pirmā daļa un otrā daļa noteic, ka šā likuma 28.panta ceturtajā daļā minētās personas (tajā skaitā nepilsoņi), kas vēlas iegūt zemi īpašumā, vai Privatizācijas aģentūra, ja tā veic zemes privatizāciju, vai valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", ja tā veic valsts zemes atsavināšanu, iesniedz iesniegumu tā novada domei, kuras teritorijā atrodas attiecīgā zeme. Iesniegumā norāda šīs zemes turpmākās izmantošanas mērķi. Iesniegumam pievienojams darījuma akta noraksts, izņemot gadījumus, kad zemes privatizāciju veic Privatizācijas aģentūra vai valsts zemes atsavināšanu — valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi".
Novada dome izskata iesniegumu. Ja zemes turpmākās izmantošanas mērķis, kas norādīts iesniegumā, nav pretrunā ar novada pašvaldības teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu, un ir ievēroti šā likuma 29.pantā minētie ierobežojumi, novada dome 20 dienu laikā dod piekrišanu zemes iegūšanai īpašumā. Piekrišana noformējama izziņas veidā, kuru paraksta novada domes priekšsēdētājs. Izziņā norādāms arī darījuma rezultātā īpašumā iegūstamās zemes izmantošanas mērķis. Darījuma akts ir derīgs ierakstīšanai zemesgrāmatā tikai tad, ja tam pievienota minētā izziņa. Piekrišanas atteikumu darījuma pusēm ir tiesības pārsūdzēt tiesā.
Tātad pēc būtības Latvijas Republikas nepilsoņiem ir tiesības iegūt īpašumā apbūves zemi, bet tam ir nepieciešams saņemt pašvaldības izziņu. Šobrīd pašvaldību sniegtā informācija liecina par to, ka minētās izziņas izsniegšana ir formāla procedūra un administratīvais slogs ne tikai pašvaldībām (darbinieku noslogošana sagatavojot domes lēmumu, lēmumprojekta izskatīšana pašvaldības komitejās, izskatīšana domes sēdēs, domes lēmuma noformēšana izziņas formātā), bet arī personai, kurai jāsaņem šī izziņa. Tādējādi tiek pagarināts arī nekustamā īpašuma darījuma reģistrēšanas laiks.
Tādējādi būtu ierosinājums attiekties no šādu izziņu pieprasīšanas un sagatavošanas nepilsoņiem, samazinot administratīvo slogu gan pašvaldībām, gan personām. Nepilsoņi varētu iegādāties apbūves zemi bez papildus izziņu pieprasīšanas."

Tiesiskā situācija līdz šim nav mainījusies, apbūves zemi nepilsoņi var brīvi iegādāties, tādēļ iebilstam, ka tiek atjaunots administratīvais slogs gan pašvaldībām, gan fiziskām personām. Tāpat aicinām ievērot Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarāciju, kas cita starp paredz mazināt normatīvismu, birokrātiju un administratīvo slogu.

-

Lūdzam izvērtēt, vai nav nepieciešams precizēt likumprojekta 3.pantu attiecībā uz 29.panta otrās daļas 4.punkta grozījumu -  proti, vai nevajag attiecināt 5 ha ieguves apmēru arī uz zemes teritoriju šajās aizsargjoslās. Proti,- vai šajās aizsargjoslās arī nevar būt lauksaimniecības zeme, jeb šī norma jālasa kopsakarā ar nākamo daļas punktu, kas runā tīri par lauksaimniecības zemi. 

-

Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) 2022. gada 22. novembrī pieņēma spriedumu apvienotajā lietā Nr. C‑37/20 un Nr. C‑601/20.1 Lietā skatīts jautājums par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai terorisma finansēšanai (turpmāk – AML 4. direktīva), un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (turpmāk – AML 5. direktīva), 1. panta 15. punkta "c" apakšpunkta atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 7. un 8. pantam jeb par to, vai AML 5. direktīvas norma, kas paredz tiesības ikvienam sabiedrības loceklim brīvi piekļūt informācijai par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem, ir pretrunā personu tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību. Lūdzam papildināt anotāciju,  vai un kā minētais EST spriedums ietekmēs patiesā labuma guvēju pārbaudi LV reģistros.

-

Lūdzam izvērtēt, vai 8.pants ir loģisks. Persona, kura savu saimniecisko darbību īsteno zemnieku saimniecības formā atbild ar visu savu mantu par zemnieku saimniecības saistībām. Darījuma subjekts var būt vai nu fiziska persona vai zemnieku saimniecība. Lūgums neradīt jaunu birokrātisku prasību slēgt darījumu gan zemnieku saimniecības īspašniekam, gan zemnieku saimniecībai.

-