Atzinums

Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – ministrija) ir izskatījusi sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par grāmatvedības un personāla lietvedības funkciju centralizāciju valsts pārvaldē” un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu un izsaka iebildumus šādu apsvērumu dēļ.
Vienlaikus ministrijas ieskatā būtu atbalstāma grāmatvedības un personāla lietvedības funkciju centralizācija, bet būtu skaidri jānosaka standartizācijas procesi attiecībā uz personāla lietvedības un grāmatvedības funkciju centralizāciju, ņemot vērā tādus būtiskus kritērijus kā resursi pārejai uz standartizēto pakalpojumu sniegšanu, pakalpojumu sniegšanas kvalitāte, ātrums, pakalpojuma ērtums un saprotamība.
Vēršam uzmanību, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir liels un sarežģīts resors, kas ietver 50 valsts pārvaldes iestādes, gan tiešās valsts pārvaldes iestādes, tostarp izglītības iestādes (tehnikumi, koledžas, Murjāņu sporta ģimnāzija, sociālās korekcijas izglītības iestāde “Naukšēni”), gan atvasinātas publiskas personas, tostarp universitātes, augstskolas, zinātniskie institūti, atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 16. septembra noteikumu Nr. 528 ”Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” (turpmāk – Nolikums) 24. punktam. Iepriekš minētajām ministrijas padotības iestādēm, atbilstoši kompetencei, ir savas specifiskās funkcijas un uzdevumi, un atšķirīgs tiesiskais regulējums, piemēram, attiecībā uz izglītības iestādēs nodarbinātajiem pedagogiem, tostarp atlīdzības tiesiskais regulējums.
Ministrijas personāla vadībā nodarbināto pienākumos ietilpst ne tikai personāla lietvedības funkcijas, bet dažādi citi pienākumi, piemēram, iekšējās kontroles sistēmas uzturēšana, jauno nodarbināto adaptācija, iekšējo normatīvo aktu un personāla vadības politikas izstrāde, atzinumu sniegšana par ārējo normatīvo aktu un padotībā esošo iestāžu iekšējo normatīvo aktu projektiem, metodiskā atbalsta sniegšana ministrijas resorā personāla speciālistiem un iestāžu vadītājiem, tostarp vienotas personāla politikas nodrošināšana, personāla vadības pakalpojuma uzlabojumu iniciēšana un īstenošana, apmācību organizēšana un koordinēšana, dokumentu, atbildes vēstuļu, lēmumu sagatavošana, kuru pamatā ir juridiska rakstura analīze (amatu savienošanas atļaujas, uzteikumi u.c.), disciplinārlietu izskatīšana, dienesta pārbaužu veikšana, padotībā esošo iestāžu reorganizācijas nodrošināšana, ministrijas pārstāvības nodrošināšana tiesā darba strīdos un jautājumos par valsts civildienestu, kā arī nodaļas vadītājs risina iestādes darbības nodrošināšanas jautājumus, iekšējās kontroles sistēmas ieviešanu, tostarp risku pārvaldību, un pilnveidi, nodrošina stratēģisko pārraudzību ministrijas resorā personāla vadības attīstības jomā, kā arī šobrīd papildus risina aktuālos jautājumus, kas skar attālinātā darba organizāciju, epidemioloģisko drošību Covid-19 infekcijas ierobežošanai.
Ministrijas grāmatvedībā nodarbināto pienākumos ietilpst ne tikai grāmatvedības funkcijas, bet dažādi citi pienākumi, piemēram, iekšējo normatīvo aktu politikas izstrāde, atzinumu sniegšana par ārējo normatīvo aktu un padotībā esošo iestāžu iekšējo normatīvo aktu projektiem, metodiskā atbalsta sniegšana ministrijas resorā grāmatvežiem un iestāžu vadītājiem,  padotībā esošo iestāžu reorganizācijas nodrošināšana, piedalīšanās inventarizācijā un padotības iestāžu uzraudzības vizītēs, dažādu pārskatu pārbaude, izvērtēšana un apkopošana, piemēram, par naudas līdzekļu izlietojumu izglītības iestāžu 1.,2.,3. un 4.klases izglītojamo ēdināšanai, atskaišu par asistenta pakalpojumiem līdzekļu izlietojuma atbilstību piešķirtajam finansējumam, kā arī pašvaldību pārskatu par mērķdotācijām un pārskatu par dotācijām mācību literatūras iegādei, kā arī citu.
Attiecībā par grāmatvedības funkciju centralizāciju, vēršam uzmanību, ka, ministrijai, gatavojot gada pārskatu jānodrošina 50 iestāžu gada pārskatu konsolidācija, tostarp jākonsolidē arī publiski atvasināto personu gada pārskatus.
Ministrijas ieskatā būtu jāvērtē iespēja, vai mēneša, ceturkšņa vai arī gada pārskatu gatavošana būtu deleģējama Valsts Kasei, kas ļautu būtiski samazināt ministrijas grāmatvežu darba apjomu un standartizēt procesus.  Kā piemēru jāmin, ka ne visas pašvaldības, kuras grāmatvedību kārto centralizēti, sagatavo atsevišķos gada pārskatus, kaut arī informācija par tām ir ietverta pašvaldības konsolidētajā pārskatā, kas savukārt apgrūtina pārskatu lietotājus, jo informācija nav pilnīga un salīdzināma.
Grāmatvedības un personāla vadības funkciju centralizācijas procesā jāņem vērā katra resora līdzšinējā labā prakse un jārēķinās ar jau izveidotajiem procesiem, kuri šobrīd tiek nodrošināti, izmantojot IT sistēmas. Tā, piemēram, IZM grāmatvedības funkciju atbalstam visā resorā (38 iestādes) izmanto RVS „Horizon”. Papildus tam IZM resorā nodrošināta datu apmaiņa starp izmantotajām sistēmām (grāmatvedības, personāla un lietvedības). Līdz ar to jāizvērtē gan centralizācijas ieguvumi no finansiālā viedokļa, gan no procesu viedokļa. Jāparedz pakāpenisks pārejas periods, izstrādājot pārejas perioda plānu
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka pirms lēmuma pieņemšanas jāveic ekonomiskā izdevīguma izvērtēšana. Nav skaidrs arī, kur un kādā veidā būtu novirzāmi  ietaupītie finanšu resursi.
 
 

-