Atzinums

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka katrs likumprojekts tiek izstrādāts, lai sasniegtu noteiktu mērķi, piemēram, nodrošinātu cilvēku veselības un vides aizsardzību, nodrošinātu atklātību publisko iepirkumu procedūrās, nodrošinātu tiesisku, efektīvu, nepārtrauktu un demokrātiskai iekārtai atbilstošu Ministru kabineta darbību. Tātad mērķis ir noregulēt noteiktas tiesiskās attiecības. Uzsākot likumprojekta izstrādi, ir svarīgi izprast un formulēt likuma mērķi, jo tas nosaka likuma saturu. Likuma mērķim ir liela nozīme likuma piemērošanā. Likuma normas ir formulētas vispārīgi, tāpēc piemērot tās konkrētā gadījumā var izrādīties sarežģīti. Tādēļ katrā konkrētā gadījumā likuma normas ir jāpiemēro saistībā ar tā mērķi. Likuma mērķis obligāti iekļaujams jaunā likumā, bet grozījumu likumā un likumā, ar kuru pieņem un apstiprina starptautisku līgumu (tā projektu), likuma mērķi neraksta. Likuma mērķi raksta likuma sākumā. Ja likumā tiek ietverts pants par terminu skaidrojumiem, pantu, kurā noteikts likuma mērķis, raksta kā likuma otro pantu. Ja terminu skaidrojums nav paredzēts, likuma mērķi ietver likuma pirmajā pantā. Formulējot likuma mērķi, pēc iespējas jākoncentrējas uz to, kas jāsasniedz ar šo likumu, nevis, ko likums regulē vai nosaka. Regulēšana kā tāda nav un nevar būt likuma mērķis. Likuma mērķis ir sasniegt labāku, tiesiskāku, efektīvāku, veiksmīgāku vai ekonomiski pamatotāku kādas situācijas risinājumu tiesisko attiecību virzību. Likuma mērķa formulēšana palīdz noskaidrot vispārējos likumdevēja mērķus, identificē problēmu, kuras noregulēšanai ir domāts konkrētais likums, un parāda, kā likumdevējs ir iecerējis problēmu atrisināt. Mērķa formulējums palīdz tiesību piemērotājiem likuma normu interpretācijā un atvieglo tiesību tālākveidošanu (skat. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata. Pieejama: https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/95).

Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam precizēt likumprojekta "Pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izveides likums" (turpmāk – likumprojekts) 1. panta pirmajā daļā paredzēto regulējumu.
 

-

Ņemot vērā likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk - anotācija) sniegto informāciju, ka normā minētais Ministru kabineta lēmums vienlaikus būs arī Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 8. panta pirmajā daļā minētais Ministru kabineta konceptuālais lēmums, kas dos atļauju Aizsardzības ministrijai tiesības uzsākt atsavināšanu, lūdzam arī likumprojekta 2. panta pirmajā daļā skaidri norādīt, ka Ministru kabinets nosaka tos īpašumus, kuri tiks atsavināti sabiedrības vajadzībām. Turklāt no likumprojekta 2. panta pirmās daļas būtu jābūt skaidram, vai visi pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamajā teritorijā ietilpstošie nekustamie īpašumi (to daļas) tiks atsavināti sabiedrības vajadzībām vai tikai daļa no tiem. Katrā gadījumā šobrīd saskaņā ar Atsavināšanas likuma 8.¹ panta regulējumu servitūtu iespējams noteikt tādiem nekustamiem īpašumiem, kuri tiks atsavināti sabiedrības vajadzībām. Savukārt, ciktāl tas izriet no Atsavināšanas likuma, ne uz visiem nekustamajiem īpašumiem, kurus plānots atsavināt sabiedrības vajadzībām, var būt nepieciešams nodibināt servitūtu.

-

Tā kā šī norma paredz atkāpes no vispārīgā sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtības regulējuma, nepieciešams izvērtēt un papildināt anotāciju ar informāciju, vai atsavināmā nekustamā īpašuma sadale jau pirms atsavināmā nekustamā īpašuma novērtēšanas (kā tas norādīts anotācijā) nekādā veidā nevar pasliktināt nekustamā īpašuma īpašnieka stāvokli atsavināšanas procesā, piemēram, attiecībā uz taisnīgās atlīdzības apmēru.

