Atzinums

Latvijas Reklāmas asociācija iebilst pret Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam 1. daļas “Stipra Latvijas mediju vide un informatīvā telpa” izmaiņām (papildinājumu un svītrojumu), kas maina oriģinālajā dokumentā pausto politiku attiecināšanu [papildinājums ir pasvītrots]: “Tāpat nozīmīgi ir mediju saturā vairāk uzrunāt Latvijā dzīvojošās mazākumtautības latviešu valodā, lai sekmētu mazākumtautību piedalīšanos diskusijās par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem un veicinātu viņu piederības sajūtu Latvijai, atspoguļotu sabiedrības daudzveidību, iekļaujošas sabiedrības veidošanos un veicinātu vienotas, nevis divkopienu, sabiedrības pastāvēšanu. Tas attiecas gan uz sabiedriskajiem, gan komerciālajiem medijiem. Sabiedriskajos medijos jāveido jauna pieeja satura veidošanai mazākumtautību auditorijām, mazinot krievu valodas dominanci mazākumtautību valodu vidū. Savukārt komercmedijos attīstāmas tādas iniciatīvas kā raidījumu veidošana latviešu valodas apgūšanas veicināšanai, vairot mūzikas latviešu valodā īpatsvaru radio programmās, satura latviešu valodā pakāpenisku iekļaušanu pamatā mazākumtautību valodās esošajos medijos un vairāk iesaistīt mazākumtautību satura veidotājus satura radīšanā latviešu valodā”.
Šis papildinājums pilnībā maina iepriekšējā pamatnostādņu dokumentā ietverto rīcību attiecināšanu, proti, ar frāzi “savukārt komercmedijos” tiek noteikts, ka tikai uz komercmedijiem tiek attiecināta tādu iniciatīvu attīstīšana kā raidījumu veidošana latviešu valodas apgūšanas veicināšanai, latviešu valodas mūzikas īpatsvara vairošana radio programmās, satura latviešu valodā pakāpeniska iekļaušana pamatā mazākumtautību valodās esošajos medijos un mazākumtautību satura veidotājus iesaiste satura radīšanā latviešu valodā.  
Visas nosauktās prasības mediju nozares diskusiju rezultātā varētu tikt attiecinātas gan uz sabiedriskajiem, gan komercmedijiem, ja par katru no tām būtu veikta vispusīga analīze, kas ļautu nepārprotami secināt, ka šādas darbības Latvijas medijiem ļautu iegūt labākas konkurences pozīcijas cīņā par Latvijas iedzīvotāju uzmanību, ņemot vērā mūsu mediju konkurenci ar globālajiem medijiem. Latvijas Reklāmas asociācija nav informēta, ka šāda vispusīga analīze ir veikta attiecībā uz ierosinājumu vairot latviešu mūzikas īpatsvaru komerciālajos radio. Lai gan šāda prakse ir tikusi ieviesta vairākās valstīs, nav analizēti dati par šādas prakses ietekmi uz komerciālo radio tirgu ne valstīs, kurās tā ir ieviesta, ne Latvijā, attīstoties un pieaugot pieprasījumam pēc straumēšanas pakalpojumiem. Ja šāda analīze ir veikta, tad politikas veidotāji nav iepazīstinājuši Latvijas mediju nozari ar to un secinājumiem par šādas politikas pozitīvo ietekmi ne tikai uz mūzikas autoru un izpildītāju finansēm, bet arī uz lokālo radio staciju ilgtspēju. Fokusējoties uz potenciālu mūzikas autoru un izpildītāju ienākumu palielināšanos no darbu izpildīšanas Latvijas komerciālajos radio, normatīvi liekot komerciālajiem radio palielināt latviešu valodas mūzikas īpatsvaru, taču neanalizējot auditoriju rīcību un šādu rīcību fiskālo ietekmi uz komercradio ienākumiem, pastāv risks nonākt pilnīgi pretējā situācijā nekā sagaidām. Samazinoties komerciālo radio auditorijām, kuras neapmierinātas ar satura izmaiņām to gadiem iemīļotajās radio stacijās, migrēs uz mūzikas straumēšanas platformām, samazināsies komerciālo radio staciju ienākumi. Tas var novest situācijā, kad mūzikas autori un izpildītāji saņem vēl mazākas atlīdzības no lokālā tirgus nekā tagad, otrkārt, var samazināties lokālo mediju loks, kurus reklāmdevēji var izmantot, lai ar reklāmu sasniegtu Latvijas iedzīvotājus. Latvijas Reklāmas asociācijas ieskatā, pirmkārt, būtu jāveic visaptveroša šādas politikas analīze, un tikai tad, ja ir nepārprotami secinājumi, ka šāda politika nāk par labu visiem – gan mūziķiem, gan medijiem, apsvērt tās pakāpenisku ieviešanu. Otrkārt, būtu apsverama doma, ka iespējams, attiecīgo politiku sākotnēji varētu testēt sabiedriskajos medijos, kuru pastāvēšana tiešā veidā nav atkarīga no auditoriju svārstībām, ja šāda politika izrādītos neefektīva.

 

-