Atzinums

Lūdzam redakcionāli precizēt likumprojekta 4.panta trešās daļas 1.punkta redakciju, jo šī punkta regulējums uzliek papildu pienākumu valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām, tai skaitā, darba devējiem atbalstīt augstu sasniegumu sportu, bērnu un jauniešu sportu, parasportu, adaptīvo sportu un tautas sportu. Savukārt, ja punkta redakcijā tiek saglabāts pienākums atbalstīt visus šā likuma 7.pantā minētos sporta virzienus, lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par šīs normas ietekmi uz budžetu, pievienojot aprēķinus un sniedzot informāciju par finansējuma avotiem, no kuriem attiecīgie izdevumi tiks segti.

-

Pašlaik saskaņā ar Sporta likuma 19. pantu profesionāls sportists ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās. Savukārt likumprojekta 5. pants paredz, ka profesionāls sportists ir fiziska persona, kura gūst ienākumus no dalības sporta sacensībās. Vienlaikus likumprojekta anotācijas 3. lpp. norādīts: “Likumprojekts 5. pantā ir noteikta profesionāla sportista definīcija. Atbilstoši likumprojektam profesionāls sportists ir fiziska persona, kura gūst ienākumus no dalības sporta sacensībās. Ar šo formulējumu tiek aptverti ienākumi, kas gūti uz noslēgtu darba līgumu ar sporta klubiem par piedalīšanos sacensībās, pamata, ienākumi no sacensību naudas balvām, kā arī ienākumi uz citu līgumu pamata, kas saistīti ar personas kā profesionāla sportista darbību (piemēram, reklāmas līgumi)”.
Atkārtoti vēršam uzmanību, ka, Finanšu ministrijas ieskatā, būtu jāsaglabā šobrīd spēkā esošā profesionālā sportista definīcija, kas paredz, ka ar fizisko personu tiek slēgts darba līgums, nevis paredzēt plašu profesionālā sportista definīciju, kas ietver ļoti plašu un vispārīgu ienākumu loku (ne tikai algotā darba ienākumu no profesionālā sporta, bet arī ienākumus, kas gūti uz citu līgumu pamata, piemēram, reklāmas līguma). Atzīmējam, ka saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15. panta 19.¹ daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, kas taksācijas gada laikā un rezumējošā kārtībā jāpiemēro profesionālam sportistam, kurš par tādu atzīts Sporta likuma 19. panta izpratnē, no taksācijas gada kopējā algotā darba ienākuma no profesionālā sporta, ir 25,5%. Finanšu ministrija iebilst pret to, ka profesionālajiem sportistiem dažādiem ienākumu veidiem, kas gūti ārpus profesionālā sporta darba attiecībām, tiek piemērota iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 25,5%, kam vispārējā gadījumā būtu piemērojama progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 25,5% un 33% atkarībā no ienākumu apmēra. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 5. pantā ietverto profesionālā sportista definīciju un anotāciju.
 

-

Lūdzam redakcionāli precizēt likumprojekta 6.panta piektās daļas redakciju, jo piedāvātajā redakcijā norma uzliek pienākumu augstākās izglītības iestādēm atbalstīt sportistu duālās karjeras īstenošanu. Atzīmējam, ka Augstskolu likumā noteiktais pienākums “nodrošināt iespējas nodarboties ar sportu” un “atbalstīt sportu, veicinot duālo karjeru” pēc satura ir atšķirīgas lietas. Piedāvātā redakcija uzliek papildu saistības augstākās izglītības iestādēm, kas var radīt arī finansiālo ietekmi augstskolu budžetos.