-

Attiecībā uz šo normu anotācijā nepieciešams iekļaut informāciju, ka tā attiecināma uz gadījumiem, kad zeme, uz kuras tikušas uzbūvētas minētās būves, pieder valstij. Šis skaidrojums nepieciešams, lai novērstu risku, ka šī norma tiek interpretēta nekorekti, proti, tādējādi, ka tā pieļauj veidot dalīto īpašumu. Jauna dalītā īpašuma (kad zeme un būves uz konkrētās zemes pieder dažādiem subjektiem) veidošana Latvijas tiesību sistēmas ietvaros nav pieļaujama, attiecīgi, piemēram, uz pašvaldībai piederošas zemes uzbūvētās būves, ja zeme netiek nodota valsts īpašumā, nevarēs tikt ierakstītas zemesgrāmatā uz valsts vārda Aizsardzības ministrijas personā. Savukārt attiecībā uz privātpersonām piederošu zemi, kura tiks atsavināta sabiedrības vajadzībām, šīs normas korektu piemērošanu varētu nodrošināt sasaistē ar likumprojekta 4. panta ceturto daļu. 

-

Ja uz šajā likumprojektā noteikto servitūtu nodibināšanu un izlietošanu piemērojams Atsavināšanas likuma regulējums, tad likumprojekta 4. panta pirmās daļas pēdējā teikumā noteikto nav nepieciešams ietvert likumprojektā, jo tas jau izriet no Atsavināšanas likuma 8.¹ panta pirmās daļas regulējuma (tajā noteikts, ka servitūts tiek nodibināts līdz brīdim, kad īpašuma tiesības uz atsavināto nekustamo īpašumu tiek nostiprinātas uz valsts vārda zemesgrāmatā vai kad Ministru kabinets lemj par tā izbeigšanu).

-

Lūdzam atkārtoti izvērtēt likumprojekta 4. panta pirmās daļas redakciju un nepieciešamības gadījumā precizēt, ņemot vērā šādu apsvērumu. Kopsakarā ar likumprojekta 1. un 2. pantu no likumprojekta 4. panta pirmās daļas (konkrēti, no vārdiem "tiek nodibināts servitūts") var izsecināt, ka uz visiem nekustamajiem īpašumiem (bez izņēmuma), kas atrodas pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamajā teritorijā, tiks nodibināti servitūti. Ja tas tā nav plānots, lūdzam apsvērt iespēju vārdus "tiek nodibināts" aizstāt ar vārdiem "var tikt nodibināts". Attiecīgi tas būs konstatējams no Ministru kabineta lēmuma, kuri nekustamie īpašumi ietilpst pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamajā teritorijā, kuri tiks atsavināti sabiedrības vajadzībām, un uz kuriem tiks nodibināti servitūti. Ja tomēr ir plānots, ka visi nekustamie īpašumi, kuri atrodas pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamajā teritorijā, tiks arī atsavināti sabiedrības vajadzībām un uz tiem tiks nodibināts servitūts, tad lūdzam to pavisam skaidri norādīt anotācijā.

-

Lūdzam šo normu papildināt ar atsauci uz Atsavināšanas likuma 8.¹ panta regulējumu. Atsavināšanas likumā regulētais servitūts var tikt izmantots nekustamajos īpašumos, kuri nepieciešami nacionālo interešu objektu būvdarbu uzsākšanai, veikšanai un šā servitūta ietvaros uzbūvēto būvju uzturēšanai (šī likumprojekta kontekstā tas attiecīgi būtu pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izbūvei), taču šajā likumprojektā paredzēts, ka servitūts var tikt nodibināts arī nekustamajiem īpašumiem, kuri tiks izmantoti pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanai. Attiecīgi, lai nerastos šaubas par to, ka saskaņā ar likumprojektu uz abiem šiem gadījumiem piemērojamas Atsavināšanas likuma normas par servitūta nodibināšanu un izlietošanu, nepieciešams to skaidri norādīt likumprojekta regulējumā.

Šī panta kontekstā ir būtiski saprast, ka Atsavināšanas likumā ietvertais servitūta regulējums piemērojams atsavināšanas procesa ietvaros, un attiecīgi tā tas arī izstrādāts un pielāgots šādai shēmai (servitūtu, ja nepieciešams, iespējams nodibināt uz tādiem nekustamajiem īpašumiem, kuri tiks atsavināti sabiedrības vajadzībām). Tādējādi ir svarīgi jau šobrīd izvērtēt, vai arī visas tās teritorijas, kurās plānota pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošana un kur plānots nodibināt servitūtu, tiks atsavinātas sabiedrības vajadzībām. Šobrīd no likumprojekta un anotācijas secināms, ka ir paredzēts atsavināt gan privātpersonām piederošos nekustamos īpašumus (to daļas), kuri nepieciešami pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanai, gan privātpersonām piederošos nekustamos īpašumus (to daļas), kas nepieciešami infrastruktūras izbūvei.

