Atzinums

Informatīvā ziņojuma projekta 10.lpp. norādīts, ka: "šim nolūkam nepieciešams LDz noteikt par Rail Baltic projekta ietvaros jaunbūvētās/būvējamās infrastruktūras pārvaldītāju un nodot tam valdījumā attiecīgo zemi dzelzceļa nodalījuma joslā un dzelzceļa infrastruktūras elementus, pirms tam veicot attiecīgus grozījumus Dzelzceļa likumā."
Lūdzam skaidrot, kā informatīvā ziņojuma projektā norādītais "iet" kopsakarā  ar Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 3.punktu, kā arī šobrīd TAP portālā saskaņošanas procesā esošo Rail Baltica pojekta īstenošanas likumprojekta 4.pantu. Turklāt lūdzam sniegt informāciju, kādi grozījumi tiek plānoti Dzelzceļa likumā.

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 4.sadaļā skaidrot, kāpēc šobrīd kā optimālu scenāriju Satiksmes ministrija saskata pakāpenisku nozares kapitālsabiedrību konsolidāciju, sākotnēji SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” integrējot VAS “Latvijas dzelzceļš" koncernā kā meitas sabiedrību, proti, kāpēc ir nepieciešams šis starpposms, ievērojot arī informatīvajā ziņojumā norādīto, ka kopējais process līdz SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” tiek integrēts VAS “Latvijas dzelzceļš" kā meitas sabiedrība var aizņemt no 1 līdz 2 gadiem, savukārt pilnīgas integrācijas termiņš, kuru ietvaros plānots veikt pilnīgu VAS “Latvijas dzelzceļš" koncerna reorganizāciju un iespējamo struktūras maiņu, paredzams daudz garāks - līdz 2030. gadam.

-

Informatīvā ziņojuma 6.sadaļā tiek sniegta informācija, ka uz iekšējo procesu pārskatīšanas un sinhronizācijas rēķina jau sākotnēji būs iespējams mazināt kopējo negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžetu, sākotnēji nenozīmīgā apmērā aptuveni par 0,2 milj. euro, savukārt pēc pilnas uzņēmumu apvienošanas būtu iespējams vēl vairāk mazināt negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžetu, mazinot apvienotā infrastruktūras pārvaldītāja ietekmi uz valdības budžetu. Attiecīgi lūdzam informatīvā ziņojuma 6.sadaļu papildināt ar informāciju, pie kura turpmāk noteiktā uzdevuma izpildes informācija par papildu iespējamiem samazinājumiem tiks sniegta.

-

Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta  3.punkts paredz: "Uzdot Satiksmes ministrijai iespējami ātri, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā sagatavot un iesniegt izskatīšanai noteiktā kārtībā likumprojektu Grozījumi Dzelzceļa likumā (lūdzot atzīt likumprojektu par steidzamu) attiecībā par Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju veikšanu atbilstoši Dzelzceļa likuma Pārejas noteikumu 59. un 63. punktam, uzdodot šīs funkcijas veikšanu VAS “Latvijas dzelzceļš” un paredzot kārtību Rail Baltica projekta ietvaros būvētās dzelzceļa infrastruktūras nodošanai valdījumā VAS “Latvijas dzelzceļš” kā šīs infrastruktūras pārvaldītājam, nemainot dzelzceļa infrastruktūras tiesisko īpašnieku."
Lūdzam skaidrot, ko saprot ar nodošanu valdījumā VAS "Latvijas dzelzceļš" kā šīs infrastruktūras pārvaldītājam. Nav saprotams izziņas 27.punktā skaidrotais, proti, ka: "Atbilstoši Dzelzceļa likuma 15.panta 1. rindkopas pēdējam teikumam zeme paliek valsts īpašumā un tiek nodota valdījumā VAS “Latvijas dzelzceļš", bet būves, ēkas, inženierbūves, tai skaitā infrastruktūra nodota īpašumā LDz." Vēršam uzmanību, ka nav pieļaujams veidot dalīto īpašumu. Piemēram, Civillikumā ir nostiprināts vispārējs ēku (būvju) un zemes nedalāmības princips. Civillikuma 968.pants nosaka, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu.
Vienlaikus šobrīd TAP saskaņošanas procesā ir arī Rail Baltica projekta īstenošanas likumprojekts,  kura 4.panta pirmās daļas pirmais teikums nosaka, ka "Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pārbūvētās un jaunradītās būves pieder Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā."  Tāpat, arī informatīvā ziņojuma projekta 3.lpp. norādīts, ka gan zemes, gan būvju īpašnieks paliek valsts.
Tādējādi lūdzam skaidrot kāda kārtība tiek paredzēta.
 