-

Norādām, ka, lai gan Sabiedriskā labuma organizāciju likuma un likumprojekta “Sporta likums” mērķis un regulējuma tvērums ir atšķirīgs, abos tiesību aktos tiek lietots identisks jēdziens — “augstu sasniegumu sports”, kas rada tiesību normu saskaņotas interpretācijas risku. Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 2. panta pirmajā daļā sports, tai skaitā augstu sasniegumu sports, ir noteikts kā sabiedriskā labuma darbības joma, taču sabiedriskā labuma organizācijas statuss un tā piemērošana ir saistīta ar ienākumu (tostarp ziedojumu) izlietojuma ierobežojumiem: sabiedriskā labuma organizācija ir tāda organizācija, kurai piešķirts statuss un kura izlieto savus ienākumus darbībām, kurām nav komerciāla rakstura, ievērojot Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 11. un 12. pantā noteiktos mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma ierobežojumus.
Vienlaikus likumprojektā “Sporta likums” 18. punktā “augstu sasniegumu sports” ir definēts kā augsta līmeņa sportistu un valsts izlases komandu sagatavošanās valsts pārstāvēšanai nacionālajās un starptautiskajās sacensībās, kā arī dalība šajās sacensībās, ar mērķi sasniegt izcilus sasniegumus sportā. Šāds definējums pēc savas dabas var aptvert arī aktivitātes, kurās ir iekļauti komercdarbības elementi (piemēram, profesionālā sporta vidē), līdz ar to saglabājas risks, ka tiks veidotas organizācijas, kas pretendēs uz sabiedriskā labuma organizācijas statusu, lai faktiski novirzītu ziedojumu režīmā saņemtos līdzekļus sporta jomas komersantu (piem., profesionālu sporta klubu) interesēs vai profesionālu sportistu atbalstam situācijās, kur finansējums pēc būtības kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Šādā situācijā rodas arī tiesiskās noteiktības un vienotas piemērošanas prakses risks, jo kompetentajām institūcijām (tostarp Sabiedriskā labuma komisijai) vērtējot SLO līdzekļu izlietojumu, izšķirošs ir jautājums par komercdarbības elementu esību konkrētajā finansējuma izmantojumā, savukārt Sporta likuma terminoloģija pati par sevi šo robežu neiezīmē. Vienlaikus atgādinām, ka SLO regulējuma piemērošanā ir būtiski ievērot ierobežojumu, ka ziedotos finanšu līdzekļus un mantu nedrīkst nodot komercdarbības veikšanai, un šī robeža ir jāuztur skaidra arī sporta atbalsta jomā. 
Minētais interpretācijas risks tika pārrunāts arī likumprojekta saskaņošanas gaitā starpinstitūciju sanāksmē, uzsverot nepieciešamību anotācijā nepārprotami nodalīt Sporta likuma jēdziena tvērumu no sabiedriskā labuma organizācijām pieļaujamā finansējuma izlietojuma tvēruma, kas izriet no Sabiedriskā labuma organizāciju likuma. 
Ņemot vērā minēto, uzturam iebildumu un aicinām likumprojekta “Sporta likums” anotācijā iekļaut skaidrojumu, kas nepārprotami nostiprina, ka Sporta likumā lietotais jēdziens “augstu sasniegumu sports” nepaplašina sabiedriskā labuma organizācijām pieļaujamo finansējuma izlietojumu un nevar tikt izmantots kā pamatojums komercdarbības atbalstam.

Anotācijā iekļaut skaidrojumu: "Ievērojot Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 2. pantā noteikto sabiedriskā labuma darbības tvērumu un atšķirīgo regulējuma tvērumu, Sporta likumā lietotais jēdziens "augstu sasniegumu sports" un ar to saistītais publiskā finansējuma modelis nav automātiski attiecināms uz sabiedriskā labuma organizāciju ietvarā pieļaujamo finansējuma izlietojumu. Sabiedriskā labuma organizāciju finansējums sporta jomā ir vērtējams, ievērojot Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 3. pantā nostiprināto prasību par ienākumu izlietošanu darbībām, kurām nav komerciāla rakstura, kā arī 11. un 12. pantā noteiktos mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma ierobežojumus, tostarp aizliegumu ziedotos finanšu līdzekļus vai mantu nodot komercdarbības veikšanai; līdz ar to nav pieļaujama ziedojumu (tostarp nodokļu atvieglojumu režīmā) novirzīšana profesionālu sporta klubu vai sportistu komercdarbības elementu finansēšanai."