-

Ierosinām izvērtēt, vai nepieciešams likumprojektā ietvert šādu normu, ņemot vērā, ka likumprojekts sagatavots ar mērķi, lai varētu pēc iespējas īsākā termiņā realizēt pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu un infrastruktūras izbūvi. Tā kā no izziņā un anotācijā sniegtās informācijas secināms, ka uz likumprojekta 4. panta pirmajā daļā minēto servitūtu plānots attiecināt Atsavināšanas likuma 8.¹ panta regulējumu, informējam, ka tajā nav noteikts, ka uzsākt nepieciešamos sagatavošanās darbus un būvdarbus sabiedrības vajadzībām atsavināmā nekustamajā īpašumā var tikai pēc tam, kad pieņemts Atsavināšanas likuma 9. panta pirmajā daļā minētais lēmums. Attiecīgi Atsavināšanas likumā ietvertais servitūta izlietošanas regulējums pieļauj elastīgāku pieeju nekā šī likumprojekta 4. panta trešajā daļā ietvertais nosacījums. Vienlaikus, protams, ir jānodrošina Atsavināšanas likuma 8.¹ panta sestajā daļā noteiktais, ka darbus atsavināmā nekustamā īpašuma servitūta teritorijā plāno un veic tādā veidā, lai neradītu šķēršļus atlīdzības par atsavināmo nekustamo īpašumu noteikšanai, piemēram, ir jānodrošina īpašuma apsekošanu kopā ar īpašuma vērtētāju, lai konstatētu īpašuma stāvokli taisnīgas atlīdzības un atlīdzības par servitūta tiesību izlietošanu noteikšanai.

-

Ierosinām precizēt normas redakciju, nosakot, piemēram, ka būves tiek ierakstītas zemesgrāmatā vienlaikus ar "īpašuma tiesību uz atsavināto nekustamo īpašumu nostiprināšanu valstij".

(4) Būves, kas šajā pantā noteiktajā kārtībā uzbūvētas pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa pabeigšanas, tiek ierakstītas zemesgrāmatā vienlaikus ar īpašuma tiesību uz atsavināto nekustamo īpašumu nostiprināšanu valstij.

Lūdzam ņemt vērā tālāk minēto apsvērumu un skaidrības labad precizēt likumprojektu vai papildināt anotāciju. Likumprojekta 6. panta pirmās daļas redakcijas kontekstā ir būtisks Tieslietu ministrijas izteiktais priekšlikums pie likumprojekta 4. panta pirmās daļas par to, kā konkrēti saprotams likumprojekta regulējums attiecībā uz Ministru kabineta noteiktajiem pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamajā teritorijā ietilpstošajiem nekustamajiem īpašumiem.
Izziņas 2. punktā skaidrots, ka likumprojekta 6. panta pirmā un trešā daļa attiecas uz visiem pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamajā teritorijā ietilpstošajiem nekustamajiem īpašumiem, savukārt otrā un ceturtā daļa regulē darbības attiecībā uz tiem nekustamajiem īpašumiem, uz kuriem tiek nodibināts servitūts. Savukārt no anotācijā sniegtās informācijas par likumprojekta 6. pantu var secināt, ka par akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" nocirstajiem kokiem nekustamā īpašuma īpašniekam vienmēr tiks nodrošināta atlīdzība atsavināšanas sabiedrības vajadzībām procesa ietvaros (ja vien īpašnieks nelemj kokus nocirst pats). Vienlaikus saprotams, ka minēto ir iespējams nodrošināt tikai tādā gadījumā, ja pilnīgi visi Ministru kabineta noteiktie pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamajā teritorijā ietilpstošie nekustamie īpašumi tiks atsavināti sabiedrības vajadzībām, vai arī, ja likumprojekta 6. panta pirmajā daļā noteiktās tiesības attiecas tikai uz tiem īpašumiem, kuri tiks atsavināti sabiedrības vajadzībām.

-

Lūdzam anotācijā ietvert informāciju, vai uz likumprojekta 7. panta otrajā daļā ietverto regulējumu gadījumos, kad nekustamā īpašuma īpašnieks nav izteicis vēlmi koksnes produktus paturēt savā īpašumā, attiecas likumprojekta 7. panta ceturtā daļa, proti, vai nocirsto un uz likuma pamata akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" īpašumā pārgājušo koku vērtība nekustamā īpašuma īpašniekam vienmēr tiks atlīdzināta. Tieslietu ministrijas ieskatā, tas ir būtisks aspekts, vērtējot, vai likumprojekta 7. pantā ietvertais īpašuma tiesību aprobežojums ir samērīgs. 

Lūgums arī precizēt, no kura brīža sāk skaitīt 10 dienu termiņu, kurā nekustamā īpašuma īpašniekam rakstveidā jāizsaka vēlme paturēt koksnes produktus savā īpašumā. 

-

Ierosinām precizēt likumprojekta 7. panta ceturtās daļas otrā teikuma redakciju. 

Pēc pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanas un infrastruktūras izbūves darbu veikšanas privātpersonu īpašumā esošās zemes platības tiek sakārtotas. Nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam šo darbu veikšanas laikā nodarītie zaudējumi tiek atlīdzināti saskaņā ar Civillikumu.