-

Finanšu ministrija uztur 2025.gada 25.februāra atzinumā izteikto iebildumu (izziņas 16.punkts) daļā par kapitālsabiedrību apvienošanu un atkārtoti aicina, ievērojot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 3.panta otrajā daļā noteikto, ka šajā likumā paredzētās darbības veic, ievērojot arī komercdarbības atbalsta kontroli regulējošus normatīvos aktus, papildināt informatīvo ziņojumu, ar izvērtējumu komercdarbības atbalsta kontekstā par Satiksmes ministrijas plānoto kapitālsabiedrību apvienošanu, kas minēta Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4.punktā. Attiecīgi lūdzam pamatot, vai tā ir/nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu VAS “Latvijas dzelzceļš”. Gadījumā, ja Satiksmes ministrija uzskata, ka  Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4.punktā minētais nav vērtējams kā komercdarbības atbalsts VAS “Latvijas dzelzceļš”, lūdzam tam sniegt atbilstošu pamatojumu. Savukārt, ja Satiksmes ministrija konstatē, ka Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4.punktā minētie pasākumi vērtējami kā komercdarbības atbalsta piešķiršana VAS “Latvijas dzelzceļš”, lūdzam norādīt, saskaņā ar kādu Eiropas Savienības līmeņa komercdarbības atbalsta regulējumu plānots nodrošināt šī atbalsta saderīgumu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.  

-

Ievērojot Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 7.punktā minēto par iespējama sadarbības partnera piesaisti, lūdzam informatīvajā ziņojumā skaidrot, kas būs tam uzdotie uzdevumi, vai tas varēs pretendēt uz publisko resursu piešķīrumu un kā šajā gadījumā tiek plānots attiecībā uz to ievērot komercdarbības atbalsta regulējumu. 

-

Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 7.punkts paredz iesniegt Ministru kabinetā lēmuma projektu arī attiecībā uz nepieciešamā finansējuma piešķiršanu, vienlaikus ne šajā punktā, ne informatīvajā ziņojumā nav norādīts, no kāda resursu avota šis finansējums būtu nodrošināms. Iepriekšējā informatīvā ziņojuma versijā bija paredzēts, ka Satiksmes ministrija no budžeta programmas 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" prioritārajam pasākumam "Satiksmes nozares pārvaldības un finansēšanas modeļa reforma" piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem nodrošinās finansējumu 800 000 euro apmērā 2025. gadam VAS “Latvijas dzelzceļš” saistībā ar SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” integrēšanu VAS “Latvijas dzelzceļš", tomēr šajā informatīvā ziņojuma versijā šāda informācija nav iekļauta. Attiecīgi lūdzam skaidrot un veikt precizējumus Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 7.punktā un informatīvā ziņojuma 6.sadaļā, tai skaitā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 7. punktā arī precizējot, ka Ministru kabinetā lēmuma projektu sagatavo un iesniedz Satiksmes ministrija nevis VAS “Latvijas dzelzceļš".
Ja finansējums ir nepieciešams 2025. gadā, tad vēršam uzmanību, ka likuma “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” 15. pantā noteikti koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi.  Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma 9. pantu, ja Ministru kabinets pieņem normatīvo aktu, kas izraisa vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteikto koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu griestu pārsniegumu,  tad Ministru kabinetam jānodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā arī tāds normatīvais akts vai tādi normatīvie akti, kas kompensē izdevumu pieaugumu. Kompensēšana notiek, palielinot ieņēmumus vai samazinot izdevumus.
Ja finansējums ir nepieciešams turpmākajos gados, tad atgādinām, ka saskaņā ar valdības apstiprināto Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada Progresa ziņojumu (Ministru kabineta 2025.gada 15.aprīļa sēdes prot. Nr. 15 36. §) iespējas piešķirt papildu finansējumu ir ierobežotas, turklāt valdība arī uzdevusi veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu 2026.-2028. gadā (Ministru kabineta 2025.gada 13.maija sēdes prot. Nr.19 50. § 7.punkts).
 