Lūdzam redakcionāli precizēt likumprojekta 8.panta astotās daļas redakciju, aizstājot vārdus “tiek finansēta” ar vārdu salikumu “var tikt finansēta”. Šā brīža redakcija neparedz, ka var tikt ierobežoti no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo izdevumu veidi.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka šobrīd spēkā esošā Sporta likuma 7.pants  paredz, ka pašvaldības ir tiesīgas finansēt licencētas sporta izglītības programmas un sporta pasākumus, ko īsteno to administratīvajā teritorijā esošie sporta klubi, līdz ar to minētā kompetence ir pašas pašvaldības ziņā, izvērtējot tās finansiālās iespējas.
Izstrādātajā jaunajā Sporta likuma 12.pantā pašvaldības kompetence ir precizēta un paplašināta, tajā skaitā papildinot šī panta otro daļu ar pienākumu izstādāt kārtību un kritērijus pašvaldības finansējuma piešķiršanai akreditētām privātām sporta izglītības iestādēm, kas pēc būtības pašvaldībai uzliek par pienākumu, nevis paredz tiesības finansēt privātas sporta izglītības iestādes savā administratīvajā teritorijā, kas var radīt pašvaldībām nepieciešamību pēc papildu finanšu resursiem. Atkārtoti norādām, ka atbilstoši Pašvaldību likuma 4.panta pirmās daļas 7.punktam pašvaldībai ir pienākums veicināt sporta attīstību, tostarp uzturēt un attīstīt pašvaldības sporta bāzes, atbalstīt sportistu un sporta klubu, arī profesionālo sporta klubu, darbību un sniegt atbalstu sporta pasākumu organizēšanai.  Pašvaldības uzdevumos neietilpst privātu sporta izglītības iestāžu finansēšana. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 12.panta otro daļu, paredzot pašvaldībām tiesības piedalīties privātu sporta izglītības iestāžu finansēšanā, ja pašvaldība tā ir lēmusi. Papildus jāatgādina, ka saskaņā ar Pašvaldības likuma 4.panta piekto daļu, nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai uzdevuma izpildes nodrošināšanai.

-

Ņemot vērā, ka no 12.panta pirmās daļas izriet pašvaldības tiesības, nevis pienākumi, arī šajā daļā veicami precizējumi, paredzot pašvaldībai tiesības nevis pienākumu saistošajos noteikumos noteikt kārtību, kādā piešķir pašvaldības finansējumu šā panta pirmās daļas 3., 4., 6., 7., un 8. punktā minētajos gadījumos, un finansējuma piešķiršanas nosacījumus.

-

Uzturam Finanšu ministrijas 2025.gada 9.jūnija atzinuma 18.punktā izteikto iebildumu. Papildus jau iepriekš atzinumā minētajam norādām, ka Ministru kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojuma Nr. 55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” 2.punkts paredz - Ministrijām, Valsts kancelejai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Sabiedrības integrācijas fondam, plānojot un īstenojot Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai iekļautos pasākumus, ievērot attiecīgā gada likumā par valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru paredzēto finansējuma apmēru.
Panta redakcija pēc būtības uzliek saistības valsts budžetam šobrīd neprognozējamā apmērā, jo anotācijā nav sniegta informācija par šīs normas ietekmi uz budžetu, tādējādi nav skaidrs, kādā apmērā būs nepieciešams papildu finansējums. Vēršam uzmanību, ka š.g. 1.janvārī ir stājies spēkā likums “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”, kura sagatavošanas laikā tika ņemta vērā nepieciešamība turpināt stiprināt valsts drošību un ekonomisko noturību, vienlaikus pielāgojoties jaunajiem ģeopolitiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem izaicinājumiem. Vienlaikus budžeta veidošanas pamatā nemainīgi ir fiskālā ilgtspēja un atbildīga valsts finanšu plānošana. Balstoties uz šī brīža prognozēm, iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas, kas ministrijām un citām centrālajām iestādēm jāņem vērā tiesību aktu projektu izstrādē, papildu nepieciešamo finansējumu rodot esošā finansējuma ietvaros, pārskatot un optimizējot esošos līdzekļus. Tā kā finansējums šī panta īstenošanai likumā “Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam” nav paredzēts, nav atbalstāma saistību uzņemšanās bez finansiāla seguma.
Tāpat nav skaidrs, kā tiks novērsta dublēšanās sporta finansēšanā, ņemot vērā, ka jau šobrīd IZM budžeta apakšprogrammā 09.07.00 tiek plānots finansējums potenciālā Valsts sporta fonda mērķu finansēšanai.
 

