Atzinums

Izstrādājot Ministru kabineta noteikumus un uzsākot modeļa "Skolēns pašvaldībā" ieviešanu no 2022. gada 1. septembra, definēts nosacījums, ka mērķdotācijas aprēķinā atbilstoši pašvaldības administratīvajai teritorijai piemēro reģionālos koeficientus.
Latvijas Lielo pilsētu asociācija atkārtoti pauž viedokli, ka valstspilsētas reģionālo koeficientu noteikšana ir pārrunāta ar IZM, taču ministrijas speciālisti nav ņēmuši vērā lielo pilsētu argumentus par reģionālo koeficientu piemērošanu. Vēršam uzmanību, ka anotācijā aprakstītie un noteikumu projekta 6., 26., 27. un 28.punktā atspoguļotie koeficienti nav argumentēti attiecībā uz vairākām valstspilsētām.
Iebilstam pret noteikumu 26.punktā definēto reģionālo koeficientu piemērošanu Rīgai – 1,00. Rīgai noteikumu projekta 6.punktā noteikto reģionālo koeficientu uzsāks piemērot tikai 2026.gada 1.septembrī.
Kā saprotams no anotācijas, tad  vidējās darba algas likmju pašvaldībās atšķirību mazināšana ir viens no mērķiem. Ir minēts, ka Rīgas pašvaldības vispārizglītojošo skolu skolotājiem ir 1 002 euro, Mārupes novadā – 1 094 euro, Salaspils novadā – 1 082 euro, Ķekavas novadā – 1 071 euro, Ādažu novadā – 1 025 euro, Ropažu novadā – 999 euro.
Nav minēts, piemēram, ka Jūrmalas valstspilsētā pēc šiem pašiem datiem vidējā algas likme ir 976 euro, Jelgavas valstspilsētā – 987 euro. Pastāv pamatotas aizdomas, ka nevienlīdzība starp Jūrmalas, Jelgavas valstspilsētām (reģionālais koeficients 1,07) un pierīgas pašvaldībām (Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu un Salaspils novadi ar reģionālajiem koeficientiem secīgi pa mācību gadiem 1,17; 1,16; 1,15 un 1,14) tikai palielināsies.
Priekšlikums 6.punktu izteikt sekojošā redakcijā:
6. Mērķdotācijas aprēķinā atbilstoši pašvaldības administratīvajai teritorijai piemēro šādus reģionālos koeficientus:
            6.1. Rīgai – 1,07;
            6.2. Ādažu novadam, Ķekavas novadam, Mārupes novadam, Olaines novadam, Ropažu novadam un Salaspils novadam – 1,07;
            6.3. valstspilsētām, izņemot Ogres, Rīgas, Valmieras un Jēkabpils valstspilsētu – 1,07;
Priekšlikums 25. punktu izteikt sekojošā redakcijā:
25. Mērķdotācijas aprēķinā šo noteikumu 6.1. un 6.2. apakšpunktu piemēro ar 2024. gada 1. septembri.

Priekšlikums 26. punktu izteikt sekojošā redakcijā:
26. No 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada 31. augustam mērķdotācijas aprēķinā šo noteikumu 6.1. un 6.2. apakšpunktā minētajām pašvaldībām piemēro šādus reģionālos koeficientus:
26.1. Rīgai – 1,02;
Priekšlikums 27. punktu izteikt šādā redakcijā:
27. No 2023. gada 1. septembra līdz 2024. gada 31. augustam mērķdotācijas aprēķinā šo noteikumu 6.1. un 6.2. apakšpunktā minētajām pašvaldībām piemēro šādus reģionālos koeficientus:
            27.1. Rīgai – 1,07;
Papildināt ar apakšpunktu:
            27.2. Rīgas valstspilsētai, ja reģionālā koeficienta maiņas dēļ mērķdotācijas pieaugums ir lielāks par 5 procentiem, salīdzinot ar 2023. gada valsts budžetā paredzēto pieauguma apmēru, palielinājums tiek nodrošināts ne vairāk kā 5 procentu apmērā.
            27.3. Ādažu novadam, Ķekavas novadam, Mārupes novadam, Olaines novadam, Ropažu novadam un Salaspils novadam – 1,07.

Mērķdotācijas aprēķinā 6.1. un 6.2. apakšpunktā minētajām pašvaldībām piemērot koeficientu 1,07.

-

Ar šādu koeficientu finansējums netiek nodrošināts pamatskolas neklātienes klasēm, kur izglītojamie ne mazak kā 50% no kopējā skaita mācas atkārtoti. Arī vidusskolas posmā nereti izglītojamie divus gadus mācās vienā klasē, neatkarīgi no motivācijas , bet visbiežāk sociālu iemeslu dēļ.
Koeficients 0,76 nenodrošina stundu plāna apmaksu un piemaksas ieslodzījuma vietā, jo:
1.         nevar būt apvienotas klases pamatskolas posmā 7.-9. klase. Nokomplektēt klasi vienā posmā ar nepieciešamo izglītojamo skaitu ir  problemātiski,
2.         ieslodzījuma vietas telpu kapacitāte nav atbilstoša 30 izglītojamo lielai klasei.