-

Lūdzam izvērtēt iespēju informatīvā ziņojuma 4.sadaļā iekļauto informāciju papildināt ar termiņiem/laika grafiku, kad faktiski plānots nodot VAS "Latvijas dzelzceļš" valdījumā attiecīgo zemi dzelzceļa nodalījuma joslā un dzelzceļa infrastruktūras elementus un noteikt VAS "Latvijas dzelzceļš" par Kohēzijas fonda projekta ietvaros jaunbūvētās/būvējamās infrastruktūras pārvaldītāju, ņemot vērā nepieciešamību regulējuma/nosacījumu izstrādi un secīgi plānotā projekta īstenošanu uzsākt iespējami ātri, t.sk. lai būtu iespējams projekta ietvaros plānotos darbus pabeigt līdz attiecināmības perioda beigām – 2029.g.31.decembrim.
Vienlaikus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un integrētu investīciju pieeju, lūdzam Satiksmes ministrijai izvērtēt un papildināt par LDz iesaistes iespējām arī Atveseļošanas fonda plāna ietvaros īstenoto Rīgas Centrālās stacijas būvniecības projektu.

-

Informatīvā ziņojuma 2.2.sadaļā ir norādīts CEF un MM līgumu uzskaitījums, par kuru Finanšu ministrija bija izteikusi priekšlikumu papildināt ar norādēm par CEF un MM uzsaukumu numuriem (proti, CEF-1 līdz CEF‑10 un MM-1 un MM-3), kā arī iekļaut informāciju par CEF-2 līgumu. Izziņā norādīts, ka priekšlikums ir ņemts vērā, tomēr informatīvā ziņojuma 2.2.sadaļā precizējumi nav veikti. Attiecīgi aicinām precizēt.

-

Atkārtoti vēršam Satiksmes ministrijas uzmanību, ka, uzsākot Rail Baltica projektu Satiksmes ministrija 2016.gadā Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātam (turpmāk – EK) iesniedza priekšpaziņojumu lietas SA.46313 (2016/PN) – Baltic railway line (EE, LV, LT) ietvaros. EK šīs konsultācijas ietvarā aicināja Latvijas iestādes informēt EK par pieņemtajiem lēmumiem saistībā par potenciālās Rail Baltica infrastruktūras pārvaldītāja izvēli (EK viedoklis nosūtīts Satiksmes ministrijai 2016.gada 19.oktobrī ar vēstuli Nr.18-02/5659). Ievērojot Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 3.punktā paredzēto nodot Rail Baltica projekta ietvaros būvētās dzelzceļa infrastruktūru valdījumā VAS “Latvijas dzelzceļš”, lūdzam Satiksmes ministriju sagatavot informāciju un analīzi komercdarbības atbalsta kontekstā par Rail Baltica projekta ietvaros jaunizbūvēto dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modeli un iesniegt to Finanšu ministrijai nosūtīšanai EK, lai saņemtu tā viedokli. Skaidrojam, ka Rail Baltica projekta ietvaros būvētās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldnieka jautājums ir būtisks arī plānoto grozījumu Dzelzceļa likumā.
 

-

Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai aicinām skaidrot par Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 7.punktā noteikto par konsultantu piesaisti vienota dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības modeļa izstrādi, ņemot vērā, ka, piemēram, šobrīd TAP portālā  saskaņošanā esoša Rail Baltica projekta īstenošanas likumprojekta 4.pantā ietverta Rail Baltica infrastruktūras pārvaldība.
Vienlaikus, atbilstoši Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 3.punktam tiek paredzēts SM iesniegt izskatīšanai noteiktā kārtībā likumprojektu Grozījumi Dzelzceļa likumā (lūdzot atzīt likumprojektu par steidzamu) attiecībā par Rail Baltica publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju veikšanu atbilstoši Dzelzceļa likuma Pārejas noteikumu 59. un 63. punktam, uzdodot šīs funkcijas veikšanu VAS “Latvijas dzelzceļš” .  Savukārt, TAP portālā saskaņošanā esošā Rail Baltica projekta īstenošanas likumprojektā tiek paredzēts, ka Rail Baltica projekta īstenošana Latvijas teritorijā tiek deleģēta sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS”,  t.sk., nodrošinot valsts publiskās lietošanas Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkciju veikšanu. Lūdzam attiecīgi minēto skaidrot.

-