-

Atkārtoti lūdzam svītrot likumprojekta 15.panta trešo daļu. Norādām, ka šajā panta daļā iekļautā norma dublē likumprojekta 8.panta 5.punktā paredzēto.

-

Atkārtoti lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju par likumprojekta 19. un 20.pantā noteiktajām Latvijas Olimpiskās komitejas  un Latvijas Paralimpiskās komitejas īstenojamo programmu īstenošanas izmaksām un skaidrojumu, kā šīs programmas tiks īstenotas, ja abām sporta organizācijām neizdosies piesaistīt līdzekļus to īstenošanai nepieciešamajā apmērā.

-

Finanšu ministrija uztur Finanšu ministrijas 2025. gada 9. jūnija atzinuma 26. punktā ietverto iebildumu un atkārtoti norāda, ka no likumprojektā un anotācijā ietvertās informācijas nav saprotams, konkrēti kādus izdevumus ir paredzēts kompensēt brīvprātīgajiem sporta tiesnešiem (piemēram, par ēdināšanu, transportu, degvielu, apģērbu vai citus). Attiecīgi lūdzam papildināt Sporta likuma 22. pantu vai anotāciju ar skaidrojumu, kādus izdevumus ir paredzēts kompensēt brīvprātīgajiem sporta tiesnešiem.
 

-

Likumprojekta 22. pants paredz noteikt ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darba veikšanu saistīto izdevumu kompensāciju. Tiek paredzēts, ka sporta organizācijai un sporta izglītības iestādei ir tiesības segt ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam apmēram, neprasot attaisnojuma dokumentus, lai atlīdzinātu ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumus sacensībās, kas iekļautas Latvijā atzītās sporta federācijas sacensību kalendārā un publicētas attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē.
Finanšu ministrija uztur Finanšu ministrijas 2025. gada 9. jūnija atzinuma 25. punktā ietverto iebildumu un atkārtoti norāda, ka Finanšu ministrijas ieskatā, lai brīvprātīgie sporta tiesneši varētu saņemt Sporta likuma 22. pantā paredzēto kompensāciju par izdevumu segšanu, konkrētajai sporta organizācijai vai sporta izglītības iestādei (kas brīvprātīgajam sporta tiesnesim izmaksās šo kompensāciju) ir jānoslēdz rakstveida līgums ar brīvprātīgo sporta tiesnesi, līdzīgi kā tas ir paredzēts brīvprātīgā darba veicējiem. Vienlaikus atzīmējam, ka, Finanšu ministrijas ieskatā, brīvprātīgais tiesnešu darbs būtu pieļaujams tikai tad, ja sacensības netiek organizēts komerciāliem nolūkiem, t.i., par dalību sacensībās nav jāmaksā, kā arī apmeklētājiem nav noteikta maksa.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt Sporta likuma 22. pantu un anotāciju. 
 

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojektā un anotācijas 1.2. apakšsadaļā “Mērķis” sniegta atšķirīga informācija par termiņu, kad Sporta likums stāsies spēkā (šī gada jūnijs vai jūlijs), lūdzam salāgot norādīto informāciju.

-

Aicinām anotācijas  1.3. sadaļas Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" apakšsadaļā "Risinājuma apraksts" precizētajā redakcijā par likumprojekta 13. pantu svītrot vārdus "un azartspēļu nodokļu papildu ieņēmumiem, kas tiks precizēti speciālajā likumā".