-

Iebilstam pret šādu pašvaldības pienākumu, jo finansējumu atbilstoši bāzei (kur iekļauts arī finansējums uz starptautiskā līguma pamata īstenotajām vispārējās izglītības programmām) saņems visas Latvijas pašvaldības, savukārt Daugavpils pilsētai ir pienākums rezervēt J.Pilsudska Daugavpils poļu valsts ģimnāzijai par 30% lielāku finansējumu, vienlaikus samazinot finansējumu citām pilsētas skolām.
Priekšlikums piešķirt par 30% lielāku mērķdotāciju vienam izglītojamam tām izglītības iestādēm, kurām ir noslēgti starptautiskie līgumi mazākumtautību izglītības programmu īstenošanai nekā vidēji pašvaldībā vienam izglītojamam, būtu atbalstāms, ja IZM piemērotu PAPILDU koeficientu 1,3 jau piešķirot finansējumu pašvaldībai, lai nodrošinātu 13.5.punkta izpildi.

Nav nepieciešams 13.5. apakšpunkts, jo pašvaldībai jau ir noteiktas tiesības pārdalīt finansējumu (sk. noteikumu projekta 15.punktu).
 

-

No esošās redakcijas ir izņemts punkts, kurā tika noteikta viena amata likme logopēdam darbam ar 160 bērniem no piecu gadu vecuma.
Rosinām šo normu aktualizēt, jo iestādēs katastrofāli netiek nodrošināts logopēda atbalsts.

-

11.punkts un anotācija: Tāpat arī jāņem vērā, ka, salīdzinot ar noteikumiem Nr. 447 ir veicināti uzlabojumi logopēdu likmēs, t.i. bērnu skaitā (no 200 līdz 160 bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības uzsākšanai) uz vienu amata likmi. Šī bērnu skaita ietekme uz logopēda likmi ir iekļauta kopējā mērķdotācijas apmērā vienam bērnam, tā uzlabojot šo vidējo mērķdotācijas apmēru vienam pirmsskolas izglītojamam kopumā.

No šāda formulējuma nav saprotams, kā tiks aprēķināts finansējums logopēdiem – vai tas būs finansējums papildus 1 logopēda likme uz 160 bērniem vai tas jau būs iekļauts 80 eiro uz 1 bērnu?
Lūdzam precizēt anotācijā sniegto skaidrojumu.

-

Proporcijas aprēķināšana skolotāju skaita aprēķināšanai pret izglītojamo skaitu neparāda objektīvo ainu pašvaldībā. Pašvaldībās ir skolotāji, kuri strādā divās vai pat trijās izglītības iestādēs un viņi katrā iestādē tiek saskaitīti, aprēķinot skolēnu un skolotāju skaita attiecību. Tās nav unikālās vērtības.
Rosinām proporcijas aprēķināšanai rēķināt pedagoģisko likmju skaitu pret izglītojamo skaitu.

-

Vēršam uzmanību, ka ir virkne izglītības iestāžu, kuras nākošajā mācību gadā nevarēs saviem pedagogiem paaugstināt darba samaksu proporcionali minimālās algas pielikumam (no 830 eiro uz 900 eiro, kas ir 8,3 procenti). Kas pasliktinās pedagogu situāciju attiecībā pret vienlīdzīgu darba samaksas palielināšanu.

-

Anotācija: ….pašvaldībām mērķdotācijas sadalē jāievēro, ka pedagogiem, kuriem 2021./2022. mācību gadā noteikta algas likme, kas augstāka par 900 euro, algas likme 2022./2023. mācību gadā nedrīkst samazināties salīdzinājumā ar algas likmi 2021./2022. mācību gadā.

Pedagogu alga tiek noteikta uz katra mācību gada 1.septembri, veicot tarifikāciju. Pastāv risks, ka skolas, saņemot finansējumu atbilstoši jaunajam modelim, ko pašvaldība sadalīs atbilstoši tai uzliktajiem pienākumiem mērķdotācijas sadalē, nevarēs ievērot šo prasību par algas likmes saglabāšanu.

-

Anotācija: Noteikumu projektā papildu koeficienti netiek paredzēti:
1) izglītojamiem, kas vispārējās izglītības programmas apgūst ieslodzījuma vietās, tiek piemēroti tās programmas koeficienti, kādu šie izglītojamie apgūst, piemēram, speciālās programmas, neklātienes, u.c.;

Iebilstam pret pašvaldības pienākumu finansēt izglītības programmas Daugavpils 17.vidusskolā (ieslodzījuma vietās) uz citu pilsētas skolu rēķina, jo finansējumu atbilstoši bāzei (kur iekšā ir arī finansējums vispārējās izglītības programmām ieslodzījuma vietās) saņems visas Latvijas pašvaldības, savukārt Daugavpils pilsētai un citām pilsētām, kurās atrodas ieslodzījumu vietas, ir pienākums rezervēt par 30% lielāku finansējumu izglītības programmām ieslodzījuma vietās, vienlaikus samazinot finansējumu citām pilsētas skolām.
Priekšlikums piešķirt par 30% lielāku mērķdotāciju vienam izglītojamam tām izglītības iestādēm, kuras realizē izglītības programmas ieslodzījuma vietās nekā vidēji pašvaldībā vienam izglītojamam, būtu atbalstāms, ja IZM piemērotu PAPILDU koeficientu 1,3 jau piešķirot finansējumu pašvaldībai.
 

-