-

Lūdzam precizēt likumprojekta anotācijā minēto informāciju par likumprojekta 22. pantā ietverto regulējumu (par ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darba veikšanu saistīto izdevumu kompensācijām) atbilstoši likumprojekta 22. pantā paredzētajam regulējumam, izslēdzot informāciju par konkrētu izdevumu kompensāciju apmēru (20 euro dienā un 3000 euro gadā), jo likumprojekta 8. panta 12. punktā un 22. panta pirmajā daļā ir noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistītos izdevumu apmēru, ko sporta organizācijai un sporta izglītības iestādei ir tiesības segt, neprasot attaisnojuma dokumentus.

-

Lūdzam papildināt anotācijas apakšadaļā “Cita informācija” iekļauto informāciju ar skaidrojumu par Izglītības un zinātnes ministrijas plānotajām darbībām situācijā, ja netiks apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzītais 1.3.1.1. pasākuma “IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram” projekts.

-

Norādām, ka anotācijas 3.sadaļā “Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem” (turpmāk – 3.sadaļa) sniegta maldinoša informācija, sākotnēji norādot, ka likumprojekts neskar valsts budžeta izdevumus, bet vienlaikus paredzot, ka jautājums par nepieciešamo valsts budžeta finansējumu sportam turpmākajos gados skatāms likumprojekta par ikgadējā valsts budžeta un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Ņemot vērā, ka likumprojektā ir iekļautas normas, kuru īstenošanai ir nepieciešams valsts budžeta finansējums, atkārtoti lūdzam papildināt anotāciju ar skaidru likumprojekta ietekmi uz budžetu un finansējuma avotiem, no kuriem attiecīgie izdevumi tiks segti. Norādām, ka nav atbalstāma tāda likumprojekta tālāka virzība, kurš uzliek saistības valsts budžetam neprognozējamā apmērā bez finansiālā seguma. Turklāt atbilstoši Ministru kabineta 2024.gada 20.janvāra rīkojuma Nr. 55 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” 2.punktam, ministrijām, plānojot un īstenojot Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai iekļautos pasākumus, jāievēro attiecīgā gada likumā par valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru paredzēto finansējuma apmēru. Ņemot vērā minēto, anotācijas 3.sadaļā iekļautā informācija ir precizējama, t.sk. svītrojot tās apakšadaļā “Cita informācija” iekļautos pirmo un pēdējo teikumu.
 

-

Ņemot vērā, ka likumprojekta 8. panta 12. punktā un 22. panta pirmajā daļā ir noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt ar brīvprātīgo sporta tiesneša darbu saistīto izdevumu apmēru, ko sporta organizācijai un sporta izglītības iestādei ir tiesības segt, neprasot attaisnojuma dokumentus, lūdzam papildināt anotācijas 4.1. sadaļu “Saistītie tiesību aktu projekti” ar informāciju par minēto Ministru kabineta noteikumu izstrādi.

-

Anotācijas 4.1. punkta “Saistītie tiesību aktu projekti” 4.1.13. apakšpunktā minēts, ka nepieciešami grozījumi likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15. panta 19.¹ daļā, aktualizējot atsauci uz Sporta likumā ietverto terminu “sportists”. Likumprojekta 1. panta 14. punkts paredz, ka sportists ir fiziska persona, kas nodarbojas ar sportu un piedalās sporta sacensībās.
Vēršam uzmanību, ka likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15. panta 19.¹ daļā ir noteikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme profesionālajiem sportistiem. Attiecīgi no anotācijas 4.1.13. apakšpunktā minētā var noprast, ka tiek paredzēts paplašināt personu loku, kam piemēro likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15. panta 19.¹ daļā noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 25,5% apmērā. Finanšu ministrija iebilst pret personu loka (kam piemēro likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15. panta 19.¹ daļā noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi) paplašināšanu.
 

-

Ņemot vērā izteikto iebildumu par likumprojekta 13.pantu, šis punkts ir svītrojams. Vienlaikus norādām, ka sporta politikas izstrāde atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 16. septembra noteikumiem Nr. 528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē, tādējādi nav pamatojuma sporta politikas izstrādes uzdevumos kā līdzatbildīgo institūciju noteikt Finanšu ministriju.
 

-